Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šobrīd paiet 100 gadu kopš latviešu strēlnieku Ziemassvētku kaujām Tīreļa purvā un Ložmetējkalnā. Tā bija vērienīgākā un arī traģiskākā militārā operācija Pirmajā pasaules karā ar latviešu karavīru piedalīšanos. 1916. gada beigās un 1917. gada sākumā pie Rīgas izvietotās Krievijas 12. armijas vadība plānoja uzbrukumu Vācijas karaspēkam Tīreļa purva rajonā, lai atspiestu to no Rīgas pievārtes. Pastāvēja arī cerības UZ Jelgavas ieņemšanu un pat visas Kurzemes un Zemgales atbrīvošanu no Vācijas armijas, ko visvairāk vēlējās latviešu strēlnieki.

Krievijas 12. armijas un tās sastāvā karojošo latviešu strēlnieku pulku uzbrukumu bija nolemts sākt Ziemassvētku laikā, 1916. gada 23. decembrī (pēc jaunā stila 1917. gada 5. janvārī). Šis laiks tika izvēlēts, lai uzbrukums pretiniekam būtu negaidīts un pārsteidzošs. Tad Krievijā saskaņā ar Austrumu ortodoksālās baznīcas tradīcijām tika svinēti Ziemassvētki, un vācu karavīri domāja, ka svētkos Krievijas armija uzbrukumā nedosies. Latviešu strēlnieki saprata, ka gaidāmā kaujas operācija prasīs upurus, taču viņi cīnījās par savu dzimteni, un tas deva drosmi doties kaujā.

Sākoties cīņām, pirms plānotā kājnieku trieciena vācu pozīcijas netika apšaudītas ar lielgabaliem, lai vācu karavīrus nebrīdinātu par gaidāmo uzbrukumu. Līdz ar to latviešu strēlniekiem nācās uzbrukt veselām un labi nocietinātām ienaidnieka pozīcijām. Šādā situācijā pretinieka frontes pārraušana likās ļoti grūts un pat nepaveicams uzdevums.

Ziemassvētku kauju pirmajās dienās strēlniekiem, cīnoties stiprā salā un ciešot smagus zaudējumus, tomēr izdevās pārraut vācu fronti un ieņemt Ložmetējkalnu, kas bija viena no spēcīgāk nocietinātajām pozīcijām Tīreļa purvā. Taču tālākais uzbrukums apstājās. Krievijas armijas vadība nebija padomājusi par papildspēkiem latviešu strēlnieku pulkiem un palaida garām izdevību iesākto uzbrukumu veiksmīgi turpināt. Bez palīdzības palikušie strēlnieki nespēja virzīties tālāk. Vācijas karaspēks drīz vien pēc sākotnējā pārsteiguma atguvās un uzsāka pretuzbrukumu. Tagad strēlniekiem vairāk nācās rūpēties par ieņemtās nelielās teritorijas noturēšanu. Viņiem vācu uzbrukumu izdevās atvairīt un neļaut pretiniekam atgūt Ložmetējkalnu.

Kaujas Tīreļa purvā turpinājās līdz pat 1917. gada janvāra beigām. Tajās abas karojošās puses cieta lielus zaudējumus. Ziemassvētku kaujās krita, tika ievainoti un pazuda bez vēsts vairāki tūkstoši latviešu karavīru. Vērienīgās kaujas operācijas gaitā Krievijas armija kopā ar strēlnieku pulkiem ieguva tikai niecīgu teritoriju, kas neatsvēra lielos zaudējumus. Latviešu strēlnieku upuri Ziemassvētku kaujās izrādījās veltīgi.

Lielie zaudējumi Pirmajā pasaules karā, it īpaši asiņainajās Ziemassvētku kaujās, sagrāva latviešu strēlnieku uzticību Krievijas caram. Arī citās Krievijas armijas vienībās spēcīgāks kļuva noskaņojums pret karu, un pieauga neapmierinātība ar Krievijas valdību. Lielie un bezjēdzīgie upuri, latviešu karavīriem karojot svešas valsts armijā, veicināja vēlmi pēc lielākas nacionālās pašnoteikšanās. Pirmais pasaules karš bija radījis lielus zaudējumus un smagu situāciju Eiropā, kas galu galā izraisīja cariskās Krievijas, kā arī citu Eiropas impēriju sabrukumu. Tas savukārt radīja labvēlīgu situāciju jaunu nacionālu valstu, tajā skaitā arī Latvijas, nodibināšanai.

Latviešu strēlnieku varonība Pirmajā pasaules karā, it īpaši Ziemassvētku kaujās, padarīja viņus pazīstamus pasaulē. Ārvalstu presē, pieminot strēlniekus, pat rakstīja, ka jauna valsts ir dzimusi. Šis pareģojums izrādījās pareizs. No latviešu strēlnieku pulkiem nāca daudzi pieredzējuši karavīri un virsnieki, kuri vēlāk iesaistījās Latvijas nacionālās armijas veidošanā un nosargāja Latvijas valsti Neatkarības karā 1918.-1920. gadā.

Tomēr šie panākumi prasīja ļoti augstu cenu un daudzu latviešu karavīru bojāeju. Latvijas brīvība ir pirkta ar asinīm un lieliem upuriem. Tāpēc mums ir svarīgi to atcerēties un, atzīmējot Ziemassvētku kauju simt gadus un nākamajā gadā arī Latvijas valsts proklamēšanas simto gadadienu, pieminēt tos latviešu karavīrus, kuru dzīvības tika upurētas, lai varētu tapt brīva Latvijas valsts. Latviešu tauta par savu brīvību un neatkarību ir samaksājusi augstu cenu. Tas apliecina, cik svarīgi ir rūpēties par Latvijas neatkarības saglabāšaanu.

* vēsturnieks Liepājā

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

Foto"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja jūs uzdrošināsieties uzturēt atšķirīgus viedokļus par konkrētiem jautājumiem un atklāti paudīsiet šos viedokļus, tad to uzskatīs par naida runu. Nevis tāpēc, ka tā ir naidpilna, bet tāpēc, ka tiem, kas iebilst pret atšķirīgiem viedokļiem, nav nekādu pretargumentu, un tad nu tie tos apzīmē par kaut ko morāli sliktu.
Lasīt visu...

18

Politiku vairs nevērošu, bet pievienošos Viņķelei un Pūcem, lai tiktu pie vietas Eiroparlamentā

FotoMani sauc Ivars Ījabs. Esmu politoloģijas profesors Latvijas Universitātē, taču žurnālisti reizēm mani dēvē arī par “politikas vērotāju”. Lai nu tā būtu, tomēr ir pienācis laiks, kad ar vērošanu vien ir par maz. Ir jānāk darīšanai. Tādēļ esmu pieņēmis lēmumu iesaistīties politikā un kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās no Attīstībai/Par saraksta. Paskaidrošu, kāpēc.
Lasīt visu...

21

Transformeri jeb Putas vai krējums?

FotoKā vienmēr iedvesmu kaut ko uzrakstīt dod pati dzīve, bet dzīve Latvijā radošam cilvēkam ir īpaši piemērota, jo materiālu pārdomām piespēlē vai ik dienas.
Lasīt visu...

21

Kremļa ierocis

FotoLai ilustrētu ne tikai mākslas, bet arī plašāk – kultūras un cilvēka attiecības, Jānis Miezītis savā grāmatā «Būt latvietim» runā par ūdeni peldošu cilvēku. Viss, kas palīdz cilvēkam peldot noturēties virs ūdens, ir māksla (kultūra), bet viss, kas to velk uz dzelmi, ir antimāksla (antikultūra).
Lasīt visu...

21

Zagšana un tautas vara

FotoPie neliela lauku veikaliņa pienāca bārdains vīrs, sev priekšā stumjot ķerru. No tās viņš izņēma vairākus audekla maisus un iegāja veikalā. Pārdevēja viņu sagaidīja ar siltu smaidu, kas toreiz bija ļoti neparasti. Bārdainis uz letes nometa maisus un pateica, lai tajos saliekot visu, kas viņai ir. Svešiniekam, kas veikalā bija ienācis aiz neparastā pircēja, šķita, ka ir kļuvis par laupīšanas liecinieku.
Lasīt visu...

21

Nacionālā ideālisma strupceļš un humanitātes noziedzība

FotoIdeālisms tradicionāli asociējas ar atsevišķa cilvēka garīgo pasauli. Tajā ietilpst cilvēka domas, sirdsapziņas morālā pulsācija, prāta iztēles radošie sapņi. Bez visa tā cilvēkam piemīt tieksme sekot cildeniem un svētiem ideāliem. Cilvēks tic ideāliem un cenšas tos realizēt dzīvē. Ideālistiska pieeja parasti tiek slavēta, veicināta, atbalstīta, audzināta, skolota, ideoloģiski iedvesta. Ideāli vienmēr liecina par cilvēka apziņas attīstību un cilvēka morālo, estētisko, tikumisko principu daudzsološo kvalitāti.
Lasīt visu...

21

Kāpēc leftisti neieredz vīrišķību

FotoNepārtraukti skanošā leftistu mantra pauž pārliecību, ka visi ir balto vīriešu upuri, un diezgan daudzas sievietes arī dzied līdzi šim meldiņam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Valsts "augstākā līmeņa vadītājus" par jūsu naudu turpināsim attīstīt vēl līdz pat 2022.gadam

Nepārtraukta attīstība – tas ir atslēgvārds, kas attiecas uz ikvienu mūsdienīgu cilvēku, tai...

Foto

Viņš pats sev bija varonis

Šis teksts ir mana pateicība profesoram Mavrikam Vulfsonam. Viņam šodien ir dzimšanas diena. Profesors bija un ir viens no lielākajiem cilvēkiem...

Foto

Tieši augstākā līmeņa Latvijas valsts vadītājus visvairāk demonstrē izdegšanas pazīmes

Par Valsts kancelejas organizētajiem apzinātības treniņiem “Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmā”: apzinātības treniņi bija viena no Augstākā...

Foto

Iesniegums KNAB par Madonas novada atbildīgo amatpersonu rīcību

Ar šo vēlos informēt par Madonas novada atbildīgo amatpersonu Gunta Ķevera un Ivara Miķelsona ieņemamā amata iespējamo ļaunprātīgo...

Foto

Krievija

Lasot latviešu patriotu rakstus, bieži jālasa vai nu kādas no dzīves atrautas teorijas vai arī raksti, kuros, kā mēdz teikt datorspeciālisti, «pēc noklusējuma» mums automātiski...

Foto

Reputācijas šķidrā reputācija

Reputācijas sociālais institūts (uzstādījums, iekārtojums sabiedrībā) uz planētas nodibinājās reizē ar pirmo divu cilvēku piedzimšanu. Ievas un Ādama laikā jau bija reputācijas sociālais...

Foto

Slēptās verdzības darbības principi

Patērētāju kults, kas valda mūsdienu Rietumu pasaulē, nav brīvas sabiedrības izpausme. Tas tiek uzturēts ar mūsdienu verdzības mehānismu palīdzību....

Foto

Latvijas „sabiedriskā” radio žurnālists: ja kāds ierēdnis vai politiķis ir dusmīgs, darbs ir padarīts labi

Latvijas Žurnālistu asociācija turpina interviju sēriju mediju kritikas projekta ietvaros. Viens...

Foto

Nostāja, ka migrācija var radīt apdraudējumu Latvijas sabiedrībai, ir pretrunā žurnālistu ētikas kodeksam

Decembrī Latvijas publisko telpu sarunās par migrāciju dominēja spraiga viedokļu apmaiņa par ANO...

Foto

Vējoņa un Kučinska gadumijas uzrunas

Publicējam Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un Ministru prezidenta Māra Kučinska gadumijas uzrunas....

Foto

Helisata

Viņa dzīvoja kaimiņos vienu māju tālāk. Veca sieviete. Ar dziļām rievām sejā, vairāk līdzīgas cirtuma rētām nekā laika pēdām. Sirmi, sirmi mati. Smaga nospiedoša gaita,...

Foto

Es balsošu pret „Vienotības” valdību un uz to aicināšu arī KPV frakciju

Esmu izlēmis - es balsošu pret Vienotības valdību un uz to aicināšu arī frakciju...

Foto

MVU žurnālistikas fakultātē bija nākamo spiegu kalve. S.V. arī?

Ideoloģiskie apsvērumi ir svarīgi, bet ne vienīgie, kādēļ VDK tik ļoti uzmanīja un pārbaudīja Maskavas Valsts universitātes...

Foto

Vai Latvija ir demokrātiska valsts un Ārlietu ministrija to zina?

Kad biju mazs, es tam ticēju. Tagad, it īpaši pēc pēdējām vēlēšanām, tam tic retais. Jo...

Foto

Vēlreiz par valsts drošību

Ja tauta ir valstsnespējīga, tautas politiskā apziņa ir nulles līmenī, tauta neciena valstisko suverenitāti un savu valsti ar prieku nodod valdīt ārpasaules...

Foto

Vēstījums 2018. gada Ziemsvētkos

Ziemsvētkus sauc par brīnumu laiku. Mēs varam pārnest mājās eglīti, skatīties uz to un domāt – lūk, brīnums! Mazā sēkliņā Dievs ir...

Foto

Bērnu galēšana... ar cirvjiem

Šis ir laiks, kad cirvju vicināšanu vismaz uz brīdi varētu nolikt malā. Vismaz attiecībā pret neaizsargātiem bērniem! Par tiem šodien būs runa. Jo...

Foto

Juta Anna nodarbojas ar mūsu partijas biedru vervēšanu VDK vislabākajā manierē un tradīcijās

Mūsu partiju šobrīd cenšas šķelt, cerot, ka mūsu partijā būs nodevēji. Ļoti aktīvi....