Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šobrīd paiet 100 gadu kopš latviešu strēlnieku Ziemassvētku kaujām Tīreļa purvā un Ložmetējkalnā. Tā bija vērienīgākā un arī traģiskākā militārā operācija Pirmajā pasaules karā ar latviešu karavīru piedalīšanos. 1916. gada beigās un 1917. gada sākumā pie Rīgas izvietotās Krievijas 12. armijas vadība plānoja uzbrukumu Vācijas karaspēkam Tīreļa purva rajonā, lai atspiestu to no Rīgas pievārtes. Pastāvēja arī cerības UZ Jelgavas ieņemšanu un pat visas Kurzemes un Zemgales atbrīvošanu no Vācijas armijas, ko visvairāk vēlējās latviešu strēlnieki.

Krievijas 12. armijas un tās sastāvā karojošo latviešu strēlnieku pulku uzbrukumu bija nolemts sākt Ziemassvētku laikā, 1916. gada 23. decembrī (pēc jaunā stila 1917. gada 5. janvārī). Šis laiks tika izvēlēts, lai uzbrukums pretiniekam būtu negaidīts un pārsteidzošs. Tad Krievijā saskaņā ar Austrumu ortodoksālās baznīcas tradīcijām tika svinēti Ziemassvētki, un vācu karavīri domāja, ka svētkos Krievijas armija uzbrukumā nedosies. Latviešu strēlnieki saprata, ka gaidāmā kaujas operācija prasīs upurus, taču viņi cīnījās par savu dzimteni, un tas deva drosmi doties kaujā.

Sākoties cīņām, pirms plānotā kājnieku trieciena vācu pozīcijas netika apšaudītas ar lielgabaliem, lai vācu karavīrus nebrīdinātu par gaidāmo uzbrukumu. Līdz ar to latviešu strēlniekiem nācās uzbrukt veselām un labi nocietinātām ienaidnieka pozīcijām. Šādā situācijā pretinieka frontes pārraušana likās ļoti grūts un pat nepaveicams uzdevums.

Ziemassvētku kauju pirmajās dienās strēlniekiem, cīnoties stiprā salā un ciešot smagus zaudējumus, tomēr izdevās pārraut vācu fronti un ieņemt Ložmetējkalnu, kas bija viena no spēcīgāk nocietinātajām pozīcijām Tīreļa purvā. Taču tālākais uzbrukums apstājās. Krievijas armijas vadība nebija padomājusi par papildspēkiem latviešu strēlnieku pulkiem un palaida garām izdevību iesākto uzbrukumu veiksmīgi turpināt. Bez palīdzības palikušie strēlnieki nespēja virzīties tālāk. Vācijas karaspēks drīz vien pēc sākotnējā pārsteiguma atguvās un uzsāka pretuzbrukumu. Tagad strēlniekiem vairāk nācās rūpēties par ieņemtās nelielās teritorijas noturēšanu. Viņiem vācu uzbrukumu izdevās atvairīt un neļaut pretiniekam atgūt Ložmetējkalnu.

Kaujas Tīreļa purvā turpinājās līdz pat 1917. gada janvāra beigām. Tajās abas karojošās puses cieta lielus zaudējumus. Ziemassvētku kaujās krita, tika ievainoti un pazuda bez vēsts vairāki tūkstoši latviešu karavīru. Vērienīgās kaujas operācijas gaitā Krievijas armija kopā ar strēlnieku pulkiem ieguva tikai niecīgu teritoriju, kas neatsvēra lielos zaudējumus. Latviešu strēlnieku upuri Ziemassvētku kaujās izrādījās veltīgi.

Lielie zaudējumi Pirmajā pasaules karā, it īpaši asiņainajās Ziemassvētku kaujās, sagrāva latviešu strēlnieku uzticību Krievijas caram. Arī citās Krievijas armijas vienībās spēcīgāks kļuva noskaņojums pret karu, un pieauga neapmierinātība ar Krievijas valdību. Lielie un bezjēdzīgie upuri, latviešu karavīriem karojot svešas valsts armijā, veicināja vēlmi pēc lielākas nacionālās pašnoteikšanās. Pirmais pasaules karš bija radījis lielus zaudējumus un smagu situāciju Eiropā, kas galu galā izraisīja cariskās Krievijas, kā arī citu Eiropas impēriju sabrukumu. Tas savukārt radīja labvēlīgu situāciju jaunu nacionālu valstu, tajā skaitā arī Latvijas, nodibināšanai.

Latviešu strēlnieku varonība Pirmajā pasaules karā, it īpaši Ziemassvētku kaujās, padarīja viņus pazīstamus pasaulē. Ārvalstu presē, pieminot strēlniekus, pat rakstīja, ka jauna valsts ir dzimusi. Šis pareģojums izrādījās pareizs. No latviešu strēlnieku pulkiem nāca daudzi pieredzējuši karavīri un virsnieki, kuri vēlāk iesaistījās Latvijas nacionālās armijas veidošanā un nosargāja Latvijas valsti Neatkarības karā 1918.-1920. gadā.

Tomēr šie panākumi prasīja ļoti augstu cenu un daudzu latviešu karavīru bojāeju. Latvijas brīvība ir pirkta ar asinīm un lieliem upuriem. Tāpēc mums ir svarīgi to atcerēties un, atzīmējot Ziemassvētku kauju simt gadus un nākamajā gadā arī Latvijas valsts proklamēšanas simto gadadienu, pieminēt tos latviešu karavīrus, kuru dzīvības tika upurētas, lai varētu tapt brīva Latvijas valsts. Latviešu tauta par savu brīvību un neatkarību ir samaksājusi augstu cenu. Tas apliecina, cik svarīgi ir rūpēties par Latvijas neatkarības saglabāšaanu.

* vēsturnieks Liepājā

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Farss ar baltkrievu IT kompāniju „uzņemšanu”

Foto"Kapitālā remonta" sakarā pirmais mani tā pamatīgi sasmīdināja premjers KK. Viņš bija "norijis" LIAA jaunā vadoņa naivi izmesto "ēsmu" par 12 baltkrievu IT kompāniju uzņemšanu LV, nepamanot, ka tajā slēpjas arī āķis.
Lasīt visu...

21

Ja jums gadījumā bija kādas šaubas, Latvijas finanšu sistēmas sakārtošana ir bijusi veiksmīga

FotoEs pievienojos šodienas konferences vienai no galvenajām tēzēm, ka banku kā finanšu institūciju loma un funkcija mūsdienu ekonomikā ir būtiski paplašinājusies. Bankas pilda funkcijas, kas ir svarīgas ne tikai tautsaimniecības ilgtspējīgai attīstībai, bet banku biznesa modeļu ilgtspēja, tai skaitā kreditējot mazos un vidējos uzņēmumus gan Rīgā, gan reģionos, var būt veiksmes pamats Latvijas ekonomikas un finanšu sektora attīstībai arī nākotnē.
Lasīt visu...

21

Putina vakcīna ir instruments sabiedrības iegrožošanai

FotoKoronavīrusa (Covid-19, C-19 – sauciet, kā gribas) pandēmija pasaulē cilvēkus ir padarījusi ļoti uzmanīgus, pat nedaudz bailīgus. Ikdienas dzīve, kādu mēs bijām pieraduši dzīvot, pirms vīruss skāra mūs pašus, tuviniekus, paziņas, tuvākajā laikā neatgriezīsies. Daudziem no mums ir pilnībā mainījušās darba gaitas. Liela daļa ir sākusi strādāt no mājām, taču arī tas nav viegli. Sabiedrība deviņu mēnešu laikā ir nogurusi, un ziņas no kaimiņvalstīm, kur atkal ir augsti saslimšanas radītāji, liek bažīties, vai vispār mēs atgriezīsimies pie tās dzīves, kas bija pirms vīrusa izraisītās pandēmijas.
Lasīt visu...

21

Reira autoratlīdzību ierosinājumi faktiski ir kaitniecība pret grāmatniecības nozari, valodu un kultūru

FotoLatvijas Grāmatizdevēju asociācija Finanšu ministrijas piedāvātos ierosinājumus izmaiņām autoratlīdzību aplikšanai ar nodokļiem uzskata par nepārdomātiem un kaitīgiem kultūras un grāmatniecības nozarēm.
Lasīt visu...

21

Lai visai pasaulei varētu parādīt „noderīgāku realitāti”

FotoVēl viens notikums ar Holivudas blokbasteram līdzīgu sižetu nesen izvērsās vienā no Minskas ielām. Daudzi no mums redzēja video, kurā jauns vīrietis (tālāk “mūsu varonis”) ar it kā nejauša taksista palīdzību veiksmīgi aizbēg no OMONa. Apskatīsim tuvāk, kāpēc šis notikums atgādina Holivudas filmu ne tikai savā sižetā, bet arī pēc specefektiem.
Lasīt visu...

18

Vecuma ierobežojumi kreditēšanas jomā, jeb vai banka var senioriem atteikt piešķirt kredītu

FotoVērojot tendences kreditēšanas tirgū Eiropā, secināms, ka liela daļa kredītiestāžu, lai iespējami izvairītos no finansiāliem zaudējumiem, kas var rasties, ja klients pilnībā vai daļēji neizpilda savas kredītsaistības ilgākā termiņā, nosaka vecuma limitu kreditēšanas pakalpojumiem, jo vecumu saskata kā būtisku riska faktoru.
Lasīt visu...

15

Mūsu galvās bija šīs vēsturiskās zemes, un šis likumprojekts tagad piedāvā to konkretizēt, lai latvietība nebūtu plakana

FotoŠodien es iesniedzu izskatīšanai Saeimā likumprojektu “Latviešu vēsturisko zemju likums”, un tā mērķis ir stiprināt iedzīvotāju piederību vietējām kopienām un latviešu vēsturiskajām zemēm – Kurzemei, Latgalei, Sēlijai, Zemgalei un Vidzemei. Tajā ir arī runa par četrām reģistrētajām kultūrtelpām – suiti, Rucava, Lībiešu krasts, kultūrtelpa “Upīte”, bet ne tikai par jau reģistrētajām kultūrtelpām.
Lasīt visu...

6

Daži jautājumi Latvijas Afganistānas veterānu cēzaram - Gunāram Rusiņam

FotoSaistībā ar interviju, kuru jūs nesen sniedzāt par Andreja Mediņa  militāro dienestu, es dažus jautājumus vēlos uzdot personīgi Jums.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pandēmija, infodēmija un multilaterālisms: runa ANO Ģenerālās asamblejas 75. sesijā

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Ekselences, cienījamās dāmas un godātie kungi! Vispirms vēlos apsveikt V. Bozkira kungu...

Foto

Šuplinskas kundze, atkāpieties, jūs dzīvojat citā realitātē

Matemātikas skolotāju trūkuma dēļ pirmo mācību stundu šajā priekšmetā tikai pagājušajā nedēļā aizvadīja Rīgas 40. vidusskolas sesto klašu skolēni....

Foto

Par "Turaidas kvartālu" samaksātā nekustamā īpašuma nodokļa apjoms ir palielinājies, nevis samazinājies

Latvijas televīzijas raidījumā "De Facto" izskanējušais apgalvojums, ka SIA "MC Turaida Property", kam pieder...

Foto

Es negribu lēkt acīs ļoti cienītajam ministram, no kā tik daudz kas ir atkarīgs: lai muzejs paciešas

Manā citādi harmoniskajā un priecīgajā dzīvē ir bijušas tikai...

Foto

Sankcijas. Retorika un realitāte

Šī gada 5.septembrī portālā Pietiek.com tika publicēts nezināma autora raksts ar nosaukumu „Kāpēc tika indēts Navaļņijs”. Rakstā citstarp tika pieminētas rietumvalstu līdz...

Foto

Kad, kurā brīdī, aiz kurām durvīm un kurš apstiprina līdzfinansējumu „tautas sportam”?

"Tautas sports to summu nemaz nevar apēst," sabiedriski nozīmīgu tautas sporta pasākumu atbalstam paredzēto...

Foto

Lūdzu, uzvedieties tiesiski un nekaitējiet Latvijas kapitāla tirgus reputācijai

Ņemot vērā publiskajā telpā pieejamo informāciju par 22.09.2020. plānotajām AS "Olainfarm" akcionāru sapulcēm un Finanšu un kapitāla...

Foto

Ko tad mēs darīsim, „izejot ielās”?

Man bieži tiek uzdots jautājums – ko tad mēs darīsim, “izejot ielās”? Viens kungs rakstīja, ka viņš katru dienu esot...

Foto

„Ņevinovataja ja...”

Vakardien no plašsaziņas līdzekļiem uzzināju, ka “Saskaņas” valde pieņēma lēmumu izslēgt mani un manu kolēģi Ļubovu Švecovu no partijas. Sakarā ar šo ziņu es...

Foto

Šie biedri mums vairs nav nekādi biedri

SDP "Saskaņa" Rīgas nodaļa nolēmusi no partijas par Statūtu pārkāpumiem izslēgt divus biedrus - Vjačeslavu Dombrovski un Ļubovu Švecovu....

Foto

Notikumi Baltkrievijā - divu sistēmu sadursme

Lai kā mums gribētos domāt, ka notikumi Baltkrievijā ir šīs valsts iekšējā lieta un attiecas tikai uz tās iedzīvotājiem, tie...

Foto

Jāizbeidz apgrūtinošās attiecības ar „plinšu sievām”

Uzskatu, ka ir pārkāptas robežas. Kad viens partijas biedrs par citu saka, ka tas ir "jānovāc" un uzsver, ka "man...

Foto

Kā prokurore Dace Lapinska izpilda “pasūtījumus”

Jaunais ģenerālprokurors Juris Stukāns jau ir paudis kritiskus vārdus par prokuroru kvalifikāciju un iestājas par nepieciešamību paaugstināt prokuroru zināšanu līmeni....

Foto

Vājprāts, kas šobrīd pārņēmis ASV

Džordžs Floids mira, kad policija viņu aizturēja 25.maijā. Kopš tā laika ar viņa vārdu ir notikušas nekārtības vairāk nekā 2000 ASV...

Foto

Es tikai brīnos, līdz kādam līmenim tiks degradēts parlaments

Kā Jums šķiet, kā Saeimas priekšsēdētāja Mūrnieces kundze un Saeimas drošības dienests reaģēja uz šo manu ziņu?...