„Latvenergo”/”Latvijas Valsts mežu” projekts par 800 MW vēja parka būvniecību un Kaiģu purva pirkšanu par 100 miljoniem eiro ir, maigi sakot, ne visai gudrs
Aivars Strakšas04.07.2023.
Komentāri (40)
Iesaki rakstu: 
"Zaļās enerģijas" burbulis klauvē pie durvīm. Vakardiena ienāks elektroenerģijas brīvā tirgus vēsturē. Nordpool biržas sistēmas cena kļuva negatīva! Sistēmas cena parāda kāda būtu tirgus cena elektrībai, ja nebūtu ierobežojumu enerģijas pārvadei starp tirdzniecības apgabaliem. Vienkāršiem vārdiem sakot, Nordpool tirdzniecības apgabalā elektroenerģija tika saražota vairāk, nekā varēja patērēt. Pie vainas/laimes saule, vējš un samazināts patēriņš svētdienā.
Tas, ka kaut kad tas tā varētu notikt, bija sagaidāms. Pārsteigums ir, cik ātri ir sabūvētas "zaļās enerģijas" jaudas. Tāpat ir interesants problēmas ģeogrāfiskais pārklājums. Elektrības ir par daudz visur. Kā redzam, Vācijā, Nīderlandē un Austrijā cenas ir viszemākās - mīnus 500 EUR/Mwh (tas 50 eirocenti par kwh)! Tātad tur liekās elektrības problēmas ir vislielākās un attiecīgi visdārgākās. Kāds labi nopelnīja uz to, ka neražoja elektrību.
Kas no tā izriet.
Pirmkārt, vēja, saules, hidroelektrības ražošanas apjomi sāk sasniegt tirgus piesātinājumu. Sākumā brīvdienās, taču drīzumā, iespējams, arī saulainās un vējainās darbadienās.
Otrkārt, investīciju atdeve sāks tiekties uz nulli. Katras jaunas saules/vēja elektrības ražošanas fermas ievešana ekspluatācijā situāciju tikai pasliktinās.
Treškārt, sapņi par to, ka "zaļo enerģiju" varēsim tirgot uz Vāciju, iespējams tā arī paliks par sapņiem. Saulainā un vējainā laikā Vācijai pašai pietiks. Vajadzēs tad, kad tur būs bezvējš un apmācies. Uz klimatiskajām atšķirībām varēs kaut ko pārdot, taču diez vai nopelnīt.
Ceturtkārt, Latvenergo/LVM projekts par 800 MW vēja parka būvniecību un Kaiģu purva pirkšanu par 100 milj. eiro ir, maigi sakot, ne visai gudrs. No Baltijas zonas pagaidām nav pietiekošu pārvades jaudu uz potenciālajiem tirgiem. Un, kā redzam, tad tur nemaz tik vajadzīga tā elektrība nav. Ar šādu salikumu nez vai plānotais Baltijas savienojums ar Vāciju atmaksāsies un realizēsies. Cenas nebūs ieplānotās, un sasapņotie 50 miljoni dividenžu gadā, iespējams, ir vienkārši fantāzijas. Turklāt tas nav vienīgais "zaļais" projekts Baltijā.
Piektkārt, šobrīd izskatās, ka nopelnīs tie, kuri zinās, ko ar šo enerģiju darīt. Tai skaitā pārveidošanas un uzkrāšanas projekti. Kā redzam, tad šodien Latvijā kādu brīdi elektrības cena bija nulle. Ja 1 kg ūdeņraža saražošanai vajag apmēram 53 kwh, tad kādas būs ūdeņraža ražošanas izmaksas?
Vai Latvenergo nevajadzēja skatīties uzkrāšanas un pārveidošanas projektu virzienā? Saprotu, ka šobrīd galvenais uzsvars ir uzlikts uz Kaiģu purva pirkšanu, bet tomēr.
Mums, patērētājiem, nevajadzētu pārāk sapriecāties. To, ko ieekonomēsim uz "zaļo enerģiju", var sanākt iztērēt tad, kad šīs enerģijas nebūs. Turklāt var gadīties, ka nebūs visā Eiropā. Fosilās elektroenerģijas ražotnes ir jāuztur jebkurā gadījumā, un tās ir nepietiekamas. Šo ražotņu fiksētās izmaksas nav daudz atkarīgas no saražotās elektroenerģijas daudzuma un tiks sadalītas uz saražoto kwh, kas savukārt palielinās elektrības cenu. Iespējams, ka tirgus kādu laiku mētāsies no elektrības pārprodukcijas līdz būtiskam deficītam.
P.S. Kā redzam, tad tirgus visu regulē pa savam prātam un ne tajā efektīvākajā veidā. Vai nebūtu tomēr lietderīgāk Nordpool tirdzniecības apgabalā organizēt saprātīgu plānošanu.
Seko mums 
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
