Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvija kā novads, kā zeme gadsimtu gaitā bija dažādu okupācijas jūgu ietekmē. Ne mazums no jūras un sauszemes ieradās dažādi pirātiskie ieklejotāji. Un šo kungu valdīšanas vai ietekmes laikā izveidojās arī atsevišķu Latvijas zemes nostūru reliģiskās, kultūras un valodas tendences, ko tagad apzīmē par kultūrvēsturiskiem novadiem, ko saistībā ar novadu reformu izceļ, šķeļ un sadala Latviju un nu jau virza likumus un normas, lai ierādītu katra šī “novada” administratīvās robežas.

Tā izskatās kā traģikomiska rīcība, ja neteikt vairāk. Sāksim ar to, ka, ja grib Latviju sašķelt “kultūrvēsturiskos” novados, apgabalos, vai pat novilkt to administratīvās robežas un pat katram piešķirt savu autonomiju, izdot speciālu likumu, vispirms visos 119 novados ir jāizsludina tautas nobalsošana, uzdodot jautājumu, kādā valodā katrs pilsonis runā, nosaucot visas iespējamā jautājuma valodas, tad kādā dialektā runā ikdienā - kurzemnieku, zemgaliešu, sēļu, vidzemnieku latgaļu, lībiešu dialektā, izloksnē vai citā, pie kādas reliģiskas kopas pieder, un pa “ceļam” citus etniskās šķirtības jautājumus, kuri kādām partijām vai etniskām grupām būs stipra vēlēšanās izcelties un izrādīties.

Pēc tam, kad būs šāda statistika, veidosim Latvijas kultūrvēsturiskos novadus, iezīmēsim kartē administratīvi teritoriālās robežas un tad ar likumu noteiksim katra novada pilnvaras, pienākumus un tiesisko statusu. Latvija nu būs sašķelta, atvainojos par tādu apzīmējumu - līdz “politiskam riebumam”, jo tiks izpildītas un nostiprinātas tagadējo okupācijas seku uzturētāju tendences uz savu valsts valodu, uz savu teritoriju un autonomiju, reliģiju utt.

Atliek vēl tikai piebilst un nebrīnīties, ja referendums izgaismos vēl citus, jaunus kultūrvēsturiskus novadus ar jaunu etnisko norobežotību, ar jaunu nosaukumu. Ne tikai tas. Tātad nav izslēgts, ka visu kultūrvēsturisko apgabalu vai, kā tos sauc – reģionu -, robežas var stipri vien mainīties un vairs nebūs strīda, pie kura jaunā novada pievienot tagadējo novadu vai tā daļu.

Piemēram, kā te, Pietiek.com rakstos notiek dedzīgs strīds par Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknei vai Madonai – var izrādīties, ka “Latgales kultūrvēsturiskais novads” iestiepsies vai pat līdz pus Vidzemei un strīds būs izbeigts – vairākumam vara un spēks, kur palikt, pie kā pievienot vai izveidot pavisam jaunu novadu. Tāpat ar Sēliju, Lībiešu krastu vai citu reģionu.

Nav arī izslēgts, ka viena vai otra kultūrvēsturiskās šķirtības pazīme, piemēram, piederība latgaliešiem, parādās Kurzemē, Zemgalē vai citur, - ko tad? Kurzemē veidosim citus latgaliešu novadu dublikātus ar nosaukumu “mazais Kurzemes latgaliešu novadiņš” vai “sīkais Vidzemes latgaliešu novadiņš”, jo šiem latgaliešiem arī juridiski jānodrošina piederība pie Latgales!? Tad nu mums atliks risināt jau kādas etniskas grupas jau pirms gadiem izteikto viedokli “par labu latgaliešiem”, ka tai jāpiešķir savas valodas statuss, ko latgalieši ir paķēruši kā svarīgu, ka Latvijā nav vis latgaliešu dialekts, bet gan sava valoda (cita tauta?).

Cīnītāji par otro valsts valodu, par ko bija ierosināts pat referendums, būs gandarīti, ka Latvija šķeļas un nostiprina okupācijas sekas, lai pēc tam varētu vieglāk risināt arī tās etniskās grupas vēlmi Latvijā ieviest otro valsts valodu, veidot savu “kultūrvēsturisko” novadu (-us).

Vēl ir laiks apstāties un neturpināt Latvijas šķelšanu, palikt pie neskarta Satversmes 3. panta, ka “Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale”. Manuprāt, ir vērts aizdomāties, vai ar novadu reformu vajag jaukt klāt Latvijas kultūrvēsturiskos jautājumus, kas ir vairāk kopējas kultūras, nevis teritoriāls jautājums, jo Latvijas iedzīvotājus diez vai vairs var dalīt un norobežot pēc kultūrvēsturiskām pazīmēm. Turklāt šāda Latvijas dalīšana pēc novadu vai reģionu etniski šķirtām pazīmēm ir politiski un juridiski nekorekta, politiski apšaubāma un nevēlama tendence.

Novērtē šo rakstu:

20
17

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Brīdis, kad Saeimas deputāts vairs nespēj atšķirt vēlamo no īstā

FotoSaeimas deputāts no Nacionālās apvienības Aleksnadrs Kiršteins kārtējo reizi acīmredzot aizmirsa iedzert zāles un rezultātā uzrakstīja tekstu, kas atgādina nelīdzsvarotas politikas zinātnes studentes panikas lēkmi. Teksts ir uzrakstīts Kiršteinam raksturīgā stilā, un autors diemžēl nekādus negaidītus pārsteigumus mums nesagādā. Bet pievērst nelielu uzmanību interesantākajiem teksta fragmentiem joprojām gribētos.
Lasīt visu...

21

Krievijas armija iznīcināja Mariupoli ne tikai patoloģiskā naida pret „Azov” kareivjiem dēļ

FotoNežēlīgās kaujas par Mariupoli nebija tikai tādēļ, ka Putins tāpat kā mūsu pašu radikālā liberalitāte patoloģiski neieredzēja “Азов” karavīrus. Mērķis, pirmkārt, bija modernizētais metalurģiskais kombināts “Азовсталь”, kas ražoja četrdesmit veidu tēraudu.
Lasīt visu...

20

Ministra Pleša paziņojumi par pieminekļu demontāžu ir priekšvēlēšanu izrādīšanās

FotoDaugavpils mērs Andrejs Elksniņš vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam uzsver, ka likuma prasības par pašvaldības teritorijā esošo pieminekļu, kas iekļauti Ministru kabineta izstrādātajā sarakstā, demontēšana ir jāveic līdz 15.novembrim.
Lasīt visu...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem...

Foto

Labklājība

Dzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs...

Foto

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

Straujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību...

Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...