Iespējams, ka tuvā nākotnē skaistos dabas skatus, ar kuriem šodien lepojamies, indiešu bērneļi Latvijā varēs skatīt tikai bilžu grāmatās. Pie reizes arī uzzināt, ka kādreiz šeitan pie Baltijas dzīvojuši latvieši, kas labprātīgi izmiruši, bet aizejot izpostījuši visu aiz sevis. Rēzijas Kalniņas pravietojums, ka pastāv plāns iztīrīt šo zemi, lai tā būtu placdarms kaut kam citam, iegūst arvien skaidrākas aprises.
Lielvārdes militārā lidlauka apkārtnes, īpaši Lēdmanes, iedzīvotāji sūdzas par augstu trokšņa līmeni, ko rada bruņoto spēku lidaparāti, paceļoties gaisā un lidojot ļoti zemu virs apdzīvotām vietām. Militāristi neceļ ne ausu un aicina gulēt mierīgi, jo tas vairs nav padomju, bet brīvās pasaules troksnis. Āreče, bērni skolā jau esot pieraduši.
Līdztekus pie austrumu robežas plāno atvieglot zemju atsavināšanu militārām vajadzībām. Privātīpašuma svētums izkūp kā nebijis. Poligons gleznainajā Sēlijā drīz pārtaps par vāti Latvijas dabai un ļaudīm. Toties latvieši prot dot skaistus nosaukumus poligoniem – “Meža Mackeviči” Daugavpils novadā, “Lāčusils” Alūksnes novadā un “Mežaine” Skrundas novadā.
Tikmēr Šķēdes jūras poligonā sāks testēt dronu sistēmas, lai nodrošinātu iespēju Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un sabiedrotajiem pārbaudīt jaunākās tehnoloģijas reālos apstākļos. Aizsardzības ministrs Andris Sprūds vērtē to kā nozīmīgu soli valsts aizsardzības stiprināšanā.
Nez kāpēc atcerējos par spiegošanu notiesāto Jāni Ādamsonu, kura Krievijai nodotā informācija bija tik “slepena”, ka pat tiesas sēdes notika atklāti. Runā, ka krievu drošībnieki paši nostučīja Janku Latvijas iestādēm – apnika maksāt par vispārzināmām lietām. Tās, protams, ir baumas, taču iesaku visiem turēties pa gabalu no paziņām, kas palūdz papētīt kādu militāro objektu vai kaut ko tamlīdzīgu. Nespēlējiet špionus, tas slikti beigsies!
Mūsdienās no potenciālā pretinieka neko noslēpt faktiski nav iespējams. Lūk, aiz Zilupes jau publicē karti gan ar jūras poligona, gan dronu ražotnes ģeokordinātām. Visticamāk, militārais bizness ļauj nopelnīt arī kādam reņģēdājam, taču latvjiem jārēķinās, ka, mēģinot ielīst “elles ķēķī”, ienesīgums var pārvērsties traģēdijā, ko ne ar kādu naudu nekompensēt. Pašreizējai ceļš ved uz Dievzemīti kā apokaliptisku vietu ar sagrautu ekoloģiju – kara poligonu, kas sadzīvo ar vēju parkiem.
https://nra.lv/latvija/441954-rezija-kalnina-plans-ir-iztirit-so-zemi-lai-ta-butu-placdarms.htm
https://lvportals.lv/norises/367381-kas-lidz-sim-paveikts-selijas-poligona-izveide-2024
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.05.2025-skedes-poligona-saks-testet-juras-dronus.a599944/






Ja vīrietis un sieviete ir divas dažādas lietu dabas, tad ir loģiski, ka tiktāl, cik runa ir par vienas dabas atšķirību no otras, vienu dabu iemiesojošie indivīdi būs savu īpatnējo dabu aprakstošo īpašību ziņā pārāki par indivīdiem, kuri nepieder pie šīs dabas.
Esmu pret Stambulas konvenciju un jebkuru citu konvenciju, kas atdod suverēna varu nevēlētām, ideoloģiskām ārvalstu institūcijām. Šī konvencija ir nevis apņemšanās partneriem, ka mēs labticīgi ievērosim zināmas civilizētā sabiedrībā pieņemtas normas (un viņi mums attālināti iedos varbūt kādu atzīmi, kas ļaus citu valstu pilsoņiem rēķināties ar zināmu paredzamu tiesisko ietvaru), bet, ka mēs atdodam imūniem GREVIO inspektoriem teikšanu pār savu zemi, teikšanu par to, kāda veida patvaļīgi interpretētas “jebkādas vardarbības” mums būs viņu institucionalizētā uzraudzībā jāievieš un kādi normāli un sakārtotā divu dzimumu sabiedrībā nenovēršami stereotipi viņu ideoloģiskās noslieces dēļ mums būs “jāizskauž”. Tā nav vienošanās, tā ir neskaidru robežu pilnvaru atdošana.
Ekselences, godātie delegāti, vispirms vēlos pateikties Brazīlijas prezidentam un valdībai par viesmīlību. Mēs tiekamies ANO Klimata pārmaiņu COP30 konferencē. Šī gada konference ir veltīta globālai mobilizācijai. Lai kopīgi virzītos no sarunām uz mērķu īstenošanu.
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.