„Latvenergo” ir valdošās elites, tostarp ierēdniecības personīgā sile

Pēc Ļeņina apvērsuma Krievijā valsts visu nacionalizēja. Bet tur bija tāda doma, ka gala beigās jāsasniedz komunisms, tāda kā sabiedrība bez šķirām, kur visu pārvalda strādnieki caur padomēm. Bet iesākumā visu tātad pārņem valsts. Bet kas ir valsts? Tā ir ierēdniecība – vārdi, uzvārdi un amati.

Nu un Ļeņins pirms savas nāves 1924.g. sāka satraukties, ka nekādi strādnieki tur neko neietekmē, bet visu kontrolē ierēdņu elite. Vēstuļu apkopojumā “Pēdējais testaments” viņš norādīja risku, ka valstij piederošais īpašums var faktiski nonākt birokrātiskās elites kontrolē, tie tad kļūst par īstajiem īpašniekiem.

Jau vēlāk Trockis darbā “Nodotā revolūcija” (1936) norādīja, ka birokrātu elite Staļina vadībā ir kļuvusi par privileģētu kastu, kura kontrolē valsts īpašumu. Par to tad tika sodīts ar nāvi ar cirvja palīdzību.

Nu un te tad jautājums par Latvenergo. Kurš tad ir faktiskais īpašnieks? Tas, ka birokrāti sūknē ārā piķi un tiek pirkti kaut kādi purvi par simtiem miljoniem (tas pats Kaiģu purva vējaparka projekts), tas nu ir fakts. Es nezinu nevienu vēlētāju proletārieti, kurš šito ir sankcionējis.

Bet pērk. Nu un tad kādā sakarā Latvenergo ir dots uzdevums slaukt piķi no iedzīvotājiem? Nevis lēta elektroenerģija un siltums, kas iespējotu tautsaimniecību. Tas taču arī nav nekādu vēlētāju interesēs.

Latvenergo ir valdošās elites, tostarp ierēdniecības personīgā sile. Ļeņinam un Trockim bija taisnība. Ļeņinietis Šuvajevs to revolūciju arī ir nodevis, starp citu. Nezinu, vai Trockis tādu uzvārdu zināja, bet Šuvajevs te tikko vēlējās izsūknēt naudu no Latvijas Valsts mežiem. Bija pamanījis, ka kontos stāv 300 miljonu.

Prasās pēc cirvja.

***

Aicinu visus aizdomāties plašāk par manu šaržu par Latvenergo. Daudz plašāk.

Ierēdniecībai/birokrātijai ir milzīga vara, to sarunvalodā mēdz dēvēt arī par dziļo valsti jeb deep state. Cilvēki bez vēlētāju mandāta rīkojas ar ļoti plašām pilnvarām. Neskaitāmi sadārdzināti iepirkumi faktiski ikdienā, pamatoti ar visdažādākajiem bieži absurdiem neargumentiem, bet formāli likumīgi, jo ierēdniecība pati jau pielikusi roku to noteikumu un procedūru izstrādē.

Pat ministriem, augstākajam izpildvaras līmenim rokas ir sasietas. Faktiski aizliegts iejaukties kapitālsabiedrību padomju izvēles procesā, jo nedrīkstot būt „politiska ietekme”.

Kas tā vispār par jēlību un neargumentu? Kāpēc mums ir valstij piederoši uzņēmumi, ja to politiku - stratēģiju nevar ietekmēt tieši politiski? Tur jau visa tā sāls. Elektrotarifu politika, piemēram.

Būtu tikai loģiski, ja tieši valdība ministru personā izlemtu, kā noteikt politiku attiecībā pret dažādām sabiedrības grupām. Vai vienkārši, kurā virzienā attīstīties, investēt vai neinvestēt. Neeksistē jau viena aka “pareiza” pieeja, kā attīstīt uzņēmumus. Nav tāda viena “profesionālu ekspertu” metode. Pieejas var būt ļoti dažādas, un tādas ir arī privātajā sektorā. Dažādas stratēģijas, taktika. Ja uzņēmums pieder valstij, tad valsti vadošajiem politiķiem būtu jānosaka uzņēmumu stratēģija, kuras realizācijas juridiskais ietvars ir padomes.

Tas pats AirBaltic ir izcils piemērs. Stratēģijā pateica, ka jānodrošina “savienojamība”. Jālido no Rīgas uz pēc iespējas vairāk vietām. Nu lab’, bet tas nozīmē zaudējumus, kuri bija, un kurš tad bija vainīgs? Atlaida kaut kādus tur džekus no padomes, kuriem nekāda vēlētāju mandāta nekad nav bijis, bet Gausa stratēģiju akceptēja tieši viņi. Valdība pateica “a ko tad mēs, mēs jau neko”. Kropla sistēma radījusi arī bezatbildības mandātu, 600 miljoni pakāsti!

Padomes šobrīd ir pastarpināts spilvens pa vidu, kur kandidātu atlasi nosaka korporatīvās pārvaldes terorista Andra Grafa izstrādāti normatīvi, kas radījuši slēgtu klubiņu, neviena nevēlētu cilvēku bariņu, kuri virza formāli tautas īpašuma izsaimniekošanu sazin kā interesēs.

Tā ir absolūti nepieņemama sistēma.

Attēlā - Latvenergo valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste

Novērtē šo rakstu: