Lato Lapsa: „Un tad Jura Stukāna koruptūrai nākas sameklēt savu visnekompetentāko, visaprobežotāko un visglupāko prokuroru...”

Pietiek šodien publicē ne tikai šo YouTube ierakstu – https://www.youtube.com/watch?v=j0myVAVBWMM, bet arī prokuratūrai vakar nosūtīto Lato Lapsas prasību izskatīt šo prokurora rīcību Prokuroru atestācijas komisijā.

Iesniegums LR prokuratūrai

Šā gada 18. jūnijā vērsos Jūsu iestādē ar šādu iesniegumu:

„Izmantojot valsts medijus, kas tiek dēvēti par „sabiedriskajiem medijiem”, Valsts policija ir aicinājusi pieteikties ziņotājus, kuri varētu „atpazīt vairākas personas, kuras 2024. gada 2. jūnijā plkst. 00.12 pārvietojās sabiedriskajā autobusā Nr. 17A pa Cietokšņa ielu un dziedāja militārās agresijas un karu slavinošas dziesmas”, un informējusi, ka vienam šādam dziedātājam jau esot noteikts administratīvais sods. Turklāt kā šādu „militārās agresijas un karu slavinošu dziesmu” Valsts policija ir minējusi tikai vienu dziesmu ar nosaukumu „Katjuša”.

Es neesmu normatīvo aktu datu bāzēs atradis ziņas, ka Latvijas Republikā būtu sastādīts un apstiprināts tādu dziesmu saraksts, kas Latvijas Republikā ir atzītas kā „militārās agresijas un karu slavinošas dziesmas”.

Es neesmu normatīvo aktu datu bāzēs atradis ziņas, ka Latvijas Republikā būtu sastādīts un apstiprināts tādu vārdu vai izteicienu saraksts, kuru iekļaušana dziesmās tās kvalificētu kā „militārās agresijas un karu slavinošas dziesmas”.

Es neesmu atradis publiskotas, sabiedrības informēšanai paredzētas ziņas, kas liecinātu, ka Valsts policija vai kāda cita tiesībsargāšanas iestāde ir veikusi kādas valodnieciskas, semantiskas un semiotiskas ekspertīzes (šo svešvārdu nozīmi meklējiet vārdnīcās), lai nodrošinātu tiesisku pamatojumu konkrētu dziesmu aizliegšanai.

Manis minētais liecina par Valsts policijas amatpersonu prettiesisku rīcību un, iespējams, noziedzīgu patvaļu, liedzot Latvijas pilsoņiem viņiem Satversmē noteiktās tiesības.

Ar šo aicinu Jūsu iestādi izvērtēt šo prettiesisko rīcību un noziedzīgo patvaļu un rīkoties atbilstoši tai normatīvajos aktos noteiktajiem pienākumiem.”

Kā redzams, no šī iesnieguma, tajā es 1) minēju konkrētus faktus un 2) skaidri norādīju uz Valsts policijas amatpersonu prettiesisku rīcību un, iespējams, noziedzīgu patvaļu, liedzot Latvijas pilsoņiem viņiem Satversmē noteiktās tiesības, kā arī 3) aicināju Jūsu iestādi izvērtēt šo prettiesisko rīcību un noziedzīgo patvaļu un rīkoties atbilstoši tai normatīvajos aktos noteiktajiem pienākumiem. Manuprāt, mans iesniegums bija uzrakstīts arī zemākas garīgas attīstības personām skaidrā un nepārprotamā formā.

Uz šo iesniegumu esmu saņēmis šādu Jūsu iestādes struktūras ar nosaukumu „ĢENERĀLPROKURATŪRAS  DARBĪBAS KONTROLES UN STARPTAUTISKĀS SADARBĪBAS DEPARTAMENTS PROKURATŪRAS FUNKCIJU ĪSTENOŠANAS KOORDINĀCIJAS NODAĻA” darbinieka A. Pormaļa vēstuli:

„Par iesnieguma pārsūtīšanu

Vadoties no Iesniegumu likuma 4. panta pirmo daļas un Ministru kabineta 2020. gada 22. septembra noteikumu Nr.589 “Iekšlietu ministrijas nolikums” 5.9. un 5.10. punkta pārsūtu atbilstoši institucionālajai piekritībai Lato Lapsas 2024. gada 18. jūnija iesniegumu par iespējamu viņa cilvēktiesību aizskārumu, Valsts policijai masu informācijas līdzekļos aicinot pieteikties ziņotājus.

Vienlaikus izskaidroju iesniedzējam, ka iesnieguma pārsūtīšana nav pārsūdzama.”

Tātad šajā vēstulē šis Jūsu iestādes darbinieks

1) informēja par savu lēmumu neizskatīt Jūsu iestādē manis sniegto informāciju, kas, manuprāt, liecina par Valsts policijas amatpersonu prettiesisku rīcību un, iespējams, noziedzīgu patvaļu, liedzot Latvijas pilsoņiem viņiem Satversmē noteiktās tiesības, un no tā izrietošo savu lēmumu pārsūtīt manu iesniegumu citai iestādei,

2) centās panākt, lai es nepārsūdzētu viņa lēmumu neizskatīt Jūsu iestādē manis sniegto informāciju, kas, manuprāt, liecina par Valsts policijas amatpersonu prettiesisku rīcību un, iespējams, noziedzīgu patvaļu, liedzot Latvijas pilsoņiem viņiem Satversmē noteiktās tiesības. Šim savam „izskaidrojumam” Jūsu iestādes darbinieks nesniedza nekādu tiesisku pamatojumu,

3) apliecināja, ka manis sniegto informāciju, kas, manuprāt, liecina par Valsts policijas amatpersonu prettiesisku rīcību un, iespējams, noziedzīgu patvaļu, liedzot Latvijas pilsoņiem viņiem Satversmē noteiktās tiesības, darbinieks esot uztvēris kā ziņas par manu personisko „cilvēktiesību aizskārumu, Valsts policijai masu informācijas līdzekļos aicinot pieteikties ziņotājus”, lai gan savā iesniegumā es nebiju ne pieminējis savu personisko cilvēktiesību aizskārumu, ne izteicis kādus iebildumus pret Valsts policijas rīcību, „aicinot pietiekties ziņotājus”.

Sniedzot šādu atbildi, Jūsu iestādes darbinieks A. Pormalis ir apkaunojis ne tikai sevi kā prokuroru, bet arī visu Jūsu iestādi, rupji pārkāpjot Jūsu iestādes pašreizējā vadītāja J. Stukāna apstiprinātā prokuroru ētikas kodeksa normas.

Šī kodeksa 13. pants nosaka, ka „prokurora rīcība un lēmumi ir pamatoti vienīgi ar normatīvajiem aktiem un lietā noskaidrotajiem apstākļiem”.

No A. Pormaļa vēstules izriet, ka viņa rīcība, nolemjot neizskatīt Jūsu iestādē manis sniegto informāciju, kas, manuprāt, liecina par Valsts policijas amatpersonu prettiesisku rīcību un, iespējams, noziedzīgu patvaļu, liedzot Latvijas pilsoņiem viņiem Satversmē noteiktās tiesības, nav bijusi pamatota ar normatīvajiem aktiem un lietā noskaidrotajiem apstākļiem.

Ir acīmredzams, ka, cenšoties panākt, lai es nepārsūdzētu A. Pormaļa lēmumu neizskatīt Jūsu iestādē manis sniegto informāciju, kas, manuprāt, liecina par Valsts policijas amatpersonu prettiesisku rīcību un, iespējams, noziedzīgu patvaļu, liedzot Latvijas pilsoņiem viņiem Satversmē noteiktās tiesības, šis Jūsu iestādes darbinieks nav sniedzis nekādu tiesisku pamatojumu šai savai vēlmei. Tātad prokurora rīcība nav bijusi pamatota ar normatīvajiem aktiem.

Ir acīmredzams, ka A. Pormalis nav noskaidrojis apstākļus, uz kuriem es norādu savā iesniegumā, un rezultātā tos tīši vai netīši izkropļojis, iztēlojoties, ka es informējot par manu personisko „cilvēktiesību aizskārumu, Valsts policijai masu informācijas līdzekļos aicinot pieteikties ziņotājus”, lai gan savā iesniegumā es nebiju ne pieminējis savu personisko cilvēktiesību aizskārumu, ne izteicis kādus iebildumus pret Valsts policijas rīcību, „aicinot pietiekties ziņotājus”. Tātad prokurora rīcība nav bijusi pamatota ar lietā noskaidrotajiem apstākļiem.

Šī kodeksa 14. pants nosaka, ka „prokurora lēmumi un rīcība ir pārdomāta, pamatota, tiesiska un vērsta uz apstākļu pilnīgu noskaidrošanu”.

Manis iepriekš uzskaitītie fakti liecina, ka A. Pormaļa lēmumi un rīcība nav bijuši pārdomāti, pamatoti, tiesiski un vērsti uz apstākļu pilnīgu noskaidrošanu.

Ar šo aicinu A. Pormaļa rīcību, kas, manuprāt, apkauno Jūsu iestādi un nodara tās reputācijai nozīmīgu kaitējumu, izvērtēt Prokuroru atestācijas komisijā un informēt mani par pieņemtajiem lēmumiem.

Lato Lapsa”

Attēlā - vienīgais publiski pieejamais prokurora Agņa Pormaļa fotoattēls, aptuveni desmit gadus sens.

Novērtē šo rakstu: