Latvija iegūs darbojošos tiesisko mehānismu, kas Staļina laikā tika saukts vienkārši par „atsavināšanu valsts labā”

Būtu godīgi, ja piespiedu atsavināšanas gadījumā nebūtu jāmaksā valstij 25,5 % IIN, jo pārdošana nav labprātīga, kā arī VID to neuzskatītu kā saimnieciska veida darbību, jo var gadīties, ka vienai personai tiek atsavināti vairāki zemes gabali dažādās vietās, ko VID centīsies interpretēt kā atsevišķus darījumus, liekot reģistrēties PVN reģistrā un, papildus 25,5% IIN likt maksāt papildus 21% PVN. Tādējādi, pusi summas būs jāatdod atpakaļ valstij nodokļos par negribētu piespiedu darījumu.

Atbildēt

»

deva jau deva par brīvu krievu ofiņiem, liekot ieziemiešiem atstāt to īrēto dzīvokli ar visu iedzīvi 12 stundu laikā, kā arī bezgala plašās krievzemes pilsoņiem, kas te bija saradušies komunismu celt un kādu laiciņu kojās padzīvoja.Latvieši varēja rindā 25 gadus pagaidīt, ja rindā vispār uzņēma.

Atbildēt

»

Ulmaņlaikos dzīvokļi arī nebija īpašumā.Dzīvokļus varēja tikai īrēt paq bargu naudu no mājas īpašnieka. Starp citu, to daudzi nemaz nezina. Tā ka Staļina laiki pret dzīvokļos dzīvojošajiem bija daudzreiz saudzīgāki, jo dzīvokļos tad dzīvoja par brīvu. Turklāt, cēla mājas un deva jaunus dzīvokļus par brīvu.

Atbildēt

»

Turklāt tas pat būtu efektīvāk no aizsardzības viedokļa, jo varētu droši šaut pa visiem, kas tai līnijai pietuvojas.

Atbildēt

»

Būtu jau interesanti izbūvēt to pretmobilitātes līniju starp sūdzmaņa zemesgabalu un pārējo Latvijas teritoriju.

Atbildēt

Staļina laikā privātīpašums neeksistēja un bija komunālie dzīvokļi.

Atbildēt

»

interesants ir fakts, ka mēs to piedzīvojam atkārtoti un pie tam vienas paaudzes laikā. Un nevienam ne silts, ne auksts. Nākas secināt, ka vēlme postīt un citiem atņemt ļaužu apziņā ir daudz spēcīgāka par tieksmi kaut ko celt un radīt.

Atbildēt

Strīds varētu būt tikai par atsavināmās zemes novērtējumu. Bet šeit var iesaistīt arī tiesu, ja var pierādīt, ka novērtējums ir par zemu un nav ievēroti visi iespējamie zaudējumi īpašniekam.

Atbildēt

Pie mums izveidojusies situācija krītošā biznesā un īpašumu neapsaimniekošanā, piemēram vakaros paskatiet - cik logos deg gaisma? Un pie mums sabiedrība ir pārbaudīta uz "pretestībs spēju" un tā labākajā gadījumā ir nulle vai mīnus punkti - pretošanās ir neiespējama, tās pat nevar būt, ja vien neieplūdīs "krāsainie" un sāks sevi identificēt ar valsti un teritoriju.
Godātie iezemieši - pie mums ir ideāla situācija lai realizētu Švāba neosociālism, iesākumā paņems visu, kas viņiem šķitīs neapsaimniekots, neizmantots, neapdzīvots, visu, kas sākas ar NE un tad arī visu kas sākas ar AP!
Šis nav joks, tas skar visu zvaigžņoto savienību, pēc tam sekos krahs un tierši tas arī globālistiem vajadzīgs.
Ja kādam neosociālisms nav pieņemams, tad plānots ceļš ārpus savienības, kur neosociālisms nav mērķis.
Veiksmi jums darbos un nākotnes plānos! Neo, jeb jaunais sociālisms absolutajam vairumam pat patiks, būs pat stāvā sajūsmā - noraida autoritāru sociālismu, uzsver demokrātiju, pilsoniskās brīvības un cilvēktiesības, pilnīgu ekonomisku vienlīdzību un pēc tam sekos KRAHS. Tiem, kam mazi ienākumi, kas trūkumā, palikšana šeit būs dzīves līmeņa kāpums, bet vēlāk KRAHS.

Atbildēt

»

Kā to traktēt no cilvēka brīvās gribas aspekta?Nevis no pilsoņu,personu aspekta bet tieši no cilvēka un pamatiedzīvotāja skatpunkta.

Atbildēt

»

Juridiski formāls argumentu kopsavilkums atsavināšanas apstrīdēšanai

1. Samērīguma un nepieciešamības principa pārkāpums

Valsts pārvaldei, atsavinot privātīpašumu, ir jāievēro samērīguma princips (Satversmes 1. un 105. pants; Satversmes tiesas judikatūra).
• Likums un tā piemērošana neparedz pietiekamu individuālo izvērtējumu, kāpēc konkrētais zemes gabals ir precīzi un nepieciešami izmantot pretmobilitātes līnijai.
• Nav noteikti skaidri, publiski kritēriji, kas ļautu pārbaudīt, vai izpildvaras lēmums nav pārmērīgs.

… Rādīt visu

Atbildēt

Kā šo likumu var vērtēt no ārkārtas stāvokļa viedokļa, kad reāla krievijas iebrukuma Baltijā apstākļos valsts izmanto bez atlīdzības privātpersonu resursus?

Labi — īsi un kodolīgi: novērtējums no divām pamatpozīcijām (drošība) un (tiesības / cilvēktiesības), pēc tam — kā tas izskatās ārkārtas/karastāvokļa kontekstā un praktiski riski/mazināšanas iespējas.

1) Drošības (militārā / pret-hibrīd) perspektīva
• Argumenta kodols: likumam ir skaidrs aizsardzības mērķis — paātrināt pretmobilitātes infrastruktūras izbūvi austrumu pierobežā (prettanku grāvji, šķēršļi, patruļas ceļi utt.), ko autori pamato ar reģiona ģeopolitisko situāciju un nepieciešamību ātrāk nostiprināt aizsardzību. 
• No taktiskā viedokļa: pretmobilitātes līnija var būt efektīvs līdzeklis, lai palēninātu vai sarežģītu pretinieka (diversantu / tehnikas) kustību un dotu laiku rezervei/pārvietojumiem — tāpēc, ja to pareizi plāno un izvieto, tas ir saprotams militārais instruments. (Vairāki dokumenti un AM/NSP skaidrojumi tieši to uzsver.) 


… Rādīt visu

Atbildēt

Ko iegūs valsts?
Iegūs valsts pilsoņus, latviešus, latgaliešus, apmēram 10000 pilsoņu, kuri neieredzēs šo valsts iekārtu.
X stundas laikā, dienas laikā formāli kalpos Šķēles, Lemberga, Šlesera varai, bet iestājoties tumsai, norādīs koordinātes kur atrodas svarīgi militārie objekti, kuriem, protams Krievijai.

Atbildēt

»

Ulmaņa laikā valsts tieši veicināja cilvēku apmešanos pie robežas. Ja tur kāds dzīvoja, tad varēja operatīvi ziņot par robežas pārkāpējiem. Šodien tas izskatās pēc okupācijas laiku prakses.

Atbildēt

Par ko uztraukums? Man domāt, ka visā pasaulē tā vai līdzīgi noteikumi.

Atbildēt

»

Valsts tiek radīta cilvēkiem vai cilvēki vergo valstij?
Valstī vara pieder cilvēkiem vai cilvēki valsts varai.Personu pases gan norāda ka persona pieder valstij.
Visbeidzot,vai privātīpašums ir tikai deklaratīvā formā?Neviens saprātīgs cilvēks nemaksās nodokli par savu privātīpašumu,bet personas maksā nodokli par savu privātīpašumu un personai to var atņemt.

Atbildēt

Kļūdas ir jālabo.Droši vien bija cilvēki,kuri izmantojot situāciju iegādājās pierobežu zemes spekulatīvos,arī pretvalstiskos nolūkos un tagad ir sašutuši par valsts neatņemamām tiesībām uz pierobežu zemju īpašo statusu.Fui tiem, kuri neuzskata par godu atdot pierobežu zemes valsts aizsardzībai bez tirgošanos.

Atbildēt

Jautājums ir kāpēc šo pierobežas zemi vispār atdeva īpašniekiem atpakaļ, vai tad prihvatizācijas eiforijā likās, ka faktiskas robežas ar naidīgo kaimiņvalsti nekad nebūs un iesim roku rokā?

Atbildēt