Iesaki rakstu: 
Krievu izcelsmes miljardieris, a/s Latvijas balzams īpašnieks Jurijs Šeflers, kuru Krievija izsludinājusi starptautiskajā meklēšanā, šonedēļ kārtējo reizi ieradies Latvijā, riskējot, ka var tikt uzsākta viņa izdošanas procedūra, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Oficiāls avots iekšlietu struktūrās Pietiek apstiprināja šo informāciju.
Šeflers jau vairākus gadus pēc Krievijas iniciatīvas izsludināts starptautiskajā meklēšanā, kas nozīmē, ka Latvijai saskaņā ar Interpola procedūrām jāinformē kaimiņvalsts par šīs personas ierašanos valstī.
Kā Pietiek apstiprināja oficiāls avots iekšlietu struktūrās, Latvija to ir pildījusi un Krievijai nosūtījusi informāciju par Šeflera ierašanos. "Šobrīd ir jautājums, vai Krievijas Federācija lūgs viņu aizturētun izdot. Ja, jā, tad viss tālākais būs Ģenerālprokuratūras kompetencē," Pietiek skaidroja informēta amatpersona, nepiekrītot, ka uz to oficiāli atsaucas.
Latvija Šefleru nav iekļāvusi tā dēvētajā "melnajā sarakstā", kas nozīmē, ka viņš bez problēmām šķērsojis mūsu valsts robežu un, ja Krievija nelūgs viņa izdošanu, tikpat brīvi varēs Latviju arī pamest. Pietiek avoti uzsver, ka Šeflers nav slēpies, bet pats tūlīt pēc ierašanās Latvijā pieteicies Valsts policijā, kas veikusi "visas nepieciešamās kriminālprocesuālās darbības".
Tiek pieļauts: ja Krievija nolems pieprasīt Šeflera izdošanu, viņš varētu lūgt Latvijai politisko patvērumu, kas nozīmēs, ka Latvijai būs jāizdara politiska izšķiršanās par attiecību saasināšanu ar kaimiņvalsti.
Zināms, ka Šeflers ir ieguvis Izraēlas pilsonību, bet pamatā uzturas Londonā vai Ženēvā. Šefleru Krievija 2008. gadā izsludināja starptautiskā meklēšanā pēc tam, kad par nelikumīgu tika atzīts darījums, kurā miljardieris tikai par 300 000 dolāru ieguva tiesības uz tādām leģendārām padomju degvīna markām kā, piemēram, Stolichnaya un Moskovskaya.
Tomēr Eiropā un ASV Šefleram izdevies šīs degvīna markas patentēt, kas viņam nodrošina miljardiera statusu. Latvijā Šeflers savulaik no Andra Šķēles koncerna Ave Lat iegādājās a/s Latvijas balzams, kas nodarbojas ar šo un citu degvīna maru ražošanu.
Pēdējo reizi Šeflera vārds Latvijas publiskajā telpā izskanēja pirms nedēļas, kad LTV raidījums de facto ziņoja, ka krievu oligarha rokās nonācis iepriekš Gunāram Ķirsonam piederējušais gleznainais īpašums blakus Gaiziņam, Madonas pusē.
Kā liecina Lursoft dati, Šeflera S.P.I. Distilleries B.V. pieder gandrīz 90% a/s Latvijas Balzams kapitāldaļu 6,7 miljonu latu vērtībā.
Šefleram pieder arī SIA Meierovica 35 kapitāldaļas 7,9 miljonu latu vērtībā. Caur šo firmu Šeflers ir īpašnieks arī šā gada aprīlī dibinātajai SIA LB Agro, kas apsaimnieko īpašumu pie Gaiziņa, un SIA Z Club.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
