Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Drošības policija piektdien, 17. aprīlī pulksten 10.30 kārtējo reizi aizdomās turētā statusā izsaukusi Lato Lapsu uz pratināšanu saistībā ar tās safabricēto kriminālprocesu, kura būtība - grāmatā Cits ķēķis: zem likumīgā "jumta" un arī portālā Pietiek gan fragmentāri, gan pilnībā publicēto uzņēmēja Borisa Rjazanska iesniegumu, kurā sniegta satraucoša informācija par Latvijas specdienestu pārstāvju darbībām, tā joprojām mēģina uzskatīt par "žurnālista" Leonīda Jākobsona elektroniskā pasta sarakstes nelikumīgu publiskošanu. Saistībā ar to atkārtoti publicējam Lato Lapsas 2013. gada stāstījumu par šo lietu, kurā kopš tā laika nekas būtisks nav mainījies:

"Kopš šā gada sākuma un it īpaši pēc pirmo Pietiek! avīžu iznākšanas man sāka pienākt ziņas par mūsu tā saucamo tiesībsargāšanas iestāžu pārstāvju aktivitātēm, kuras varēja izskaidrot tikai ar vienu - attiecībā uz mani beidzot ir saņemts skaidrs un tiešs pasūtījums.

Jau vēlāk es noskaidroju, ka šī gada sākumā ir tikusi izveidota neformāla starpresoru darba grupa, piedaloties vairākiem labi zināmiem KNAB, MIDD, SAB un arī Drošības policijas pārstāvjiem.

Šīs darba grupas uzdevums bija vienkāršs - izmantot šo valsts iestāžu darbinieku rīcībā esošos resursus, lai iespējami sagrautu manu un portāla Pietiek darbu un vienlaikus dotu skaidru brīdinājumu citiem, ka šādas aktivitātes valsts varai nav vēlamas.

Kā man zināms, izmantojot šo cilvēku rīcībā esošos valsts resursus, tika veikta visu pēdējos piecos gados ar mani saistīto grāmatu un publikāciju analīze. Tika sākta manu telefonsarunu noklausīšanās, tika veikti vairāki neveiksmīgi mēģinājumi piekļūt maniem elektroniskā pasta kontiem.

Visi šie pūliņi nedeva faktiski nekādus taustāmus rezultātus, ko uzrādīt pasūtītājiem. Vienīgais panākums - kādu indivīdu izdevās "motivēt" vērsties ar diezgan komisku pieteikumu tiesā par to, ka viņš grāmatā Cits ķēķis publicētās liecībās esot nosaukts par KNAB aģentu.

Protams, šāds rezultāts pasūtītājus nevarēja apmierināt, jo vairāk pēc tam, kad tā sauktās darba grupas pārstāvjiem izdevās veikt datu zādzību no viena no maniem datu nesējiem un viņi noskaidroja, ka es aktīvi vācu materiālus grāmatas Cits ķēķis otrai daļai.

Darba grupa savu darbu intensificēja. Ar aicinājumiem vērsties tiesībsargāšanas iestādēs ar iesniegumiem, kuriem tikšot nodrošināta zaļā gaisma, šie ļaudis vērsās pie virknes man zināmu un acīmredzot arī virknes man nezināmu cilvēku. Vienlaikus tika veikts milzīgs darbs, lai savāktu visus iespējamos materiālus saistībā ar grāmatu Cits ķēķis un portālu Pietiek.

Valsts resursi tika izmantoti jau ar pilnu sparu, lai ievāktu visdīvainākās ziņas. Es droši zinu mediju pārstāvjus, kuriem Drošības policija pēdējos mēnešos ir pieprasījusi pat Cita ķēķa prezentācijas audio un videoierakstus.

Es zinu tipogrāfijas un izdevējus, kam pēdējos mēnešos ir nācies šiem valsts naudu noēdošajiem ļaudīm sīki un smalki skaidrot, kā tiek izdotas un drukātas grāmatas, kā notiek tekstu rediģēšana un sagatavošana.

Visu cieņu tiem cilvēkiem, kuri šādam spiedienam nepaļāvās un pasūtīja šos parazītus turp, kur tie arī pelnījuši doties.

Taču beigu beigās "darba grupai" šopavasar izdevās saņemt iesniegumu no kāda cilvēka, kurš bija gatavs apgalvot, ka konkrēti es esot pārkāpis viņa korespondences noslēpumu, publiskojot šo viņa korespondenci portālā Pietiek un grāmatā Cits ķēķis.

Es nevaru nosaukt šo personu, jo tās vārdu esmu uzzinājis kriminālprocesa ietvaros. Man arī ir atteikta iespēja iepazīties ar šo iesniegumu. Taču es varu apliecināt, ka agri vai vēlu es tiesiskā ceļā ar šo iesniegumu iepazīšos un tad arī izlemšu, vai pieprasīšu pret šo personu sākt kriminālprocesu par apzināti nepatiesa ziņojuma sniegšanu vai vērsīšos tiesā ar civilprasību.

Taču šim iesniegumam, kā jau pēc pasūtījuma tapušam, bija neliels defekts - ikviens sevi cienošs, godīgs tiesībsargāšanas iestāžu darbinieks skaidri saprata gan iesnieguma tapšanas iemeslus, gan tā komiskumu un nepamatotību, tāpēc kriminālprocesu ilgāku laiku neizdevās ierosināt.

Sākotnēji iesniegums nonāca Ekonomikas policijā, no turienes prokuratūrā, līdz beidzot atradās pakļāvīgs izpildītājs, kas bez ierunām bija gatavs izpildīt doto uzdevumu. Šis kriminālprocess tika pievienots citam, jau solīdākam, un beidzot Drošības policijas darbinieks Iļja Boronovskis bija gatavs noteikt man statusu - persona, pret kuru sākts kriminālprocess. Tas notika jau šā gada (2013. gada) jūlijā.

Beidzot bija kaut kas, par ko atskaitīties pasūtītājiem. Nu jau bija iespējams gan sākt manu telefonsarunu oficiālu noklausīšanos, gan līdz tam paklusām vāktās ziņas pieprasīt oficiālā ceļā, gan man pašam un maniem kolēģiem pilnīgi oficiāli, liecību gūšanas aizsegā pieprasīt visdažādākās ziņas gan par portālu Pietiek, gan par žurnālistu informācijas avotiem un citām gan šos cilvēkus, gan viņu pasūtītājus ļoti interesējošām lietām.

Un pats galvenais - bija kriminālprocess pret konkrētu cilvēku, iespēja pēc brīža man piešķirt jau aizdomās turamā statusu, - cik zinu, tas bija paredzēts šonedēļ. Pēc tam - šādā statusā noturēt vismaz līdz nākamā gada vēlēšanām, skaidri liekot manīt gan man, gan apkārtējiem: ja labi uzvedīsies, procesu izbeigsim, bet, ja nesapratīsi, - būsi par piemēru citiem, kas var notikt arī ar viņiem.

Tiktāl - vispārīgi apsvērumi, bet nu pāriesim pie konkrētiem, neapgāžamiem faktiem.

Drošības policija ir sākusi pret mani kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 144. panta - par personas korespondences noslēpuma pārkāpšanu, kas fiksēta grāmatā Cits ķēķis.

Nevaru atklāt to informāciju, ko minētais Drošības policijas darbinieks Iļja Boronovskis man ir izpaudis nopratināšanās. Taču varu atklāt to informāciju, ko viņš man izpauda telefoniski, aicinot uz pirmo nopratināšanu.

Iļja Boronovskis paziņoja - Drošības policijas versija ir, ka es esmu nelikumīgi ieguvis datu disku ar kādas personas elektroniskā pasta saraksti, šo saraksti izlasījis un pēc tam tās noslēpumus izpaudis grāmatā.

Pie šīs versijas Drošības policija arī turēšoties. Ja es vēloties pierādīt ko citu, lai tik mēģinot.

Patiesībā pēc pirmajām divām pratināšanām iznākums bija pilnīgi skaidrs - Drošības policijas darbinieks vienkārši velk laiku, lai pasūtītāju uzdevumā un kriminālprocesa aizsegā iegūt iespējami daudz ziņu par portālu Pietiek, tā uzbūvi, organizatorisko struktūru, autoriem un tamlīdzīgi.

Un tad es sāku patstāvīgi vākt un apkopot informāciju par šo lietu.

Ir grāmata Cits ķēķis: zem likumīgā "jumta". Šo grāmatu izdevusi man piederošā un manis vadītā SIA Baltic Screen. Līdz ar to es uzņemos pilnu atbildību par šo grāmatu.

Šajā grāmatā cita starpā ir publicēti fragmenti no apjomīga iesnieguma, ko 2010. gada 9. martā rakstījis Latvijas iedzīvotājs Boriss Rjazanskis.

Šis iesniegums uz vairāk nekā divdesmit lapām bija parakstīts un adresēts Saeimas Nacionālās drošības komisijai, Augstākajai tiesai un Nacionālās drošības padomei. Tieši šī iesnieguma fragmenti ir publicēti grāmatā.

Šajā iesniegumā Boriss Rjazanskis publiski norāda uz, manuprāt, atklāti noziedzīgām darbībām - "acīmredzamu organizētu personu grupas darbību ar mērķi vākt informāciju par privātpersonām un valsts amatpersonām, veicot izsekošanu, izmantojot valsts vai izmeklēšanas noslēpumu saturošo informāciju".

Tas saskaņā ar iesniegumā norādīto noticis, "lai šīs personas ietekmētu, gūstot kādu materiālu labumu (maksājumu) vai saņemot ietekmējamās amatpersonas prettiesisku izpildījumu — tiesnesim taisot nelikumīgu nolēmumu, operatīvajam darbiniekam vai izmeklētājam veicot nelikumīgu procesuālu darbību, fiziskai personai veicot nelikumīgu maksājumu".

Tāpat Borisa Rjazanska iesniegumā bija aprakstīts tas, kā Latvijas Republikas tiesībsargājošās iestādes dažādos veidos izvairījušās no viņa iesniegumā aprakstīto faktu objektīvas un tiesiskas izvērtēšanas. Visbeidzot, iesniegumā bija aprakstīts arī tas, ko Boriss Rjazanskis uzskatīja par vairāku personu elektroniskā pasta sarakstes fragmentiem, kuri apliecina viņa iesniegumā paustās aizdomas.

Līdz ar to es uzskatīju par savu pilsonisku pienākumu sabiedriskā labuma interesēs izdot grāmatu Cits ķēķis, kurā cita starpā bija iekļauti arī fragmenti no šī B. Rjazanska iesnieguma.

Tālāk - fragments no mana iesnieguma, ko šā gada 12. septembrī esmu nosūtījis Latvijas Republikas ģenerālprokuroram:

"Iļja Boronovskis man paziņoja, ka viņa un Drošības policijas rīcībā ne tikai neesot Borisa Rjazanska 2010. gada 12. marta iesnieguma, bet viņš arī par tāda eksistenci neesot lietas kursā.

Drošības policija, kā pratināšanā apgalvoja Iļja Boronovskis, no Borisa Rjazanska esot saņēmusi tikai datu disku ar personas Leonīda Jākobsona vai Jēkabsona, domājams, elektronisko saraksti.

Tāpēc Iļjas Boronovska pārliecība kā minētā kriminālprocesa izmeklētājam esot, ka tieši es esot iepazinies ar minētās personas saraksti šādā diskā un tad pārkāpis šīs personas korespondences noslēpumu, to publiskojot grāmatā."

Ir skaidrs, kāpēc Drošības policijas majoram nācās šādi melot. Ja izrādītos, ka Drošības policijas rīcībā ir šis iesniegums, nekāds kriminālprocess nesanāktu. Drošības policijai atliktu tikai salīdzināt iesnieguma tekstu ar grāmatā publicētajiem fragmentiem un secināt - tas ir viens un tas pats.

Taču, kā mēs zinām, pasūtījums bija pilnīgi cits. Tāpēc Drošības policijai nācās ķerties pie atklāti noziedzīgām darbībām - šo Borisa Rjazanska iesniegumu kā būtisku pierādījumu apzināti noslēpt un izlikties, ka tai par tādu nekas nav zināms.

Es varu pierādīt, ka Drošības policija šo iesniegumu noslēpa apzināti, jo tās rīcībā šis iesniegums ir bijis jau vairāk nekā trīs gadus un kriminālprocesu, kura ietvaros šis iesniegums figurējis, izmeklē tas pats Iļja Boronovskis.

Šis ir šis Borisa Rjazanska iesniegums, kurš saskaņā ar Drošības policijas apgalvojumu nemaz neeksistējot.

Šis iesniegums ir ne tikai parakstīts, bet arī oficiāli reģistrēts kā saņemts Valsts prezidenta kancelejā, Augstākajā tiesā un Saeimas kancelejā. Visās trīs šajās iestādēs.

Savukārt šis ir dokuments, kas šai lietai pieliek loģisku punktu. Šī ir Valsts prezidenta kancelejas izziņa, kas liecina, ka Borisa Rjazanska iesniegumu šī iestāde ir tālāk pārsūtījusi tieši Drošības policijai.

Tātad Borisa Rjazanska iesniegums ir pārsūtīts tai pašai iestādei, kas tagad apgalvo, ka par šādu iesniegumu nekā nezinot.

Tā šo apgalvojumu izsaka apzināti melīgi, lai bez šī tās apzināti noslēptā pierādījuma tai būtu iespējams taisīt apzināti noziedzīgu lēmumu par kriminālprocesa sākšanu pret mani.

Šā gada 12. septembrī es ar šo faktu izklāstu kopā ar dokumentiem esmu vērsies pie ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera un pieprasījis:

1) atstādināt Drošības policijas darbinieku Iļju Boronovski no izmeklēšanas šajā kriminālprocesā,

2) sākt kriminālprocesu par manis minēto noziedzīgo darbību veikšanu pret Iļju Boronovski,

3) šī kriminālprocesa ietvaros noskaidrot, vai Iļja Boronovskis savas noziedzīgās darbības veicis apzināti vai citu personu uzdevumā un interesēs, un noskaidrot šīs personas,

4) nodot šī kriminālprocesa tālāko izmeklēšanu iestādei, kuras darbinieki nav iesaistīti noziedzīgās darbībās saistībā ar šo kriminālprocesu,

5) atcelt man prettiesiski un nepamatoti noteikto statusu "persona, pret kuru sākts kriminālprocess" minētā kriminālprocesa ietvaros.

Vēl piebildīšu, ka, ņemot vērā man radušās aizdomas, ka Drošības policijas darbinieks Iļja Boronovskis statusu "persona, pret kuru sākts kriminālprocess" varētu būt man noteicis savās vai citu, man nezināmu personu noziedzīgās interesēs, jau pirms pirmās nopratināšanas oficiālā iesniegumā pieprasīju nodrošināt man iespēju veikt pratināšanas audioierakstu.

Šādu iespēju Iļja Boronovskis man atteica, un arī sava iesnieguma un attiecīgā lēmuma kopiju pievienoju šim iesniegumam ģenerālprokuroram.

Taču tas nenozīmē, ka es nevaru pierādīt arī to, ka Drošības policija ir apzināti slēpusi pierādījumus, lai būtu iespējams safabricēt pret mani kriminālprocesu.

Tie, kas ir bijuši Drošības policijas ēkā, zina, ka, aizbildinoties ar valsts drošības iestādes statusu, apmeklētājiem tiek likts nodot mobilos telefonus, diktofonus, pat automašīnas signalizācijas pultis. Caur metālmeklētāju neko no šīm lietām nav iespējams ienest.

Taču pat augsti šīs parazītiskās struktūras darbinieki, kā izrādās, neko nav dzirdējuši par to, ka skaņu ierakstu iespējams veikt arī ar planšetdatoru, ko pirmajā pratināšanas reizē man tika atļauts ienest.

Pirms pratināšanas sākuma es Iļjam Boronovskim iesniedzu oficiālu iesniegumu, pieprasot atļauju veikt sarunas audioierakstu. Atteikumu Drošības policijas darbinieks man sniedza tikai pēc pratināšanas beigām.

Rezultātā es ierakstīju atsevišķus fragmentus no šīs pratināšanas. Tostarp - arī šos divus, kas noklausāmi un lejuplādējami šeit.

Šie audioieraksti rāda - Drošības policijas darbinieks oficiālā pratināšanā apgalvo, ka viņš neko nezinot par Borisa Rjazanska iesniegumu un ka tāds vispār neeksistējot.

Runa ir par iesniegumu, ko Nacionālā drošības padome ir oficiāli nodevusi Drošības policijai pirms trim gadiem. Iesniegumu, kurā aprakstītos noziegumus Drošības policija ir ignorējusi. Iesniegumu, kuru Drošības policija nu apzināti ir noslēpusi, lai uz tā pamata apzināti safabricētu kriminālprocesu, lai pildītu tai dotu pasūtījumu.

Tā tas notiek šai valstī un turpinās notikt, kamēr tā sauktie "specdienesti" netiks rūpīgi kontrolēti un uzraudzīti."

Par to, kā Lato Lapsam gāja Drošības policijas apmeklējumā, informēsim pirmdien, 20. aprīlī.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Dzīvesbiedru likums – kāda jēga?

FotoKāpēc es priecājos, bet nelecu no sajūsmas gaisā par Dzīvesbiedru likuma projektu? Īsi un konkrēti – tas ir pilnīgi bezzobains attiecībā uz bērnu jautājumiem un nekādā, ne vismazākajā mērā nerisina tās lietas, par kurām vairākkārt jau esmu rakstījusi.
Lasīt visu...

18

Kas traucē latviskajām partijām pārņemt varu Rīgas domē? Atbilde: latviskajām partijām traucē... latviskās partijas

FotoSaskaņas un GKR kontrole pār Rīgu izgaisusi nedēļas laikā pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, četri saskaņieši atšķēlušies un izveidojuši savu “treniņbikšu” frakciju, vairākums zaudēts! Vai latviskā opozīcija beidzot gāzīs korupcijas režīmu, un kādi ir iespējamie scenāriji?
Lasīt visu...

21

Mēs esam īpaši, un mūsu situācija ir īpaša, samaksājiet mums, un raudzīsimies uz priekšu

FotoPēdējo dienu laikā sabiedrībā, tostarp sociālajos medijos, plaši tiek apspriesta labas gribas atlīdzinājuma likumdošanas iniciatīva, ko reizēm publiski sauc arī par "restitūcijas atlīdzinājumu ebreju kopienai". Diskusija izraisa dažādus komentārus, nereti asus, retu reizi arī tādus, kurus nevajadzētu pagodināt ar uzmanību.
Lasīt visu...

18

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

FotoLikumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu” anotācija.
Lasīt visu...

21

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

Foto1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi." Viņi vēlas godīgu, nekorumpētu pilsētas pārvaldi.
Lasīt visu...

12

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

FotoLatvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir salīdzināma ar netiešu līdzatbildību.
Lasīt visu...

21

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

FotoTie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa - garīgās bojāejas klienti. Tautas garīgā bojāeja tiešā veidā neattiecas uz visu tautu, bet attiecas tikai uz tautas zināmu (visticamākais – nelielu) daļu.
Lasīt visu...

21

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

FotoCentieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekļiem un piedāvājot “zelta izpletņus”, ne tikai veido draudīgu precedentu FKTK darbībā, bet norāda uz likumdevēja uzdrīkstēšanos steigā mainīt patstāvīgo iestāžu darbības nosacījumus, kas var skart jebkuru no patstāvīgajām iestādēm.
Lasīt visu...

21

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

FotoFinanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina domāt, ka situācija Latvijas finanšu sektorā pēc FKTK veiktās pārmaiņu vadības kopš 2016. gada, kā arī Latvijā līdz šim finanšu pakalpojumu sniedzēju īstenotā uzraudzības pieeja un tās tiesiskais ietvars it kā būtu šķērslis labam valsts novērtējumam Moneyval procesā.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā...

Foto

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu...

Foto

Brīvība meža īpašniekiem?

Sen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts...

Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 3. Sociālā šizofrenizācija

Zinātnē tiek analizēta parādība vārdā sociālā šizofrenizācija jeb sabiedriskās apziņas šizofrenizācija. Šo parādību izraisa sabiedrības dzīves apstākļi. Tādā gadījumā sabiedrībā...

Foto

Kāpēc LRA ar 5,01% derīgu vēlēšanu zīmju palika zem 5% barjeras, un kāpēc ZZS ar vairāk nekā 5,3% balsu nedabūja vietu

Esmu jau skaidrojis, tak savilkšu...

Foto

Ļaunuma banalitāte

Ļaunumā vienmēr ir zināma banalitātes porcija: ļaunums parasti nevar lepoties ar oriģinalitāti. Ļaunums parasti atkārto citu ļaunumu formātu un trajektoriju, un tas notiek banāli...

Foto

Šīs nav pirmās nopietnās aizdomas saistībā ar Latvijas valsts augstākajiem apbalvojumiem

Saistībā ar pēdējās dienās aktualizēto jautājumu par valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanu un „noklīšanu neceļos”, kā...

Foto

Es kā ignorētā Valsts prezidenta amata kandidāta izvirzītājs esmu vērsies tiesā pret LR Saeimu

28. maijā esmu iesniedzis Augstākajā tiesā pieteikumu, vēršoties pret Latvijas Republikas (LR)...

Foto

Zakatistova un Tamuža stāsts nav unikāls. Par ko klusē Tamužs?

Klaji meli, nepatiesi apgalvojumi, safabricēti fakti un intrigas jau vēsturiski ir bijuši iecienīti instrumenti cīņā par...

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 2. daļa

Turpinājums sarunai ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 1. daļa

Saruna ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Vīzija glamūra inteliģencei

2019.gada 16.maijā portāls “nra.lv” publicēja tekstu ar virsrakstu “Valsts prezidenta amata kandidāta Egila Levita vīzija par Latviju”. Tā ir latviešu varas inteliģencei svētā...

Foto

Katoļu baznīcas Bīskapu konferences aicinājums sakarā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Latvijas bīskapu konference vēlas atgādināt par katra kristieša līdzatbildību kopējā labumā, kas...

Foto

Daži argumenti (no daudziem), kāpēc Dombrovskis ir nelietīgs divkosis

1. Zināms, ka Dombrovska grāmatas izdošanu latviešu valodā ir finansējusi Kuveitas naftas kompānija, kura bija ieinteresēta no...

Foto

“Bezkompromisa tiesiskums” bez maskas: „Liepājas metalurga” izlaupītāji reiderē „Olainfarm” un stiepj rokas pēc LU īpašumiem

Velmers un Krastiņš kopā ar Prudentia partneri Rungaini izpārdeva Liepājas metalurga īpašumus. Pārdeva pa daļām,...

Foto

Ir puslīdz skaidrs, kurp dodas NEPLP un LTV. Bet... kur tad tas ir?

Atbilde uz Jāņa Rušenieka 17.05.2019. rakstu «Kurp dodies, LTV un NEPLP?» — šis...

Foto

Brīva vieta Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma interpretācijai

Šī gada 13. maijā atbilstoši Valsts prezidenta ievēlēšanas likumam iesniedzu pieteikumu ar prezidenta amata kandidatūru prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijam,...

Foto

Ezotēriķi bez atsaucēm – kā Gundariņš disertāciju rakstīja

2019. gada janvārī pasauli pāršalca ziņa, ko varēja lasīt arī Latvijas ziņu slejās, ka “Indijas zinātnieku kopiena skarbi...

Foto

Vai iespējams iemācīt āzi dot pienu?

Pietiek vairākkārt publicēja Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (NĪLA) stāstus par "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma" (Nr. 158.Lp13, turpmāk – Likumprojekts)[1] veidošanas...

Foto

Protestu nebūs jeb tautas dekadence

Vai ir gaidāmi protesti – mītiņi, piketi, tautas sapulces vai citas protesta akcijas? Vai latvieši samierināsies, ka viņu valstī prezidents būs...

Foto

Latvija gaida nākamo vadoni

Esošais prezidents Raimonds Vējonis ir paziņojis, ka nekandidēs prezidenta vēlēšanās, kaut arī viņu atbalsta ZZS. Tas uzskatāms par racionālu un saprātīgu lēmumu,...

Foto

Koncertzāle uz AB dambja: kārtējais "otkats" vai spļāviens sejā Rīgas "plebejiem"?

Rīgas akustiskās koncertzāles priekšvēsture ir pietiekami sena - pirmo reizi ideja par  jaunu republikas līmeņa...

Foto

Nacionālā ideja un identitāte

Šo nerakstīju un nepublicēju pirms devītā maija un devītajā. Dažām dienām bija jāpaiet, lai ir objektīvāks redzējums un iespējams skats ne tikai...

Foto

Londonas tiesa: "Latvijas dzelzceļa" šefs Bērziņš iepriekšējā darbavietā izkrāpis 5 miljonus

Edvīns Bērziņš caur “Latvijas kuģniecību” ir izkrāpis piecus miljonus dolāru no uzņēmuma “Latmar”. Šāds Londonas...