Iesaki rakstu: 
Par padomju okupācijas varas kolaboracionistu pārvaldīto noziedzīgo, mafiozo tīklu jau pirms desmit gadiem paziņoja Juta Strīķe. Apsveicu jūs, Latvijas iedzīvotāji, jo kopš ceturtdienas šī mafiozā tīkla sagrābtā Latvija ir spērusi vēl vienu soli ceļā uz ne tikai totalitāru, bet pat fašistisku valsti.
Kopš ceturtdienas jūs dzīvojat Latvijā, kurā cilvēku var aizturēt, izkratīt pat viņa bērnu īpašumu un ieslodzīt par šai mafiozajai varai īpaši bīstamu noziegumu - grāmatas uzrakstīšanu un patiesības atklāšanu.
Pirms nedēļas es, Lato Lapsa, publiskā videoierakstā paziņoju par man izteiktajiem draudiem - atteikties no grāmatas par mafiozajam tīklam un Vienotības vēzim vajadzīgo ģenerālprokuroru Juri Stukānu un atteikties no hiēnu grāmatu cikla trešās grāmatas "Mentu zaņķis"
Kā jūs zināt, es šiem draudiem nepakļāvos - grāmata "Mentu zaņķis" jau tiek drukāta 4000 eksemplāru tirāžā un nonāks pie laītājiem pēc dažām nedēļām, savukārt grāmata ar nosaukumu "Kriminālnoziedznieks" par mafiozā tīkla ģenerālprokuroru Stukānu ir uzrakstīta, un manuskripts atrodas drošā, mafiozajam tīklam un pašam Stukānam neaizsniedzamā vietā.
Pēc grāmatas "Mentu zaņķis" iznākšanas jums vairs nepaliks nekādas ilūzijas par to korupto, sapuvušo, pasūtījuma lietas atstrādājošo policijas, prokuratūras un tiesu sistēmas daļu, kas atrodas Jutās Strīķes brīdinājumā minētā mafiozā, noziedzīgā tīkla sastāvā un ietekmē.
Savukārt pēc grāmatas "Kriminālnoziedznieks" iznākšanas vairs nebūs jautājuma - vai Jurim Stukānam palikt vai nepalikt amatā? Jautājums būs cits - kam kopā ar Stukānu vēl sēdēt cietumā?
Mafiozais tīkls to lieliski apzinās - jau ilgāk nekā trīs mēnešus es esmu ticis nelikumīgi, noziedzīgi izsekots, un manis publiski pieminētie draudi nav bijuši vienīgie.
Redzot, ka nekādus rezultātus nedod ne draudi, ne izsekošana, mafiozā tīkla pārstāvji ceturtdien, 30.janvārī izšķīrās par galējo soli - izbiedēt mani ar brutāla spēka un varas demonstrēšanas akciju, pie reizes mēģināja iegūt manu darba datoru cerībā, ka tajā atradīsies Juri Stukānu un viņa noziedzīgos kompanjonus tik satraucošā informācija, tostarp videoieraksti, kas ļauj mafiozajam tīklam šantažēt Juri Stukānu un kas to publiskošanas gadījumā novestu šo personu uz apsūdzēto sola.
Tieši ar šādu mērķi, to pat neslēpjot no sankciju izsniegušās Rīgas pilsētas tiesas tiesneses Valdmanes, 30. janvārī tad arī notika kratīšanas, manis aizturēšana, ieslēgšana rokudzelžos un ieslodzīšana.
Noziedzīgais plāns neizdevās.
Tas neizdevās ne tikai tāpēc, ka kopš 2021.gadā notikušajām kratīšanām ar Egilu Levitu saistītas pasūtījuma lietas ietvaros, es lieliski zinu, kur un kā glabājama svarīga informācija, kuras iegūšanu pieprasījuši nozidznieki augstākajos valsts amatos. Noziedzīgais plāns neizdevās arī tāpēc, ka ne visi tiesībsargāšanas iesatāžu darbinieki ir korupti noziedznieku pavēļu izpildītāji. Pašlaik viņu vārdu nosaukšana viņus apdraudētu - tādā valstī dzīvojam. Bet pienāks laiki, kad viņu godaprāts tiks publiski novērtēts.
Pašlaik viņi un tādi kā viņi ir mazākumā. Latviju sagrābušais noziedzīgais, mafiozais kolaborantu un kolaboracionistu tīkls un tā patiesie labuma guvēji dzīvo pārliecībā, ka valsts un tās iedzīvotāji ir paredzēti viņu vajadzību apmierināšanai.
Tāpēc arī ikvienam nojums, Latvijas iedzīvotāji, ir jārēķinās, ka jebkāda stāšanās pret šiem Latvijas ienaidniekiem var jums - tāpat kā 30.janvārī man - beigties ar arestiem, kratīšanām, rokudzelžiem utt. un ne tikai. 30.janvārī notikušās spēka un varas izrādīšanas akcijas sakarā es jau esmu saņēmis draudus, ka nepiekāpības gadījumā nākamais solis varot būt arī fiziska iznīcināšana.
Mums katram un jums katram ir izvēle. Mana izvēle ir - nepiekāpties un cīnīties līdz galam. Es nevēlos, lai manā valstī valdītu hiēnas un lai manā valstī par patiesības paušanu draudētu aresti, kratīšanas un ieslodzīšana. Šī ir mana cīņa, un es turpināšu to ar visiem spēkiem. Katram cilvēkam ir sava superspēja un manējā ir - patiesības atklāšana par Latviju sagrābušo mafiozo, noziedzīgo tīklu.
Ne tikai grāmatnīcās, bet arī e-grāmatas formā J.Rozes e-grāmatnīcā jūs joprojām varat iegādāties grāmatas "Hiēnu banda" un "Hiēnu biznesa projekts"**, kas šobrīd ir kļuvušas par pret mani vērsto noziedzīgo darbību ieganstu.
Tām jau pavisam drīz sekos grāmata "Mentu zaņķis", pēc kuras iznākšanas tiesiskā valstī aiz restēm nonāktu ne viens viens mentu zaņķa un mafiozā tīkla pārstāvis. Un tad jau būs klāt arī Stukāns – grāmata "Kriminālnoziedznieks".
Šī ir mana cīņa. Es izkļūšu no ieslodzījuma un to turpināšu. Kā redzat, cenšos arī šobrīd.
Bet patiesībā tai būtu jābūt mūsu cīņai. Vai jūs esat uz to gatavi? Lai nebūtu tā, ka tieši jūsu gļēvulības, neizlēmības, kūtruma un bailīguma dēļ jūsu bērniem vairs nebūs savas Latvijas valsts.
Ja esat, sāciet negaidot kaut ko darīt. Atcerieties AJAX!
* Apsveikums datēts ar 31. janvāri, kad Lato Lapsa vēl atradās ieslodzījumā
** Šķiet, ka pašlaik Jāņa Rozes grāmatnīcas ir pakļāvušās kādām mafiozā tīkla noziedzīgām norādēm vai pavēlēm un e-grāmatas „Hiēnu banda” un „Hiēnu biznesa projekts” izņēmušas no pārdošanas.
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
