„Latvenergo” operatīvā darbība – apšaubāms projekts vai mahinācija simt miljonu vērtībā?
Ritums Rozenbergs, Neatkarīgā07.12.2022.
Komentāri (27)
Iesaki rakstu: 
Valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” simt miljonu eiro vērtā Kaigu purva vēja parka projekta iegāde esot vien uzņēmuma “operatīvā darbība”, kurā akcionārs neiejaucas – šādu skaidrojumu par bez publiskā iepirkuma procedūras organizēto darījumu saņēmām no “Latvenergo” akciju turētāja Ekonomikas ministrijas.
Tā kā darījums starp Kaigu purva vēja parka projekta turētāju SIA “Laflora” un “Latvenergo” tiek virzīts noslēgšanai, bet informāciju par šo apjomīgo darījumu nedz uzņēmums, nedz tā saimnieki Ekonomikas ministrija nesniedz, “Neatkarīgā” akciju turētājam, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāram Edmundam Valantim vaicāja, vai viņa rīcībā ir pilna informācija par iespējamo VAS “Latvenergo” darījumu saistībā ar SIA “Laflora” piedāvāto Kaigu purva vēja parka projekta iegādi; kad varētu notikt darījums; ko valsts un “Latvenergo” klienti iegūs no šī darījuma?
No ministrijas saņēmām šādu atbildi: “Kā jau iepriekš esam norādījuši, šī ir AS “Latvenergo” operatīvā darbība, par kuru atbildīga “Latvenergo” valde. Akcionārs neiejaucas operacionālajā darbībā. Attiecīgi aicinām Jūs ar šiem jautājumiem vērsties AS “Latvenergo”. Vienlaikus atgādinām, ka AS “Latvenergo” ir izveidota padome. Atbilstoši AS “Latvenergo” statūtiem valdei ir nepieciešama padomes iepriekšēja piekrišana darījuma noslēgšanai statūtos atrunātajos gadījumos, ja darījuma summa pārsniedz statūtos noteikto slieksni darījumiem, kuru rezultātā paredzēts izlietot AS “Latvenergo” naudas līdzekļus. Līdz ar to par AS “Latvenergo” darījumiem aicinām vērsties pie uzņēmuma valdes vai padomes.”
Tā kā atbilde pēc būtības netika saņemta, “Neatkarīgā” otrdien vērsās pie ekonomikas ministres Ilzes Indriksones. Viņai skaidrojām, ka mūsu un arī labas korporatīvās pārvaldības izpratnē uzņēmuma saimniekam ir jābūt lietas kursā par apjomīgiem darījumiem, par vajadzību pēc tiem un darījuma rentabilitāti. Ja šāda informācija līdz saimniekam nenonāk, tad rodas jautājums par uzņēmuma pārvaldes atbildību, kā arī paša saimnieka atbildību pret uzņēmumu.
Ministrei vaicājām: kādēļ netiek pirkti jau strādājoši vēja parki, bet tikai projekts; kādēļ tiek pirkts projekts no viena iepriekš jau izvēlēta pretendenta, bet netiek rīkots publiskais iepirkums; vai viņas rīcībā ir pilna informācija par iespējamo VAS “Latvenergo” darījumu saistībā ar SIA “Laflora” piedāvāto Kaigu purva vēja parka projekta iegādi; kad varētu notikt darījums un ko valsts un “Latvenergo” klienti iegūs no šī darījuma?
2021. gada oktobra beigās Jelgavas novada un Jelgavas valstspilsētas pašvaldība apstiprināja kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmuma SIA “Laflora” vēja parka būvniecību. Uzņēmums paziņoja, ka tādējādi tiks saglabātas 290 esošās un radītas no jauna vismaz 120 darba vietas. Kopējās investīcijas vēja parka un industriālās zonas izveidē esot ap 170 milj. eiro. Elektrību plānots sākt ražot līdz 2025. gadam.
Vēja parka būvniecība plānota Kaigu kūdras purva 763 hektāru platībā. Vēja parkā paredzēts ģenerēt 90 megavatus, kas esot 5% no kopējā elektroenerģijas patēriņa Latvijā.
Šā gada maijā kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmums SIA “Laflora” paziņoja, ka nodibināts meitasuzņēmums SIA “Laflora Energy”. Tieši šis uzņēmums īstenošot 90 megavatu jaudas vēja parka izbūves projektu. Visas nepieciešamās atļaujas parka būvniecībai esot saņemtas.
Attēlā – „Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste
Seko mums 
Starptautiskais preču tirdzniecības uzņēmums „TELF AG” pieprasa atsaukt uz viltus ziņām balstītus apmelojumus, kurus kā sensacionālu sižetu “Caur Latviju akmeņogles eksportē firma, kas vainota “Vagner” grupas finansēšanā” svētdien, 15. janvārī skatītājiem piedāvāja Artas Ģigas (attēlā) vadītās producentu grupas RedDotMedia raidījums “Nekā personīga”.
ES un ASV stratēģiskie mērķi šobrīd sakrīt, abiem vajadzīga Krievijas paralīze. ES – lai izdzīvotu, bet ASV - lai saistītu Krieviju kā Ķīnas partneri un sabiedroto. Nav noslēpums, ka Ķīnas neitralizēšanai angloamerikāņu pasaule nolēmusi veidot jaunu bloku AUKUS, kur ietilptu visas Britu sadraudzības valstis un, iespējams, Japāna.
Bezgalīgi var vērot uguni, mākoņus, pa upi peldošus liberāļu līķus un aktīvo idiotu rosību, mēģinot vadīt Latvijas valsti. Acīmredzami, ka šī vadīšana ir pilnīgi ačgārna un nekādus rezultātus nedod. Un tas ir saprotams, jo valsts stūre ir nodevēju, nejēgu, ārzemju aģentu un politisku pigmeju rokās. Savukārt propagandas nomāktie ierindas pigmeji, kas izglītības dēļ nespēj saprast visa notiekošā jēgu, ir cietēji, jo tiek maldināti, izdilst un iet mazumā.
Dāmas un kungi! Godātie skolotāji! Es tiešām priecājos par šo vēstures skolotāju konferenci. Tas, manuprāt, Latvijas valstij ir ļoti būtisks temats.
Valstī, kurā pietiek pavisam reālu un steidzami risināmu problēmu, ir mēģinājumi pacelt dažu jautājumu aktualitāti ar iespējami lielāku troksni. T.s. “partnerattiecību”, “visu ģimeņu” (vienalga, kā tagad sauc mēģinājumus panākt viendzimuma laulību atzīšanu) tēma nav tā, kurai es gribētu veltīt sevišķi daudz uzmanības. Bet troksnis ir liels, un tāpēc ir vērts atkārtot dažas lietas, kas ir aksiomas.
Nav noslēpums, ka nu jau vairākus mēnešus akūti trūkst zāļu gan aptieku plauktos, gan slimnīcās. Kāpēc tā? Lai gan Latvijas farmācijas nozarei ir daudz, ko piedāvāt – izcila zinātniskā bāze, vērtīgas tradīcijas, patiešām kvalitatīvi un konkurētspējīgi produkti, tomēr 95% zāļu tirgus veido importa produkti.
Atgriežos pie šīs bildes, jo tai ir lielāka jēga, nekā šķiet ar pirmo acu uzmetienu. Pusgadu pastrādājot skolā, es sapratu, ka mani priekšstati par izglītības sistēmas degradācijas procesu ir nepilnīgi. Neteikšu, ka tagad es visu saprotu līdz galam, bet dažas lietas noteikti esmu sapratis labāk. Un viens secinājums ir šāds: mūsu izglītības sistēma tika nolemta kraham nevis tajā brīdī, kad mēs sākām ieviest degradējošas mācību programmas, bet tad, kad mēs salauzām izglītības procesa ētisko mugurkaulu.
1. Es šodien, 2023.gada 18.janvārī saņēmu kārtējo Latvijas Republikas tiesas spriedumu ar tūkstošu eiro sodiem par “distancēšanos neievērošanu” pirms vairāk nekā diviem gadiem. Ar mani “nedistancējās” daži cilvēki, ar kuriem draudzīgi parunājām. Par to mūs izdrāza “izdevusies valsts”, kaut gan neviens necieta, nevienam no klātesošajiem nekas ļauns netika nodarīts un arī šodien pasaulē ir jau pierādīts, ka distancēšanās bija lielākais absurds pasaules vēsturē.
Jaunā Rīgas teātra (JRT) Lāčplēša ielas mājas remonts turpinās jau 5 gadus un ir atkal iestrēdzis. Darbu pabeigšanas termiņš atkal nav zināms, un pašlaik jau tiek runāts par līguma laušanu starp darba pasūtītāju (Valsts nekustamie īpašumi) un celtniekiem (Skonto). Tas savukārt nozīmētu remonta beigu atlikšanu vēl uz 2-3 gadiem.
