Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Fiksā politiķu ideja par papildu nodokli finanšu sistēmai ir vienkārša kā reizrēķins, un saprotama ir tās reibinošā burvība, taču pamatu pamatos tā ir kļūdaina un ilgtermiņā – bīstama. Tā "sit" pa lielāko un vērtīgāko Latvijas attīstības dzinējspēku – jaunajiem uzņēmējiem, jo demonstrē, ka tā saucamā "pārdales ekonomika" aizvien vēl ir un būs dienas kārtībā.

Saprotu, ka mani kā uzņēmēju caur banku sistēmu agri vai vēlu sasniegs visas šīs "brīnišķīgās" idejas – banku nodoklis, hipotekāro kredītu likmju regulēšana un citas, tāpēc vēlos identificēt dažas dziļas problēmas Latvijas ekonomikā, kurām patiešām būtu jāpievērš uzmanība. Jo pašlaik izskatās, ka daži politiķi paši ir noticējuši šai maldugunij, ka daudzās likstās esot vainojamas vienīgi bankas.

Blata ekonomikas sekas

30 gadu laikā, kopš esmu tieši un netieši bijis iesaistīts Latvijas komercbanku sistēmā (gan kā bankas vadītājs, kā investors, biznesa pārdevējs un daudzu banku klients), ne reizi neesmu manījis, ka Latvijas finanšu sistēmā būtu noteikti kādi ierobežojumi jaunu spēlētāju ienākšanai. Latvijā ir strādājušas franču, somu, vācu un citu valstu bankas, taču tās pašas ir savu biznesu pārdevušas un šeit nav palikušas. Iemesli tam bijuši dažādi, taču viens no būtiskākajiem – nevēlēšanās piedalīties tā saucamajā "blata biznesā", kas balstās ar valsti saistīta kapitāla un vērtību pārdalē.

Pārdales fāze ir dabiska parādība, valstij atgūstot neatkarību un uzsākot saimniekot pašai, taču Latvijā šī brutālā un infantilā pieeja "biznesam" diemžēl ieilga. Shēmas, kuru rezultātā daži kļuva par jaunbagātniekiem, pašas par sevi nav nekāda traģēdija, ja vien valsts spēj virzīties tālāk – veidojot reālus, globāli konkurējošus un augošus biznesus.

Ja shēmošana ieilgst (un Latvijā tā aizvien vēl turpinās), tam neizbēgami velkas līdzi virkne bremzējošu, patiesībā, valsti pamatīgi indējošu, blakņu – korupcija, ēnu ekonomika, sadarbība ar diktatoriskiem režīmiem, kas nokauj reālas uzņēmējdarbības garu. Jo viss minētais nozīmē vieglāku un ātrāku peļņu, – te izšķirošs faktors nav konkurētspēja, bet bieza āda un blats tieši tādās pat izpausmēs, kādu daļa no mums to atceras no padomju laika.

"Blata bizness" strādā tad, ja koruptīvajā tīmeklī ir iesaistīti daudzi – ministrijās, parlamentā, pašvaldībā, uzņēmumos, tiesās, arī bankās. Ja zagli var noķert un tiesāt, jo zaglis ir viens (daži), bet ķērāju daudz, šādā tīmeklī saaudušos ļaudis sodīt nevar, jo zagļu ir daudz, bet ķērāji daži. Esmu pārliecināts, ka tieši "blata biznesa" dēļ Latvija turpina un turpinās atpalikt no kaimiņvalstīm, jo starptautiski konkurētspējīgu uzņēmumu ir pārāk maz, bet investīcijas (vietējās un ārvalstu) Latvijā neuzkavējas tāpēc, ka investori nevēlas strādāt ar "blatņikiem–shēmotājiem".

Sekas ir salīdzinoši zemāks atalgojums jebkurā uzņēmējdarbības nozarē, jo mūsu uzņēmumi nav gana konkurētspējīgi un tāpēc viņu darbinieki nevar atļauties nopirkt dzīvokli par cenu, kāda tā ir Tallinā, Viļņā vai Stokholmā. Latvijas politiskajai elitei tas būtu jāapzinās, pretējā gadījumā daudzas labas un vērtīgas iniciatīvas turpinās nogrimt tikai un vienīgi tāpēc, ka kāds tajās saskatīs personīgu apdraudējumu vai arī gluži vienkārši nesaskatīs shēmas iespēju un vajadzīgais lēmums – ministrijā, pašvaldībā, Saeimā – tiks pārcelts, pārcelts... līdz nemanāmi izgaisīs.

Šveices mirāža, jeb kur palika vietējie baņķieri?

Ziemeļvalstu bankas, kas vēsturiski ir nostiprinājušās Latvijā, ir izņēmums, un, lai arī kā vietējais uzņēmējs nekad neesmu bijis "zviedru banku" fans, Latvijai ar šiem globālajiem spēlētājiem ir paveicies. Pirmkārt, tāpēc, ka tie būtiski atšķaida Latvijas korporatīvo vidi un "shēmotāju" kultūras vietā uztur pavisam atšķirīgu pieeju biznesam. Faktiski tās ir audzinājušas lielu daļu no jaunajiem Latvijas uzņēmējiem un biznesa vadītājiem. Otrkārt, caur šīm bankām Baltijā nonāk tie paši finanšu produkti, ko izmanto pārtikušajās Ziemeļvalstīs. Vēsturiski tas ir bijis vērtīgi, veidojot un finansējot biznesu.

Treškārt, caur šīm bankām Baltijā ir ieplūdis ievērojams kapitāls, un daļa no tā ir izmantota jaunu biznesu radīšanai. Uzskatu, ka šie tirgus spēlētāji bija līdzvainīgi 2008. gada finanšu krīzē, aktīvi piedaloties kreditēšanas apjomu nepamatotā uzpūšanā, taču minētie ieguvumi ir bijuši ievērojami lielāki. Turklāt nevajadzētu aizmirst, ka arī šīs bankas pēckrīzes laikā piedzīvoja vēsturiski lielākos zaudējumus, tā sodot pašas sevi par dalību kredītu ballītē.

Vērtējot norises ekonomikā, tostarp banku peļņu vai zaudējumus, ir jāņem vērā biznesa cikls, nevis viens atsevišķs gads vai pat daži gadi. Un jāapzinās, ka augšupejai seko kritums, kam ir laikus jāsagatavojas visiem, arī bankām.

Vērtējot Latvijas komercbanku sektora attīstību, man gribētos, lai Latvijas uzņēmēji būtu radījuši kaut vienu konkurētspējīgu banku vietējā biznesa finansēšanai. Tā tas ir gandrīz visur pasaulē, jo finanšu pakalpojumi tiek uzskatīti par vietējo biznesu. Latvijā ir bijušas un ir vietējā kapitāla bankas, taču neviena no tām nav spējusi izaugt par lielu, universālu un pats galvenais – ilgtspējīgu biznesa organizāciju.

Un šeit ir saskatāma vēl viena sakne Latvijas ekonomikas vājumam, kuras vārds ir "krievija." Ar to nedomājot konkrēto valsti, bet valstu grupu, kuras raksturo diktatūras, kosmiska mēroga valsts resursu izzagšana un nozagtās naudas atmazgāšana. Tās ir kleptokrātiskas, faktiski – mafijas klanu pārvaldītas valstis, un Latvijas uzņēmēji ilgus gadus ir bijuši izteikti atsaucīgi šo klanu apkalpotāji. Tā bija vieglāk.

Sadarbība ar šādiem režīmiem uz papīra ilgi veidoja daļu no Latvijas pieaugošā IKP, un izskatījās, ka nelielā valsts pamazām attīstās, taču patiesībā vesela potenciālo uzņēmēju paaudze nodarbojās ar oligarhu apkalpošanu plašā spektrā – no naudas atmazgāšanas līdz starpniecībai nekustamā īpašuma pirkšanā, uzturēšanās atļauju gādāšanā utt.

Šis ir viens no iemesliem, kāpēc Latvijā nav izveidojusies neviena liela vietējā kapitāla banka, – talantīgākie, apķērīgākie prāti ir bijuši aizņemti ar ko citu. Kamēr zīmolojām Latviju kā "vēl vienu Šveici", pagāja laiks, kurā varēja nevis skriet pakaļ Šveicei vai Igaunijai, bet kļūt pašiem par sevi.

Latvijas ekonomikas atpalicība no Igaunijas un Lietuvas, kas pēdējo gadu laikā pieaug, nevis samazinās, apliecina to, cik lielā atkarībā esam bijuši (daļēji vēl esam) no mafijas klanu vadītu valstu naudas. Jautājums ir, – kā un ar ko aizstāsim "iztrūkumu", kas veidojas beidzot atdaloties no kleptokrātijām? Patiesībā, ir tikai divas iespējas, un te mēs atgriežamies pie tā saucamā "banku nodokļa".

Nodokļu politikas morāle

Jauns nodoklis – UIN izskatā vai kā maksājums par virspeļņu – ir saprotama vēlme tikt pie finansējuma caurumu pievēršanai budžetā. Ja bankās "stāv" pārsimts miljonu, kāpēc gan tos nepārdalīt par labu, teiksim, iekšlietu sistēmas darbiniekiem? Pārdales kultūra turpinās. Tā vietā, lai panāktu, ka bankas šo naudu neizmaksā dividendēs, bet iegulda Latvijas ekonomikā, valsts izraugās sev ierasto pārdales modeli.

Vienkāršāk pašiem, saprotamāk vēlētājiem. Kāda būs mācība uzņēmējam, kurš jau ir saskāries ar shēmotājiem un pārdalītājiem? Nu, jau valsts pati tā rīkojas... Jaunā uzņēmēju paaudze, kas šobrīd domā par savu biznesu, dibina savu pirmo uzņēmumu nedrīkst tikt aplipināta ar pārdales bacili. Šiem cilvēkiem būtu ideālistiski jāplāno, kā tie konkurēs visā pasaulē, nevis jāsaskaras ar situācijām, kurā jau atkal skan blata biznesam raksturīgas notis.

Ideja par naudas izņemšanu no bankām, manuprāt, ir kaitīga – valsts vadības līmenī tas demonstrē, cik vienkārši notiek pārdale, un bankām tiek atņemts kapitāls, kas varētu nonākt biznesa kreditēšanā. Te jāpiemin politiķu bieži piesauktais Latvijas banku kreditēšanas "kūtrums". Elementāra loģika saka priekšā, ka, ja, piemēram, Igaunijā un Lietuvā kreditē, bet Latvijā nē, tad problēma nav banku politikā (lielie spēlētāji Baltijā ir vieni un tie paši), bet regulējumā un Latvijas uzņēmējdarbības vidē.

Uzņēmumu nespējā kvalificēties aizdevuma saņemšanai, kas lielā mērā izriet no augstāk minētajām problēmām. Taču tas, protams, ir krietni grūtāk risināms vienādojums, nekā jauna nodokļa piemērošana, piesaucot visdažādākos "argumentus": bankas nekreditē (ar jaunu nodokli kreditēs vairāk?), vāja konkurence (jauns nodoklis to veicinās?), pārāk daudz pelna (tad kāpēc nodoklis tikai finanšu sektoram?).

Runājot par Latvijas ekonomikas konkurētspēju un kreditēšanu kā šīs konkurētspējas pamatu, ieteiktu domāt nevis par jauna veida regulāciju un iejaukšanos finanšu tirgū, bet pievērst uzmanību agrāk noteikto regulu, prasību un ierobežojumu sekām. Tas ir radījis situāciju, kurā par centrālo funkciju bankā kļūst nevis kreditēšana, bet atbilstības vērtēšana. Šādas "atbilstības fabrikas" faktiski var pildīt tikai vienu funkciju – formāli vērtēt biznesa projektu iekļaušanos strikti definētā rāmī, nepieļaujot nevienu atkāpi.

Bankās vairs nav tā uzņēmīguma gara, kas ir vajadzīgs lielu projektu un ideju iedzīvināšanai. Uzņēmīgums nav ierāmējams, un tikai tas vien, ka uzņēmējs neatbilst formāliem kritērijiem, nenozīmē, ka pretī sēž krāpnieks. Pārregulācijas sekas ir bailes no atbildības – tās ir jūtamas bankās, uzņēmumos un valsts iestādēs, jo normatīvi ir izrādījušies nozīmīgāki par iniciatīvu, idejām, spēju uzņemties atbildību.

2008. gads mums iemācīja, ka kreditēšana var būt brīnišķīgs ekonomikas stimulators, taču ir pārdozēšanas risks. To līdzsvaro saprātīgs atbildīgums – gan no banku, gan kredītņēmēju puses.

Šobrīd, kad Latvijas – aizvien vēl attīstības valsts stadijā esošajai – ekonomikai atkal ir vajadzīgs stimulators, ir svarīgi gan nepārdozēt no jauna, gan arī nekavēties pārāk ilgi, pildot formulāru, iesniegumu un izziņu blāķus. Šis ir īstais laiks efektīvai ekonomiskajai politikai, kas nedomā par esošo vērtību pārdali, bet par iedrošinošas, veicinošas vides izveidi, kurā gribas radīt un būvēt ko jaunu

* kādreizējais „Deutsch – Lettische” bankas prezidents, tagad vēlas, lai viņu dēvētu par investīciju baņķieri, bet patiesībā ir „Vienotībai” tuvs konsultants un kartelī pieķertā „Depo” līdzīpašnieks

Novērtē šo rakstu:

30
59

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ne viss ir zelts, kas spīd

FotoKārtējo reizi kārtējā Saeima ir ievēlējusi jaunu (sic!) valdību. Ko mēs varam sagaidīt no šī piedzimušā brīnumbērna, kurš mums sola piena upes un ķīseļa krastus tuvākajos gados, proti, Eiropas Savienības valstu vidējo dzīves līmeni? Skeptiķi teiktu – blēņas! Cik valdības nav nākušas un gājušas, kas nav solīts, bet, kur bijām, tur esam!
Lasīt visu...

3

Stāsts par lielo Latvijas aptieku skaitu, aptieku un vairumtirgotāju uzcenojumiem lielākoties ir no pirksta izzīsts

FotoKatrs veselības ministrs nāk ar sev vairāk vai mazāk draudzīgu politiķu uzstādījumiem, kurus tad pirmajās darba dienā pamanās paust tautai, atbildot uz nesagatavotu žurnālistu nesagatavotiem jautājumiem. Ar laiku ministrs saprot spēles noteikumus, sāk solīt mazāk, bet prasīt vairāk.
Lasīt visu...

6

Jautājumi Pirmajam slēgtajam pensiju fondam

FotoSaņēmu Jūsu e-pastu ar aicinājumu veikt papildu iemaksas Pensiju fondā! Varbūt Jūs tomēr varat mani nomotivēt to izdarīt, atbildot uz maniem jautājumiem un varbūt sniedzot papildu informāciju!
Lasīt visu...

21

Ja Ogres novadā top kaut kas vajadzīgs un skaists, no tumšiem stūriem uzrodas personāži, kas izplata dažādus melus par šīm iecerēm

FotoKā jau parasti, ja Ogres novadā top kaut kas jauns, vajadzīgs un skaists, no tumšiem stūriem uzrodas personāži, kas izplata dažādus melus un puspatiesības par šīm iecerēm. Slēpjoties aiz skaistām frāzēm par attīstību un novada interesēm, tiek bīdītas politiskās intereses un personīgi motīvi.
Lasīt visu...

21

Slovēņiem kompensēs pretkovida štrāpes

FotoNo 2000. gada marta līdz 2022. gada maijam Slovēnijā ierosināja ~62 000 lietu par antikovida noteikumu pārkāpumiem, piemērojot naudas sodus vairāk nekā 5,7 miljonu eiro apmērā. Vēlāk Slovēnijas Konstitucionālā tiesa atzina pretkovida pasākumus par antikonstitucionāliem. Iepriekšējiem vadīkļiem šādas negantības maksāja varu.
Lasīt visu...

6

Atklāta vēstule Latvijas Bankas prezidentam

FotoGodātais Mārtiņa Kazāka kungs, vispirms vēlos uzsvērt, ka šī vēstule nav domāta kā kritika vai uzbrukums Jums personīgi, bet drīzāk kā aicinājums aktīvāk iesaistīties un risināt situāciju, kas skar gan Latvijas Bankas reputāciju, gan tās aizsargātās klientu intereses. 
Lasīt visu...

12

Krievijas cars Pēteris I ir visu latviešu tēvs

FotoPaldies Krievijas caram Pēterim I par Lielo Ziemeļu karu, kura laikā viņa karavīri izjāja Vidzemi un atstāja pēcnācējus, kuri izveidoja latviešu tautu.
Lasīt visu...

12

Iebraucējiem nospļauties par kārtību Latvijā. Cik ilgi to piecietīsim?

FotoValdības nomaiņas ēnā bez pienācīgas uzmanības palikusi ziņa par liegumu no Krievijas iebraukt tur reģistrētām automašīnām. Labi, tas, ka vairs nevar iebraukt, varbūt varēja būt kā vienas dienas aktualitāte, taču tam komplektā ir vesela virkne neatbildētu jautājumu, ko nedrīkstam nolikt tālā plauktā apputēšanai.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

"Maskavas nams" Rīgā – simbols ģeopolitiskā kursa maiņai?

Pirms nedēļas biedrība "Austošā Saule" pulcēja piketa dalībniekus pretī "Maskavas namam" Rīgā. Ar plakātiem, kas atgādināja par ukraiņu...

Foto

Vai pienācis laiks izvēlēties amatpersonas ar loterijas palīdzību?

Sortition. Tā senajās Atēnās sauca sistēmu, kurā tautas priekšstāvji, amatpersonas, augstākie ierēdņi, tiesneši tika izvēlēti lozējot. Tas, kuram...

Foto

Pateikt, ka šī būs katastrofāla valdība, var tikai kāds, kuram galvā ir atdzisusi putra, un arī okupācijas varas kolaborants Kūtris būs lielisks Saeimas priekšsēdētājs

Pagājušajā piektdienā,...

Foto

Tas, ka Kūtris ir komunistu okupācijas varas kolaborants, „Delnai” ir pieņemami, bet tas, ka viņš atļaujas izteikt savu viedokli un ievēro nevainīguma prezumpciju, ir nosodāmi

Godātie...

Foto

Tikai nesmejieties, bet mums ir atnākusi atziņa: ir jābūt drošiem, ka ikvienā jomā – iekšlietu, veselības, izglītības, reģionālās politikas vai citā – esam izdarījuši visu, lai cilvēki varētu izjustu augstu lojalitāti pret savu valsti

Rietumu pasaulē ārpolitika ir kļuvusi par drošības politiku, jo Krievijas brutālais iebrukums Ukrainā pasauli ir ievirzījis "kara laikmetā" –...

Foto

Par melīgo spriņģu, jembergu un visu pārējo Kremļa stabulnieku “līdzjūtības vaimanām”

Pētot Daugavpils Čmoikas un Re:Baltica prokrieviskā dueta darbības, uzdūros interesantam dokumentam, kurā Tiesībsargs analizē ar...

Foto

Šajā valdībā nenotiks visādas nevajadzīgas, muļķīgas debates!

Šī būs pirmā centriski kreisā valdība kopš neatkarības atjaunošanas. Pirmā valdība, kas nebūs konservatīva....

Foto

Es aicinu ikvienu Latvijas iedzīvotāju vilkt katrā kājā atšķirīgu apavu – un tāda arī būs manas valdības darbība

Lai patiesi izprastu otru cilvēku, ir jānoiet viņa...

Foto

Atklātā vēstule valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam: fakti skaidri norāda uz iespējamu tiesību pārkāpumu un neētisku rīcību no „Swedbank” puses

Godātais Latvijas valsts prezident Edgar Rinkēvič! Es,...

Foto

Briškens un manekena politiķi

Ik rītu pa ceļam uz darbu sanāk doties garām kāda lielveikala skatlogam, kurā nemainīgi stalti stāv manekeni, tērpti visnotaļ glītos uzvalkos. Tam...

Foto

Īsā atmiņa un krievu imperiālisma otrā elpa

Mums, latviešiem, ir vājības, kas tiek izmantotas pret mums. Kad mēs jūtam tūlītējus eksistenciālus draudus, tad mēs esam vienoti,...

Foto

Mans viedoklis

Privātiem medijiem var būt savi ideoloģiski, politiski, personiski mērķi. Tas ir normāli. Kāds dibina, pērk un uztur savu mediju vai medijus ar mērķi ietekmēt...

Foto

Dzirdam metaforas “kolektīvie Rietumi”, “krievu kolektīvais Putins” – bet ko tad nolēmis “kolektīvais latvietis”?

Tamlīdzīgi izplūduši izteicieni nav lietojami kā pilnvērtīgi termini, tikai kā metaforiski vispārinājumi,...

Foto

Kāpēc “sabiedriskais medijs” uzdod jautājumus un neatskaņo atbildes?

“Labdien! Paldies par izrādīto interesi saistībā ar norisēm Ogres novadā! Vēlos norādīt, ka Ogres Vēstures un mākslas muzeja...

Foto

Vācieši jauc nost vēja elektrostacijas, lai paplašinātu brūnogļu ieguvi!

Energokompānija RWE ir sākusi nojaukt septiņas vēja turbīnas blakus bijušajam Lützerath ciematam Ziemeļreinā-Vestfālenē. Iemesls: RWE vēlas paplašināt Garzweiler II virszemes brūnogļu...

Foto

Nesmejieties, bet mēs atkal esam sacerējuši vēstuli

Godātais valsts prezident, Saeima, ministru prezidenta kandidāte Evika Siliņa! Latvijā kultūras ministram būtu jābūt otram valsts vadītājam, garīgās attīstības...

Foto

Iesniegums par „Sadales tīklu” ir nepareizs!

31. augustā vairāki portāli publicēja rakstu par uzņēmēja Gata Lazdas vēršanos ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā par AS “Sadales tīkls” jaudas “nenodrošināšanu”...

Foto

Dažas piezīmes par jauno Ogres Vēstures un mākslas muzeja direktori

Ogres novada dome izsludināja atklātu konkursu uz muzeja direktora amatu. Pieteicās diemžēl tikai viens pretendents –...

Foto

Imigrācijas likums un spēles ap terminiem

Ņemot vērā, kā pēdējo mēnešu laikā tiek manipulēts ar jēdzieniem saistībā ar Imigrācijas likuma normām saistībā ar ārzemnieku, precīzāk, Krievijas...

Foto

Rokas nost no mūsu Latvijā gūtās peļņas, tā vajadzīga dividendēm mūsu skandināvu akcionāriem

Viedokļi par un ap banku darbību, kas pēdējo mēnešu laikā uzvirmojuši, rada ilūziju,...

Foto

Negribēšanas spēks, vai kāpēc mēs gribam kā labāk, bet sanāk kā vienmēr. Dažas varbūt spurainas, taču rūgtas pārdomas

Disharmonijas izjūta vai emocionālā nelīdzsvarotība ir subjektīvi jēdzieni,...

Foto

„Sadales tīkla” rīcība: kurš uzņemsies politisko atbildību un kuram paliks kriminālā?

Kāpēc uzņēmumu un iestāžu vadītājiem kompetence ir svarīgāka par lojalitāti valdošajiem politiskajiem spēkiem....

Foto

Kad Marijas Naumovas koncertā publika uzvedas kā stacijas bufetē

Dzintaru koncertzāle šovasar lutinājusi ar daudziem skaistiem un dvēseli aizkustinošiem koncertiem. Divas reizes skatītājus priecējis Maestro Raimonds...

Foto

Prezidents ir viens, skolotāji ir daudzi

Šodien man uzticēts pastāstīt, ko var skolotājs un ko var prezidents. Citiem vārdiem sakot – “Atrodi atšķirības starp skolotāju un...

Foto

Lūdzu, netraucējiet jaunam OIK!

AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) paziņojums pārtraukt izsniegt tehniskās prasības jaunu elektrostaciju pieslēgšanai pārvades tīklam, balstoties uz jaudu nepieejamību tīklā, ir tirgus regulēšana....

Foto

Mana pieredze pašvaldības darbā: domes deputātiem vispār nevajadzētu dalīties pozīcijā un opozīcijā, bet vienkārši strādāt!

BIja kārtējā sarežģītā un iekšēji pretrunīgā diena Rīgas domē. Izjautājām Vilni...

Foto

Nost ar ielikteņiem, laiks profesionāļiem!

Katastrofāls dzimstības kritums, kas pērn, gada laikā samazinoties par 2000 jaundzimušo, sasniedzis 100 gados zemāko atzīmi, valsts ārējais parāds, kas tuvojas...

Foto

„Manabalss” iniciatīva: atcelt 22. augusta vienošanos par grozījumiem Imigrācijas likumā par valsts valodas prasmēm

Aicinu atcelt 22. augustā notikušo valdības vienošanos par izmaiņu veikšanu Imigrācijas likumā...

Foto

Atklāta vēstule „Indexo” valdes priekšsēdētājam Valdim Siksnim

Godātais Sikšņa kungs (attēlā)! Organizējot Indexo akciju kotāciju Rīgas fondu biržā pirms vairāk nekā gada, akciju kotācijas noteikumos Jūs personīgi iekļāvāt...

Foto

Tu

Netiesājiet, tad jūs netapsit tiesāti; nepazudiniet, tad jūs netapsit pazudināti; piedodiet, tad jums taps piedots. (Lūkas 6:37)...

Foto

Kariņa redzējums ir mans redzējums: jo vairāk, jo labāk!

2023. gada 21. un 22. augustā Rīgas pilī esmu ticies ar visiem Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem, pārrunājot...

Foto

Tautvaldība un globālisms

Tautvaldība, ja tā to var nosaukt, ir pirmatnējās demokrātijas forma, kur katra kopiena, dzimta vai ģimene izvēl savu pārstāvi iekšēju vai ārēju jautājumu...

Foto

Tikai nesmejieties, man atkal ir priekšā lieli dzīves lēmumi

Labrīt. Man šodien ir jāpieņem lieli dzīves lēmumi. Šajā pusgadā esmu piedzīvojis savas dzīves lielāko nodevību. Mani...

Foto

Brīvību pilsonim Ivanovam!

Es, Diana Uliganets, esmu uzņēmēja Igora Ivanova dzīvesbiedre un pilnvarotā persona. Man ir Ukrainas un Ungārijas dubultpilsonība. Jau ilgāku laiku dažādu objektīvu apstākļu,...

Foto

Es ar prieku uzticēšu jaunajai valdībai atrisināt visas aktuālās problēmas, kaut skaidrs, ka tas nav iespējams

Šodien, 2023. gada 17. augustā, esmu saņēmis ministru prezidenta Artura...

Foto

Izlasot Imanta Parādnieka viedokli par kara nodokli

Atvainojos visiem, kas šodien lasa informāciju tikai par Krišjāņa Kariņa demisiju un jaunas Latvijas valdības izveidi. Šajā rakstā tā...

Foto

Urā, vēlēšanās gan mēs zaudējām, toties divus gadus vēlāk uzvarējām KNAB!

15.jūlijā stājies spēkā Administratīvās rajona tiesas spriedums lietā, kurā četri deputātu kandidāti no Jaunās Vienotības un Latvijas...

Foto

Bez siles mēs nevaram un negribam!

Kustība “Par!” lēmusi turpināt darbu Rīgas domes vadībā, īstenojot 2020. gadā iesāktās pārmaiņas rīdziniekiem. Mēs turpināsim izglītībā iesākto, uzlabojot skolēnu...

Foto

Elektrības sadales tarifi - kļūda, kas tiks izlabota decembrī...

Laiku pa laikam sabiedrības viedoklis tomēr tiek ņemts vērā. Premjers ir apsolījis decembrī pārskatīt sadales tarifus. Tātad...