„Latvenergo” operatīvā darbība – apšaubāms projekts vai mahinācija simt miljonu vērtībā?
Ritums Rozenbergs, Neatkarīgā07.12.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” simt miljonu eiro vērtā Kaigu purva vēja parka projekta iegāde esot vien uzņēmuma “operatīvā darbība”, kurā akcionārs neiejaucas – šādu skaidrojumu par bez publiskā iepirkuma procedūras organizēto darījumu saņēmām no “Latvenergo” akciju turētāja Ekonomikas ministrijas.
Tā kā darījums starp Kaigu purva vēja parka projekta turētāju SIA “Laflora” un “Latvenergo” tiek virzīts noslēgšanai, bet informāciju par šo apjomīgo darījumu nedz uzņēmums, nedz tā saimnieki Ekonomikas ministrija nesniedz, “Neatkarīgā” akciju turētājam, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāram Edmundam Valantim vaicāja, vai viņa rīcībā ir pilna informācija par iespējamo VAS “Latvenergo” darījumu saistībā ar SIA “Laflora” piedāvāto Kaigu purva vēja parka projekta iegādi; kad varētu notikt darījums; ko valsts un “Latvenergo” klienti iegūs no šī darījuma?
No ministrijas saņēmām šādu atbildi: “Kā jau iepriekš esam norādījuši, šī ir AS “Latvenergo” operatīvā darbība, par kuru atbildīga “Latvenergo” valde. Akcionārs neiejaucas operacionālajā darbībā. Attiecīgi aicinām Jūs ar šiem jautājumiem vērsties AS “Latvenergo”. Vienlaikus atgādinām, ka AS “Latvenergo” ir izveidota padome. Atbilstoši AS “Latvenergo” statūtiem valdei ir nepieciešama padomes iepriekšēja piekrišana darījuma noslēgšanai statūtos atrunātajos gadījumos, ja darījuma summa pārsniedz statūtos noteikto slieksni darījumiem, kuru rezultātā paredzēts izlietot AS “Latvenergo” naudas līdzekļus. Līdz ar to par AS “Latvenergo” darījumiem aicinām vērsties pie uzņēmuma valdes vai padomes.”
Tā kā atbilde pēc būtības netika saņemta, “Neatkarīgā” otrdien vērsās pie ekonomikas ministres Ilzes Indriksones. Viņai skaidrojām, ka mūsu un arī labas korporatīvās pārvaldības izpratnē uzņēmuma saimniekam ir jābūt lietas kursā par apjomīgiem darījumiem, par vajadzību pēc tiem un darījuma rentabilitāti. Ja šāda informācija līdz saimniekam nenonāk, tad rodas jautājums par uzņēmuma pārvaldes atbildību, kā arī paša saimnieka atbildību pret uzņēmumu.
Ministrei vaicājām: kādēļ netiek pirkti jau strādājoši vēja parki, bet tikai projekts; kādēļ tiek pirkts projekts no viena iepriekš jau izvēlēta pretendenta, bet netiek rīkots publiskais iepirkums; vai viņas rīcībā ir pilna informācija par iespējamo VAS “Latvenergo” darījumu saistībā ar SIA “Laflora” piedāvāto Kaigu purva vēja parka projekta iegādi; kad varētu notikt darījums un ko valsts un “Latvenergo” klienti iegūs no šī darījuma?
2021. gada oktobra beigās Jelgavas novada un Jelgavas valstspilsētas pašvaldība apstiprināja kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmuma SIA “Laflora” vēja parka būvniecību. Uzņēmums paziņoja, ka tādējādi tiks saglabātas 290 esošās un radītas no jauna vismaz 120 darba vietas. Kopējās investīcijas vēja parka un industriālās zonas izveidē esot ap 170 milj. eiro. Elektrību plānots sākt ražot līdz 2025. gadam.
Vēja parka būvniecība plānota Kaigu kūdras purva 763 hektāru platībā. Vēja parkā paredzēts ģenerēt 90 megavatus, kas esot 5% no kopējā elektroenerģijas patēriņa Latvijā.
Šā gada maijā kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmums SIA “Laflora” paziņoja, ka nodibināts meitasuzņēmums SIA “Laflora Energy”. Tieši šis uzņēmums īstenošot 90 megavatu jaudas vēja parka izbūves projektu. Visas nepieciešamās atļaujas parka būvniecībai esot saņemtas.
Attēlā – „Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
