Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sabiedriskais medijs 2023. gada 22. maijā ir publicējis šādu informāciju: „«De facto»: «Jaunās Vienotības» pusslepenā tikšanās ar opozīciju pamatīgi satrauc koalīcijas partnerus

Teorētiskās runas par Valsts prezidenta vēlēšanu ietekmi uz koalīcijas sastāvu šonedēļ kļuva jau daudz konkrētākas. Ziņas par "Jaunās Vienotības" (JV) spices tikšanos ar "Progresīvo" un Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) pārstāvjiem vēl dienu pirms oficiālās ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (JV) nominēšanas prezidenta amatam ir pamatīgi satraukušas tagadējos premjera partijas partnerus, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

Lai gan Nacionālā apvienība (NA) un jo sevišķi Apvienotais saraksts (AS) mudina prezidenta vēlēšanu iznākumu nesaistīt ar valdības stabilitāti, vienlaikus abas partijas klāsta par savu gatavību strādāt opozīcijā, ja notiks mēģinājumi koalīcijā veikt kādas izmaiņas.

Trešdienas, 10. maija, vakarā tūlīt pēc Ārlietu ministrijas darba laika beigām šai Krišjāņa Valdemāra ielas namā notika kāda tikšanās, par kuru jau pusotru nedēļu virmo kaislības Latvijas politikas kuluāros.

JV pārstāvēja namatēvs, ārlietu ministrs Rinkēvičs, kurš tobrīd oficiāli vēl nebija Valsts prezidenta amata kandidāts, premjers Krišjānis Kariņš un viens no Saeimas frakcijas politiskajiem smagsvariem, pieredzējušais Jānis Reirs.

No partijas "Progresīvie" uz tikšanos ieradās Saeimas frakcijas vadītājs Kaspars Briškens, Saeimas deputāts un partijas līdzpriekšsēdētājs Andris Šuvajevs, kā arī Rīgas domes frakcijas priekšsēdis Mārtiņš Kossovičs.

Savukārt ZZS pārstāvēja apvienības valdes priekšsēdētājs un Saeimas sekretārs Armands Krauze, Saeimas frakcijas vadītājs Viktors Valainis un deputāts ar lielu pieredzi arī valdības darbā Uldis Augulis.

Jāatgādina, ka tieši tovakar Valsts prezidents Egils Levits publiski paziņoja, ka 31. maijā paredzētajās prezidenta vēlēšanās nepiedalīsies. Par šo savu soli viņš personīgi paziņoja arī NA vadītājam Raivim Dzintaram, jo iepriekš partija bija apņēmusies iesniegt Levita kandidatūru un mutiski bija saņēmusi viņa piekrišanu.

Lai gan JV apgalvo, ka Rinkēviča kandidatūru steigā virzīja, jo Levits no sacīkstes izstājās, Dzintars to sauc par pasakām:

"Tas, ka "Jaunā Vienotība" jau sen strādā pie cita scenārija un tai skaitā pie scenārija ar citu koalīcijas modeli – tas ir cēlonis tam, ka Egils Levits ir atteicies, nevis otrādāk. (..)

Es nezinu par to, vai ir bijusi viena tikšanās vai vairākas. Es pieļauju, ka tā komunikācija ir bijusi ilgstoša un tas pasākums ir gatavots vēl tajā laikā, kad "Jaunā Vienotība" pauda atbalstu arī Egilam Levitam kā kandidātam. Bet tas, kas Nacionālajai apvienībai šķiet ļoti būtisks jautājums – vai tiešām "Jaunā Vienotība" būs gatava maksāt cenu: [ZZS premjera kandidāta Aivara] Lemberga partijas un "Progresīvo" atrašanās valdībā. Tehnikas jautājums, vai tas notiek pirms 31. datuma vai nedēļu pēc, vai mēnesi, vai pusgadu pēc. Bet – vai šādu cenu "Jaunā Vienotība"ir gatava maksāt? Ja viņi ir to gatavi maksāt, mūsu skatījumā tā ir spēlēšanās ar valsts drošības interesēm."

Nacionālā apvienība jau ir aptaujājusi savus biedrus, kuri esot gatavi tam, ka šādā situācijā partija nonāktu opozīcijā, vienlaikus Dzintars pauž cerību, ka sarunas ar opozīciju varētu būt vien blefa elements no JV puses, vai arī, ka premjera partija tomēr varētu šādu Dzintara skatījumā avantūrisku soli nespert.

Premjers Krišjānis Kariņš (JV) uz jautājumiem gan par tikšanos Ārlietu ministrijā un tajā runāto, gan par to, kā prezidenta vēlēšanu rezultāts varētu ietekmēt koalīciju, atbild izvairīgi: "Es centos trīs nedēļas pēc kārtas pārliecināt koalīcijas kolēģus, ka, ņemot vērā, ka ir divi kandidāti, kuri atbalstu ir guvuši no koalīcijas partneriem – tas bija Levits un Pīlēns – un ne Levitam koalīcijā nav vairākuma, ne Pīlēnam koalīcijā nav vairākuma, mums vajadzētu nopietni apsēsties pie galda un meklēt risinājumu, kā mēs varētu vienoties. Mani partneri man šo iespēju atteica, viņiem tas neinteresēja. Starplaikā Levits ir atsaucis kandidatūru, mēs esam izvirzījuši savējo. (..) Es centos panākt šo vienoto pieeju – tas neizdevās. Nu tātad es esmu spiests rīkoties atbilstoši, tātad – pašam savs kandidāts un, ja drīkst teikt, man pašam liekas, ka man ir nedaudz spēcīgāks."

"Progresīvo" pārstāvis Šuvajevs "De facto" atzina, ka sanāksme šādā formātā ir notikusi, tomēr apgalvo, ka partijas mērķis tajā esot bijis mēģināt pārliecināt divas lielas Saeimas frakcijas atbalstīt viņu virzīto kandidāti Elīnu Pinto.

Sapulces vietu un sastāvu Šuvajevs nevarot izskaidrot, jo aicinātāji bija citi. Savukārt to, vai notikušas sarunas par ciešāku trīs partiju sadarbību, "Progresīvo" līderis nevēlas apstiprināt: "Mēs izvairījāmies no jebkādām spekulācijām, it īpaši ņemot vērā, ka šādā it īpaši šajā brīdī, kad mēs redzam to kandidātu klāstu un mēs redzam, ka esošā koalīcija ir pietiekami disfunkcionāla un ka tie scenāriji, kas varētu būt, ir ļoti daudz un dažādi, mēs, protams, no savas puses atturamies no jebkādām šāda veida spekulācijām."

Šuvajeva kolēģis Saeimas Budžeta komisijā Jānis Reirs "De facto" atklāja, ka viņu piedalīties sanāksmē palūdzis JV frakcijas vadītājs Ainārs Latkovskis. Sarunas mērķis it kā esot bijis pārliecināt nobalsot par esošā prezidenta otru termiņu "Progresīvos", kas jau iepriekš bija paziņojuši par apņēmību virzīt savu kandidātu, un "zaļzemniekus", kas jau sen pauda kategorisku noliegumu Levita pārvēlēšanai.

"Tajā trešdienā mēs runājām par atbalstu... par atbalstu esošajam prezidentam. Tika vākta informācija, jo mēs saprotam, ka koalīcijā nebija atbalsts esošajam prezidentam, un mēs tad arī gribējām zināt, kā tad ir citās politiskajās partijās," 10. maija notikumus sarunā ar "De facto" mēģina atminēties Reirs.

Uz jautājumu, vai tādā gadījumā sanāk, ka Levits paziņoja, ka nekandidēs, brīdī, kad JV vāc viņam balsis, Reirs atbild: "Nu es jums nevaru pateikt to laika grafiku, jo pagājušā nedēļa bija ļoti intensīva visādiem notikumiem un kāda secība... Tad tur ir jāskatās kaut kādā dienasgrāmatā vai kaut kādā citā veidā."

Savukārt ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze "De facto" uzsver, ka konkrētas sarunas komentēt negrib, bet uz jautājumu, vai ar citiem spēkiem ir apsprieduši to, kādas sekas būtu prezidenta ievēlēšanai, viņš atbild, kā pats uzsver, vien "teorētiski": "Mēs par to nerunājam konkrēti, jo mums ir svarīgi zināt, protams, kā, ja gadījumā Latvijā ir kaut kādas pārmaiņas, tad vai prezidents ir tas, kas var nodrošināt nākotnē to, lai ir stabils valdības un Saeimas darbs, lai netiek, piemēram, norauti kvorumi Saeimas sēdēs, lai veidojas plašs atbalsts valdībai. Bet tas tikai teorētiski, jo, kā jūs zināt, iepriekšējā Saeimā valdība nostrādāja četrus gadus, tā kā par tādām lietām mēs varam runāt tikai teorētiski."

"De facto" rīcībā esošā informācija gan kā visai ticamu ļauj izvirzīt versiju, ka jau 10. maija vakarā JV un divu opozīcijas partiju politiķi sprieduši par to, kas notiktu situācijā, ja šīs trīs frakcijas, kurām kopā ir 52 balsis Saeimā, ievēlētu prezidentu – visticamāk, Rinkēviču.

Nav izslēgts, ka tādā gadījumā jaunas koalīcijas veidošana notiktu strauji – jau tuvākajās nedēļās pēc prezidenta vēlēšanām.

NA šādā salikumā paliktu aiz valdības kuģa borta, savukārt no AS tiktu piesaistīta daļa, jo tas līdzētu nodrošināt stabilāku vairākumu.

Iepriekšējā Saeimā līdzīgā veidā tika nodrošināta valdības pastāvēšana arī pēc partijas "KPV LV" izmešanas no koalīcijas, jo daļu no tās deputātiem absorbēja citas partijas – galvenokārt JV.

Versijai, ka Ārlietu ministrijā notikušajā sarunā runāts arī par iespējamas jaunas valdības darbiem, ticamību piešķir arī "Progresīvo" frakcijas vadītāja Kaspara Briškena paustais. Viņš apgalvo, ka gan ar JV, gan ar ZZS partijai sakrīt viedoklis par to, ka pašreizējā koalīcija Latviju nevirzot uz priekšu.

"Mēs, protams, redzam, ka šajā ģeopolitiskajā situācijā mēs nevaram runāt par nekādām novirzēm no mūsu ģeopolitiskā kursa, bet attiecībā uz ekonomikas politiku, industriālo politiku, attiecībā uz vardarbības mazināšanu sabiedrībā, uz cīņu pret nevienlīdzību, cīņu par tiesiskumu, par labāku pārvaldību kapitālsabiedrībās, tai skaitā neieceļot ostu valdēs vai valsts kapitālsabiedrībās politiskus ielikteņus, tai skaitā runājot par to, kā kapitālsabiedrības var efektīvāk pārvaldīt, piemēram, emitējot vai nu obligācijas vai nu akciju mazākuma paketes arī biržā, lai tādējādi dotu arī tādu impulsu kapitāla tirgus attīstībai – visi šie jautājumi ir nostrēguši," uzskaita Briškens.

AS Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars šonedēļ vairākkārt apgalvoja, ka politiskais spēks "neuzmetīšot lūpu", ja tā dibinātājs Uldis Pīlēns nekļūs par Valsts prezidentu, un aicināja arī JV nesaistīt prezidenta vēlēšanu iznākumu ar koalīcijas stabilitāti.

Viņš arī piebalso AS līdzpriekšsēdētāja, Saeimas spīkera Edvarda Smiltēna paustajam, ka tirgošanās par prezidenta ievēlēšanu esot pretrunā Satversmes garam.

Tavars arī apstiprina, ka jau esot bijuši jūtami mēģinājumi pārvilināt AS frakcijas deputātus: "Jā, man ir tādi signāli, es varbūt neatklāšu tos visus niansēs. Tie ļoti ātri pie manis atnāk, un pēdējās nu jau nedēļas laikā šie signāli faktiski mazinās, jo saprot, ka Apvienoto sarakstu nevar izjaukt, lai kā arī kāds to vēlētos. Šīs bija tādas runas, ka viens bloks, otrs bloks, trešais bloks... Mēs esam cieti apvienojušies, un šeit vispār nav nekādas runas! Lai nu tie, kas mūs mēģina jaukt, paši paskatās spogulī uz sevi."

Līdzīgi kā NA līderis Dzintars, arī AS pārstāvji gan publiski, gan kuluāros apgalvo: jaunā koalīcija JV būšot jāsaskaņo ar Ventspils domnieku un partijas "Latvijai un Ventspilij" līderi Aivaru Lembergu, kurš bija "zaļzemnieku" premjera amata kandidāts par spīti tam, ka joprojām ir iekļauts ASV sankciju sarakstā.

ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Valainis šādas runas skaidro ar koalīcijas partiju satraukumu par savām pozīcijām: "Panika ir vērojama, un man drīzāk liekas, ka tās ir vairāk bailes no politiskās konkurences šobrīd, kas vairākos politiskajos spēkos ir iezīmējušās. Šis ir jautājums attiecībā par Valsts prezidentu, kur partijām jāspēj pozicionēties. Un mēs redzam to, ka tieši šīs bailes no politiskās konkurences, no zaudējuma, citi jau ir zaudējuši šajā politiskajā ciklā – tas liecina par to, ka kāds ir šajā tā kā mazliet kaut kur aizķēries un ne pārāk sakarīgi komentē procesus."

Pats ārlietu ministrs un nu jau oficiālais prezidenta amata kandidāts Rinkēvičs šonedēļ satiekams nebija, jo bija Islandē, kur Latvija uz pusgadu pārņēma Eiropas Padomes prezidējošās valsts pienākumus. Tieši šīs starpvalstu organizācijas izstrādātā Stambulas konvencija par vardarbības pret sievietēm novēršanu pēdējā laikā regulāri ir būtisks domstarpību avots starp  JV, kas gribētu pirms septiņiem gadiem parakstīto konvenciju ratificēt, un abām pārējām koalīcijas partijām, kas pret to iebilst.”

Edgara Rinkēviča pārstāvētajai partijai „Jaunā Vienotība” no nodokļu maksātāju līdzekļiem ik gadus tiek piešķirti milzīgi finanšu līdzekļi, tostarp arī biroju uzturēšanai politiskās darbības nodrošināšanai.

Neraugoties uz to, Edgars Rinkēvičs, kurš publikācijā tiek minēts kā aprakstītās tikšanās „namatēvs”, tās norisei izmantoja nevis partijas biroju vai citas partijas vai personiski viņa apmaksātas telpas, bet gan viņa vadītās Ārlietu ministrijas telpas.

Ārlietu ministrijas telpas ir paredzētas ārlietu resora darbības nodrošināšanai. No publikācijas skaidri izriet, ka minētā tikšanās bija veltīta nevis ārlietu jomai, bet Edgara Rinkēviča, ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa un citu personu savtīgu politisku mērķu sasniegšanai.

Tas nozīmē, ka ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ir izmantojis savu dienesta stāvokli personiskā un viņa pārstāvētās politiskās partijas labuma gūšanai uz valsts un nodokļu maksātāju rēķina, tā, visticamākais, izdarot noziedzīgu nodarījumu.

Ar šo aicinu Jūsu iestādi saistībā ar manis minētajiem faktiem rīkoties atbilstoši tai likumā noteiktajiem pienākumiem un informēt mani par pieņemtajiem lēmumiem.

Lato Lapsa

Novērtē šo rakstu:

96
10

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...

21

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

FotoIgauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Lasīt visu...

21

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

FotoPartiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...