Lato Lapsa: vai sāktajai pārbaudei par ģenerālprokurora Stukāna atlaišanas pamatu ir kāds sakars ar jaunajā grāmatā aprakstīto? Piedodiet - nekādu komentāru
PIETIEK23.04.2025.
Komentāri (10)
Iesaki rakstu: 
„Vai sāktajai pārbaudei par ģenerālprokurora Stukāna atlaišanas pamatu ir kāds sakars ar jaunajā grāmatā aprakstīto? Piedodiet - nekādu komentāru,” savos jaunālajos YouTube ierakstos Lato Lapsa runā par Augstākās tiesas priekšsēdētāja Aigara Strupiša sākto pārbaudi par ģenerālprokurora Jura Stukāna nodarījumiem, kura izsludināta dažas dienas pēc jaunās grāmatas „Gļēvs. Melīgs. Nelietīgs. Noziedznieks” nākšanas klajā un kuras pamatā ir prokurores Viorikas Jirgenas trauksmes cēlājas ziņojums.
Publicējam šos ierakstus arī šeit:
Vai sāktajai pārbaudei par ģenerālprokurora Stukāna atlaišanas pamatu ir kāds sakars ar jaunajā grāmatā aprakstīto? Piedodiet - nekādu komentāru
https://www.youtube.com/watch?v=qXRKjd1GiRI
Kāda jēga no jaunās grāmatas par gļēvo noziedznieku Stukānu? Vai tiešām es ceru, ka tā ko mainīs?
https://www.youtube.com/shorts/QLLrKR1ie8s
Augstākās tiesas paziņojums:
Augstākās tiesas priekšsēdētājs ierosina pārbaudi, vai ir pamats ģenerālprokurora atlaišanai
Iepazinies ar trauksmes cēlēja ziņojumu, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs ierosinājis pārbaudi par ģenerālprokurora Jura Stukāna atlaišanas pamata esamību. Veikt pārbaudi Augstākās tiesas priekšsēdētājs pilnvarojis Senāta Krimināllietu departamenta senatori Aiju Brantu.
Augstākās tiesas priekšsēdētāja pilnvaras ierosināt Latvijas Republikas ģenerālprokurora rīcības pārbaudi noteiktas Prokuratūras likuma 41.3 panta otrajā daļā.
Prognozēts, ka pārbaude varētu tikt veikta līdz maija beigām – jūnija sākumam. Līdz pārbaudes pabeigšanai nākamā ģenerālprokurora amata kandidāta izvirzīšanas process ir apturēts.
Augstākajā tiesā saņemts iesniegums par iespējamiem ģenerālprokurora veiktiem Prokuratūras likuma 6. panta ceturtās daļas un Krimināllikuma 329. panta pārkāpumiem, kas izpaudušies kā uzraugošā prokurora pārliecībai pretēju norādījumu sniegšana kriminālprocesā un izmeklēšanas noslēpuma izpaušana Saeimas deputātiem.
Pārbaudot iesniegumu, konstatēts, ka tas pirmšķietami atbilst Trauksmes celšanas likumā noteiktajām trauksmes celšanas pazīmēm. Lēmuma pieņemšanai par tālāku ziņojuma virzību Augstākās tiesas priekšsēdētājs izvērtēja divus apstākļus: pirmkārt, pārkāpuma pirmšķietamo juridisko iespējamību, proti, vai ziņojumā norādītie apstākļi pirmšķietami var norādīt uz vismaz hipotētisku prokurora ietekmēšanas mēģinājumu pretēji viņa pārliecībai ar ziņojumā norādītajām metodēm; otrkārt, ziņojumā norādīto apstākļu pirmšķietamo ticamību, proti, vai ziņojumā norādītie faktiskie apstākļi, vismaz pirmšķietami, apstiprinās no citu norādītajos notikumos iesaistīto personu puses.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs konstatēja, ka pirmšķietami ziņojumā norādītie apstākļi par uzraugošā prokurora pārliecībai pretēju norādījumu sniegšanu kriminālprocesā daļēji apstiprinās un pārkāpums konkrētajos apstākļos ir iespējams. Tas ir pietiekams pamats pārbaudes ierosināšanai, lai izvērtētu minētos faktus pēc būtības.
Savukārt jautājumā par iespējamo izmeklēšanas noslēpuma izpaušanu pārbaude nav rosināma, jo tam nav gūts pat pirmšķietams apstiprinājums, līdz ar to ziņojumā minētajiem apsvērumiem paliekot pieņēmumu līmenī. Augstākās tiesas priekšsēdētāja rīcībā nav tiesisku instrumentu, lai izmeklētu iespējamu noziedzīgu nodarījumu. Tam jānotiek saskaņā ar attiecīgiem likumiem.
Saskaņā ar Prokuratūras likuma 41.3 pantu Saeima ģenerālprokuroru no amata var atlaist, ja Augstākās tiesas priekšsēdētāja īpaši pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis, veicot pārbaudi, konstatējis kādu no šā likuma 41.1 pantā minētajiem atlaišanas pamatiem un par to atzinumu devis Augstākās tiesas plēnums. Pārbaudi ierosināt var Augstākās tiesas priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas, pēc vienas trešdaļas Saeimas deputātu vai Tieslietu padomes pieprasījuma.
Seko mums 
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
