“Latvenergo” vadība ar Mārtiņu Čaksti priekšgalā mēģina izlocīties no atbildēm par saviem jaunajiem luksus auto, rodas aizdomas par monopolista izšķērdību arī citos iepirkumos
PIETIEK24.11.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts akciju sabiedrības Latvenergo vadība ar valdes priekšsēdētāju Mārtiņu Čaksti (attēlā) priekšgalā mēģina izlocīties no atbildēm par saviem jaunajiem luksus auto, - uzņēmuma sniegtā „atbilde” uz tam uzdotajiem jautājumiem rada pamatotas aizdomas par to, ka līdzīga situācija varētu valdīt ar saistībā ar citiem monopoluzņēmuma iepirkumiem un tā vadības izšķērdību enerkokrīzes apstākļos. Pietiek publicē Lato Lapsas vakar uzņēmuma padomei nosūtīto iesniegumu, kas uzskatāmi parāda – kas ir tās tēmas, kas M. Čakstem un pārējai Latvenergo vadībai šķiet sabiedrībai neatklājamas.
„AS Latvenergo padomei
no Lato Lapsas, elektroniskā pasta adrese – [email protected]
Šā gada 21. novembrī vērsos AS Latvenergo ar šādu iesniegumu – informācijas pieprasījumu:
„Saistībā ar manis gatavotām mediju publikācijām par izšķērdību un nelietderīgiem tēriņiem valsts energouzņēmumos vēlos saņemt šādu informāciju un atbildes pēc būtības uz šādiem jautājumiem saistībā ar katru no divām AS Latvenergo 2022. gadā iegādātajām luksus klases automašīnām Volvo XC 90:
1) kas bija persona, kas izteica vēlmi pārvietoties ar tieši šādas klases un markas automašīmu?
2) kam, kad un kādā formā šī persona izteica savu vēlmi?
3) kāda bija katras automašīnas iegādes cena, kad tieši automašīna tika iegādāta?
4) kāda bija katras automašīnas komplektācija (miniet visu aprīkojumu, kas pārsniedz bāzes aprīkojumu)?
5) kāda bija nepieciešamība tieši pēc luksus klases automašīnas?
6) kas ir persona, kas izmanto katru no šīm automašīnām?
7) kāds ir katras no šīm automašīnām pašreizējais nobraukums un kopējais degvielas patēriņš kopš iegādes?
Tāpat vēlos saņemt šādu informāciju un atbildes pēc būtības uz šādiem jautājumiem saistībā AS Latvenergo 2021. gadā iegādāto luksus klases automašīnu Volvo XC 90:
8) kas bija persona, kas izteica vēlmi pārvietoties ar tieši šādas klases un markas automašīmu?
9) kam, kad un kādā formā šī persona izteica savu vēlmi?
10) kāda bija automašīnas iegādes cena, kad tieši automašīna tika iegādāta?
11) kāda bija automašīnas komplektācija (miniet visu aprīkojumu, kas pārsniedz bāzes aprīkojumu)?
12) kāda bija nepieciešamība tieši pēc luksus klases automašīnas?
13) kas ir persona, kas izmanto šo automašīnu?
14) kāds ir šīs automašīnas pašreizējais nobraukums un kopējais degvielas patēriņš kopš iegādes?”
Uz šo iesniegumu – informācijas pieprasījumu esmu saņēmis šādu AS Latvenergo darbinieka A. Sikšņa parakstītu dokumentu:
„God. L.Lapsas kungs,
Paldies par izrādīto interesi.
AS "Latvenergo" kā valstij piederošas komercsabiedrības darbību regulē Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums, Komerclikums, citi likumi un tiem pakārtotie normatīvie dokumenti. Latvenergo koncerna kapitālsabiedrības ir komersanti, nevis valsts pārvaldes iestādes un tās ar privāttiesiskiem instrumentiem tirgū, konkurences apstākļos veic komercdarbību peļņas gūšanas nolūkos. Latvenergo koncernā ietilpstošās sabiedrības veic komercdarbību brīva tirgus konkurences apstākļos elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanā, elektroenerģijas un dabasgāzes tirdzniecībā Baltijas valstīs. Akcionāra izvirzīto ilgtermiņa mērķu (tostarp valsts enerģētiskās neatkarības stiprināšanas) sasniegšanai Latvenergo koncerna komercsabiedrībām ir jānodrošina konkurētspēja un atbilstošu finanšu un darbaspēka resursu piesaiste.
Jebkurš Latvenergo koncerna darbinieks tiek nodrošināts ar darba pienākumu izpildei nepieciešamajiem materiāliem un rīkiem, tostarp, ar transportu, kas nepieciešams ar iespēju pildīt darba pienākumus, arī lai piekļūtu infrastruktūras objektiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Visi iepirkumi, tostarp transports, tiek organizēti atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma, tam pakārtoto Ministru kabineta noteikumu, kā arī iekšējo normatīvo dokumentu prasībām. Pamatojoties uz ārējo normatīvu prasībām, Latvenergo koncernā ir apstiprināti iekšējie normatīvie dokumenti, kas regulē transporta parka vadības un transportlīdzekļu lietošanas nosacījumus. Transportlīdzekļu atjaunošana tiek organizēta plānveidīgi, ar mērķi nodrošināt līdzsvarotu investīciju apjoma, uzturēšanas un dīkstāvju izmaksu un administratīvās slodzes proporciju, ar mērķi iespējami mazināt pilna dzīves cikla kopējās izmaksas.
AS "Latvenergo" regulāri iegādājas jaunus transportlīdzekļus, ar kuriem tiek aizstāti tie, kuru ekspluatācijas parametri atbilst nomaiņai. 2021. un 2022. gadā tika nopirkti Volvo markas transportlīdzekļi, attiecīgi aizstājot 2011.gada un 2014.gada izlaiduma transportlīdzekļus, kuru ekspluatācijas parametri atbilda nomaiņas kritērijiem. Izvērtējot piedāvājumus, tika ņemtas vērā gan izmaksas, gan faktiskā transportlīdzekļu pieejamība un prognozētie piegādes termiņi, gan atlikušo tirgus vērtību ietekmējošie parametri. Tika izvērtēti tikai tādi piedāvājumi, kas ietvēra rūpnīcas akcijas atlaides, kas ir lielākas vai līdzvērtīgas ar korporatīvo iepirkumu atlaidēm. AS "Latvenergo" transportlīdzekļu iepirkuma procedūras nodrošina iegādes par visizdevīgāko cenu un tās ir zem vidējā tirgus līmeņa atbilstošai specifikācijai, nav iegādāts neviens transportlīdzeklis, kas atbilstu Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā noteiktajām reprezentatīvā vieglā automobiļa pazīmēm, nodrošinot finanšu līdzekļu lietderīgu izmantošanu. Darījumi ir uzskatāmi par izdevīgiem, jo: – faktiskās uz saimniecisko darbību attiecināmās izmaksas ir ievērojami zemākas par iegādes cenu; – nolietojuma aprēķins ietver prognozējamo pārdošanas cenu lietderīgā ekspluatācijas perioda beigās; – atbilstošas klases transportlīdzekļi saglabā augstu atlikušo vērtību (ko apliecina AS "Latvenergo" iepriekšējos gados organizēto publisko izsoļu rezultāti, piemēram, 2021.gada nogalē 6 gadus vecs 2014.gada Toyota Land Cruiser transportlīdzeklis ar 199 tūkst. km nobraukumu, tika pārdots par 30,7 tūkst. EUR ar PVN), kā rezultātā pilna dzīves cikla izmaksas lietderīgā ekspluatācijas perioda beigās ir līdzvērtīgas komerctransporta izmaksām, kādas ir kravas furgoniem vai bezceļu pikapiem ar ievērojami zemāku sākotnējo iegādes vērtību.
Pamatojoties uz augšminēto, AS "Latvenergo" ir rīkojies saimnieciski atbildīgi, uzņēmuma amatpersonu vajadzībām izvēloties transportlīdzekļus ar sabalansētām izmaksām, kas vienlaikus atbilst darbam nepieciešamajiem ergonomikas un drošības parametriem.
AS "Latvenergo" padome atbilstoši Publiskas personas kapitālu daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 107.panta prasībām ir sabiedrības pārraudzības institūcija, kas pārstāv akcionāru intereses sapulču starplaikā un pārrauga valdes darbību. Latvenergo padomes uzdevums "ir pastāvīgi uzraudzīt, lai sabiedrības lietas tiktu kārtotas saskaņā ar normatīvo tiesību aktu, sabiedrības statūtu, akcionāru sapulces lēmumu prasībām", un padome īstenojusi sabiedrības darbību akcionāra, tātad – Latvijas sabiedrības interesēs. AS "Latvenergo" emitē obligācijas NASDAQ Rīga biržā, un būtisku informāciju investoriem atbilstoši finanšu notikumu kalendāram regulāri publicē biržā, kā arī uzņēmuma mājaslapā internetā.
Koncerna pārvaldība atbilst godīgas un caurspīdīgas komercdarbības principiem, ko regulāri apstiprina gan valsts uzraugošo iestāžu, gan neatkarīgu organizāciju novērtējumi.”
Kā viegli konstatējams, šajā A. Sikšņa parakstītajā dokumentā nav sniegta atbilde ne uz vienu no manis uzdotajiem jautājumiem un nekas no manis pieprasītās informācijas. Tādējādi AS Latvenergo ne tikai pārkāpj elementārus labas pārvaldības principus, bet arī demonstrē arogantu attieksmi pret sabiedrības interesēm.
Ar šo pieprasu:
1) nodrošināt manis pieprasītās informācijas sniegšanu un atbilžu pēc būtības sniegšanu uz manis uzdotajiem jautājumiem,
sniegt skaidrojumu par to, kāpēc AS Latvenergo padomes darbība labas pārvaldības principu nodrošināšanā un iedzīvināšanā ir bijusi tik neefektīva, kā to demonstrē A. Sikšņa parakstītais dokuments.
Lato Lapsa
Rīgā 2022. gada 23. novembrī.”
Seko mums 
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.
