Lato Lapsa vēršas KNAB, aicinot izvērtēt ombudienes Andas Rožukalnes prettiesisku labuma gūšanu „sabiedriskajos”medijos
PIETIEK22.04.2024.
Komentāri (25)
Iesaki rakstu: 
Anda Rožukalne, kas pašlaik ieņem sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombudienes amatu, iespējams, izmanto savu dienesta stāvokli, lai prettiesiski gūtu labumu no „sabiedriskajiem” medijiem, kuri ir tieši atkarīgi no viņas labvēlīgiem vai nelabvēlīgiem atzinumiem, – izvietotu savu privātpersonas viedokli „sabiedriskajos” medijos, kad un kā viņai iegribas. Pietiek šodien publicē Lato Lapsas iesniegumu, kas nosūtīts Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, aicinot izvērtēt šo situāciju:
„Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam
no Lato Lapsas,
elektroniskā pasta adrese – [email protected]
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums noteic:
„V nodaļa.
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds
18. pants. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds
(1) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds pārrauga sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu sniegto pakalpojumu atbilstību šā likuma 1. pantā noteiktajam mērķim un 3. pantā noteiktajiem sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības pamatprincipiem, sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ētikas kodeksiem un redakcionālajām vadlīnijām un pēc savas iniciatīvas vai uz personu iesniegumu pamata sniedz atzinumus par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu un pakalpojumu atbilstību minētajiem dokumentiem, kā arī pilda citas šajā likumā noteiktās funkcijas.
(2) Jebkura persona var vērsties pie sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuda ar iesniegumu, lūdzot izvērtēt sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu un iepriekš sniegto pakalpojumu atbilstību šā panta pirmajā daļā minētajiem dokumentiem. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuda lēmums iesnieguma iesniedzējam nav saistošs un nav nedz apstrīdams, nedz pārsūdzams.
(3) Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ņem vērā sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuda atzinumā ietvertos secinājumus. Īpašos gadījumos sabiedriskais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis var šos secinājumus neņemt vērā, atteikumu pamatojot rakstveidā.
(4) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuda atzinumi, nenorādot iesnieguma iesniedzēja identitāti, publiskojami Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes tīmekļvietnē un attiecīgā sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa tīmekļvietnē.
(5) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds ir tiesīgs ar pamatotu iesniegumu vērsties Saeimā, rosinot Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa vai visas padomes atcelšanu, ja ombuds konstatējis, ka padomes locekļa darbība vai bezdarbība apdraud sabiedriskā medija redakcionālo neatkarību.
19. pants. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuda funkcijas
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds pilda arī šādas funkcijas:
1) pēc savas iniciatīvas vai uz personu iesniegumu pamata sniedz atzinumus, kas saistīti ar sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu un iepriekš sniegto pakalpojumu atbilstību sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ētikas kodeksiem un redakcionālajām vadlīnijām;
2) darbojas kā samierinātājs Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes un sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa strīdos par sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmu un pakalpojumu atbilstību tā ētikas kodeksam un redakcionālajām vadlīnijām;
3) veicina sabiedrības medijpratību un uztur personisku saikni ar sabiedrību;
4) pēc sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu lūguma sniedz konsultācijas jautājumos, kas saistīti ar to ētikas kodeksiem un redakcionālajām vadlīnijām;
5) ne retāk kā reizi gadā publicē Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes tīmekļvietnē un sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu tīmekļvietnēs ziņojumu par savu darbu.”
No Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes esmu saņēmis dokumentu, kas liecina par iespējamu sabiedrisko mediju prettiesisku ietekmēšanu nolūkā gūt personisku labumu: runa ir par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuda statusa izmantošanu, lai gūtu iespēju paust savu personisko viedokli sabiedrisko mediju platformā, kuras vadība un darbinieki ir tieši atkarīgi no sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuda lēmumiem.
Šajā dokumentā, ko pievienoju šim iesniegumam, sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuda amatu ieņemošā Anda Rožukalne apliecina, ka viņa izmanto sabiedrisko mediju platformu, lai tajā publicētu savu personisko viedokli, tādējādi prettiesiski gūstot sev personisku labumu – iespēju šādu fiziskas personas viedokli publicēt. Šāda iespēja netiek nodrošināta ikvienam Latvijas iedzīvotājam, un lēmumus par to, kam šāda iespēja tiek nodrošināta, pieņem sabiedrisko mediju vadītāji un darbinieki, kuri, kā izriet no manis citētajiem likuma nosacījumiem, ir tieši atkarīgi no šīs personas labvēlības.
Ar šo aicinu Jūsu iestādi saistībā ar manis minētajiem faktiem rīkoties atbilstoši tai likumā noteiktajiem pienākumiem un informēt mani par pieņemtajiem lēmumiem.”
Seko mums 
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
