Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
urciks
12.01.2017. 10:00»
Žulis
Man gan liekas, ka tie Ziemassvētku kaujās nogalinātie strēlnieki, šādu notikumu atstāstu izlasot kapā otrādi apgrieztos, ja varētu...
Vai tas bija apzināts mēģinājums tieši vērsties pret latviešiem, to gan ir grūti teikt. Bet tas, ka krievu ģenerāļiem neatkarīgi no tā brīža Krievijas valsts iekārtas (kņaziste, impērija, savienība), patīk nerēķināties ar savu karavīru dzīvībām ir fakts. Tikai gadījumā ar Ziemassvētku kaujām un strēlniekiem tas viņiem atspēlējās daudz, daudz smagāk.Proti, šo kauju lielie, bezjēdzīgie upuri radīja apstākļus, lai strēlnieki kļūtu par revolūcijas atbalstītājiem un krievu imperiālisma pretiniekiem. Un tas beidzās ar visiem zināmo - Padomju Krievijas izveidošanu, Pilsoņu karu, GULAGU, industrializāciju, atkulakošanu, škiru cīņām utt...Galu galā tas viss palika Padomju Krievijā, bet strēlnieki atgriezās Brīvajā Latvijā. Krievu tautai ar boļševiku palīdzību tika salauzts mugurkauls, bet latvieši tika pie savas valsts. Paldies Radko Dmitrijevam.
urciks
12.01.2017. 09:49»
dzintariks
iesalniekam un dubravai tas nu gana nepatiks,"izrādās" latvju strelnieki KRIEVIJAS armijā,VAU.Vēsture ir jāpārtaisa kā pie kamradiem ukropabanderiešiem
Mjā. Ja TU kaut nedaudz būtu palasījis vēstures grāmatas, tad zinātu, ka latviešu strēlniekiem nemaz nebija citu iespēju, kā karot Krievijas impērijas armijas rindās. Jo tajā laikā pastāvēja Krievijas impērija, kuras teritorijā ietilpa arī tagadējā Latvijas teritorija. Tā ka Tavs ironijas pilnais komentārs īstenībā ir Tavas nezināšanas deklarācija.
sociāli atstumtais
09.01.2017. 10:56šeit vēršanās pret ŽULI ir simptomātiska , kas nesakrīt ar latvieša patriota stāju ! vējiņš pūš no bij. kolaboracionistiem , arī tagadējiem un citiem atkritumiem !
tā nu
06.01.2017. 14:35Sabrauca dzeltenie latvieši un muld ,vienīgais pareizi pateica Žulis.....
šaubas
05.01.2017. 17:17»
Žulis
Man gan liekas, ka tie Ziemassvētku kaujās nogalinātie strēlnieki, šādu notikumu atstāstu izlasot kapā otrādi apgrieztos, ja varētu...
Vai nu tā būs, ka mērķis bija izkaut latviešu strēlniekus. Vāciem jau arī bija ne mazie dzīvā spēka zaudējumi. Vnk atceramies, ka ww2 arī krievi pa priekšu sūtīja čučmekus...
Edge
05.01.2017. 16:38»
Žulis
Man gan liekas, ka tie Ziemassvētku kaujās nogalinātie strēlnieki, šādu notikumu atstāstu izlasot kapā otrādi apgrieztos, ja varētu...
Mūsdienu vēsturnieki visu labi saprot, - tāpēc aicina godināt vācu baronus un krievu monarhistus, kuri mēģināja apturēt latviešu strēlniekus.
Mācās, študenti, mācās - sekojiet Twitterī:
Kaspars Zellis @kasparszellis 29 Dec 2016
Rīt aprit 99 gadi kopš pirmās kaujas par neatkarīgu Latviju! Šodien iededzām sveces un nolikām ziedus #incukalns #landeswehr #Latvia
Žulim-v.
05.01.2017. 14:55»
Žulis
Man gan liekas, ka tie Ziemassvētku kaujās nogalinātie strēlnieki, šādu notikumu atstāstu izlasot kapā otrādi apgrieztos, ja varētu...
Žulis ir īsts latvietis. To tūlīt var redzēt - pārgudrs stulbenis, latviešu nekaunīgs muldoņa, interneta kaka.
tā nu
05.01.2017. 14:46»
Žulis
Man gan liekas, ka tie Ziemassvētku kaujās nogalinātie strēlnieki, šādu notikumu atstāstu izlasot kapā otrādi apgrieztos, ja varētu...
žulis arī āprikā ŽULIKS.
Žulis
05.01.2017. 13:54Man gan liekas, ka tie Ziemassvētku kaujās nogalinātie strēlnieki, šādu notikumu atstāstu izlasot kapā otrādi apgrieztos, ja varētu.
Protams, ka šī baisā asinspirts ir jāatceras. Un cieņā jānoliec galva latviešu strēlnieku varonības priekšā. Tikai atskatoties uz notikušo, lietas ir jāsauc to īstajos vārdos. Tā bija apzināta, pret latviešu strēlniekiem vērsta masu slepkavība no krievu armijas virspavēlniecības puses. NO stratēģiskā viedokļa tādam frontālam uzbrukumam labi nocietinātām pretinieka pozīcijām nebija nekāda pamatojuma. Tas tika darīts tikai ar vienu mērķi - izkaut latviešu strēlniekus, kas sevi bija parādījuši kā nacionāli vienotu, ietekmīgu, bruņotu spēku, kas ar savu nacionālo nostāju un tieksmi pēc patstāvības, nākotnē varētu apdraudēt Krievijas intereses Baltijas reģionā.
Nu padomājiet paši, vai tad apgalvojums ka "vācu pozīcijas netika apšaudītas ar lielgabaliem, lai vācu karavīrus nebrīdinātu par gaidāmo uzbrukumu", nav smieklīga aizbildināšanās? Itin kā vācieši savos ierakumos gulētu izģērbušies naktskreklos, bet šaujamos būtu nodevuši tīrīšanai un eļļošanai kaut kur frontes aizmugurē un tad viņiem varētu tā klusiņām pielīst un viņus sakampt aiz rīkles. Bet, ja šos artilērija pamodinātu, viņi paspētu apģērbties un aizskriet pēc ieročiem. Muļķības! Pēkšņs artilērijas trieciens jau ir gan pārsteigums, gan uzbrukuma sākums. Kad lielgabali griežot zemi ar debesīm kopā,šķaida aizsardzības pozīcijas, nekādiem brīdinājumiem vairs nav nozīmes.
Un kāpēc tad tā "Krievijas armijas vadība nebija padomājusi par papildspēkiem latviešu strēlnieku pulkiem"? Nu protams tādēļ, ka nekāda pretinieka pozīciju ieņemšana šī uzbrukuma rezultātā no Krievijas armijas puses nemaz netika plānota. Kā jau teicu, šī uzbrukuma īstais mērķis bija izkaut latviešu strēlniekus.
To nu gan mūsdienu vēsturniekiem vajadzēja saprast.
dzintariks
05.01.2017. 11:46iesalniekam un dubravai tas nu gana nepatiks,"izrādās" latvju strelnieki KRIEVIJAS armijā,VAU.Vēsture ir jāpārtaisa kā pie kamradiem ukropabanderiešiem.
Viljamss
05.01.2017. 02:31Teikšu tā - diezgan sakarīgs viedoklis. Varbūt biežāk jādod vārdi šādiem vēsturniekiem nevis visādiem feldmaņiem un neiburgiem.
Edge
05.01.2017. 00:24»
hm
Kad tā izstāsta, visu saliek pa plauktiem, kļūst skaidrs un saprotams
Palaiž tik jaunos vēsturniekus "pie šprices"-ne to vien "saliks pa plauktiņiem"! Re, Twitterī viens tāds "frukts" aicināja godināt vācu baronus un krievu monarhistus, kuri gāja pret latviešu strēlniekiem:
Kaspars Zellis @kasparszellis 29 Dec 2016
Rīt aprit 99 gadi kopš pirmās kaujas par neatkarīgu Latviju! Šodien iededzām sveces un nolikām ziedus #incukalns #landeswehr #Latvia
hm
04.01.2017. 19:41Kad tā izstāsta, visu saliek pa plauktiem, kļūst skaidrs un saprotams.
Atšķirībā no tās vēstures, kuru māca skolā un kura faktus interpretē tik vienpusīgi, ka zūd jebkāda loģika. Filma bez satura!
VB
04.01.2017. 17:38Tā tas varētu arī būt bijis, apm. to pašu stāstīja vectēvs, kas tur piedalījās (viņš pēc tam gan paguva piedalīties vēl kādos 3 karos).
Tā varētu arī mācīt skolās - bez nekādas politikas.
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
