Iesaki rakstu: 
Izgājšnedēļ, skatoties "Rīta panorāmu", uzsita asinis – divi latviešu žurnālisti burbuļo angļu mēlē ar "Air Baltic" šefu Martinu Gausu.
Pēc trīspadsmit darba gadiem Latvijas nacionālās aviokompānijas izpilddirektora un valdes priekšsēdētāja amatā viņš joprojām neprot latviski!?
Angliski runā tekoši, tātad nav tik slikti ar vācieša spējām apgūt svešvalodu. Arī atalgojumu saņem brangu – saskaņā ar VID informāciju pērn 828 942 eiro –, tad jau nauda kursiem sanāk.
Reiz gan skaidrojis, ka ar latviešu valodas mācīšanos viņam neveicoties un ar sliktām prasmēm negribot izskatīties pēc atpalikuša muļķa, tāpēc saziņai izvēlas angļu valodu, arī sarunājoties ar darbiniekiem, no kuriem droši vien daudziem dzimtā ir latviešu valoda. Tāds, lūk, izņēmuma stāvoklis ļauts uzņēmumā, kura 97,97% akcijas pieder Latvijas valstij.
Izņēmumi rada sliktus paraugus, juridiskajā terminoloģijā runājot, precedentus.
Vai nepietiek ar tiem Krievijas pilsoņiem, kuriem vecuma dēļ (no 75 gadiem) ļauts nekārtot latviešu valodas eksāmenu, lai saņemtu pastāvīgo uzturēšanās atļauju?
Un arī tiem, kas ārstniecības iestādēs "kačā pravas" (uzstājīgi pieprasa tiesības), lai personāls ar viņiem runātu tikai krieviski. Vēl ir uzņēmumi, kuri saviem darbiniekiem pieprasa krievu valodas prasmes.
Sekas veidojas dramatiskas – Latvijas darba tirgū diskriminē latviešu jauniešus, kuri neprot krievu valodu; ārstniecības iestādēs mediķus pazemo ar prasību runāt bijušo okupantu valodā.
Izskatās, ka pārkrievošanas dzirnas vēl neesam pratuši apturēt.
Gaidu, kad stāsies spēkā Pacientu tiesību likuma norma ar prasību pacientam, kurš nespēj sarunāties ar mediķiem valsts valodā, nodrošināt tulkošanu. Tomēr esmu bažīga, vai tikai pakalpīgākie un bailīgākie deputāti to nesalaidīs dēlī ar neskaitāmiem izņēmumiem.
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
