Lato Lapsas loma Krievijas hibrīdkarā pret Latviju
Olivers Everts (Sandra Veinberga)29.11.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Krievijas brīdkara Rietumus mērķis [droši vien domāts - Krievijas hibrīdkara pret Rietumiem mērķis - red.piez.], tai skaitā arī Latvijā, kā zināms, ir iegūt varu pār cilvēku prātiem, sabiedrības noskaņojumu, izplatot arī konkrētu ideoloģiju. Viens no šī hibrīdkara elementiem ir pretinieka politiskās elites, nozīmīgāko lēmumu pieņēmēju ietekmēšana.
Demokrātija, tiesiskums, skaidri starptautisko attiecību noteikumi, cilvēktiesības ir rietumvalstu galvenās vērtības pret kurām izmantojot visas khibrīdkara metodes vēršas Krievija. Šajā karā pēdējā desmitgadē par tā centrālo figūru ir izveidojies/izveidots šī kara vietējais ģenerālis Lato Lapsa.
Lato Lapsa Latvijā ir radījis zirnekļa tīklu, kas, izmantojot sabiedriskās attiecības, socioloģiju un žurnālistiku, ietekmē demokrātijas procesus Latvijā, kompromitējot politisko eliti, godīgus, principiālus politiķus, ierēdņus, valsts drošības un tiesību iestādes, žurnālistus, rakstniekus.
Tas tiek darīts, apzināti melojot, sašķobot informāciju, novadot sabiedrības interesi no nozīmīgiem jautājumiem, lai samazinātu tās spēju efektīvi atbildēt uz akūti svarīgiem vides, valsts un pilsoņu drošības, politiskajiem un ekonomiskajiem izaicinājumiem.
Šajā tīklā ietilpst Sabiedrisko attiecību (PR) uzņēmumi P.R.A.E., AD OMNIA, Ideju institūts, Arņa Kaktiņa vadīto pētījumu centrs SKDS, ziņu portāls Delfi / Ingus Bērziņš, tādi mediji kā Sputnik.com, NRA (Lemberga kontrolēts), Diena / Gatis Madžiņš, TV24 Rīga, Latvijas avīze, izdevniecība Apvārsnis un citi konservatīvu un autoritāru ideoloģiju sludinoši blogi, portāli. Pašā centrā ir Lapsas kontrolēts un vadīts viltus žurnālistikas portāls Pietiek.com.
Lato Lapsa darbojās abās sabiedrības informēšanas frontēs gan PR, gan kā žurnālists, pilnīgi ignorējot jebkurus gan PR, gan žurnālistikas standartus un ētiku. Jo Krievijai hibrīdkarā pret Latviju visi līdzekļi ir labi. Krievijas / Lapsas hibrīdarmiju var viegli identificēt sociālos tīklos, kad tiek izplatīti linki uz portālu pietiek.com un NRA, Latvijas avīzi, TV24 un citiem Krievijas ideoloģijai labi kalpojošiem resursiem. Ja kāds to dara, tad tas jau ir signāls, ka šis ir Lapsas armijas ierindnieks vai arī noderīgais idiots, kas nesaprot, ko dara.
SKDS Lato Lapsas kalpībā
Krievijas hibrīdkara ietvaros pret Latvijas vadītājiem, liberālajiem politiķiem, žurnālistiem un drošības dienestiem īstenotajās kampaņās aktīvi piedalās/tiek izmantota sabiedriskās domas pētījumu firma SKDS un tās direktos Arnis Kaktiņš, kuru faktiski vada Lato Lapsa.
Lato Lapsas nomelnojošās kampaņas mērķis jau ilgāku laiku ir prezidents Egils Levits. Šīs ZZS (Zaļo zemnieku savienība) un citu Lapas [droši vien domāts Lapsa] PR klientu apmaksātās kampaņas ietvaros tika izdotas divas dezinformācijas grāmatas Viltvārdis un Nāve.
Kad 2021. gada 10. augustā tika aizturēts Lato Lapsa un Jurģis Liepinieks [droši vien domāts Liepnieks] un izņemti viņu datori, SKDS jau nākošajās dienās laida klajā "pētījumu" par Egila Levita it kā ļoti zemo popularitāti. Tā bija Lato Lapsas laikus sagatavotā atbilde uz viņa un partnera Jurģa Liepnieka aizturēšanu. "Pētījums" par Levitu tika savlaicīgi pasūtīts, saskaņojot to ar Lapsas grāmatas Nāve iznākšanu un mārketinga kampaņu.
Lato Lapsas PR firmas P.R.A.E. darbinieku insaiderinformācija liecina, ka SKDS ir ļoti aktīvs resurs Lato Lapsas manipulēšanā ar sabiedrisko domu un politisko partiju reitingiem.
Tālāk apskatīšu, kādā veidā var manipulēt ar socioloģiskiem pētījumiem un kā to visticamāk dara Kaktiņa kunga firma pēc Lapsas un viņa melnā PR klientu pasūtījumiem atkarībā no tā, kas apmaksā konkrēto pētījumu.
Pārpublicēts no Twitter
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
