„Latvenergo”/”Latvijas Valsts mežu” projekts par 800 MW vēja parka būvniecību un Kaiģu purva pirkšanu par 100 miljoniem eiro ir, maigi sakot, ne visai gudrs
Aivars Strakšas04.07.2023.
Komentāri (40)
Iesaki rakstu: 
"Zaļās enerģijas" burbulis klauvē pie durvīm. Vakardiena ienāks elektroenerģijas brīvā tirgus vēsturē. Nordpool biržas sistēmas cena kļuva negatīva! Sistēmas cena parāda kāda būtu tirgus cena elektrībai, ja nebūtu ierobežojumu enerģijas pārvadei starp tirdzniecības apgabaliem. Vienkāršiem vārdiem sakot, Nordpool tirdzniecības apgabalā elektroenerģija tika saražota vairāk, nekā varēja patērēt. Pie vainas/laimes saule, vējš un samazināts patēriņš svētdienā.
Tas, ka kaut kad tas tā varētu notikt, bija sagaidāms. Pārsteigums ir, cik ātri ir sabūvētas "zaļās enerģijas" jaudas. Tāpat ir interesants problēmas ģeogrāfiskais pārklājums. Elektrības ir par daudz visur. Kā redzam, Vācijā, Nīderlandē un Austrijā cenas ir viszemākās - mīnus 500 EUR/Mwh (tas 50 eirocenti par kwh)! Tātad tur liekās elektrības problēmas ir vislielākās un attiecīgi visdārgākās. Kāds labi nopelnīja uz to, ka neražoja elektrību.
Kas no tā izriet.
Pirmkārt, vēja, saules, hidroelektrības ražošanas apjomi sāk sasniegt tirgus piesātinājumu. Sākumā brīvdienās, taču drīzumā, iespējams, arī saulainās un vējainās darbadienās.
Otrkārt, investīciju atdeve sāks tiekties uz nulli. Katras jaunas saules/vēja elektrības ražošanas fermas ievešana ekspluatācijā situāciju tikai pasliktinās.
Treškārt, sapņi par to, ka "zaļo enerģiju" varēsim tirgot uz Vāciju, iespējams tā arī paliks par sapņiem. Saulainā un vējainā laikā Vācijai pašai pietiks. Vajadzēs tad, kad tur būs bezvējš un apmācies. Uz klimatiskajām atšķirībām varēs kaut ko pārdot, taču diez vai nopelnīt.
Ceturtkārt, Latvenergo/LVM projekts par 800 MW vēja parka būvniecību un Kaiģu purva pirkšanu par 100 milj. eiro ir, maigi sakot, ne visai gudrs. No Baltijas zonas pagaidām nav pietiekošu pārvades jaudu uz potenciālajiem tirgiem. Un, kā redzam, tad tur nemaz tik vajadzīga tā elektrība nav. Ar šādu salikumu nez vai plānotais Baltijas savienojums ar Vāciju atmaksāsies un realizēsies. Cenas nebūs ieplānotās, un sasapņotie 50 miljoni dividenžu gadā, iespējams, ir vienkārši fantāzijas. Turklāt tas nav vienīgais "zaļais" projekts Baltijā.
Piektkārt, šobrīd izskatās, ka nopelnīs tie, kuri zinās, ko ar šo enerģiju darīt. Tai skaitā pārveidošanas un uzkrāšanas projekti. Kā redzam, tad šodien Latvijā kādu brīdi elektrības cena bija nulle. Ja 1 kg ūdeņraža saražošanai vajag apmēram 53 kwh, tad kādas būs ūdeņraža ražošanas izmaksas?
Vai Latvenergo nevajadzēja skatīties uzkrāšanas un pārveidošanas projektu virzienā? Saprotu, ka šobrīd galvenais uzsvars ir uzlikts uz Kaiģu purva pirkšanu, bet tomēr.
Mums, patērētājiem, nevajadzētu pārāk sapriecāties. To, ko ieekonomēsim uz "zaļo enerģiju", var sanākt iztērēt tad, kad šīs enerģijas nebūs. Turklāt var gadīties, ka nebūs visā Eiropā. Fosilās elektroenerģijas ražotnes ir jāuztur jebkurā gadījumā, un tās ir nepietiekamas. Šo ražotņu fiksētās izmaksas nav daudz atkarīgas no saražotās elektroenerģijas daudzuma un tiks sadalītas uz saražoto kwh, kas savukārt palielinās elektrības cenu. Iespējams, ka tirgus kādu laiku mētāsies no elektrības pārprodukcijas līdz būtiskam deficītam.
P.S. Kā redzam, tad tirgus visu regulē pa savam prātam un ne tajā efektīvākajā veidā. Vai nebūtu tomēr lietderīgāk Nordpool tirdzniecības apgabalā organizēt saprātīgu plānošanu.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
