„Latvenergo”/”Latvijas Valsts mežu” projekts par 800 MW vēja parka būvniecību un Kaiģu purva pirkšanu par 100 miljoniem eiro ir, maigi sakot, ne visai gudrs
Aivars Strakšas04.07.2023.
Komentāri (40)
Iesaki rakstu: 
"Zaļās enerģijas" burbulis klauvē pie durvīm. Vakardiena ienāks elektroenerģijas brīvā tirgus vēsturē. Nordpool biržas sistēmas cena kļuva negatīva! Sistēmas cena parāda kāda būtu tirgus cena elektrībai, ja nebūtu ierobežojumu enerģijas pārvadei starp tirdzniecības apgabaliem. Vienkāršiem vārdiem sakot, Nordpool tirdzniecības apgabalā elektroenerģija tika saražota vairāk, nekā varēja patērēt. Pie vainas/laimes saule, vējš un samazināts patēriņš svētdienā.
Tas, ka kaut kad tas tā varētu notikt, bija sagaidāms. Pārsteigums ir, cik ātri ir sabūvētas "zaļās enerģijas" jaudas. Tāpat ir interesants problēmas ģeogrāfiskais pārklājums. Elektrības ir par daudz visur. Kā redzam, Vācijā, Nīderlandē un Austrijā cenas ir viszemākās - mīnus 500 EUR/Mwh (tas 50 eirocenti par kwh)! Tātad tur liekās elektrības problēmas ir vislielākās un attiecīgi visdārgākās. Kāds labi nopelnīja uz to, ka neražoja elektrību.
Kas no tā izriet.
Pirmkārt, vēja, saules, hidroelektrības ražošanas apjomi sāk sasniegt tirgus piesātinājumu. Sākumā brīvdienās, taču drīzumā, iespējams, arī saulainās un vējainās darbadienās.
Otrkārt, investīciju atdeve sāks tiekties uz nulli. Katras jaunas saules/vēja elektrības ražošanas fermas ievešana ekspluatācijā situāciju tikai pasliktinās.
Treškārt, sapņi par to, ka "zaļo enerģiju" varēsim tirgot uz Vāciju, iespējams tā arī paliks par sapņiem. Saulainā un vējainā laikā Vācijai pašai pietiks. Vajadzēs tad, kad tur būs bezvējš un apmācies. Uz klimatiskajām atšķirībām varēs kaut ko pārdot, taču diez vai nopelnīt.
Ceturtkārt, Latvenergo/LVM projekts par 800 MW vēja parka būvniecību un Kaiģu purva pirkšanu par 100 milj. eiro ir, maigi sakot, ne visai gudrs. No Baltijas zonas pagaidām nav pietiekošu pārvades jaudu uz potenciālajiem tirgiem. Un, kā redzam, tad tur nemaz tik vajadzīga tā elektrība nav. Ar šādu salikumu nez vai plānotais Baltijas savienojums ar Vāciju atmaksāsies un realizēsies. Cenas nebūs ieplānotās, un sasapņotie 50 miljoni dividenžu gadā, iespējams, ir vienkārši fantāzijas. Turklāt tas nav vienīgais "zaļais" projekts Baltijā.
Piektkārt, šobrīd izskatās, ka nopelnīs tie, kuri zinās, ko ar šo enerģiju darīt. Tai skaitā pārveidošanas un uzkrāšanas projekti. Kā redzam, tad šodien Latvijā kādu brīdi elektrības cena bija nulle. Ja 1 kg ūdeņraža saražošanai vajag apmēram 53 kwh, tad kādas būs ūdeņraža ražošanas izmaksas?
Vai Latvenergo nevajadzēja skatīties uzkrāšanas un pārveidošanas projektu virzienā? Saprotu, ka šobrīd galvenais uzsvars ir uzlikts uz Kaiģu purva pirkšanu, bet tomēr.
Mums, patērētājiem, nevajadzētu pārāk sapriecāties. To, ko ieekonomēsim uz "zaļo enerģiju", var sanākt iztērēt tad, kad šīs enerģijas nebūs. Turklāt var gadīties, ka nebūs visā Eiropā. Fosilās elektroenerģijas ražotnes ir jāuztur jebkurā gadījumā, un tās ir nepietiekamas. Šo ražotņu fiksētās izmaksas nav daudz atkarīgas no saražotās elektroenerģijas daudzuma un tiks sadalītas uz saražoto kwh, kas savukārt palielinās elektrības cenu. Iespējams, ka tirgus kādu laiku mētāsies no elektrības pārprodukcijas līdz būtiskam deficītam.
P.S. Kā redzam, tad tirgus visu regulē pa savam prātam un ne tajā efektīvākajā veidā. Vai nebūtu tomēr lietderīgāk Nordpool tirdzniecības apgabalā organizēt saprātīgu plānošanu.
Seko mums 
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
