Iesaki rakstu: 
Izgājšnedēļ, skatoties "Rīta panorāmu", uzsita asinis – divi latviešu žurnālisti burbuļo angļu mēlē ar "Air Baltic" šefu Martinu Gausu.
Pēc trīspadsmit darba gadiem Latvijas nacionālās aviokompānijas izpilddirektora un valdes priekšsēdētāja amatā viņš joprojām neprot latviski!?
Angliski runā tekoši, tātad nav tik slikti ar vācieša spējām apgūt svešvalodu. Arī atalgojumu saņem brangu – saskaņā ar VID informāciju pērn 828 942 eiro –, tad jau nauda kursiem sanāk.
Reiz gan skaidrojis, ka ar latviešu valodas mācīšanos viņam neveicoties un ar sliktām prasmēm negribot izskatīties pēc atpalikuša muļķa, tāpēc saziņai izvēlas angļu valodu, arī sarunājoties ar darbiniekiem, no kuriem droši vien daudziem dzimtā ir latviešu valoda. Tāds, lūk, izņēmuma stāvoklis ļauts uzņēmumā, kura 97,97% akcijas pieder Latvijas valstij.
Izņēmumi rada sliktus paraugus, juridiskajā terminoloģijā runājot, precedentus.
Vai nepietiek ar tiem Krievijas pilsoņiem, kuriem vecuma dēļ (no 75 gadiem) ļauts nekārtot latviešu valodas eksāmenu, lai saņemtu pastāvīgo uzturēšanās atļauju?
Un arī tiem, kas ārstniecības iestādēs "kačā pravas" (uzstājīgi pieprasa tiesības), lai personāls ar viņiem runātu tikai krieviski. Vēl ir uzņēmumi, kuri saviem darbiniekiem pieprasa krievu valodas prasmes.
Sekas veidojas dramatiskas – Latvijas darba tirgū diskriminē latviešu jauniešus, kuri neprot krievu valodu; ārstniecības iestādēs mediķus pazemo ar prasību runāt bijušo okupantu valodā.
Izskatās, ka pārkrievošanas dzirnas vēl neesam pratuši apturēt.
Gaidu, kad stāsies spēkā Pacientu tiesību likuma norma ar prasību pacientam, kurš nespēj sarunāties ar mediķiem valsts valodā, nodrošināt tulkošanu. Tomēr esmu bažīga, vai tikai pakalpīgākie un bailīgākie deputāti to nesalaidīs dēlī ar neskaitāmiem izņēmumiem.
Seko mums 
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
