Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau 19 gadus Latvijā ir spēkā Dzīvnieku aizsardzības likums. Tā Preambula nosaka augstu morālo slieksni, kādai jābūt sabiedrības attieksmei pret dzīvību: „Cilvēces ētiskais pienākums ir nodrošināt visu sugu dzīvnieku labturību un aizsardzību, jo katrs īpatnis pats par sevi ir vērtība. Cilvēkam ir morāls pienākums cienīt jebkuru radību, izturēties pret dzīvniekiem ar iejutīgu sapratni un tos aizsargāt. Nevienam nav atļauts bez pamatota iemesla nogalināt dzīvnieku, nodarīt tam sāpes, radīt ciešanas vai citādi kaitēt.” Diemžēl dzīvē ne vienmēr notiek tā, kā noteikts likuma preambulā.

Daudzās dzīvnieku tiesību aizsardzības organizācijas, dzīvnieku patversmes, veterinārās klīnikas, atbildīgie glābšanas dienesti, mediķi, valsts un pašvaldības policija, citas iesaistītās atbildīgās institūcijas savā ikdienas darbā spiesti sastapties ar pilnīgi citu realitāti:

joprojām valstī nav saskaitīti esošie mājdzīvnieki - apzīmēti un reģistrēti valsts reģistrā LDC;

joprojām šī iemesla dēļ daudzos gadījumos nav iespējams konstatēt saikni - dzīvnieks/persona, kura par viņu ir atbildīga;

joprojām valstī ir neskaitāmas suņu un kaķu nereģistrētas audzētavas (vairotavas) kā ēnu ekonomikas ievērojams un visaptverošs rūpals, un tās joprojām nav nedz jāreģistrē, nedz to darbība ir kaut kādā veidā kontrolēta un reglamentēta;

joprojām pretēji jelkādai loģikai dzīvnieku patversmēm nav tiesību dzīvniekus, kuri tiek uzņemti, atdoti bijušajiem vai jaunajiem saimniekiem, apzīmēt/reģistrēt, bet atsevišķi vetārsti šo nelielo procedūru un tai sekojošo pienākumu suni reģistrēt ir padarījuši par dārgu „ekstru”, ko lielākā daļa valsts iedzīvotāju nevar atļauties;

joprojām, maldinot sabiedrību un mājdzīvnieku īpašniekus, tiem prettiesiski tiek uzspiesti papildu maksas pakalpojumi, piemēram, jebkuram lauku sētas vai patversmes sunim formēt Eiropas ceļošanas pasi;

joprojām tiek maldināta sabiedrība, ka vienīgais vai dominējošais veids, kā sakārtot šo jomu, ir bezsaimnieka vai klaiņojošu dzīvnieku fiziska likvidācija. Nav dzīvnieka, nav problēmu;

joprojām ir neizprotami saudzīga un nevarīga tiesu prakse tajos retajos gadījumos, kad lietas nonāk līdz tiesai, bet neseko adekvāts sods (skat. tālāk – tiesu prakses piemērus).

Šobrīd esošā reālā situācija ir un paliek tikai nebeidzama cīņa ar sekām, jo pašvaldības un dzīvnieku aizsardzības organizācijas, kurām pazudušie/atrastie un pamestie dzīvnieki jāizķer un jāuzņemas rūpes par tiem, tiek pārvērstas par bezizmēra miskastēm, kurās masveidā turpinās nonākt dzīvnieku līķi līdz ar ierēdņu pieprasītajām ES ceļošanas pasēm.

Likumam vajadzētu ne tikai noregulēt nozīmīgu jomu un audzināt sabiedrību, bet arī aizsargāt dzīvniekus no to mocītājiem, nepieļaut, ka varmākas paliek nesodīti vai saņem formālu sodu. Tāpat likumam vajadzētu audzināt sabiedrību, ka dzīvnieka turēšana ir atbildība, kas prasa rūpes un iemaņas. Dzīvnieks ir ļoti atkarīgs no sava saimnieka un nejēgas rokās var pārvērsties pat par ieroci, kas nodara kaitējumu arī citiem. Agresija ir cilvēka atbildība nevis slikts dzīvnieks vai pat suga. Latvija ir neliela Eiropas valsts, kurai savā atīstībā vajadzētu virzīties uz humānām vērtībām arī attieksmē pret neaizsargātajiem un no mums atkarīgajiem – arī dzīvniekiem.

Šobrīd Saeimā grozījumiem ir atvērts "Dzīvnieku aizsardzības likums" un "Veterinārmedicīnas likums". Tomēr vēl no 12. Saeimas pārņemtie priekšlikumi grozījumiem ir ... "kliedzoši":

- paredzēts no likuma svītrot pantu, ka "personai ir aizliegts turēt dzīvnieku, ja tā sodīta par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku";

- paredzēts turpināt pieļaut dzīvnieku pavairotāju darbību, nereģistrējot audzētavas un ļaujot viņiem darboties ēnu ekonomikas beznodokļu zonā, uzturot rūpalu ar nereģistrētu komercdarbību un tirgojot nereģistrētus suņus;

- paredzēts piespiest visus suņu saimniekus un patversmes pirkt suņiem ES ceļošanas pases, lai gan Eiropas regula to pieprasa tikai gadījumos, ja ar dzīvnieku izceļo no valsts.

Mēs, dzīvnieku aizsardzības organizācijas, neatbalstām šādas no 12. Saeimas virzītas izmaiņas, tāpēc iesniedzam 13. Saeimai savus priekšlikumus:

1. priekšlikums: par cietsirdīgu attieksmi pret dzīvniekiem sodītām personām ir jāpiemēro obligāts papildsods – dzīvnieka konfiskācija un/vai aizliegums turpmāk turēt dzīvniekus. Vainīgai personai ir pienākums atlīdzināt visus ar dzīvnieka glābšanu vai turēšanu saistītos izdevumus.

Katru gadu privātpersonas vai dzīvnieku aizsardzības organizācijas raksta simtiem iesniegumu uzraugošajām iestādēm par acīmredzamiem un klajiem pāridarījumiem dzīvniekiem, lūdzot izmeklēt un saukt pie atbildības vainīgos. Vairumā gadījumu iestādes atsaka lietas ierosināšanu, vai arī tās tiek slēgtas pierādījumu trūkuma vai noilguma dēļ.

Lūk, statistika par 7 gadiem par valstī uzsāktajiem kriminālprocesiem, kuri kvalificēti atbilstoši Krimināllikuma 230. pantam, pēc kura soda personas par cietsirdību pret dzīvniekiem:

2011. gads - uzsākti 52 kriminālprocesi;

2012. gads - uzsākts 41 kriminālprocess;

2013. gads - uzsākti 49 kriminālprocesi;

2014. gads - uzsākti 50 kriminālprocesi;

2015. gads - uzsākti 35 kriminālprocesi;

2016. gads - uzsākti 47 kriminālprocesi;

2017. gads - uzsākti 49 kriminālprocesi.

Neliels ieskats lietās, kas tomēr tikušas līdz notiesājošam spriedumam:

divu personu grupa, atrodoties alkohola ietekmē, izmanto mokošus paņēmienus, žņaudz pie ķēdes piesietu suni, pēc kā ar lāpstu sit sunim pa galvu, ķermeni, kā arī sper dzīvniekam ar kājām. Turpinot savas darbības, personas aizvelk vēl dzīvu suni līdz tuvumā esošajai upei un aprok suni bedrē, atstājot tā purnu ārā. Noziedzīga nodarījuma rezultātā sunim, kurš brīnumainā kārtā izdzīvo, konstatē lūzumus un ķermeņa sasitumus. Tiesas nolēmums - persona sodīta ar piespiedu darbu uz 180 stundām;

persona, atrodoties alkohola ietekmē, divu nepilngadīgu bērnu klātbūtnē ielika suni polietilēna maisā un tīši ilgstoši žņaudza suni ar rokām aiz kakla, sita sunim ar dūrēm un spieda ar ceļgalu sunim kakla rajonā, kā rezultātā dzīvnieks gāja bojā. Tiesas nolēmums - brīvības atņemšana uz 1 gadu ar probācijas uzraudzību uz 3 gadiem;

persona, atrodoties alkohola ietekmē, sabiedriskā vietā uz ielas pie veterinārās klīnikas un citu cilvēku klātbūtnē satvēra sev piederošu kaķi aiz pakaļkājām un vairākas reizes trieca kaķa galvu un ķermeni pret ielas bruģi, kā rezultātā dzīvnieks gāja bojā. Tiesas nolēmums - starp prokuroru un apsūdzēto noslēgta vienošanās par sodu, piemērots piespiedu darbs uz 100 stundām;

persona, atrodoties alkohola ietekmē, sabiedriskā vietā uz dzelzceļa stacijas perona nepilngadīgas personas klātbūtnē ar mačeti, kuras garums bija 35 cm, ne mazāk kā piecas reizes cirta kaķim, kā rezultātā dzīvniekam tika nodarīts liels daudzums miesas bojājumu un, likumsakarīgi, dzīvnieks gāja bojā. Tiesas nolēmums - brīvības atņemšana uz 1 gadu;

persona koplietošanas virtuvē redzot, ka kaimiņu kaķis sagāzis mantas un saplēsis šķīvjus, satvēra kaķi aiz skausta, nonesa kaķi kāpņutelpā pie ieejas ārdurvīm un ar malkas pagali vairākas reizes iesita kaķim pa galvu un ķermeni, kamēr kaķis pārstāja brēkt. Pieņemot, ka dzīvnieks ir miris, apsūdzētā ielika kaķi polietilēna maisā un izmeta to atkritumu konteinerā. Kaķa nāve iestājās no liela daudzuma miesas bojājumu aptuveni 4 stundas pēc pielietotās vardarbības. Tiesas nolēmums - piespiedu darbs uz 70 stundām;

persona redzot, ka viņa īpašumā ienācis kaimiņu suns, ar medību bisi divas reizes izdarīja mērķtiecīgus šāvienus, kā rezultātā suns gāja bojā. Tiesas nolēmums - brīvības atņemšana uz 4 mēnešiem nosacīti, ar pārbaudes laiku uz 6 mēnešiem;

persona, nolūkā atbrīvoties no pieklīduša suņa, ar armatūras stieni vairākas reizes iesita sunim pa galvu, pēc kā apraka suni pie mājas pamatiem. Tiesas nolēmums-īslaicīga brīvības atņemšana uz 3 mēnešiem;

persona kopīgas alkohola lietošanas laikā ar paziņu, kurš izklāstīja vēlmi atbrīvoties no sava kaķa, nolēma paziņam “palīdzēt”. Abas personas ievietoja kaķi polietilēna maisā, bet maisu ar kaķi ielika spainī. Laikā, kad kaķa saimnieks bija aizgājis gulēt, apsūdzētais iemeta maisā esošo kaķi degošā krāsnī un aizvēra krāsns durvis. Kad pēc laika apsūdzētais atvēra krāsns durvis, apdegušais kaķis no krāsns izlēca, pēc kā dzīvoklī gāja bojā. Tiesas nolēmums - īslaicīga brīvības atņemšana uz 1 mēnesi, ar probācijas uzraudzību uz 1 gadu;

persona, nolūkā atbrīvoties no sev piederošā suņa, savā dzīves vietā ar krāsns kruķi iesita gulošam sunim divas reizes pa galvu. Kad suns izrāvās no apsūdzētā satvēriena, apsūdzētais vairākas reizes ar krāsns kruķi iesita sunim pa galvu, nodarot dzīvniekam smagus miesas bojājumus. Tiesas nolēmums - brīvības atņemšana uz 10 mēnešiem nosacīti, ar pārbaudes laiku uz 1 gadu;

persona, atrodoties alkohola ietekmē, mājas pagalmā piegāja pie citai personai piederošā, pie ķēdes piesietā suņa un ar pirmstiesas procesā nenoskaidrotu priekšmetu divas reizes iesita sunim pa galvu, kā rezultātā suns gāja bojā. Turpinot savas darbības, apsūdzētais nogalināto suni ielika maisā, aizveda no notikuma vietas un izsvieda grāvī. Tiesas nolēmums - piespiedu darbs uz 100 stundām;

persona, pārceļoties no dzīves vietas Jelgavas novadā uz Rīgu, atstāja sev piederošo pie ķēdes piesieto suni savā iepriekšējā dzīves vietā, kā rezultātā suns, nenodrošināts ar ūdeni un barību, gāja bojā. Tiesas nolēmums - piespiedu darbs 100 stundas;

persona, nolūkā atbrīvoties no sev piederošā pie ķēdes piesietā suņa, ar koka nūju izdarīja ne mazāk kā 10 sitienus pa suņa galvu un ķermeni, kā rezultātā suns gāja bojā. Tiesas nolēmums - brīvības atņemšana uz 2 gadiem.

Šie piemēri liecina par cilvēcīguma trūkumu sabiedrībā, par elementāras empātijas trūkumu pret neaizsargātāko. Šāda tiesu prakse, piemērotie sodi ir neatbilstoši un šāds soda veids ne vienmēr sasniedz likumā noteiktā soda mērķi.

Par valstī uzsāktajiem kriminālprocesiem, kuri kvalificēti atbilstoši Krimināllikuma 2301. pantam par dzīvnieku nodarījumiem cilvēkam:

2011. gads - uzsākti 109 kriminālprocesi, tai skaitā 1 pēc panta otrās daļas;

2012. gads - uzsākti 82 kriminālprocesi, tai skaitā 1 pēc panta otrās daļas;

2013. gads - uzsākti 79 kriminālprocesi, tai skaitā 2 pēc panta otrās daļas;

2014. gads - uzsākti 64 kriminālprocesi;

2015. gads - uzsākti 46 kriminālprocesi;

2016. gads - uzsākti 45 kriminālprocesi, tai skaitā 1 pēc panta otrās daļas;

2017. gads - uzsākti 52 kriminālprocesi.

Neliels ieskats tiesu praksē:

nepilngadīgajam suņa uzbrukuma un kodienu rezultātā nodarīti viegli miesas bojājumi, sakosta apakšlūpa. Tiesas nolēmums – suņa īpašniekam piespiedu darbs 100 stundas, piedzīta kaitējuma kompensācija 400 eiro;

personai suņa uzbrukuma un kodienu rezultātā nodarīti viegli miesas bojājumi, divas kostas brūces kājā. Tiesas nolēmums - naudas sods 1290 eiro apmērā, piedzīta kaitējuma kompensācija 6,45 eiro;

personai suņa uzbrukuma un kodienu rezultātā nodarīti viegli miesas bojājumi, divas kostas brūces rokā. Tiesas nolēmums - piespiedu darbs 100 stundas, piedzīta kaitējuma kompensācija 350 eiro apmērā;

personai divu suņu uzbrukuma un kodienu rezultātā nodarīti vidēja smaguma miesas bojājumi, 18 kostas brūces rokās un kājās. Tiesas nolēmums - naudas sods 1290 eiro apmērā, piedzīta kaitējuma kompensācija 2254,97 eiro apmērā;

personai suņa uzbrukuma un kodienu rezultātā (suns izraujas no 12 gadus vecas meitenes turētas pavadas) nodarīti vidēja smaguma miesas bojājumi, kostas brūces rokā. Tiesas nolēmums - piespiedu darbs 80 stundas, piedzīta kaitējuma kompensācija 387,03 eiro apmērā;

personai suņa uzbrukuma un kodienu rezultātā nodarīti viegli miesas bojājumi, kostas brūces rokā un kājā. Tiesas nolēmums - piespiedu darbs 80 stundas, piedzīta kaitējuma kompensācija 1290,60 eiro apmērā;

personai suņa uzbrukuma un kodienu rezultātā nodarīti viegli miesas bojājumi, kostas brūces rokā un sēžas rajonā. Tiesas nolēmums - piespiedu darbs 40 stundas, piedzīta kaitējuma kompensācija 100 eiro apmērā;

nepilngadīgajam suņa uzbrukuma un kodienu rezultātā nodarīti viegli miesas bojājumi, kosta brūce rokā. Tiesas nolēmums - piespiedu darbs 80 stundas, piedzīta kaitējuma kompensācija 200 eiro apmērā;

nepilngadīgajam suņa uzbrukuma un kodienu rezultātā nodarīti viegli miesas bojājumi, kosta brūce rokā. Tiesas nolēmums - piespiedu darbs 40 stundas;

nepilngadīgajam suņa uzbrukuma un kodienu rezultātā nodarīti viegli miesas bojājumi, piecas kostas brūces kājā. Tiesas nolēmums - piespiedu darbs 80 stundas, piedzīta kaitējuma kompensācija 100 eiro apmērā.

Vainīgo saukšana pie atbildības ir bijusi iespējama tikai tāpēc, ka ir bijusi iespēja konstatēt saikni – suns un tā saimnieks. Jāpiezīmē, ka bieži vien tas nav iespējams iepriekš minēto iemeslu dēļ – suņi nav čipoti un pat, ja ir, tie nav reģistrēti LDC datu bāzē.

Sabiedrībā nav veikts pietiekošs izskaidrošanas darbs un daudzi suņu īpašnieki nav informēti par likuma prasībām, saviem pienākumiem un atbildību par normatīvajos aktos paredzēto pienākumu nodrošināt sabiedrības drošību no iespējamā apdraudējuma, ko var radīt viņu dzīvnieks. Jāsaprot, ka atbildība par bīstamiem un agresīviem suņiem, kuri sistemātiski apdraud sabiedrības drošību, bet kuru īpašnieki nenovērš iespējamos apdraudējuma cēloņus, gulst uz saimnieka pleciem!

Nepieciešama to saimnieku apzināšana/reģistrēšana, kuru dzīvnieks izdarījis uzbrukumu un nodarījis miesas bojājumus vairākkārt.

2. priekšlikums: ieviest stingras likuma normas dzīvnieku pavairotājiem, kas turpmāk liegtu tiem nelegāli nodarboties ar šo beznodokļu rūpalu – vairot, turēt un tirgot dzīvniekus. Ar likumu uzdot par pienākumu Ministru kabinetam izstrādāt un apstiprināt noteikumus par dzīvnieku audzētavām, to obligātu reģistrāciju un labturības prasībām, kā arī piemērot nesterilizētu dzīvnieku turētājiem paaugtinātas turēšanas nodevas, bet pavairotājiem - licences. Aizliegt pavairotājiem tirgot nereģistrētus suņus.

Mājas (istabas) dzīvnieku audzētāji/pavairotāji – pašlaik šis rūpals tiek definēts kā "hobijs", kas ir ārpus jelkādas uzskaites un kontroles. Tā ir pilnīgi neorganizēta un nekontrolēta saimnieciskā darbība, kuras dēļ cieš dzīvnieki (to vairošana notiek uz dzīvnieka veselības rēķina, tiek “selekcionēti” slimi un kropli dzīvnieki, tādējādi, pārkāpjot arī patērētāju tiesības; kas bieži vien ir saistīta ar mājdzīvnieku zādzībām, lai iegūtu papildu “materiālu vairošanai”, vai krāpšanu, pārdodot par lielu atlīdzību bezšķirnes dzīvniekus (bieži vien ar viltotiem dokumentiem)).

Cieš arī sabiedrība (nekontrolēta mājas (istabas) dzīvnieku vairošana ir radījusi milzīgu šādu dzīvnieku pārprodukciju – klaiņojošu un bezsaimnieka dzīvnieku skaits pārsniedz pašvaldību finansiālās iespējas uzturēt šo seku humānus risinājumus, pašvaldību pakalpojumi paredz masveida eitanāzijas, kas ir ne tikai neētisks, bet arī dārgs pakalpojums).

Nepieciešams izstrādāt MK noteikumus, kuri regulē mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju darbību un nosaka paaugstinātas nodevas vai licences par nesterilizētu dzīvnieku turēšanu un vairošanu.

Neraugoties uz normatīvo aktu obligāto prasību no 2017. gada 1. janvāra īpašniekiem reģistrēt visus suņus, šī norma masveidā tiek ignorēta no dzīvnieku pavairotāju puses. Šo normu ievēro godprātīgi audzētāji, biedrības un patversmes, kam nav vienaldzīgs dzīvnieku turpmākais liktenis.

Atgādinām, ka būtiskākais termiņš suņa apzīmēšanai un reģistrēšanai LDC ir tā atsavināšanas brīdis, kad dzīvnieks tiek iegādāts – nopirkts, adoptēts, uzdāvināts. Atsavināšana kucēniem atļauta no 2 mēnešu vecuma, tāpēc ir svarīgi, lai valsts reģistrā tiktu fiksēts tā atsavinātājs un dati tiktu pārreģistrēti uz ieguvēju – jauno saimnieku. Godprātīgi audzētāji un patversmes šo normu ievēro jau tagad, jo viņiem ir svarīgs dzīvnieka turpmākais liktenis. Ja dzīvnieks noklīst vai viņu apzināti pamet vai moka, reģistrētam sunim viegli var atrast viņa saimnieku un/vai audzētāju. Atgādinām – ikviens, kurš iegādājas kucēnu bez jau reģistrēta čipa, ir līdzatbildīgs pārkāpējs, kurš atbalsta nelegālos suņu pavairotājus.

3. priekšlikums: steidzami uzdot Ministru kabinetam pārstrādāt mājas (istabas) dzīvnieku obligātās apzīmēšanas un reģistrēšanas noteikumus. Dzīvnieku apzīmēšanas procesā iesaistīt arī apmācītas personas, kā to paredz ES regula. Noteikt kārtību, kādā sabiedriskās dzīvnieku aizsardzības organizācijas tiek iesaistītas dzīvnieku aizsardzības un labturības prasību ievērošanas uzraudzībā.

Dzīvnieku aizsardzības organizācijas ir primāri ieinteresētas dzīvnieku aizsardzībā – tas noteikts gan šo organizāciju statūtos, gan arī šīs organizācijas ir tās, kuras vistiešāk saskaras ar cietušajiem dzīvniekiem (klaiņojoši dzīvnieki, pamesti dzīvnieki, no cietsirdības cietuši dzīvnieki, dzīvnieki, kuru turēšanā netiek ievērotas labturības prasības, dzīvnieki, kuri cieš turēšanas noteikumu pārkāpumu dēļ, negadījumos cietuši dzīvnieki u.t.t.). Palīdzības sniegšana šiem dzīvniekiem, diemžēl, ir jau cīņa ar sekām. Būtiski ir ieguldīt spēkus un resursus cēloņu novēršanā – savlaicīgi reaģēt uz riskiem, kā arī uz sūdzībām, īstenot preventīvas darbības, veikt informēšanas un izglītošanas pasākumus.

Lai efektīvāk un lietderīgāk izmantotu sabiedrības un nevalstisko organizāciju resursus dzīvnieku aizsardzības nozarē, ļoti nepieciešama organizēta kārtība, kā valsts institūcijām sadarboties ar dzīvnieku aizsardzības organizācijām, kādus uzdevumus var pilnvarot veikt šīm organizācijām, kādas būtu prasības, ko organizācijām jāievēro, kāds būtu šo organizāciju statuss komunikācijā ar sabiedrību, iestādēm u.c., pildot valsts institūciju uzticētos uzdevumus.

Kopš 2017. gada 1. janvāra valstī ir spēkā obligāta visu suņu reģistrēšana – tomēr šī norma ir neefektīva un nesasniedz normas mērķi (suņu reģistrēšana ir primārais nosacījums sabiedriskās kārtības un sabiedriskās drošības nodrošināšanai, dzīvnieka aizsardzībai, īpašnieka atbildības pastiprināšanai, pašvaldības nodevas par dzīvnieka turēšanu iekasēšanai), jo suņa apzīmēšana ar mikroshēmu pašlaik tikai pie praktizējoša veterinārārsta ir nesamērīgi dārga. Ja valsts nevar ierobežot obligātā pienākuma izmaksas un radīt priekšnoteikumus, lai suņa īpašnieks var saņemt suņa apzīmēšanas pakalpojumu par saprātīgu cenu, tad ir alternatīva, ko pieļauj Regula Nr. 576/2013 – atļaut suņa apzīmēšanu veikt apmācītām personām (piemēram, dzīvnieku aizsardzības organizāciju un dzīvnieku patversmju pārstāvjiem), kas šo pakalpojumu padarīs pieejamu visai sabiedrībai, nevis tikai sabiedrības maksātspējīgajai daļai.

Atbilstoši dzīvnieku patversmju datiem 2018. gadā mazāk nekā 1/5 daļa suņu, kuri nonāca dzīvnieku patversmju redzeslokā, ir bijuši reģistrēti. Ja pieņem, ka dzīvnieku patversmes lielākoties saskaras ar pilsētu suņiem, tad lauku apvidos nereģistrēto suņu skaits vispār nav apzināms, bet kaitējums, ko suņi nodara savvaļas videi un zemnieku saimniecībām, kurās tiek turēti lauksaimniecības dzīvnieki, ir milzīgs.

Dzīvnieka apzīmēšana ar mikroshēmu ir vienkārša procedūra, kuras laikā pusei no rīsa graudiņa izmēra ziņā līdzvērtīgais mikročips tiek ievadīts dzīvniekam zemādā ar speciālu vienreiz lietojamu šļircei līdzīgu aplikatoru. Tā nav zāļu injekcija, kur nepieciešams izvērtēt dzīvnieka veselības stāvokli, svaru, zināt zāļu pielietošanas pamatotību vai daudzumu. Dzīvnieka apzīmēšana aizņem pāris sekundes un ir daudzkārt vienkāršāka un ātrāka nekā, piemēram, ērces izņemšana vai nagu apgriešana dzīvniekam. Iepriekš Ministru kabineta virzītais un 12. Saeimā, diemžēl, noraidītais priekšlikums, par mājas (istabas) dzīvnieku apzīmēšanas procedūras uzticēšanu arī apmācītām personām, kā to paredz ES regula, uzskatāms par Veterinārārstu biedrības atsevišķu personu klaju lobiju ar mērķi maldināt deputātus. 2 gadu laikā kopš spēkā ir obligātā norma par apzīmēšanu/reģistrēšanu, ir pierādījies, ka neizmantot ES regulā noteikto iespēju un apzīmēšanas/reģistrēšanas procesā neiesaistīt apmācītas personas ir kļūdains lēmums. Taču kļūdas vienmēr var un vajag labot.

Šobrīd mūsu valstī apmācītas personas:

- var veikt neārstnieciskas operācijas lauksaimniecības dzīvniekiem (acu zobu izkniebšana vai noslīpēšana, astes amputācija, kastrācija sivēniem, deguna riņķa ielikšana cūkai; cāļiem līdz 10 dienu vecumam atļauts veikt knābju korekciju – to visu veic persona, ko veterinārārsts ir teorētiski un praktiski apmācījis attiecīgo operāciju veikšanā);

- ievietot krotāliju lauksaimniecības dzīvniekam ausīs – var veikt īpašnieks, turētājs, praktizējošs veterinārārsts vai fiziska persona, kura ir saņēmusi sertifikātu vai apliecību vērtēšanas un pārraudzības veikšanai;

- zirgu dzimtas dzīvnieku apzīmē, implantējot transponderu, vērtēšanas eksperts vai praktizējošs veterinārārsts;

- kauj lauksaimniecības dzīvniekus apmācītas personas; nogalina savvaļas dzīvniekus medībās – apmācītas personas ar šaujamieroci.

4. priekšlikums: uzdot Ministru kabinetam izstrādāt un apstiprināt kārtību, kādā tiek organizēta bezsaimnieku kaķu sterilizēšana, noteikt labturības prasības un noteikumus, kas aizsargātu jau izveidotas sterilizētu kaķu kolonijas un to aprūpētājus no cietsirdības un patvaļas.

Pašlaik Dzīvnieku aizsardzības likumā iekļautas tikai vispārējās normas. Tomēr vēl ir jautājumi, kuriem nav tiesiskā regulējuma un tādēļ nav nodrošināma ne šo dzīvnieku aizsardzība pret ļaunprātību, ne sabiedrības interešu aizsardzība no kaitīgajām sekām, kas rodas normatīvā regulējuma neesamības dēļ.

Pašlaik Dzīvnieku aizsardzības likums paredz , ka: "Par klaiņojošu dzīvnieku nav uzskatāms sterilizēts kaķis, kas uzturas pilsētā vai lauku apdzīvotā vietā dzīvojamo māju tuvumā." un ka: "Saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem vietējā pašvaldība var atļaut pilsētā vai lauku apdzīvotā vietā dzīvojamo māju tuvumā turēt sterilizētu bezsaimnieka kaķi, ja tiek nodrošināta tā labturība un apzīmēšana."

Praksē pierādījies, ka ar šo ir par maz – ne pašvaldībām ir vienots priekšstats, kā rīkoties ar bezsaimnieka kaķu skaita ierobežošanu, ne bezsaimnieka kaķu aprūpētājiem ir izpratne par savām tiesībām, piemēram, kā īstenot savu un aprūpējamo kaķu tiesību aizsardzību. Daudzas pašvaldības Latvijā atvēl ievērojamus līdzekļus sterilizētu bezsaimnieka kaķu koloniju izveidei. Piedāvājam pēc analoģijas ar tiesisko regulējumu par pašvaldību nodevu noteikšanas kārtību arī šajā jautājumā izstrādāt MK noteikumus ar vispārējām normām un principiem, uz kā pamata katra pašvaldība var izstrādāt saistošos noteikumus savā administratīvajā teritorijā, ja pašvaldībai ir nepieciešamība risināt bezsaimnieka kaķu problēmu.

5. priekšlikums: stiprināt Dzīvnieku aizsardzības likumā humānas vērtības, pagarinot noklīduša vai klaiņojoša dzīvnieka uzturēšanas laiku patversmē līdz 30 dienām, tāpat kā tas šobrīd paredzēts konfiscētiem dzīvniekiem. Tas nodrošinātu daudz lielāku iespēju atrast jaunu saimnieku dzīvniekam.

Mēs dzīvojam 21. gadsimtā un virzāmies humānas sabiedrības virzienā. Tāpēc pēc analoģijas ar 50. panta 7) noteikto: "dzīvnieka eitanāziju atļauts veikt, ja 30 dienu laikā pēc tam, kad stājies spēkā lēmums par dzīvnieka konfiskāciju, neizdodas atrast tam jaunu īpašnieku", nesaskatām atšķirību starp klaiņojošu vai konfiscētu dzīvnieku, kurš palicis bez saimnieka. Kāpēc vieniem atvēlētas dzīvot 14 dienas, bet otriem 30 dienas? Lai mūsu sabiedrībā nostiprinātu humānas vērtības un dotu tiesības dzīvniekiem sagaidīt savu iespēju atrast saimnieku vienādi abos gadījumos, lūdzam noteikt 30 dienu termiņu obligātajai patversmju dzīvnieku uzturēšanai.

Ieviešot paaugstinātas nodevas par nesterilizētu dzīvnieku turēšanu, licences par dzīvnieku tirdzniecību un, ar apmācītu personu palīdzību savos novados ieviešot sekmīgu obligāti apzīmējamo dzīvnieku reģistrāciju, pašvaldībām ir iespēja gūt finanšu līdzekļus, lai nodrošinātu maksimāli ētisku attieksmi pret patversmēs nokļuvušajiem dzīvniekiem, tos masveidā nelikvidējot.

Lūdzam Saeimu noteikt saprātīgu izstrādes termiņu visiem šajos priekšlikumos uzskaitītajiem MK noteikumiem, uzliekot par pienākumu Ministru kabinetam tos apstiprināt līdz 2019. gada 4. oktobrim, kas ir Starptautiskā dzīvnieku aizsardzības diena.

Lūdzam uzdot par pienākumu Zemkopības ministrijai atvērt grozījumiem vienotā paketē MK noteikumus Nr. 407 (16.05.2006.), MK noteikumus Nr. 266 (04.04.2006.), MK noteikumus Nr. 678 (02.10.2012.), bet pārstrādāšanai - MK noteikumus Nr. 491 (21.06.2011.), jo daudzas normas tajos ir novecojušas, nepilnīgas vai pretrunīgas. Apliecinām, ka dzīvnieku aizsardzības organizācijas ir gatavas konstruktīvam darbam ministriju izveidotajās darba grupās, lai pilnveidotu normatīvos aktus par labu dzīvnieku aizsardzībai un labturībai. Pietiek valstī cīnīties ar sekām, ir jāpilnveido normatīvie akti, lai pie atbildības tiktu saukti to pārkāpēji!

* Nodibinājums “Dzivniekupolicija.lv”, reģ. nr. 40008206982

Biedrība Dzīvnieku pansija Ulubele, reģ. nr. 40008095993

Dzīvnieku aizsadzības biedrība “Nepērc Adoptē”, reģ.nr. 40008277631

Jauniešu organizācija Restart.lv, reģ.nr. 40008232576

Dzīvnieku aizsardzības biedrība “Ar sirdi delnā”, reģ.nr. 40008230734

Biedrība “Dzīvnieku sargi”, reģ.nr. 50008260001

Biedrība “Animal helper”, reģ.nr. 40008279350

Biedrība “Bolderajas grupa”, reģ.nr. 40008130714

Biedrība “Palīdzēsim dzīvniekiem”, reģ.nr. 40008201966

Biedrība “Klubs”Seskumīlis””, reģ.nr. 40008117275

Biedrība “Cat Care Community”, reģ.nr. 40008240732

Dzīvnieku palīdzības dienests, reģ.nr. 50008258651

Dzīvnieku patversme SIA “labiekārtošana D”, LV4150103003033

Patversme SIA “Rēzeknes namsaimnieks”, reģ.nr. 40003215461

Dzīvnieku aizsardzības biedrība “LIBERTA”, reģ.nr. 40008222864

Dzīvnieku aizsardzības biedrība “Ķepu-ķepā”, reģ.nr. 40008176673

Dzīvnieku aizsardzības biedrība “Dzīvnieku SOS”, reģ.nr. 40008105469

Biedrība “Minku SOS”, reģ.nr. 50008190931

Dzīvnieku aizsardzības biedrība “Trīnīte”, reģ.nr. 40008190018

Dzīvnieku aizsardzības biedrība “Minku parks”, reģ.nr. 40008203721

Slokas dzīvnieku patversme, reģ.nr. 40103471359

Biedrība “Latvijas vilki un lūši”, reģ.nr. 40008273358

Biedrība “Astes un ūsas”, reģ.nr. 40008179114

Auces dzīvnieku aizsardzības biedrība, reģ.nr. 40008220153

Novērtē šo rakstu:

12
20

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

No NT pūdernīcas. Padomiski formāli un iesaiste

FotoNevar būt nekādu šaubu! Mērķis ir skaidri redzams! NT (“nācijas tēvs”) vēlas latviešu inteliģenci uztaisīt par sapioseksuāļu inteliģenci. Atcerēsimies, ka sapioseksuālis ir indivīds, kuru seksuāli piesaista un uzbudina cita cilvēka inteliģence un prāts.
Lasīt visu...

21

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 1. daļa. Kā sākās karš, jeb Molotova - Ribentropa pakts trīs dienu hronikā

FotoAutortiesības uz šo “spārnoto” frāzi kļūdaini tiek piedēvētas J.Gebelsam, kaut patiesībā to uzrakstīja Hitlers, runājot par ebreju un marksistu lomu Vācijas sagrāvē Pirmā pasaules karā. Neskatoties uz to, trešā reiha propagandas ministrs savā darbībā konsekventi pieturējās pie šīs “gudrības”, un izskatās, ka Vladimirs Putins, pievērsdamies Otrā pasaules kara tēmai, ir ņēmis piemēru no minētajām personām.
Lasīt visu...

3

Ja mums nebūs jaunas ēkas par pārdesmit miljoniem eiro, kura stiprinās mūsu kapacitāti, mēs arī turpmāk nevarēsim notvert nevienu spiegu

FotoAtbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam Rīgā, Brīvības gatvē 207 ir plānota Valsts drošības dienesta (VDD) ēkas būvniecība, kas tiks sākta jau šogad.
Lasīt visu...

21

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

FotoNacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā.
Lasīt visu...

21

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

FotoPērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā viņa antisemītiskiem izteikumiem. Tēma tika attīstīta, un “izcilais vēsturnieks” nonāk pie secinājuma, ka patiesībā WWII izraisīja nevis Hitlers ar Staļinu, bet gan Polija. Nu ko, nākošais atklājums varētu būt tāds, ka, tie 20 tūkstoši poļu virsnieki nevis tika nošauti Katiņā un citviet ar čekistu iecienīto paņēmienu - lodi pakausī, bet nomiruši pašu neuzmanības dēļ, masveidīgi saindējoties ar sēnēm.
Lasīt visu...

21

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

FotoAtbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku zemākā darba samaksa pieaugs par 10%, savukārt rezidentiem darba samaksas pieaugums būs 20% apmērā. Piemēram, sertificētu ārstu zemākā mēnešalga pieaugs par 108 eiro (no 1079 eiro 2019.gadā līdz 1187 eiro 2020.gadā) un sertificētu māsu un ārstu palīgu zemākā mēnešalga palielināsies par 71 eiro (714 uz 785 eiro). 
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Šakāļi

Tā iegājies, ka vieni zvēri mums simbolizē drosmi un cēlumu, bet citi - gļēvumu un zemiskumu. Tā, piemēram, lauvu mēs dēvējam pat par zvēru karali,...

Foto

Mums pilnīgi neparedzētām vajadzībām ļoti nepieciešami vēl divi miljoni nodokļu maksātāju naudas

Latvijas Televīzija Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) 2020. gada 15. janvārī iesniegusi informatīvo...

Foto

Intelektuālā atombumba

Cilvēce vēsturiski nesen ieguva atombumbu kā pagaidām efektīvāko līdzekli cilvēku fiziskajai iznīcināšanai. Taču cilvēce vēsturiski vēl nesenāk (no XX gs.70.gadiem) ieguva atombumbu  arī cilvēku...

Foto

Mums būtu jāsāk uzvesties kā saprātīgiem vismaz līdz budžeta apstiprināšanai

Pēdējās dienās visi jau ir apjukuši no tā ziņu daudzuma, kas ar mediju un sociālo tīklu...

Foto

2020. No Tuvajiem Austrumiem līdz Baltijai: ģeopolitiskās prognozes ASV un Irānas konflikta kontekstā

Ģeopolitiskās prognozes jaunajam gadam no dažādu politologu puses skan neviennozīmīgi un tās atšķiras...

Foto

Pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis top necaurspīdīgi

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nosūtījusi vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), Latvijas Rektoru padomei, Augstākās izglītības padomei,...

Foto

500 metru aptieku darbības ģeogrāfiskais ierobežojums jāatceļ, lai veicinātu medikamentu pieejamību un normalizētu zāļu cenas Latvijā

Nevalstiskā organizācija Impact 2040 vērsusies pie Valsts prezidenta, Saeimas deputātiem...

Foto

Atklātā vēstule par ilgtspējīgu un gudru saimniekošanu Latvijas mežos

Mežs mūsdienās klāj vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas, kas ir pēdējos 250 gados lielākā meža platība. Latvijas meža...

Foto

Pašlaik galvaspilsētu vada Mata Hari, kas iepriekšējos 10 gadus veiksmīgi nēsājusi čemodānus aiz vajadzīgajiem cilvēkiem

Maniem kolēģiem Rīgas domē, kā man liekas, ir divas iespējas, kā...

Foto

Pa Latviju klīst populāra nopūta - “Galvenais, ka šoreiz ir prezidents, par kuru nav kauns”

Tas, ko esmu ievērojis un sen sapratis - cilvēkiem ārpus Latvijas...

Foto

Neredzam nekādu iemeslu, lai kaut ko mainītu partijas darbībā arī pašlaik

Ņemot vērā situāciju, kāda izveidojusies saistībā ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC)...

Foto

Kā Kariņa valdība iespēra zem jostas vietas Latvijai kā tiesiskai valstij

9.janvāra Saeimas plenārsēdē tika izskatīts deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam “Par valdības nespēju pamatot...

Foto

Cerību ideoloģija

Uz planētas pašlaik notiek sīva cīņa par pasaules kārtību. Cīņa notiek starp tiem, kuri vēlas dzīvot daudzpolārā pasaulē, kur pasaules kārtību nosaka vairākas spēcīgas...

Foto

IZM izteikti neieklausās profesionāļu viedoklī un nāk klajā ar nepārdomātiem priekšlikumiem

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pēdējā laikā izceļas ar dažādu noteikumu aktīvu ražošanu, bet tas...

Foto

Vai LTV izplata viltus ziņas?

6. janvārī sabiedrība uzzināja par kārtējām vadošo darbinieku iecelšanām Latvijas TV. Zīmīgi, ka pārmaiņas skārušas tieši atbildīgos par saturu. LTV pavēstīja,...

Foto

„Mediju ekspertes” Rudušas piecpadsmitā darbavieta atbilstoši viņas vektoram būs valsts televīzija

No 2020. gada 6. janvāra Latvijas Televīzijas Programmu daļas direktores pienākumus pilnā apjomā sākusi pildīt...

Foto

Laimīgā dzīve ar “suņa s...iem” un prognozēšanas rutīna

Ar svešvārdu “rutīna” neapzīmē vienīgi šablonisku darbību, kad valda ilgi trenēts un stabils, taču ne visai simpātisks automātisms....

Foto

Iniciatīva: valsts un pašvaldību autotransportu aprīkot ar GSM GPS izsekošanas ierīcēm

Brīdī, kad valstī trūkst naudas mediķiem, demogrāfijas jautājumiem, ir nepieciešams arī palūkoties, kur varētu ietaupīt...

Foto

Daudzi šeit Latvijā savā apziņā vēl nedzīvo kā Eiropā, par kuru sapņojam

Eiropa. Brīvā Eiropa. Padomju Latvijas laikā tā bija katra latvieša sapnis. Nostāsti par turīgajiem...

Foto

Valdībai jāpievērš uzmanība nepilnībām regulējumā par aptieku izvietojumu

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 18.decembrī, izskatot pieteikumu par Zāļu valsts aģentūras izsniegtām atļaujām aptiekas atvēršanai, atcēla...

Foto

Elektriskā dzīve

Pagātne ir ne tikai notikumiem, bet arī idejām. Notikums bez idejas ir ikdiena, bet notikums ar ideju kļūst par vēsturi. Pagājušā gadsimta otrajā gadu...

Foto

Pagātnes fakti tagadnei

Latvijas sabiedrības kādā daļā joprojām saglabājas speciāli iezombētais melīgais priekšstats par “perestroiku/atmodu”. Daudzi turpina slavēt tādus VDK sameistarotos pseidonacionālos mistrojumus kā LTF, LNNK,...

Foto

Lai arī pamazām, tomēr tiesiskā situācija Latvijā uzlabojas

23. decembrī Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošu Satversmei atzinusi normu, kas liedz kriminālvajāšanai izdotam Saeimas deputātam piedalīties Saeimas...

Foto

Datu valsts inspekcijas direktore jaunu izaicinājumu priekšā

Datu valsts inspekcijas vadītāja amatā tiku iecelta 2016.gada 5.aprīlī, neilgi pirms tika pieņemta Vispārīgā datu aizsardzības regula (2016.gada 27.aprīlī)...

Foto

No kā mums lūgt svētību jeb svētība vai lāsts?

Šajos Ziemassvētkos arhibīskaps Zbigņevs Stankēvičs aicina iznīcināt ļaunumu savās dzīvēs. Šai sakarā minēšu kādu piemēru, kur no...

Foto

Objektīvais faktors

Eksistenciālajai traģēdijai, kas latviešu tautā turpinās jau gadus trīsdesmit un izteikti triumfālu pakāpi ir sasniegusi “6.oktobra paaudzē”, ir objektīvs faktors. Tāds faktors patiešām eksistē...

Foto

Notiek sorosītu bezprecedenta uzbrukums Valsts policijai

Pēdējās dienās lielu vairumu Latvijas masu mediju ir pāršalkusi ziņa, ka it kā kāda persona terorizējot un vajājot žurnālistu organizāciju Re:Baltica un...