Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Martā reģistrētas jau divas organizācijas, kuru mērķis ir atbalsta sniegšana Ukrainai, liecina Lursoft apkopotā informācija. Kopumā šī gada pirmajos mēnešos reģistrētas jau trīs organizācijas, kuru mērķis saistīts ar ukraiņu interešu veicināšanu.

Jaunākā no tām ir Liepājā reģistrētā biedrība “Par Ukrainu”, kas izveidota ar mērķi veicināt pozitīvas sociālās izmaiņas Ukrainā, iesaistot Latvijas sabiedrību un jaunatni emocionālā atbalsta sniegšanā, tāpat arī ziedojumu piesaistīšana sabiedriskā labuma mērķu īstenošanai Ukrainas krīzes situācijas problēmu risināšanai. Biedrību dibinājuši Amanda Bērziņa, Jānis Letinskis un Annija Rače. Visi trīs saistīti arī ar citām nevalstiskajām organizācijām. 

Lursoft izpētījis, ka šobrīd kopumā reģistrētas 56 nevalstiskās organizācijas, kuru darbības mērķi saistīti ar ukraiņu kultūras nostiprināšanu, ukraiņu valodas stiprināšanu, kultūras dialoga veidošanu un, visbeidzot, arī ar atbalsta sniegšanu Ukrainai. 

Vidējais šo organizāciju vecums ir 12 gadi, no kurām vissenāk reģistrētā ir Ukraiņu kultūrizglītības biedrība Latvijā “Dņipro”. 1993. gadā reģistrētās biedrības mērķos norādīts, ka tā darbojas, lai saglabātu un attīstītu ukraiņu minoritāšu etnisko identitāti un kultūras mantojumu.

Lursoft pieejamā informācija liecina, ka viens no Ukraiņu kultūrizglītības biedrība Latvijā “Dņipro” pārstāvjiem – Ivans Naļivaiko – saistīts arī ar biedrību “Latvijas Ukraiņu biedrību apvienība”. Starp biedrības mērķiem minēta arī ukraiņu interešu pārstāvēšana Latvijas varas institūcijās, un problēmu, ar kurām saskaras ukraiņi Latvijā, noskaidrošana un analīze. “Latvijas Ukraiņu biedrību apvienība” jau iesniegusi pārskatu par 2021. gadu, un tajā atrodamā informācija liecina, ka pērn biedrības ieņēmumi veidoja 12,4 tūkst. EUR.

Vienlaikus Ukrainas vēstniecība Latvijā savā Facebook interneta vietnē vērš uzmanību, ka Latvijā joprojām darbojas pretukrainiskās un prokrieviskās it kā “ukraiņu” organizācijas, kuras ir jau iepriekšminētās “Latvijas Ukraiņu biedrību apvienība” sastāvā. Ukrainas vēstniecība uzsver, ka minētā apvienība ir izslēgta no Pasaules ukraiņu kongresa, savukārt tās vadītājiem ir atņemts ārzemju ukraiņa statuss par viņu prokrieviskajām darbībām.

Minētās apvienības sastāvā ir iepriekšminētā Ukraiņu kultūrizglītības biedrība Latvijā “Dņipro”, tāpat arī Vangažu ukraiņu kultūrizglītības biedrība “Jatraņ”Jēkabpils ukraiņu kultūrizglītības biedrība “Javir”Ukraiņu sociālās izpētes centrs “Etnikos”Latvijas ukraiņu sieviešu apvienībaLiepājas ukraiņu kultūrizglītības biedrība “Svitanok” un Rēzeknes ukraiņu kultūrizglītības biedrība “Vodograj”.

Lursoft izpētījis, ka no Latvijā reģistrētajām 56 organizācijām, kuru darbības mērķu vidū ir gan Ukrainas kultūras stiprināšana Latvijā, gan atbalsta sniegšanu ukraiņiem, pārskatus par 2020. gadu iesniegušas 34. Puse no tām savos pārskatos norādījušas, ka aizpērn nav guvušas ieņēmumus.

Analizējot reģistrēto nevalstisko organizāciju datus, redzams, ka jaunas biedrības ar mērķi sniegt atbalstu Ukrainai un tās iedzīvotājiem, atbalstīt cīņā par savas valsts teritoriālo nedalāmību, aktīvi reģistrētas ne tikai šogad, bet arī 2014. un 2015. gadā.

Piemēram, 2014. gadā reģistrētās biedrības “For European Ukraine” viens no mērķiem ir ziedojumu vākšana, lai sniegtu palīdzību mājokļu atjaunošanai no karadarbības cietušajām personām Ukrainas teritorijā, arī apģērbu, uniformas, medicīnas preču un pārtikas produktu nogādāšanai Ukrainas valsts nacionālajam bruņotajam spēkam.

Lursoft pieejamā informācija rāda, ka biedrības “For European Ukraine” izpildinstitūcijā ir divas personas – Armīns Straume, kā arī Volodymyr Belkin no Ukrainas. 2014. gadā reģistrēts arī Ukrainas konfliktā cietušo atbalsta fonds, kura redzamākā pārstāve ir Jana Streļeca.

Aktīvi jaunu organizāciju dibināšana ar mērķi sniegt atbalstu Ukrainai turpinājusies arī 2015. gadā. Lursoft pieejamā informācija rāda, ka šajā gadā reģistrēta biedrība “AidUkraine”, kura starp saviem mērķiem norādījusi arī Krievijas Federācijas un tās prezidenta V. Putina militārisma un melu propagandas novēršanu Eiropas Savienības dalībvalstu informatīvajā telpā. Tāpat arī 2015. gadā reģistrēta “SOS palīdzība Ukrainai”, lai sniegtu palīdzību un atbalstu Ukrainas valstij un tautai cīņā par savas valsts teritoriālo nedalāmību un suverenitāti. 

Jāpiebilst, ka organizācijas, kuru mērķis ir atbalstīt Ukrainu, stiprināt tās kultūru Latvijā un veikt citas aktivitātes, kas vērstas uz Ukrainas un tās iedzīvotāju interesēm, reģistrētas 19 pašvaldībās, no tām teju puse – Rīgā.  

Lursoft vērš uzmanību, ka ziedojumu un palīdzības vākšanu Ukrainai un tās iedzīvotājiem organizē vairākas organizācijas, ne tikai iepriekšminētās, taču atgādinām, ka vienmēr jāizvērtē informācija par palīdzības saņēmēju, jo, izmantojot traģiskos notikumus Ukrainā par aizsegu, aktivizējušās arī negodprātīgas personas. Šī iemesla dēļ kritiski jāizvērtē sociālajos tīklos publicētie sludinājumi un video ar lūgumiem pēc palīdzības, lai nekristu ļaunprātīgu personu slazdos. 

Novērtē šo rakstu:

44
12

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

13

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

FotoFinanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Lasīt visu...

21

14 mīti par inflāciju un cenām

FotoAr ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Lasīt visu...

21

Netematiska un nekonsekventa doma. Latvju tautas vērtējumi

FotoPēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Lasīt visu...

21

Kur slēpjas igauņu veiksmes atslēga - kāpēc kaimiņi spēj pieņemt racionālus lēmumus, bet mēs ne?

FotoIr taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Lasīt visu...

10

Vai patiešām „Rail Baltica” jēgas meklējumu dēļ ir jāieķīlā visas valsts nākotne?

FotoKomentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Lasīt visu...

21

Darbinieku trūkums – problēma samilst. Ko varam mācīties no attīstītākajām ekonomikām?

FotoRīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Lasīt visu...

21

Kā var būt, ka atalgojums atsevišķu valsts kapitālsabiedrību vadībai ir lielāks par atalgojumu līdzvērtīgu privātu uzņēmumu vadītājiem?

FotoValsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi