Iesaki rakstu: 
"Viss sāk palikt aizvien jocīgāk un jocīgāk..." – tā ar "Alises Brīnumzemē" citātu var raksturot ieilgušo situāciju ap diviem Saeimas "Stabilitātes" frakcijas deputātiem un Valsts valodas centru.
Nesen mediji ziņoja,ka deputāti nespēj nokārtot un pat atļaujas ignorēt Valsts valodas centra (VVC) lūgumus ierasties uz eksāmenu.
Tas liek uzdot jautājumu - vai tiešām "Viens likums – viena taisnība visiem”? Vēl nesen drosmīgais "Apvienotais saraksts"ar drosmīgo "Nacionālo apvienību" pirms EP vēlēšanām kladzināja lozungus par valsts valodas apdraudējumu. Kas ir mainījies?Tas, ka mūsu valsts deputāti ir vienlīdzīgāki par pārējo tautu, nav nekāds noslēpums, un šis notikums to tikai atkal un atkal paspilgtina.
Atbilstoši Saeimas kārtības rullim,Saeima var lemt par deputāta nosūtīšanu uz valsts valodas prasmes pārbaudi, ko nodrošina Valsts izglītības satura centrs. Tā ir jau detalizētāka pārbaude par VVC valsts valodas lietojuma pārbaudēm. Tas nozīmē - ja ne mazāk kā 20 deputāti apšauba, vai kāds deputāts prot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai, viņiem ir tiesības iesniegt lēmuma projektu par attiecīgā deputāta nosūtīšanu uz valsts valodas prasmes pārbaudi.
Ja atklājas, ka deputāta valsts valodas prasmes neatbilst, vai ja deputāts neierodas uz VISC pārbaudi, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija 15 dienu laikā iesniedz Saeimai lēmuma projektu par deputāta izslēgšanu no Saeimas sastāva.
Kārtējo reizi "mums, mirstīgajiem" ir parādīts, kā tās lietas patiesībā notiek. Daži jau tā pa īstam par savām kļūdām negrasās maksāt.
Skolotājiem liedz darbu valodas nezināšanas dēļ, ārstiem neiesaka sarunāties draudzīgajā svešvalodā, taču tik tiešām - kam Saeimas deputātam zināt valsts valodu? Likumdevējam...
Būsim godīgi, kamēr šāda aroganta deputātu uzvedība turpinās, jums, cienījamie likumdevēji, nav morālu tiesību izmantot valsts valodu savās interesēs! Vai nu pierādiet savus lozungus ar darbiem, vai nu pārstājiet uzskatīt cilvēkus par idiotiem.
Par kādu valsts valodas stiprināšanu var būt runa, ja jūsu tiešie kolēģi to nepārvalda.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
