Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē un draugos. Sieva kategoriski atsakās dot man līdz fotokameru – tie (ļaunie) sasitīšot. Viņa samierinās, man uzstīvējot papildus biezu vesti, kas senlaikos izmantota regbija treniņos. Un beigu beigās mani kategoriski atsakās laist uz mītiņu ar mašīnu, jo varot taču sākties grautiņi.

Nelīdz mani iebildumi, ka Rīgā šodien nav un nevar būt drošākas vietas par Vecrīgu, jo vismazāk Nilam Ušakovam ir vajadzīgas nekārtības, un viņš noteikti ir nodrošinājies ar visdažādākā veida kārtības uzturētājiem. Vārdu sakot, līdz Vecrīgai mani aizved, bet mājup nāksies braukt ar tramvaju.

Apstājamies aiz diviem autobusiem, no kuriem kāpj laukā veci cilvēki, nu pa gabalu šķiet pārliecinoši, ka ar autobusiem „Saskaņa” ved mītiņa dalībniekus. Nē, šie izrādās lietuviešu tūristi, kas vēlas savu ekskursiju sākt ar Melngalvju nama apskati, taču nonāk viņiem nesaprotamā pūlī. Mītiņotāju masa plūst galvenokārt pa Kaļķu ielu, un visai ātri no nācējiem izdodas noskaidrot, ka viņus izlaiduši otrpus Vecrīgai – Meierovica bulvārī. Liela daļa mītiņotāju tā arī Rātslaukumā, kaut tas pustukšs, netiek un stāv uz Kaļķu ielas.

Mītiņš ļoti atšķiras no visiem dominējošas krievu valodas publiskajiem pasākumiem, ko līdz šim esmu redzējis. Pirmkārt, nav tās draudīgās masas un pašapziņas, kas vērojama 9. maijā Uzvaras bulvārī. Nav Georga lentīšu, nav Krievijas karodziņu, toties visiem izdala Rīgas balti zilās lentītes. Arī es pie tādas tieku.

Tuvu Rātsnamam plīvo 11 Latvijas karogi. Uzraksti uz plakātiem – latviešu valodā. Uzraksti veltīti Kariņam, Šuplinskai, VL/TB/LNNK un citiem „sliktajiem”. Priecē nošņurcis vīrs ar plakātu „es esmu Ušakovs”. Būtiskākā atšķirība – pasākumā nav klaiņojošās mednieku rūgtā plakanpudelītes, kas tiek nodotas no rokas rokā. Zolitūdē brauciena organizators esot stingri piekodinājis: nekāda alkohola.

Vispār jau mani uzrunātie dalībnieki nav pārāk runīgi. Tiesa, laukumā ir vairāk latviešu, kas sarunājas ar sanākušajiem ļaudīm, galīgi neesmu vienīgais. Kāds puisis ar velosipēdu iztaujā tantiņu, kura skaidrā latviešu valodā stāsta – cik Ušakovs labs, jo viņa varot bez maksas dejot un vingrot. Ir filmētāji. Redzams, ka tas, ko pasaku, nav tas, ko mans intervētājs vēlējies dzirdēt.

Šķiet, „Saskaņas” mērķis ir bijis pierādīt, ka viņi nav saistīti ar Kremli. Tik slikti organizētu mītiņu Kremļa sabiedrisko attiecību speciālisti nebūtu pieļāvuši. Apskaņošana ir tik slikta, ka lielākā daļa mītiņa dalībnieku tikai aptuveni nojauš – kas tiek teikts, bet nekādi – kurš ir sacītājs. Uzrunas tiek teiktas no kāpnītēm, nevis Rātsnama balkona, tādēļ runātāji aiz plakātiem nav redzami.

Pasākuma vadītāji Andris Morozovs un Regīna Ļuņova – Ločmele, iespējams, ir atrunājuši kaut kādas vadlīnijas, bet, tieši ko un kāpēc teikt, nav saskaņojuši. Nepiedienīgi būtu salīdzināt ar tādiem pasākumu vadītājiem kā Valteru Krauzi un Baibu Sipenieci Gavari, bet šķiet – nākamreiz Nilam jāpaskatās pēc kāda Čehova teātra aktiera, kas varētu iztikt bez lapiņas un būtu ar skaidrāku dikciju.

Scenārija autors ir mācījies no Supernovas, proti, pēdējo laiku sērijas – sliktāka scenārija nemēdz būt. Mēģinājums sasaukties – nu, piemēram – „vai šeit ir cilvēki no Liepājas?”, „vai šeit ir cilvēki no Āgenskalna?” paliek nesaprasts pašiem aicinātājiem, kur nu vēl mītiņa dalībniekiem. Mani iepriecina iesildīšanas pasākums ar kāju sišanu un aplausiem, bet, kā jau teicu – blašķīšu nav, un stāvētāji turpina salt. Runātāji cenšas runāt abās valodās, bet latviešu valoda skan biežāk. 

Ļoti vāji ir „iesildošie runātāji”, īpaši jau „Saskaņas” kandidāts Valsts prezidenta amatam Vjačeslavs Dombrovskis, kurš pēc darba par izglītības un zinātnes un ekonomikas ministru (braši dalot OIK) varēja tomēr papildināt savas ļoti vājās latviešu valodas zināšanas un izteiksmes iespējas. 

Nils Ušakovs. Pasākuma kulminācija. Runa divās valodās, gandrīz pilnībā pazaudēts krievvalodīgais akcents. Neapšaubāmi ļoti laba runa gan politiski, gan cilvēciski. Ievērojami labāka runa par visām, ko esmu pēdējos gados dzirdējis no valsts prezidentiem, premjeriem un vairuma ministru. Šo runu būtu vērts analizēt – tā parāda „Saskaņas” viedokļa maiņu, pozīcijas maiņu, iespējams – bailes un nedrošību.

Runa tiešām bija virzīta uz saskaņu starp Latvijas iedzīvotājiem, pret cilvēku pretnostatīšanu. Ne pirmo reizi dzirdēju Nila runā lepnumu par Latviju. Varētu teikt, ka retorika bija latviešiem draudzīga. Zinot Nila ietekmi uz krievvalodīgo iedzīvotāju prātiem, šis pavērsiens ir nozīmīgs un labs. Un, protams, ziedošā un smaidošā Iveta Strautiņa Ušakovam blakus kā tēls un simbols. 

Divas lielas politiskas problēmas – pārlieku bieža (daudzi runātāji) kūdīšana par tēmu – tie sliktie (droši vien domāta Domes opozīcija, valdība vai latvieši kopumā) grib atņemt mūsu sagādātās brīvpusdienas skolās no 1. līdz 4. klasei. Patiesībā daudzās Latvijas pašvaldībās brīvpusdienas ir visiem bērniem līdz 12. klasei, arī Rīgas domes opozīcijas līderis Vilnis Ķirsis virzīja šādu priekšlikumu, bet to noraidīja tieši saskaņieši. Un vēl runātāju un pasākuma vadītāju putrošanās ap Latgales tēmu – no mēģinājuma runāt par kaut kādu Latgales autonomiju līdz izglītības ministres Šuplinskas kritikai (kura patiesi cīnās par latgaļu valodu).

Otrā reālā problēma bija pulciņš (15 cilvēku) dzeltenās vestēs ar skaidru pretenziju organizēt Parīzes nekārtībām līdzīgas nekārtības Rīgā. Viņiem bija plakātiņš „Miers, Mир, Peace”, un viņi staigāja apkārt, izdalot Latvijas Krievu partijas uzsaukumus. Un šie uzsaukumi nav samiernieciski un nav virzīti uz jelkādu mieru. Paņēmu vairākus.

Mājup ar tramvaju devos, pirms runas noslēgušās, jo pēc Ušakova tribīnē kāpa runātāji „es arī gribu parunāt” vai „es gribu lai mani ievēl Rīgas Domē, ja nu pēkšņi ārkārtas vēlēšanas”, vai „es esmu Ušakova labākais draugs un jums par to mani jāmīl”. Uz tramvaju plūda liela ļaužu masa, kas arī bija godam izpildījuši savu pienākumu (pret ko?), tagad ņēma nost Rīgas balti zilās bantītes un meklēja rīdzinieku kartes, lai samaksātu par braucienu un tādējādi pavisam reāli atbalstītu bēdu leju – „Rīgas satiksmi”.

Novērtē šo rakstu:

154
45

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...