Lato Lapsa: vai sāktajai pārbaudei par ģenerālprokurora Stukāna atlaišanas pamatu ir kāds sakars ar jaunajā grāmatā aprakstīto? Piedodiet - nekādu komentāru
PIETIEK23.04.2025.
Komentāri (10)
Iesaki rakstu: 
„Vai sāktajai pārbaudei par ģenerālprokurora Stukāna atlaišanas pamatu ir kāds sakars ar jaunajā grāmatā aprakstīto? Piedodiet - nekādu komentāru,” savos jaunālajos YouTube ierakstos Lato Lapsa runā par Augstākās tiesas priekšsēdētāja Aigara Strupiša sākto pārbaudi par ģenerālprokurora Jura Stukāna nodarījumiem, kura izsludināta dažas dienas pēc jaunās grāmatas „Gļēvs. Melīgs. Nelietīgs. Noziedznieks” nākšanas klajā un kuras pamatā ir prokurores Viorikas Jirgenas trauksmes cēlājas ziņojums.
Publicējam šos ierakstus arī šeit:
Vai sāktajai pārbaudei par ģenerālprokurora Stukāna atlaišanas pamatu ir kāds sakars ar jaunajā grāmatā aprakstīto? Piedodiet - nekādu komentāru
https://www.youtube.com/watch?v=qXRKjd1GiRI
Kāda jēga no jaunās grāmatas par gļēvo noziedznieku Stukānu? Vai tiešām es ceru, ka tā ko mainīs?
https://www.youtube.com/shorts/QLLrKR1ie8s
Augstākās tiesas paziņojums:
Augstākās tiesas priekšsēdētājs ierosina pārbaudi, vai ir pamats ģenerālprokurora atlaišanai
Iepazinies ar trauksmes cēlēja ziņojumu, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs ierosinājis pārbaudi par ģenerālprokurora Jura Stukāna atlaišanas pamata esamību. Veikt pārbaudi Augstākās tiesas priekšsēdētājs pilnvarojis Senāta Krimināllietu departamenta senatori Aiju Brantu.
Augstākās tiesas priekšsēdētāja pilnvaras ierosināt Latvijas Republikas ģenerālprokurora rīcības pārbaudi noteiktas Prokuratūras likuma 41.3 panta otrajā daļā.
Prognozēts, ka pārbaude varētu tikt veikta līdz maija beigām – jūnija sākumam. Līdz pārbaudes pabeigšanai nākamā ģenerālprokurora amata kandidāta izvirzīšanas process ir apturēts.
Augstākajā tiesā saņemts iesniegums par iespējamiem ģenerālprokurora veiktiem Prokuratūras likuma 6. panta ceturtās daļas un Krimināllikuma 329. panta pārkāpumiem, kas izpaudušies kā uzraugošā prokurora pārliecībai pretēju norādījumu sniegšana kriminālprocesā un izmeklēšanas noslēpuma izpaušana Saeimas deputātiem.
Pārbaudot iesniegumu, konstatēts, ka tas pirmšķietami atbilst Trauksmes celšanas likumā noteiktajām trauksmes celšanas pazīmēm. Lēmuma pieņemšanai par tālāku ziņojuma virzību Augstākās tiesas priekšsēdētājs izvērtēja divus apstākļus: pirmkārt, pārkāpuma pirmšķietamo juridisko iespējamību, proti, vai ziņojumā norādītie apstākļi pirmšķietami var norādīt uz vismaz hipotētisku prokurora ietekmēšanas mēģinājumu pretēji viņa pārliecībai ar ziņojumā norādītajām metodēm; otrkārt, ziņojumā norādīto apstākļu pirmšķietamo ticamību, proti, vai ziņojumā norādītie faktiskie apstākļi, vismaz pirmšķietami, apstiprinās no citu norādītajos notikumos iesaistīto personu puses.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs konstatēja, ka pirmšķietami ziņojumā norādītie apstākļi par uzraugošā prokurora pārliecībai pretēju norādījumu sniegšanu kriminālprocesā daļēji apstiprinās un pārkāpums konkrētajos apstākļos ir iespējams. Tas ir pietiekams pamats pārbaudes ierosināšanai, lai izvērtētu minētos faktus pēc būtības.
Savukārt jautājumā par iespējamo izmeklēšanas noslēpuma izpaušanu pārbaude nav rosināma, jo tam nav gūts pat pirmšķietams apstiprinājums, līdz ar to ziņojumā minētajiem apsvērumiem paliekot pieņēmumu līmenī. Augstākās tiesas priekšsēdētāja rīcībā nav tiesisku instrumentu, lai izmeklētu iespējamu noziedzīgu nodarījumu. Tam jānotiek saskaņā ar attiecīgiem likumiem.
Saskaņā ar Prokuratūras likuma 41.3 pantu Saeima ģenerālprokuroru no amata var atlaist, ja Augstākās tiesas priekšsēdētāja īpaši pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis, veicot pārbaudi, konstatējis kādu no šā likuma 41.1 pantā minētajiem atlaišanas pamatiem un par to atzinumu devis Augstākās tiesas plēnums. Pārbaudi ierosināt var Augstākās tiesas priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas, pēc vienas trešdaļas Saeimas deputātu vai Tieslietu padomes pieprasījuma.
Seko mums 
Nesenā intervijā Valdis Birkavs aprakstīja pašreizējo valsts pārvaldes sistēmu kā faktiski pirms 30 gadiem radītu. Daudzas lietas un iestādes ir nokalpojušas savu laiku, pārbarojušās un pārpildījušās. Ir laiks to visu pārskatīt. Un to mēs arī darīsim.
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
