Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts kontrole ir noslēgusi līdz šim vērienīgāko revīziju, kurā padziļināti vērtēta noziedzīgu nodarījumu ekonomikas un finanšu jomā izmeklēšanas un iztiesāšanas efektivitāte. Šīs revīzijas gaitā sadarbībā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (ESAO/OECD) Valsts kontrole vērtēja Latvijas Republikas Prokuratūras (turpmāk - prokuratūra) darbību, jo tā ir "atslēgas" institūcija pirmstiesas kriminālprocesā un valsts apsūdzības uzturēšanā, tāpat prokuratūrai ir centrālā un vadošā loma krimināltiesiskā un kriminālprocesuālā regulējuma piemērošanā.

Revīzijā gūtie secinājumi liecina, ka normatīvajos aktos nav šķēršļu efektīvai prokuratūras darbībai, toties ir nepieciešamas būtiskas izmaiņas izpratnē par prokuratūras neatkarību un mūsdienīga pieeja vadības funkciju īstenošanā. Tas ļautu palielināt gan prokuratūras kapacitāti tās pamatfunkciju izpildē, gan veicinātu tās rīcībā esošo resursu efektīvu izmantošanu.

Prokuratūra ir vienota triju līmeņu institūcija. Prokuratūrai ir centrālā loma tiesiskuma nodrošināšanā, bezatbildības un nesodāmības sajūtas mazināšanā valstī. Diemžēl dažādi izvērtējumi aizvien apstiprina, ka Latvijā ir trūkumi nopietnu noziedzīgo nodarījumu atklāšanā un izmeklēšanā. Tāpat, iespējams, nav sekmējušies centieni mazināt korupciju, jo korupcijas uztveres indeksā nav manāma uzlabošanās.

Nav pamata uzskatīt, ka Latvijā ir par maz prokuroru

Pēc Valsts kontroles 2017.gada revīzijas par pirmstiesas izmeklēšanas efektivitāti Valsts policijā attiecībā uz prokurora lomas pirmstiesas kriminālprocesā palielināšanu izskanēja viedoklis, ka prokuratūras kapacitāte, iespējams, tam nav pietiekama. Tomēr statistika liecina, ka resursu ziņā Latvija no citām valstīm neatpaliek. Latvijā uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju ir 23,5 prokurori, kamēr citās valstīs šis rādītājs ir 12,1.

Turklāt Latvijā ir salīdzinoši liels prokuroru skaits augstākā līmeņa struktūrvienībā (Ģenerālprokuratūrā) - citās valstīs tas ir 8,1% no visiem prokuroriem, bet Latvijā - 17,7%. Tātad resursus valsts ir piešķīrusi, tomēr Latvijai ilgstoši neizdodas atrisināt būtiskas ar noziegumu izmeklēšanu un valsts apsūdzības uzturēšanu saistītas problēmas.

Lai noskaidrotu, kādēļ rodas šādas problēmas, Valsts kontrole revīzijā vērtēja, kā tiek organizēts prokuratūras darbs, kā tiek īstenotas iestādes vadības funkcijas, kā tiek mazināti neefektīva darba riski. Īpašu uzmanību Valsts kontrole pievērsa tam, vai prokuratūras darbības regulējumā ir visi nepieciešamie priekšnoteikumi, kādus paredz starptautiski atzītā prakse un rekomendācijas par prokuratūras dienestu, lai tas Latvijā varētu darboties efektīvi.

Prokuratūras institucionālais modelis un darba organizācija tika vērtēta sadarbībā ar OECD ekspertiem, kuri veica citu valstu un Latvijas prokuratūras dienestu salīdzinošu izpēti. Pētījuma mērķis bija identificēt citu valstu labo praksi, kas var būt noderīga Latvijas situācijai.

Prokuratūra neatkarības jēdzienu interpretē plašāk, nekā to paredz starptautiskie standarti

Revīzijā secināts, ka prokuratūras likuma regulējumā ir nepieciešamie standarti gan prokuratūras institūcijas, gan prokurora neatkarībai. Vienlaikus revīzijas ziņojumā Valsts kontrole analizē starptautisku organizāciju norādes un starptautiski atzītas labās prakses piemērus par prokuratūras un prokuroru neatkarības jēdziena interpretāciju.

Šai sakarībā Valsts kontrole vērš uzmanību uz Venēcijas komisijas atzinumu, no kura izriet, ka, pat būdama tiesu varas sastāvdaļa, prokuratūras institūcija nav tiesa un tās neatkarība nav jāizprot tik kategoriski kā tiesu neatkarība. Arī prokuroru neatkarībai nav tāda paša rakstura kā tiesnešu neatkarībai.

Revīzijas pierādījumi liecina, ka Latvijā prokuratūras un prokurora neatkarības jēdziens tiek interpretēts plašāk, nekā tas izriet no starptautisko institūciju rekomendācijām un viedokļiem. Proti, Latvijā prokurora neatkarība nozīmē ne tikai ārējas ietekmes aizliegumu uz konkrētu kriminālprocesu gaitu un to ietvaros pieņemtajiem lēmumiem, bet neatkarība tiek uzskatīta par gandrīz absolūtu.

Praksē tas ierobežo iespēju prasīt no prokuratūras atbildību par tās darba rezultātiem, sadarbību ar valsts pārvaldes institūcijām noziedzības novēršanas un apkarošanas politikas izstrādē, kā arī pieļauj iespēju neattiecināt uz prokuratūru labas pārvaldības un efektivitātes principus, ko piemēro citas publiskās pārvaldes institūcijas.

"Prokuratūrā izmantotā prokuratūras institūcijas un prokurora neatkarības jēdziena interpretācija ir viens no labas pārvaldības principu nepiemērošanas iemesliem. Lai panāktu pozitīvas pārmaiņas, prokuratūrai ir jāmainās. Pirmstiesas kriminālprocesa efektivitātes uzlabošanā nevar izpalikt sistēmas "atslēgas" institūcijas - prokuratūras aktīva iesaiste un līdzdalība, uzņemoties vadošo lomu gan tiesību normu piemērošanas prakses veidošanā, gan izmeklētāju darba vadībā un uzraudzībā, jo īpaši sarežģītu un valsts intereses sevišķi skarošu kategoriju kriminālprocesos," uzsver valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Prokuratūra kā institūcija nav vadīta tā, lai savas funkcijas varētu veikt efektīvi un produktīvi

OECD ekspertu vērtējumā, izpratne par prokuratūras gandrīz absolūtu neatkarību ir veicinājusi tās norobežošanos no valstī īstenotajām reformām, kuru mērķis ir valsts institūciju darbības modernizācija un efektivizēšana, tostarp Latvijas tiesu sistēmā. Valsts kontrole, savukārt, norāda uz būtiskākajām kriminālprocesa efektivitāti negatīvi ietekmējošām sekām, ko, iespējams, ir izraisījusi minētās izpratnes ilgstoša piemērošana prokuratūras darba organizācijā. To apliecina kaut vai tikai daži no revīzijā konstatētajiem trūkumiem.

Piemēram, lai arī prokuratūra izstrādā darbības stratēģiju un darba plānus, tie ir tik vispārīgi, ka nesniedz priekšstatu par to, kāds būs prokuratūras ieguldījums noziedzības apkarošanā, kā arī nav izmantojami prokuratūras darba efektivitātes novērtēšanai.

Tāpat prokuratūra nav attiecinājusi uz sevi Valsts pārvaldes iekārtas likuma normas par valsts iestādes darbību atbilstoši labas pārvaldības, ekonomiskuma un efektivitātes principiem, kā arī par iekšējās kontroles sistēmas izveidi, tās uzraudzību un uzlabošanu. Valsts kontrole uzsver, ka minētā likuma prasības attiecībā uz institūcijas pārvaldību ir saistošas arī prokuratūrai, jo likums tāpat attiecas uz iestādēm, kuras nav padotas Ministru kabinetam, ciktāl citu likumu speciālajās tiesību normās nav noteikts citādi. Arī no pārnacionālajiem dokumentiem un starptautiski atzītās prakses nepārprotami izriet nepieciešamība prokuratūras institūcijās lietot labas pārvaldības principus un veidot darbības specifikai atbilstošu kontroles vidi.

Prokuratūrā nav izveidota tāda kontroles vide un sistēma kopumā, kas aptvertu visas prokuratūras funkcijas un darbības procesus, un tas būtiski apgrūtina pienākumu izpildi. Citas valstis prokuratūras funkciju izpildē ir ieviesušas standartizētas procedūras vai pat kvalitātes vadības sistēmu. Savukārt Latvijā nav saprotama un caurskatāma kompetences sadalījuma starp prokuratūras struktūrvienībām un prokuroriem, kādu paredz starptautiski atzītā prokuratūras dienestu prakse. Prokuratūras iekšējie tiesību akti skaidri nenosaka pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības piekritību prokuratūras struktūrvienībām, kā arī amatā augstāka prokurora institūts darbojas neizsekojami, un tas rada risku Kriminālprocesa likumā noteikto uzraudzības pienākumu atbilstošai nošķiršanai no amatā augstāka prokurora administratīvajām funkcijām.

Attiecībā uz prokuratūras pamatfunkciju izpildi krimināltiesiskajā jomā un ārpus krimināltiesiskās jomas netiek veikts arī risku novērtējums. Tas nav veikts pat tādās nozīmīgās jomās kā integritāte (godprātīga rīcība), korupcija un interešu konflikts prokuroru darbībā, kaut gan, ņemot vērā prokurora plašo atbildību, pilnvaras un rīcības brīvību (piem., attiecībā uz to, vai sākt kriminālvajāšanu vai ne), prokurori jo īpaši var tikt pakļauti integritātes (godprātības) riskiem.

Kopumā Valsts kontrole prokuratūrai darbības efektivitātes uzlabošanai ir sniegusi 20 ieteikumus. Par iespējām pilnveidot prokuratūras darbības regulējumu Valsts kontrole vērsīsies Latvijas Republikas Saeimā, Ministru kabinetā, kā arī Noziedzības novēršanas padomē.

Valsts kontroles secinātais, veicot prokuratūras darbības izvērtējumu, ir apkopots revīzijas ziņojumā "Vai Latvijas Republikas Prokuratūras darbībā ir nepieciešami uzlabojumi?". Savukārt OECD ir sagatavojusi neatkarīgu izvērtējumu Performance of the Prosecution Services in Latvia: A Comparative Study, kas līdztekus Valsts kontroles revīzijai var kalpot par būtisku rekomendāciju avotu turpmākiem pilnveidojumiem.

Attēlā -  bijušais ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, uz kura balstīto sistēmu attiecināmi Valsts kontroles secinājumi

Novērtē šo rakstu:

47
7

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...