Lato Lapsa vēršas prokuratūrā un Drošības policijā, prasa sākt kriminālprocesu par Latvijas pasta vadības rīcību
PIETIEK09.10.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lato Lapsa trešdien ir vērsies Drošības policijā un prokuratūrā, prasot sākt kriminālprocesu par Latvijas pasta vadības rīcību, pretlikumīgi apturot oficiāli reģistrēta masu informācijas līdzekļa - avīzes Vienotība, PIETIEK! izplatīšanu, par kuru ar šo valsts akciju sabiedrību bija noslēgts oficiāls līgums.
Abos iesniegumos teikts: "Šā gada 10. septembrī es, Lato Lapsa, noslēdzu vienošanos ar SIA Fox Communications II par to, ka, īstenojot savas Satversmē noteiktās tiesības, paudīšu savu viedokli tās sagatavotā, nodrukātā un izplatītā oficiāli reģistrētā masu informācijas līdzeklī Vienotība, PIETIEK!, par kura izplatīšanu minētā SIA bija noslēgusi vienošanos ar VAS Latvijas pasts.
No plašsaziņas līdzekļiem esmu uzzinājis, ka VAS Latvijas pasts ir pārkāpusi minēto ar SIA Fox Communications II noslēgto vienošanos, kā rezultātā mans viedoklis nav izplatīts apjomā un termiņā, ko noteica minētā vienošanās.
Vēl vairāk, no plašsaziņas līdzekļiem esmu uzzinājis, ka VAS Latvijas pasts amatpersonas, par to esot informētam arī VAS Latvijas pasts valdes priekšsēdētājam Arnim Salnājam, ir pieņēmušas prettiesisku, atklāti pretlikumīgu lēmumu apturēt minētā oficiāli reģistrētā masu informācijas līdzekļa izplatīšanu pirms 12. Saeimas vēlēšanām.
Līdz ar to minētās VAS un tās darbinieku prettiesisku darbību dēļ ir pārkāptas manas Satversmē, t.sk. tās 100. pantā noteiktās tiesības. Vēl vairāk, minētie fakti dod pamatu aizdomām, ka minētās prettiesiskās darbības ir veiktas, lai tieši ietekmētu 12. Saeimas vēlēšanu rezultātus, neļaujot man īstenot manas likumīgās tiesības un izteikt manu viedokli par 12. Saeimas deputātu kandidātiem.
Minētās VAS un tās amatpersonu rīcībā līdz ar to ir saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes atbilstoši Krimināllikuma 90. pantam, 276. pantam, 317. pantam un 318. pantam. Tāpēc aicinu Jūsu vadīto iestādi sākt kriminālprocesu par manis minētajiem faktiem.
Šim iesniegumam pievienoju plašsaziņas līdzekļu publikāciju kopijas, kā arī iesniegumā minēto masu informācijas līdzekli."
Publicējam arī Lato Lapsas viedokļrakstu, kas bija atrodams Latvijas pasta "noslēptajā" avīzes numurā:
"Jūs tiešām viņu atstāsiet pie siles?
Kas notiek, ja komisijas veikala direktore Ļiļka kļūst par valsts galvas kundzi, mēs vēl labi atceramies.
Taču Ļiļka tagad ir izvilkusi no Latvijas valsts maksātājiem visu, ko vēlējās - lepnu dzīvokli, mēbeles, vīra pensiju, dārgu mašīnu -, un nu laiski izbauda dzīvi uz nodokļu maksātāju rēķina.
Savukārt bijusī valsts uzņēmuma Latvijas kultūrpreces juriste, tagadējā partijas Vienotība vadītāja Solvita Āboltiņa ir tikko, tikko tā īsti iekārtojusies pie valsts varas siles un izjutusi treknā strebekļa garšu.
Pēdējos pāris gados viņa ir uzskatāmi parādījusi, ko tik visu var savajadzēties vienai no varas un visatļautības apdullušai valstskundzei.
Tā vidū ir pat savu personiskais "mazais KGB". Un pat atbrīvošana no pienākuma kontaktēties ar "prastajiem ļaudīm", kuri nez kāpēc uzskata, ka deputāts ir tautas kalps.
Izbijusī kultūrpreču juriste nu ir panākusi, ka bauri ar savām mašīnām ir padzīti no viņas "personiskās" ielas un ka pat uz šopingu lielveikalā viņu pavada līdz zobiem bruņotu apsargu bars, kas pēc tam stiepj iepirkumu tarbas.
Viņa sagaida, ka 4. oktobrī Latvijas tauta bez ierunām darīs, kas tai jādara, un piešķirs viņai vēl četrus gadus pie varas un naudas siles, lai pēc tam ar intrigu palīdzību pamēģinātu ierausties pat prezidenta krēslā.
Kurzemnieki, tas ir tieši Jūsu un neviena cita rokās. Jūs tiešām to pieļausiet?"
Kā jau ziņots, Latvijas pasta vadība, tostarp uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Salnājs vairākas dienas publiski meloja, ka nekāds rīkojums apturēt Solvitai Āboltiņai veltītās avīzes Vienotība, PIETIEK! numura izplatīšanu neesot dots. Taču, pateicoties pasta darbiniekiem, atklājās, ka pasta vadība ir melojusi.
Vispirms Latvijas pasta Pasta pakalpojumu nodrošināšanas departamenta direktora pienākumu izpildītājs, galvenais ekonomists Kristaps Krūmiņš intervijā Pietiek, kuras audioierakstu jau esam publicējuši, atklāja, ka Latvijas pasta nodaļas "no augšas" tiešām ir saņēmušas skaidru rīkojumu prettiesiski un pretlikumīgi apturēt Solvitai Āboltiņai veltītās avīzes Vienotība, PIETIEK! nogādāšanu Kurzemes iedzīvotājiem.
Savukārt pēc tam videokameru priekšā melos tika pieķerts arī pats Salnājs - viņam tika demonstrēta elektroniskā pasta vēstules izdruka, ko pasta pārdošanas daļas vadītāja Ilze Kloka bija adresējusi virknei pasta vadības pārstāvju un kurā bija norādīts: "Kolēģi! Lūgums steidzami apturēt avīze "PIETIEK" piegādi uz pasta nodaļām un izplatīšanu līdz tiek KNAB noskaidr... Paldies!"
Kamēr pasta vadība klusē, ir noskaidrojusies Klokas, kura pašlaik uzskatāma par galveno līdz šim noskaidroto šīs nelikumīgās rīcības organizētāju, iepriekšējā saistība ar partiju Vienotība. Izrādās, Kloka, kā norādīts viņas vietnes LinkedIn profilā, no 2012. gada marta līdz 2013. gada oktobrim ir strādājusi uzņēmumā McCann Worldgroup. Tieši šis uzņēmums vairākus gadus ir rīkojis Vienotības priekšvēlēšanu kampaņas un tikai salīdzinoši nesen pārmetās pie Einara Repšes Latvijas attīstībai. Kloka joprojām nav vēlējusies sniegt nekādus komentārus par šo savu darba gaitu un kontaktu saistību ar viņas doto nelikumīgo rīkojumu.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
