Lato Lapsa vēršas Nacionālajā arhīvā, pieprasa iespēju iepazīties ar padomju tiesneša Vonsoviča taisītajiem spriedumiem
PIETIEK23.07.2018.
Komentāri (38)
Iesaki rakstu: 
Lato Lapsa ir vērsies Nacionālajā arhīvā ar oficiālu iesniegumu, pieprasot nodrošināt viņam iespēju iepazīties ar ilggadējā padomju sistēmas tiesneša, tagadējā advokāta Romualda Vonsoviča (attēlā) taisītajiem spriedumiem.
„Vēlos gūt iespēju iepazīties ar Latvijas Nacionālajā arhīvā esošajiem dokumentiem – spriedumiem Rīgas Kirova rajona tautas tiesas iztiesātajās lietās 1980.-1990.gadā un LPSR (LR) Augstākās tiesas iztiesātajās lietās 1985.-1995.gadā, kurus taisījis tiesnesis Romualds Vonsovičs,” norādīts arhīvam adresētajā iesniegumā.
Savu vēlmi iepazīties ar tieši šī padomju tiesneša taisītajiem spriedumiem Lato Lapsa pamatojis šādi: „Iepazīties ar šiem spriedumiem vēlos žurnālistiska pētījuma ietvaros, lai izpētītu padomju varas kolaborantu darbību un tās sekas.”
Iesniegumā Nacionālā arhīva vadītai ir norādīts uz iestādes pienākumu ievērot Satversmes 100. panta nosacījumus, lemjot šo informācijas pieprasījumu, kā arī uz iesnieguma autora gatavību vērsties ar pieteikumu administratīvajā rajona tiesā un tiesībsargāšanas iestādēs.
Publiski ir zināms, ka Vonsovičs savu tiesneša pilnvaru laikā cita starpā piespriedis arī vairākus nāvessodus, kuri saskaņā ar mediju ziņām arī tikuši izpildīti. Tāpat ir izteikti pieņēmumi, ka viņš piespriedis bargus sodus arī personām, kuras dažādos veidos darbojušās pret padomju sistēmu.
Kā zināms, jau vairākus gadus Latvijas arhīvi ir slēgti visiem cilvēkiem „no ielas”. „Faktiski – visiem „nepiederošajiem”, kuri nav iekļauti mūsdienu valstiskajā nomenklatūrā. Savukārt, lai tiktu tajā iekļauts, cilvēkam ir jāatbilst virknei parametru, kuru vidū goda vietā stāv – tev jāsadarbojas ar valsts varu, jāklanās nerakstītiem uzvedības noteikumiem un nav jābāž deguns „tur, kur nevajag”,” – tā šī situācija aprakstīta nule iznākušajā grāmatā „Čekisti un komunisti. 1. daļa”.
„Tas nozīmē, ka, kaut nedaudz citā formā, bet ir sekmīgi atdzīvināti padomjlaiku „specfondi” un „spechrans”. Aizbildinoties ar personu sensitīvajiem datiem un vēl svētāko Eiropas datu regulu, reizē ar čekas maisiem no sabiedrības pārstāvjiem ir sekmīgi noslēpti arī čekistu „diriģētāju” saraksti.
To visu izdarījuši nevis nezināmi ļaundari, bet "neatkarīgās Latvijas" likumdevēji. Komunistu un čekistu atjaunotās, viņu tiešo un netiešo pēcteču pārvaldītās Latvijas valsts varas skatījumā padomju nomenklatūras pārstāvju tiesības ir daudz svarīgākas par to cilvēku tiesībām, uz kuru kakla šī nomenklatūra gadu desmitiem sēdēja,” norādīts grāmatā.
Jāpiebilst, ka Pietiek rīcībā ir Nacionālā arhīva direktores Māras Sprūdžas lēmums, ar kuru citam žurnālistam atteikts iepazīties ar attāli līdzīgu, tikai plašāku informāciju. Pietiek informēs par tālāko notikumu gaitu saistībā ar Lato Lapsas pieprasījumu.
Seko mums 
Cilvēki Krievijā slīkst nabadzībā, pensionāri mirst no bada, savukārt latviešus pārņem nauda, greznība un prieks. Tā Kasīklis savā kartējā sacerējumā apraksta dzīvi abās valstīs. 
Ceru, ka esat gatavi uzklausīt arī mani*. Pirmkārt, ar tīru sirdsapziņu varu viennozīmīgi apgalvot: nekad neesmu ne sitis vai kā citādi fiziski aizskāris ne savu sievu, ne kādu citu sievieti.
2017. gada pašvaldību vēlēšanās Smiltenes novadā no 66 kandidātiem četros partiju sarakstos tikai 7 kandidāti bija partiju biedri. Rezultātā deputātu vietu vairākumu 9 no 15 Smiltenes novada domē ieguva Nacionālās apvienības (NA) saraksts, no kura nebija ievēlēts neviens NA biedrs. Tā par Smiltenes novada mēru kļuva bezpartejiskais Gints Kukainis un kopā ar astoņiem bezpartejiskiem deputātiem faktiski vadīja novadu līdz brīdim, kad 2019. gada 2. septembrī bijušais izpilddirektors Kārlis Lapiņš pieņēma Latvijas Reģionu apvienības/Vidzemes partijas (LRA) saraksta deputāta mandātu un lielā vienprātībā tika ievēlēts par domes priekšsēdētāja vietnieku.
Pieaugot spriedzei Facebook diskusijās un zīlējot nākotni kafijas biezumos, prognozējot, ko atļaus, ko neatļaus un vai vispār atļaus, der atcerēties - nav neviena, kas var kaut ko aizliegt vai atļaut demokrātiskā sabiedrībā, tikai un vienīgi mēs paši.
Laikus brīdinu, ka teksts satur vairākus okultisma terminus un, iespējams, var aizskart kāda reliģiskās jūtas, bet šīs „sociālās kataklizmas” ietvaros gan jēdzieni, gan idejas figurējuši dažādos medijos un savā būtībā ir daļa no ļoti, ļoti senas doktrīnas centieniem pakļaut cilvēces virzību, ideālus un būtību kā tādu.
Kopš gada sākuma uzkrājies gana pieredzes, lai kopā ar iepriekš zināmiem apstākļiem varētu atzīt, ka potēšana Latvijā, visticamāk, nespēs uzveikt Ķīnas vīrusu. Tam ir divēji cēloņi: epidēmioloģiski un kultūretniski.
Partiju apvienība “Attīstībai/Par” sadarbībā ar partiju “Progresīvie” iniciējuši diskriminējošus grozījumus Krimināllikumā, kas pāri citām sabiedrības grupām īpaši izcels tā dēvēto LGBT kopienu un ierobežos pārējai sabiedrībai vārda brīvību.
