„Latvenergo” operatīvā darbība – apšaubāms projekts vai mahinācija simt miljonu vērtībā?
Ritums Rozenbergs, Neatkarīgā07.12.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” simt miljonu eiro vērtā Kaigu purva vēja parka projekta iegāde esot vien uzņēmuma “operatīvā darbība”, kurā akcionārs neiejaucas – šādu skaidrojumu par bez publiskā iepirkuma procedūras organizēto darījumu saņēmām no “Latvenergo” akciju turētāja Ekonomikas ministrijas.
Tā kā darījums starp Kaigu purva vēja parka projekta turētāju SIA “Laflora” un “Latvenergo” tiek virzīts noslēgšanai, bet informāciju par šo apjomīgo darījumu nedz uzņēmums, nedz tā saimnieki Ekonomikas ministrija nesniedz, “Neatkarīgā” akciju turētājam, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāram Edmundam Valantim vaicāja, vai viņa rīcībā ir pilna informācija par iespējamo VAS “Latvenergo” darījumu saistībā ar SIA “Laflora” piedāvāto Kaigu purva vēja parka projekta iegādi; kad varētu notikt darījums; ko valsts un “Latvenergo” klienti iegūs no šī darījuma?
No ministrijas saņēmām šādu atbildi: “Kā jau iepriekš esam norādījuši, šī ir AS “Latvenergo” operatīvā darbība, par kuru atbildīga “Latvenergo” valde. Akcionārs neiejaucas operacionālajā darbībā. Attiecīgi aicinām Jūs ar šiem jautājumiem vērsties AS “Latvenergo”. Vienlaikus atgādinām, ka AS “Latvenergo” ir izveidota padome. Atbilstoši AS “Latvenergo” statūtiem valdei ir nepieciešama padomes iepriekšēja piekrišana darījuma noslēgšanai statūtos atrunātajos gadījumos, ja darījuma summa pārsniedz statūtos noteikto slieksni darījumiem, kuru rezultātā paredzēts izlietot AS “Latvenergo” naudas līdzekļus. Līdz ar to par AS “Latvenergo” darījumiem aicinām vērsties pie uzņēmuma valdes vai padomes.”
Tā kā atbilde pēc būtības netika saņemta, “Neatkarīgā” otrdien vērsās pie ekonomikas ministres Ilzes Indriksones. Viņai skaidrojām, ka mūsu un arī labas korporatīvās pārvaldības izpratnē uzņēmuma saimniekam ir jābūt lietas kursā par apjomīgiem darījumiem, par vajadzību pēc tiem un darījuma rentabilitāti. Ja šāda informācija līdz saimniekam nenonāk, tad rodas jautājums par uzņēmuma pārvaldes atbildību, kā arī paša saimnieka atbildību pret uzņēmumu.
Ministrei vaicājām: kādēļ netiek pirkti jau strādājoši vēja parki, bet tikai projekts; kādēļ tiek pirkts projekts no viena iepriekš jau izvēlēta pretendenta, bet netiek rīkots publiskais iepirkums; vai viņas rīcībā ir pilna informācija par iespējamo VAS “Latvenergo” darījumu saistībā ar SIA “Laflora” piedāvāto Kaigu purva vēja parka projekta iegādi; kad varētu notikt darījums un ko valsts un “Latvenergo” klienti iegūs no šī darījuma?
2021. gada oktobra beigās Jelgavas novada un Jelgavas valstspilsētas pašvaldība apstiprināja kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmuma SIA “Laflora” vēja parka būvniecību. Uzņēmums paziņoja, ka tādējādi tiks saglabātas 290 esošās un radītas no jauna vismaz 120 darba vietas. Kopējās investīcijas vēja parka un industriālās zonas izveidē esot ap 170 milj. eiro. Elektrību plānots sākt ražot līdz 2025. gadam.
Vēja parka būvniecība plānota Kaigu kūdras purva 763 hektāru platībā. Vēja parkā paredzēts ģenerēt 90 megavatus, kas esot 5% no kopējā elektroenerģijas patēriņa Latvijā.
Šā gada maijā kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmums SIA “Laflora” paziņoja, ka nodibināts meitasuzņēmums SIA “Laflora Energy”. Tieši šis uzņēmums īstenošot 90 megavatu jaudas vēja parka izbūves projektu. Visas nepieciešamās atļaujas parka būvniecībai esot saņemtas.
Attēlā – „Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
