Iesaki rakstu: 
Nesen presi pārskrēja satrauktas diskusijas par obligāto E-Id ieviešanu visiem Latvijas iedzīvotājiem, saniknojot lauciniekus un apstiprinot pilsētnieku viedokli par valdību kā visu problēmu cēloni. Un patiešām, kāpēc gan cilvēkam, kas datoru redzējis tikai kaimiņa logā un nabadzības dēļ nespēj pamest savu pagalmu, būtu vajadzīga E-Id? Savukārt daudziem ir pases ar iebūvētu mikroprocesoru, kam viņiem E-Id?
Mēģinot atrast atbildi uz šiem jautājumiem, ir jāsaprot, ar ko mums ir darīšana. Proti, Latviju pārvalda šaura, labi organizēta grupa, kuras primārais dzinulis ir alkatība. Tāpēc būtu pareizi pieņemt, ka, prasmīgi atspiežot atlikušo miljonu Latvijas iedzīvotāju, varētu nopelnīt samērā labu naudu. Otrs motīvs paralēli alkatībai ir pilnīga paklausība transnacionālo korporāciju (TNK) tīklu un struktūru gauleiteriem, ko latvji varēja pilnībā izbaudīt kovidafēras laikā, - to varētu identificēt kā vagara gēnu vai mantotu ģenētisku defektu.
Kad viņi apstāsies?
Pavisam vienkārši, tikai tad, kad tauta viņus apturēs! Jo Švāba plānus Eiropā neviens nav atcēlis. Tie ir zināmi un saprotami - E-Id ieviešana visiem, tad pilnīgas medicīniskas informācijas un vakcināciju informācijas ievietošana šajā kartē, lai vieglāk varētu realizēt medicīnisko un sociālo segregāciju, tad bankas un sociālā kredīta punktu alias karbona kredītu punktu pievienošana. Tad jaudīgs uzbrukums skaidrajai naudai, un Jūsu dzīves ir atkarīgas no ierēdņa pirksta uz pogas.
Vienīgais, par ko Jūs tiešām varat būt droši, ir latviešu švābistu nelokāmība un uzticība saimniekiem - pat tad, kad Baidena pīšļi būs izšauti no lielgabala virs Atlantijas okeāna un Švābs izbarots cūkām, pat tad latvju liberāļi būs pēdējie, kas domās par kursa maiņu.
Finanses kā sociālās kontroles mehānisms.
Zināšanas par monetārismu patiesībā ir jaudīgs līdzeklis cīņā pret varas patvaļu. Mūsdienu “nauda” vairs neatbilst faktiski nevienai klasiskajai naudas funkcijai, tā ir pakļauta hiperinflācijai, banku funkcijas atmirst negatīvu procentu likmju dēļ, bet blokčeins nākotnē baņķierus likvidēs kā šķiru. Šis brīdis ir jau pavisam tuva nākotne, un pamēģināsim saprast, kā tai sagatavoties, lai izdzīvotu. Tātad komercbankas neizdzīvo, bet joprojām pastāv Centrālās bankas kā Bretonvudas modeļa relikts. Un tajā atrodas Jūsu uzskaites fails ar Jūsu bezskaidro naudu, sociālā kredīta punktiem un Jūsu oglekļa emisijas limitu. Kā nenonākt tik tālu?
Skaidra nauda kā brīvības garants.
Švābistu plāni par skaidro naudu ir viegli nolasāmi, katrs otrais kovidafērists vervelēja par to, ka kešs pārnesā vīrusus un citas blēņas. Bankomātu skaits tiek samazināts, un skaidras naudas darbības sfēra tiek arvien ierobežota.
Ko šādā situācijā darīt pilsoņiem?
Uzbrukums skaidrajai naudai vienmēr sākas ar naudas reformu, varas iemīļotie paņēmieni ir lielu nominālu banknošu izņemšana, naudas apmaiņas laika ierobežošana, lai cilvēki fiziski to nepaspētu izdarīt, un citas blēdības.
Tātad, ja esat izvēlējušies glabāt skaidru naudu, izvairieties no lielām banknotēm, samainiet 5-20 eiro banknotēs, jo tieši mazo nominālo banknošu nomaiņa ir tehniski ķēpīgākā. Bankā turiet tikai tik naudas, cik vajadzīgs komunālo rēķinu apmaksai. Ja uzkrājumi ir vidēji vai lieli, pilnīgi noteikti neglabājiet tos bankās, - krīzes situācijā baņķieri ar tiem lāpīs savus caurumus. Daudz saprātīgāk veidot uzkrājumu portfeli dārgmetālos - der zelta un sudraba monētas, zelta lūžņi, platīns, palādijs un citi, par zeltu dārgāki un kompakti metāli.
Un, protams, to visu nekādā gadījumā nedrīkst glabāt pie cilvēku sugas ienaidniekiem - baņķieriem! Zemes banka ir daudz drošāka un gadsimtos pārbaudīta, pat vispārīga kraha gadījumā dārgmetāli savu vērtību saglabās. Gluži kā alkohols un kvalitatīvi konservi, kas ir universāla valūta.
Finansu megakrīze ir tuvu!
Un nav šaubu, ka tieši tas būs iemesls, lai izslēgtu no aprites skaidru naudu un aizvietotu ar paklausības kredīta punktiem. Skaidras naudas izņemšanu vajag uzņemt mierīgi un bez panikas, bet ignorēt kā ekonomisku faktu. Jau šobrīd Latvijā ir daudz pašpalīdzības grupu, kas mainās ar produktiem un pakalpojumiem pa taisno, nemaksājot nodokļus aptrakušajiem marksistu bandītiem. Un atceramies, ka tieši skaidras naudas lietošana no apmaiņas ķēdītēm izmet parazītus, - ar ko gan varētu mainīties Levits ar Kariņu? Ar kāju sēnīti?
Tātad viss, kas no mums tiek prasīts, - nepieņemt sistēmas piedāvājumu! Jo vēlāk no tā atteikties nebūs iespējams. Un ļoti sāpīgi būs skatīties acīs saviem bērniem-vergiem.
Kā saglabāt vēsu prātu?
Loģiski, ka TNK aģenti Latvijā nav idioti un parūpēsies par pamatīgu informatīvo fonu, lai sabiedētu un dezorganizētu cilvēkus. Finansu krīze nenāks viena, visticamāk, kā informatīvais iemesls panikas celšanai tiks izmantots arī Ukrainas kara iznākums rudenī, vai kāds jauns vīruss. Ļoti iespējams arī mākslīgs pārtikas trūkums un pat izprovocēti etniski nemieri. Glābs komūnu sadarbība un tautas pašorganizācija, izspiežot un padzenot virsnacionālo struktūru ielikteņus.
Ideālākais variants – liberāļu brīvprātīga emigrācija pēc Krievijas parauga, apzināti izvairoties no vardarbības, ko jebkurā sabiedrībā ir viegli sākt, bet ļoti grūti - apturēt. Skaidrs ir tas, ka tuvāko pāris gadu laikā Latvijai ir jāmainās gan politiski, gan ekonomiski, lai izdzīvotu tauta. Valsts bez tautas nevienam nav vajadzīga, un sabiedrībā valdošā depresija un bezcerība var novest pie neprognozējamiem notikumiem.
https://infoagentura.wordpress.com/2016/07/23/tiek-gatavota-globala-banku-koncentracijas-nometne/
https://infoagentura.wordpress.com/2016/01/26/par-globalo-krizi-un-jauno-ekonomiku/
P.S. Šīs saites Latvijā demokrātijas apstākļos pieejamas tikai caur VPN, bet palīdzēs radīt kopainu! Tautai ir tiesības uz pašaizsardzību!
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
