
Latvijā jāveic speciālā operācija ar koda nosaukumu „Dekomunizācija”
Guntars Vītols29.08.2025.
Komentāri (141)
ASV atgriežas brīvības. Konkrēti tagad cilvēkiem tiks atdota pieeja banku kontiem. Tos nedrīkstēs aizvērt vai neatvērt „reputācijas” un citu subjektīvu iemeslu dēļ, kas iepriekš de facto diskriminēja cilvēkus politiskās pārliecības dēļ. Labi zināmās liberālo woke komuņaku izdarības.
Tehniski to tagad realizē tā, ka Tramps 7. augustā izdeva prezidenta rīkojumu (executive act) “Garantēt taisnīgu banku pakalpojumu pieejamību visiem amerikāņiem”. “Mazo biznesu administrācija” nosūtījusi vēstules 5000 aizdevējiem izbeigt politizēto praksi un atjaunot kontus.
Šim visam ir priekšvēsture, kuru tautā sauc par Operāciju Nožņaugšana (Operation Choke Point). Tad, kad kontus atņēma ne tikai parastiem cilvēkkem, bet redzamiem politiķiem pamatā no konservatīvā spārna, bija liels tracis. Tad radās šis choke point termins. Baidena/Obamas realizētā politika nonāca pat Kongresa uzmanības centrā. Kažokspriņģes, stagnāti kazāki un citi komuņakas vokisti taisnojās, ka tā jau nemaz nav, viss godīgi, cīņa pret sliktajiem. Retorika tāda pati kā VID Roķei par bankomātu kontroli. Godīga cīņa par taisnīgumu!
Beidzās ar neko vai ārpustiesas izlīgumiem (tas līdzīgi kā atpirkties no prostitūtas, lai nestāsta sabiedrībai). Bet rezultātā tomēr regulatori apņēmās piekāpties, jo vainīgs ir bailīgs vienmēr.
Mums Latvijā vēsture ir ļoti līdzīga. Atceramies banku kapitālo remontu. ASV vienkārši pateica, ka ballīte ar krievu naudu jāizbeidz, ko arī ātri izdarīja. Bet. Komunisti paralēli „pod šumok” ieviesa un turpina ieviest vispārēju kontroļ. Bankomāti un vēstules puķutantēm kā piemērs.
Latvijā jāatgriež brīvības, mums jābūt brīvu un lepnu cilvēku valstij! Lai tas notiktu, jāveic speciālā operācija ar koda nosaukumu „Dekomunizācija”.





Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.