Iesaki rakstu: 
"Viss sāk palikt aizvien jocīgāk un jocīgāk..." – tā ar "Alises Brīnumzemē" citātu var raksturot ieilgušo situāciju ap diviem Saeimas "Stabilitātes" frakcijas deputātiem un Valsts valodas centru.
Nesen mediji ziņoja,ka deputāti nespēj nokārtot un pat atļaujas ignorēt Valsts valodas centra (VVC) lūgumus ierasties uz eksāmenu.
Tas liek uzdot jautājumu - vai tiešām "Viens likums – viena taisnība visiem”? Vēl nesen drosmīgais "Apvienotais saraksts"ar drosmīgo "Nacionālo apvienību" pirms EP vēlēšanām kladzināja lozungus par valsts valodas apdraudējumu. Kas ir mainījies?Tas, ka mūsu valsts deputāti ir vienlīdzīgāki par pārējo tautu, nav nekāds noslēpums, un šis notikums to tikai atkal un atkal paspilgtina.
Atbilstoši Saeimas kārtības rullim,Saeima var lemt par deputāta nosūtīšanu uz valsts valodas prasmes pārbaudi, ko nodrošina Valsts izglītības satura centrs. Tā ir jau detalizētāka pārbaude par VVC valsts valodas lietojuma pārbaudēm. Tas nozīmē - ja ne mazāk kā 20 deputāti apšauba, vai kāds deputāts prot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai, viņiem ir tiesības iesniegt lēmuma projektu par attiecīgā deputāta nosūtīšanu uz valsts valodas prasmes pārbaudi.
Ja atklājas, ka deputāta valsts valodas prasmes neatbilst, vai ja deputāts neierodas uz VISC pārbaudi, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija 15 dienu laikā iesniedz Saeimai lēmuma projektu par deputāta izslēgšanu no Saeimas sastāva.
Kārtējo reizi "mums, mirstīgajiem" ir parādīts, kā tās lietas patiesībā notiek. Daži jau tā pa īstam par savām kļūdām negrasās maksāt.
Skolotājiem liedz darbu valodas nezināšanas dēļ, ārstiem neiesaka sarunāties draudzīgajā svešvalodā, taču tik tiešām - kam Saeimas deputātam zināt valsts valodu? Likumdevējam...
Būsim godīgi, kamēr šāda aroganta deputātu uzvedība turpinās, jums, cienījamie likumdevēji, nav morālu tiesību izmantot valsts valodu savās interesēs! Vai nu pierādiet savus lozungus ar darbiem, vai nu pārstājiet uzskatīt cilvēkus par idiotiem.
Par kādu valsts valodas stiprināšanu var būt runa, ja jūsu tiešie kolēģi to nepārvalda.
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
