Latvijā joprojām darbojas pretukrainiskās un prokrieviskās organizācijas
Lursoft18.03.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Martā reģistrētas jau divas organizācijas, kuru mērķis ir atbalsta sniegšana Ukrainai, liecina Lursoft apkopotā informācija. Kopumā šī gada pirmajos mēnešos reģistrētas jau trīs organizācijas, kuru mērķis saistīts ar ukraiņu interešu veicināšanu.
Jaunākā no tām ir Liepājā reģistrētā biedrība “Par Ukrainu”, kas izveidota ar mērķi veicināt pozitīvas sociālās izmaiņas Ukrainā, iesaistot Latvijas sabiedrību un jaunatni emocionālā atbalsta sniegšanā, tāpat arī ziedojumu piesaistīšana sabiedriskā labuma mērķu īstenošanai Ukrainas krīzes situācijas problēmu risināšanai. Biedrību dibinājuši Amanda Bērziņa, Jānis Letinskis un Annija Rače. Visi trīs saistīti arī ar citām nevalstiskajām organizācijām.
Lursoft izpētījis, ka šobrīd kopumā reģistrētas 56 nevalstiskās organizācijas, kuru darbības mērķi saistīti ar ukraiņu kultūras nostiprināšanu, ukraiņu valodas stiprināšanu, kultūras dialoga veidošanu un, visbeidzot, arī ar atbalsta sniegšanu Ukrainai.
Vidējais šo organizāciju vecums ir 12 gadi, no kurām vissenāk reģistrētā ir Ukraiņu kultūrizglītības biedrība Latvijā “Dņipro”. 1993. gadā reģistrētās biedrības mērķos norādīts, ka tā darbojas, lai saglabātu un attīstītu ukraiņu minoritāšu etnisko identitāti un kultūras mantojumu.
Lursoft pieejamā informācija liecina, ka viens no Ukraiņu kultūrizglītības biedrība Latvijā “Dņipro” pārstāvjiem – Ivans Naļivaiko – saistīts arī ar biedrību “Latvijas Ukraiņu biedrību apvienība”. Starp biedrības mērķiem minēta arī ukraiņu interešu pārstāvēšana Latvijas varas institūcijās, un problēmu, ar kurām saskaras ukraiņi Latvijā, noskaidrošana un analīze. “Latvijas Ukraiņu biedrību apvienība” jau iesniegusi pārskatu par 2021. gadu, un tajā atrodamā informācija liecina, ka pērn biedrības ieņēmumi veidoja 12,4 tūkst. EUR.
Vienlaikus Ukrainas vēstniecība Latvijā savā Facebook interneta vietnē vērš uzmanību, ka Latvijā joprojām darbojas pretukrainiskās un prokrieviskās it kā “ukraiņu” organizācijas, kuras ir jau iepriekšminētās “Latvijas Ukraiņu biedrību apvienība” sastāvā. Ukrainas vēstniecība uzsver, ka minētā apvienība ir izslēgta no Pasaules ukraiņu kongresa, savukārt tās vadītājiem ir atņemts ārzemju ukraiņa statuss par viņu prokrieviskajām darbībām.
Minētās apvienības sastāvā ir iepriekšminētā Ukraiņu kultūrizglītības biedrība Latvijā “Dņipro”, tāpat arī Vangažu ukraiņu kultūrizglītības biedrība “Jatraņ”, Jēkabpils ukraiņu kultūrizglītības biedrība “Javir”, Ukraiņu sociālās izpētes centrs “Etnikos”, Latvijas ukraiņu sieviešu apvienība, Liepājas ukraiņu kultūrizglītības biedrība “Svitanok” un Rēzeknes ukraiņu kultūrizglītības biedrība “Vodograj”.
Lursoft izpētījis, ka no Latvijā reģistrētajām 56 organizācijām, kuru darbības mērķu vidū ir gan Ukrainas kultūras stiprināšana Latvijā, gan atbalsta sniegšanu ukraiņiem, pārskatus par 2020. gadu iesniegušas 34. Puse no tām savos pārskatos norādījušas, ka aizpērn nav guvušas ieņēmumus.
Analizējot reģistrēto nevalstisko organizāciju datus, redzams, ka jaunas biedrības ar mērķi sniegt atbalstu Ukrainai un tās iedzīvotājiem, atbalstīt cīņā par savas valsts teritoriālo nedalāmību, aktīvi reģistrētas ne tikai šogad, bet arī 2014. un 2015. gadā.
Piemēram, 2014. gadā reģistrētās biedrības “For European Ukraine” viens no mērķiem ir ziedojumu vākšana, lai sniegtu palīdzību mājokļu atjaunošanai no karadarbības cietušajām personām Ukrainas teritorijā, arī apģērbu, uniformas, medicīnas preču un pārtikas produktu nogādāšanai Ukrainas valsts nacionālajam bruņotajam spēkam.
Lursoft pieejamā informācija rāda, ka biedrības “For European Ukraine” izpildinstitūcijā ir divas personas – Armīns Straume, kā arī Volodymyr Belkin no Ukrainas. 2014. gadā reģistrēts arī Ukrainas konfliktā cietušo atbalsta fonds, kura redzamākā pārstāve ir Jana Streļeca.
Aktīvi jaunu organizāciju dibināšana ar mērķi sniegt atbalstu Ukrainai turpinājusies arī 2015. gadā. Lursoft pieejamā informācija rāda, ka šajā gadā reģistrēta biedrība “AidUkraine”, kura starp saviem mērķiem norādījusi arī Krievijas Federācijas un tās prezidenta V. Putina militārisma un melu propagandas novēršanu Eiropas Savienības dalībvalstu informatīvajā telpā. Tāpat arī 2015. gadā reģistrēta “SOS palīdzība Ukrainai”, lai sniegtu palīdzību un atbalstu Ukrainas valstij un tautai cīņā par savas valsts teritoriālo nedalāmību un suverenitāti.
Jāpiebilst, ka organizācijas, kuru mērķis ir atbalstīt Ukrainu, stiprināt tās kultūru Latvijā un veikt citas aktivitātes, kas vērstas uz Ukrainas un tās iedzīvotāju interesēm, reģistrētas 19 pašvaldībās, no tām teju puse – Rīgā.
Lursoft vērš uzmanību, ka ziedojumu un palīdzības vākšanu Ukrainai un tās iedzīvotājiem organizē vairākas organizācijas, ne tikai iepriekšminētās, taču atgādinām, ka vienmēr jāizvērtē informācija par palīdzības saņēmēju, jo, izmantojot traģiskos notikumus Ukrainā par aizsegu, aktivizējušās arī negodprātīgas personas. Šī iemesla dēļ kritiski jāizvērtē sociālajos tīklos publicētie sludinājumi un video ar lūgumiem pēc palīdzības, lai nekristu ļaunprātīgu personu slazdos.
Seko mums 
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
