Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau 19 gadus Latvijā ir spēkā Dzīvnieku aizsardzības likums. Tā Preambula nosaka augstu morālo slieksni, kādai jābūt sabiedrības attieksmei pret dzīvību: „Cilvēces ētiskais pienākums ir nodrošināt visu sugu dzīvnieku labturību un aizsardzību, jo katrs īpatnis pats par sevi ir vērtība. Cilvēkam ir morāls pienākums cienīt jebkuru radību, izturēties pret dzīvniekiem ar iejutīgu sapratni un tos aizsargāt. Nevienam nav atļauts bez pamatota iemesla nogalināt dzīvnieku, nodarīt tam sāpes, radīt ciešanas vai citādi kaitēt.” Diemžēl dzīvē ne vienmēr notiek tā, kā noteikts likuma preambulā.

Daudzās dzīvnieku tiesību aizsardzības organizācijas, dzīvnieku patversmes, veterinārās klīnikas, atbildīgie glābšanas dienesti, mediķi, valsts un pašvaldības policija, citas iesaistītās atbildīgās institūcijas savā ikdienas darbā spiesti sastapties ar pilnīgi citu realitāti:

joprojām valstī nav saskaitīti esošie mājdzīvnieki - apzīmēti un reģistrēti valsts reģistrā LDC;

joprojām šī iemesla dēļ daudzos gadījumos nav iespējams konstatēt saikni - dzīvnieks/persona, kura par viņu ir atbildīga;

joprojām valstī ir neskaitāmas suņu un kaķu nereģistrētas audzētavas (vairotavas) kā ēnu ekonomikas ievērojams un visaptverošs rūpals, un tās joprojām nav nedz jāreģistrē, nedz to darbība ir kaut kādā veidā kontrolēta un reglamentēta;

joprojām pretēji jelkādai loģikai dzīvnieku patversmēm nav tiesību dzīvniekus, kuri tiek uzņemti, atdoti bijušajiem vai jaunajiem saimniekiem, apzīmēt/reģistrēt, bet atsevišķi vetārsti šo nelielo procedūru un tai sekojošo pienākumu suni reģistrēt ir padarījuši par dārgu „ekstru”, ko lielākā daļa valsts iedzīvotāju nevar atļauties;

joprojām, maldinot sabiedrību un mājdzīvnieku īpašniekus, tiem prettiesiski tiek uzspiesti papildu maksas pakalpojumi, piemēram, jebkuram lauku sētas vai patversmes sunim formēt Eiropas ceļošanas pasi;

joprojām tiek maldināta sabiedrība, ka vienīgais vai dominējošais veids, kā sakārtot šo jomu, ir bezsaimnieka vai klaiņojošu dzīvnieku fiziska likvidācija. Nav dzīvnieka, nav problēmu;

joprojām ir neizprotami saudzīga un nevarīga tiesu prakse tajos retajos gadījumos, kad lietas nonāk līdz tiesai, bet neseko adekvāts sods (skat. tālāk – tiesu prakses piemērus).

Šobrīd esošā reālā situācija ir un paliek tikai nebeidzama cīņa ar sekām, jo pašvaldības un dzīvnieku aizsardzības organizācijas, kurām pazudušie/atrastie un pamestie dzīvnieki jāizķer un jāuzņemas rūpes par tiem, tiek pārvērstas par bezizmēra miskastēm, kurās masveidā turpinās nonākt dzīvnieku līķi līdz ar ierēdņu pieprasītajām ES ceļošanas pasēm.

Likumam vajadzētu ne tikai noregulēt nozīmīgu jomu un audzināt sabiedrību, bet arī aizsargāt dzīvniekus no to mocītājiem, nepieļaut, ka varmākas paliek nesodīti vai saņem formālu sodu. Tāpat likumam vajadzētu audzināt sabiedrību, ka dzīvnieka turēšana ir atbildība, kas prasa rūpes un iemaņas. Dzīvnieks ir ļoti atkarīgs no sava saimnieka un nejēgas rokās var pārvērsties pat par ieroci, kas nodara kaitējumu arī citiem. Agresija ir cilvēka atbildība nevis slikts dzīvnieks vai pat suga. Latvija ir neliela Eiropas valsts, kurai savā atīstībā vajadzētu virzīties uz humānām vērtībām arī attieksmē pret neaizsargātajiem un no mums atkarīgajiem – arī dzīvniekiem.

Šobrīd Saeimā grozījumiem ir atvērts "Dzīvnieku aizsardzības likums" un "Veterinārmedicīnas likums". Tomēr vēl no 12. Saeimas pārņemtie priekšlikumi grozījumiem ir ... "kliedzoši":

- paredzēts no likuma svītrot pantu, ka "personai ir aizliegts turēt dzīvnieku, ja tā sodīta par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku";

- paredzēts turpināt pieļaut dzīvnieku pavairotāju darbību, nereģistrējot audzētavas un ļaujot viņiem darboties ēnu ekonomikas beznodokļu zonā, uzturot rūpalu ar nereģistrētu komercdarbību un tirgojot nereģistrētus suņus;

- paredzēts piespiest visus suņu saimniekus un patversmes pirkt suņiem ES ceļošanas pases, lai gan Eiropas regula to pieprasa tikai gadījumos, ja ar dzīvnieku izceļo no valsts.

Mēs, dzīvnieku aizsardzības organizācijas, neatbalstām šādas no 12. Saeimas virzītas izmaiņas, tāpēc iesniedzam 13. Saeimai savus priekšlikumus:

1. priekšlikums: par cietsirdīgu attieksmi pret dzīvniekiem sodītām personām ir jāpiemēro obligāts papildsods – dzīvnieka konfiskācija un/vai aizliegums turpmāk turēt dzīvniekus. Vainīgai personai ir pienākums atlīdzināt visus ar dzīvnieka glābšanu vai turēšanu saistītos izdevumus.

Katru gadu privātpersonas vai dzīvnieku aizsardzības organizācijas raksta simtiem iesniegumu uzraugošajām iestādēm par acīmredzamiem un klajiem pāridarījumiem dzīvniekiem, lūdzot izmeklēt un saukt pie atbildības vainīgos. Vairumā gadījumu iestādes atsaka lietas ierosināšanu, vai arī tās tiek slēgtas pierādījumu trūkuma vai noilguma dēļ.

Lūk, statistika par 7 gadiem par valstī uzsāktajiem kriminālprocesiem, kuri kvalificēti atbilstoši Krimināllikuma 230. pantam, pēc kura soda personas par cietsirdību pret dzīvniekiem:

2011. gads - uzsākti 52 kriminālprocesi;

2012. gads - uzsākts 41 kriminālprocess;

2013. gads - uzsākti 49 kriminālprocesi;

2014. gads - uzsākti 50 kriminālprocesi;

2015. gads - uzsākti 35 kriminālprocesi;

2016. gads - uzsākti 47 kriminālprocesi;

2017. gads - uzsākti 49 kriminālprocesi.

Neliels ieskats lietās, kas tomēr tikušas līdz notiesājošam spriedumam:

divu personu grupa, atrodoties alkohola ietekmē, izmanto mokošus paņēmienus, žņaudz pie ķēdes piesietu suni, pēc kā ar lāpstu sit sunim pa galvu, ķermeni, kā arī sper dzīvniekam ar kājām. Turpinot savas darbības, personas aizvelk vēl dzīvu suni līdz tuvumā esošajai upei un aprok suni bedrē, atstājot tā purnu ārā. Noziedzīga nodarījuma rezultātā sunim, kurš brīnumainā kārtā izdzīvo, konstatē lūzumus un ķermeņa sasitumus. Tiesas nolēmums - persona sodīta ar piespiedu darbu uz 180 stundām;

persona, atrodoties alkohola ietekmē, divu nepilngadīgu bērnu klātbūtnē ielika suni polietilēna maisā un tīši ilgstoši žņaudza suni ar rokām aiz kakla, sita sunim ar dūrēm un spieda ar ceļgalu sunim kakla rajonā, kā rezultātā dzīvnieks gāja bojā. Tiesas nolēmums - brīvības atņemšana uz 1 gadu ar probācijas uzraudzību uz 3 gadiem;

persona, atrodoties alkohola ietekmē, sabiedriskā vietā uz ielas pie veterinārās klīnikas un citu cilvēku klātbūtnē satvēra sev piederošu kaķi aiz pakaļkājām un vairākas reizes trieca kaķa galvu un ķermeni pret ielas bruģi, kā rezultātā dzīvnieks gāja bojā. Tiesas nolēmums - starp prokuroru un apsūdzēto noslēgta vienošanās par sodu, piemērots piespiedu darbs uz 100 stundām;

persona, atrodoties alkohola ietekmē, sabiedriskā vietā uz dzelzceļa stacijas perona nepilngadīgas personas klātbūtnē ar mačeti, kuras garums bija 35 cm, ne mazāk kā piecas reizes cirta kaķim, kā rezultātā dzīvniekam tika nodarīts liels daudzums miesas bojājumu un, likumsakarīgi, dzīvnieks gāja bojā. Tiesas nolēmums - brīvības atņemšana uz 1 gadu;

persona koplietošanas virtuvē redzot, ka kaimiņu kaķis sagāzis mantas un saplēsis šķīvjus, satvēra kaķi aiz skausta, nonesa kaķi kāpņutelpā pie ieejas ārdurvīm un ar malkas pagali vairākas reizes iesita kaķim pa galvu un ķermeni, kamēr kaķis pārstāja brēkt. Pieņemot, ka dzīvnieks ir miris, apsūdzētā ielika kaķi polietilēna maisā un izmeta to atkritumu konteinerā. Kaķa nāve iestājās no liela daudzuma miesas bojājumu aptuveni 4 stundas pēc pielietotās vardarbības. Tiesas nolēmums - piespiedu darbs uz 70 stundām;

persona redzot, ka viņa īpašumā ienācis kaimiņu suns, ar medību bisi divas reizes izdarīja mērķtiecīgus šāvienus, kā rezultātā suns gāja bojā. Tiesas nolēmums - brīvības atņemšana uz 4 mēnešiem nosacīti, ar pārbaudes laiku uz 6 mēnešiem;

persona, nolūkā atbrīvoties no pieklīduša suņa, ar armatūras stieni vairākas reizes iesita sunim pa galvu, pēc kā apraka suni pie mājas pamatiem. Tiesas nolēmums-īslaicīga brīvības atņemšana uz 3 mēnešiem;

persona kopīgas alkohola lietošanas laikā ar paziņu, kurš izklāstīja vēlmi atbrīvoties no sava kaķa, nolēma paziņam “palīdzēt”. Abas personas ievietoja kaķi polietilēna maisā, bet maisu ar kaķi ielika spainī. Laikā, kad kaķa saimnieks bija aizgājis gulēt, apsūdzētais iemeta maisā esošo kaķi degošā krāsnī un aizvēra krāsns durvis. Kad pēc laika apsūdzētais atvēra krāsns durvis, apdegušais kaķis no krāsns izlēca, pēc kā dzīvoklī gāja bojā. Tiesas nolēmums - īslaicīga brīvības atņemšana uz 1 mēnesi, ar probācijas uzraudzību uz 1 gadu;

persona, nolūkā atbrīvoties no sev piederošā suņa, savā dzīves vietā ar krāsns kruķi iesita gulošam sunim divas reizes pa galvu. Kad suns izrāvās no apsūdzētā satvēriena, apsūdzētais vairākas reizes ar krāsns kruķi iesita sunim pa galvu, nodarot dzīvniekam smagus miesas bojājumus. Tiesas nolēmums - brīvības atņemšana uz 10 mēnešiem nosacīti, ar pārbaudes laiku uz 1 gadu;

persona, atrodoties alkohola ietekmē, mājas pagalmā piegāja pie citai personai piederošā, pie ķēdes piesietā suņa un ar pirmstiesas procesā nenoskaidrotu priekšmetu divas reizes iesita sunim pa galvu, kā rezultātā suns gāja bojā. Turpinot savas darbības, apsūdzētais nogalināto suni ielika maisā, aizveda no notikuma vietas un izsvieda grāvī. Tiesas nolēmums - piespiedu darbs uz 100 stundām;

persona, pārceļoties no dzīves vietas Jelgavas novadā uz Rīgu, atstāja sev piederošo pie ķēdes piesieto suni savā iepriekšējā dzīves vietā, kā rezultātā suns, nenodrošināts ar ūdeni un barību, gāja bojā. Tiesas nolēmums - piespiedu darbs 100 stundas;

persona, nolūkā atbrīvoties no sev piederošā pie ķēdes piesietā suņa, ar koka nūju izdarīja ne mazāk kā 10 sitienus pa suņa galvu un ķermeni, kā rezultātā suns gāja bojā. Tiesas nolēmums - brīvības atņemšana uz 2 gadiem.

Šie piemēri liecina par cilvēcīguma trūkumu sabiedrībā, par elementāras empātijas trūkumu pret neaizsargātāko. Šāda tiesu prakse, piemērotie sodi ir neatbilstoši un šāds soda veids ne vienmēr sasniedz likumā noteiktā soda mērķi.

Par valstī uzsāktajiem kriminālprocesiem, kuri kvalificēti atbilstoši Krimināllikuma 2301. pantam par dzīvnieku nodarījumiem cilvēkam:

2011. gads - uzsākti 109 kriminālprocesi, tai skaitā 1 pēc panta otrās daļas;

2012. gads - uzsākti 82 kriminālprocesi, tai skaitā 1 pēc panta otrās daļas;

2013. gads - uzsākti 79 kriminālprocesi, tai skaitā 2 pēc panta otrās daļas;

2014. gads - uzsākti 64 kriminālprocesi;

2015. gads - uzsākti 46 kriminālprocesi;

2016. gads - uzsākti 45 kriminālprocesi, tai skaitā 1 pēc panta otrās daļas;

2017. gads - uzsākti 52 kriminālprocesi.

Neliels ieskats tiesu praksē:

nepilngadīgajam suņa uzbrukuma un kodienu rezultātā nodarīti viegli miesas bojājumi, sakosta apakšlūpa. Tiesas nolēmums – suņa īpašniekam piespiedu darbs 100 stundas, piedzīta kaitējuma kompensācija 400 eiro;

personai suņa uzbrukuma un kodienu rezultātā nodarīti viegli miesas bojājumi, divas kostas brūces kājā. Tiesas nolēmums - naudas sods 1290 eiro apmērā, piedzīta kaitējuma kompensācija 6,45 eiro;

personai suņa uzbrukuma un kodienu rezultātā nodarīti viegli miesas bojājumi, divas kostas brūces rokā. Tiesas nolēmums - piespiedu darbs 100 stundas, piedzīta kaitējuma kompensācija 350 eiro apmērā;

personai divu suņu uzbrukuma un kodienu rezultātā nodarīti vidēja smaguma miesas bojājumi, 18 kostas brūces rokās un kājās. Tiesas nolēmums - naudas sods 1290 eiro apmērā, piedzīta kaitējuma kompensācija 2254,97 eiro apmērā;

personai suņa uzbrukuma un kodienu rezultātā (suns izraujas no 12 gadus vecas meitenes turētas pavadas) nodarīti vidēja smaguma miesas bojājumi, kostas brūces rokā. Tiesas nolēmums - piespiedu darbs 80 stundas, piedzīta kaitējuma kompensācija 387,03 eiro apmērā;

personai suņa uzbrukuma un kodienu rezultātā nodarīti viegli miesas bojājumi, kostas brūces rokā un kājā. Tiesas nolēmums - piespiedu darbs 80 stundas, piedzīta kaitējuma kompensācija 1290,60 eiro apmērā;

personai suņa uzbrukuma un kodienu rezultātā nodarīti viegli miesas bojājumi, kostas brūces rokā un sēžas rajonā. Tiesas nolēmums - piespiedu darbs 40 stundas, piedzīta kaitējuma kompensācija 100 eiro apmērā;

nepilngadīgajam suņa uzbrukuma un kodienu rezultātā nodarīti viegli miesas bojājumi, kosta brūce rokā. Tiesas nolēmums - piespiedu darbs 80 stundas, piedzīta kaitējuma kompensācija 200 eiro apmērā;

nepilngadīgajam suņa uzbrukuma un kodienu rezultātā nodarīti viegli miesas bojājumi, kosta brūce rokā. Tiesas nolēmums - piespiedu darbs 40 stundas;

nepilngadīgajam suņa uzbrukuma un kodienu rezultātā nodarīti viegli miesas bojājumi, piecas kostas brūces kājā. Tiesas nolēmums - piespiedu darbs 80 stundas, piedzīta kaitējuma kompensācija 100 eiro apmērā.

Vainīgo saukšana pie atbildības ir bijusi iespējama tikai tāpēc, ka ir bijusi iespēja konstatēt saikni – suns un tā saimnieks. Jāpiezīmē, ka bieži vien tas nav iespējams iepriekš minēto iemeslu dēļ – suņi nav čipoti un pat, ja ir, tie nav reģistrēti LDC datu bāzē.

Sabiedrībā nav veikts pietiekošs izskaidrošanas darbs un daudzi suņu īpašnieki nav informēti par likuma prasībām, saviem pienākumiem un atbildību par normatīvajos aktos paredzēto pienākumu nodrošināt sabiedrības drošību no iespējamā apdraudējuma, ko var radīt viņu dzīvnieks. Jāsaprot, ka atbildība par bīstamiem un agresīviem suņiem, kuri sistemātiski apdraud sabiedrības drošību, bet kuru īpašnieki nenovērš iespējamos apdraudējuma cēloņus, gulst uz saimnieka pleciem!

Nepieciešama to saimnieku apzināšana/reģistrēšana, kuru dzīvnieks izdarījis uzbrukumu un nodarījis miesas bojājumus vairākkārt.

2. priekšlikums: ieviest stingras likuma normas dzīvnieku pavairotājiem, kas turpmāk liegtu tiem nelegāli nodarboties ar šo beznodokļu rūpalu – vairot, turēt un tirgot dzīvniekus. Ar likumu uzdot par pienākumu Ministru kabinetam izstrādāt un apstiprināt noteikumus par dzīvnieku audzētavām, to obligātu reģistrāciju un labturības prasībām, kā arī piemērot nesterilizētu dzīvnieku turētājiem paaugtinātas turēšanas nodevas, bet pavairotājiem - licences. Aizliegt pavairotājiem tirgot nereģistrētus suņus.

Mājas (istabas) dzīvnieku audzētāji/pavairotāji – pašlaik šis rūpals tiek definēts kā "hobijs", kas ir ārpus jelkādas uzskaites un kontroles. Tā ir pilnīgi neorganizēta un nekontrolēta saimnieciskā darbība, kuras dēļ cieš dzīvnieki (to vairošana notiek uz dzīvnieka veselības rēķina, tiek “selekcionēti” slimi un kropli dzīvnieki, tādējādi, pārkāpjot arī patērētāju tiesības; kas bieži vien ir saistīta ar mājdzīvnieku zādzībām, lai iegūtu papildu “materiālu vairošanai”, vai krāpšanu, pārdodot par lielu atlīdzību bezšķirnes dzīvniekus (bieži vien ar viltotiem dokumentiem)).

Cieš arī sabiedrība (nekontrolēta mājas (istabas) dzīvnieku vairošana ir radījusi milzīgu šādu dzīvnieku pārprodukciju – klaiņojošu un bezsaimnieka dzīvnieku skaits pārsniedz pašvaldību finansiālās iespējas uzturēt šo seku humānus risinājumus, pašvaldību pakalpojumi paredz masveida eitanāzijas, kas ir ne tikai neētisks, bet arī dārgs pakalpojums).

Nepieciešams izstrādāt MK noteikumus, kuri regulē mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju darbību un nosaka paaugstinātas nodevas vai licences par nesterilizētu dzīvnieku turēšanu un vairošanu.

Neraugoties uz normatīvo aktu obligāto prasību no 2017. gada 1. janvāra īpašniekiem reģistrēt visus suņus, šī norma masveidā tiek ignorēta no dzīvnieku pavairotāju puses. Šo normu ievēro godprātīgi audzētāji, biedrības un patversmes, kam nav vienaldzīgs dzīvnieku turpmākais liktenis.

Atgādinām, ka būtiskākais termiņš suņa apzīmēšanai un reģistrēšanai LDC ir tā atsavināšanas brīdis, kad dzīvnieks tiek iegādāts – nopirkts, adoptēts, uzdāvināts. Atsavināšana kucēniem atļauta no 2 mēnešu vecuma, tāpēc ir svarīgi, lai valsts reģistrā tiktu fiksēts tā atsavinātājs un dati tiktu pārreģistrēti uz ieguvēju – jauno saimnieku. Godprātīgi audzētāji un patversmes šo normu ievēro jau tagad, jo viņiem ir svarīgs dzīvnieka turpmākais liktenis. Ja dzīvnieks noklīst vai viņu apzināti pamet vai moka, reģistrētam sunim viegli var atrast viņa saimnieku un/vai audzētāju. Atgādinām – ikviens, kurš iegādājas kucēnu bez jau reģistrēta čipa, ir līdzatbildīgs pārkāpējs, kurš atbalsta nelegālos suņu pavairotājus.

3. priekšlikums: steidzami uzdot Ministru kabinetam pārstrādāt mājas (istabas) dzīvnieku obligātās apzīmēšanas un reģistrēšanas noteikumus. Dzīvnieku apzīmēšanas procesā iesaistīt arī apmācītas personas, kā to paredz ES regula. Noteikt kārtību, kādā sabiedriskās dzīvnieku aizsardzības organizācijas tiek iesaistītas dzīvnieku aizsardzības un labturības prasību ievērošanas uzraudzībā.

Dzīvnieku aizsardzības organizācijas ir primāri ieinteresētas dzīvnieku aizsardzībā – tas noteikts gan šo organizāciju statūtos, gan arī šīs organizācijas ir tās, kuras vistiešāk saskaras ar cietušajiem dzīvniekiem (klaiņojoši dzīvnieki, pamesti dzīvnieki, no cietsirdības cietuši dzīvnieki, dzīvnieki, kuru turēšanā netiek ievērotas labturības prasības, dzīvnieki, kuri cieš turēšanas noteikumu pārkāpumu dēļ, negadījumos cietuši dzīvnieki u.t.t.). Palīdzības sniegšana šiem dzīvniekiem, diemžēl, ir jau cīņa ar sekām. Būtiski ir ieguldīt spēkus un resursus cēloņu novēršanā – savlaicīgi reaģēt uz riskiem, kā arī uz sūdzībām, īstenot preventīvas darbības, veikt informēšanas un izglītošanas pasākumus.

Lai efektīvāk un lietderīgāk izmantotu sabiedrības un nevalstisko organizāciju resursus dzīvnieku aizsardzības nozarē, ļoti nepieciešama organizēta kārtība, kā valsts institūcijām sadarboties ar dzīvnieku aizsardzības organizācijām, kādus uzdevumus var pilnvarot veikt šīm organizācijām, kādas būtu prasības, ko organizācijām jāievēro, kāds būtu šo organizāciju statuss komunikācijā ar sabiedrību, iestādēm u.c., pildot valsts institūciju uzticētos uzdevumus.

Kopš 2017. gada 1. janvāra valstī ir spēkā obligāta visu suņu reģistrēšana – tomēr šī norma ir neefektīva un nesasniedz normas mērķi (suņu reģistrēšana ir primārais nosacījums sabiedriskās kārtības un sabiedriskās drošības nodrošināšanai, dzīvnieka aizsardzībai, īpašnieka atbildības pastiprināšanai, pašvaldības nodevas par dzīvnieka turēšanu iekasēšanai), jo suņa apzīmēšana ar mikroshēmu pašlaik tikai pie praktizējoša veterinārārsta ir nesamērīgi dārga. Ja valsts nevar ierobežot obligātā pienākuma izmaksas un radīt priekšnoteikumus, lai suņa īpašnieks var saņemt suņa apzīmēšanas pakalpojumu par saprātīgu cenu, tad ir alternatīva, ko pieļauj Regula Nr. 576/2013 – atļaut suņa apzīmēšanu veikt apmācītām personām (piemēram, dzīvnieku aizsardzības organizāciju un dzīvnieku patversmju pārstāvjiem), kas šo pakalpojumu padarīs pieejamu visai sabiedrībai, nevis tikai sabiedrības maksātspējīgajai daļai.

Atbilstoši dzīvnieku patversmju datiem 2018. gadā mazāk nekā 1/5 daļa suņu, kuri nonāca dzīvnieku patversmju redzeslokā, ir bijuši reģistrēti. Ja pieņem, ka dzīvnieku patversmes lielākoties saskaras ar pilsētu suņiem, tad lauku apvidos nereģistrēto suņu skaits vispār nav apzināms, bet kaitējums, ko suņi nodara savvaļas videi un zemnieku saimniecībām, kurās tiek turēti lauksaimniecības dzīvnieki, ir milzīgs.

Dzīvnieka apzīmēšana ar mikroshēmu ir vienkārša procedūra, kuras laikā pusei no rīsa graudiņa izmēra ziņā līdzvērtīgais mikročips tiek ievadīts dzīvniekam zemādā ar speciālu vienreiz lietojamu šļircei līdzīgu aplikatoru. Tā nav zāļu injekcija, kur nepieciešams izvērtēt dzīvnieka veselības stāvokli, svaru, zināt zāļu pielietošanas pamatotību vai daudzumu. Dzīvnieka apzīmēšana aizņem pāris sekundes un ir daudzkārt vienkāršāka un ātrāka nekā, piemēram, ērces izņemšana vai nagu apgriešana dzīvniekam. Iepriekš Ministru kabineta virzītais un 12. Saeimā, diemžēl, noraidītais priekšlikums, par mājas (istabas) dzīvnieku apzīmēšanas procedūras uzticēšanu arī apmācītām personām, kā to paredz ES regula, uzskatāms par Veterinārārstu biedrības atsevišķu personu klaju lobiju ar mērķi maldināt deputātus. 2 gadu laikā kopš spēkā ir obligātā norma par apzīmēšanu/reģistrēšanu, ir pierādījies, ka neizmantot ES regulā noteikto iespēju un apzīmēšanas/reģistrēšanas procesā neiesaistīt apmācītas personas ir kļūdains lēmums. Taču kļūdas vienmēr var un vajag labot.

Šobrīd mūsu valstī apmācītas personas:

- var veikt neārstnieciskas operācijas lauksaimniecības dzīvniekiem (acu zobu izkniebšana vai noslīpēšana, astes amputācija, kastrācija sivēniem, deguna riņķa ielikšana cūkai; cāļiem līdz 10 dienu vecumam atļauts veikt knābju korekciju – to visu veic persona, ko veterinārārsts ir teorētiski un praktiski apmācījis attiecīgo operāciju veikšanā);

- ievietot krotāliju lauksaimniecības dzīvniekam ausīs – var veikt īpašnieks, turētājs, praktizējošs veterinārārsts vai fiziska persona, kura ir saņēmusi sertifikātu vai apliecību vērtēšanas un pārraudzības veikšanai;

- zirgu dzimtas dzīvnieku apzīmē, implantējot transponderu, vērtēšanas eksperts vai praktizējošs veterinārārsts;

- kauj lauksaimniecības dzīvniekus apmācītas personas; nogalina savvaļas dzīvniekus medībās – apmācītas personas ar šaujamieroci.

4. priekšlikums: uzdot Ministru kabinetam izstrādāt un apstiprināt kārtību, kādā tiek organizēta bezsaimnieku kaķu sterilizēšana, noteikt labturības prasības un noteikumus, kas aizsargātu jau izveidotas sterilizētu kaķu kolonijas un to aprūpētājus no cietsirdības un patvaļas.

Pašlaik Dzīvnieku aizsardzības likumā iekļautas tikai vispārējās normas. Tomēr vēl ir jautājumi, kuriem nav tiesiskā regulējuma un tādēļ nav nodrošināma ne šo dzīvnieku aizsardzība pret ļaunprātību, ne sabiedrības interešu aizsardzība no kaitīgajām sekām, kas rodas normatīvā regulējuma neesamības dēļ.

Pašlaik Dzīvnieku aizsardzības likums paredz , ka: "Par klaiņojošu dzīvnieku nav uzskatāms sterilizēts kaķis, kas uzturas pilsētā vai lauku apdzīvotā vietā dzīvojamo māju tuvumā." un ka: "Saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem vietējā pašvaldība var atļaut pilsētā vai lauku apdzīvotā vietā dzīvojamo māju tuvumā turēt sterilizētu bezsaimnieka kaķi, ja tiek nodrošināta tā labturība un apzīmēšana."

Praksē pierādījies, ka ar šo ir par maz – ne pašvaldībām ir vienots priekšstats, kā rīkoties ar bezsaimnieka kaķu skaita ierobežošanu, ne bezsaimnieka kaķu aprūpētājiem ir izpratne par savām tiesībām, piemēram, kā īstenot savu un aprūpējamo kaķu tiesību aizsardzību. Daudzas pašvaldības Latvijā atvēl ievērojamus līdzekļus sterilizētu bezsaimnieka kaķu koloniju izveidei. Piedāvājam pēc analoģijas ar tiesisko regulējumu par pašvaldību nodevu noteikšanas kārtību arī šajā jautājumā izstrādāt MK noteikumus ar vispārējām normām un principiem, uz kā pamata katra pašvaldība var izstrādāt saistošos noteikumus savā administratīvajā teritorijā, ja pašvaldībai ir nepieciešamība risināt bezsaimnieka kaķu problēmu.

5. priekšlikums: stiprināt Dzīvnieku aizsardzības likumā humānas vērtības, pagarinot noklīduša vai klaiņojoša dzīvnieka uzturēšanas laiku patversmē līdz 30 dienām, tāpat kā tas šobrīd paredzēts konfiscētiem dzīvniekiem. Tas nodrošinātu daudz lielāku iespēju atrast jaunu saimnieku dzīvniekam.

Mēs dzīvojam 21. gadsimtā un virzāmies humānas sabiedrības virzienā. Tāpēc pēc analoģijas ar 50. panta 7) noteikto: "dzīvnieka eitanāziju atļauts veikt, ja 30 dienu laikā pēc tam, kad stājies spēkā lēmums par dzīvnieka konfiskāciju, neizdodas atrast tam jaunu īpašnieku", nesaskatām atšķirību starp klaiņojošu vai konfiscētu dzīvnieku, kurš palicis bez saimnieka. Kāpēc vieniem atvēlētas dzīvot 14 dienas, bet otriem 30 dienas? Lai mūsu sabiedrībā nostiprinātu humānas vērtības un dotu tiesības dzīvniekiem sagaidīt savu iespēju atrast saimnieku vienādi abos gadījumos, lūdzam noteikt 30 dienu termiņu obligātajai patversmju dzīvnieku uzturēšanai.

Ieviešot paaugstinātas nodevas par nesterilizētu dzīvnieku turēšanu, licences par dzīvnieku tirdzniecību un, ar apmācītu personu palīdzību savos novados ieviešot sekmīgu obligāti apzīmējamo dzīvnieku reģistrāciju, pašvaldībām ir iespēja gūt finanšu līdzekļus, lai nodrošinātu maksimāli ētisku attieksmi pret patversmēs nokļuvušajiem dzīvniekiem, tos masveidā nelikvidējot.

Lūdzam Saeimu noteikt saprātīgu izstrādes termiņu visiem šajos priekšlikumos uzskaitītajiem MK noteikumiem, uzliekot par pienākumu Ministru kabinetam tos apstiprināt līdz 2019. gada 4. oktobrim, kas ir Starptautiskā dzīvnieku aizsardzības diena.

Lūdzam uzdot par pienākumu Zemkopības ministrijai atvērt grozījumiem vienotā paketē MK noteikumus Nr. 407 (16.05.2006.), MK noteikumus Nr. 266 (04.04.2006.), MK noteikumus Nr. 678 (02.10.2012.), bet pārstrādāšanai - MK noteikumus Nr. 491 (21.06.2011.), jo daudzas normas tajos ir novecojušas, nepilnīgas vai pretrunīgas. Apliecinām, ka dzīvnieku aizsardzības organizācijas ir gatavas konstruktīvam darbam ministriju izveidotajās darba grupās, lai pilnveidotu normatīvos aktus par labu dzīvnieku aizsardzībai un labturībai. Pietiek valstī cīnīties ar sekām, ir jāpilnveido normatīvie akti, lai pie atbildības tiktu saukti to pārkāpēji!

* Nodibinājums “Dzivniekupolicija.lv”, reģ. nr. 40008206982

Biedrība Dzīvnieku pansija Ulubele, reģ. nr. 40008095993

Dzīvnieku aizsadzības biedrība “Nepērc Adoptē”, reģ.nr. 40008277631

Jauniešu organizācija Restart.lv, reģ.nr. 40008232576

Dzīvnieku aizsardzības biedrība “Ar sirdi delnā”, reģ.nr. 40008230734

Biedrība “Dzīvnieku sargi”, reģ.nr. 50008260001

Biedrība “Animal helper”, reģ.nr. 40008279350

Biedrība “Bolderajas grupa”, reģ.nr. 40008130714

Biedrība “Palīdzēsim dzīvniekiem”, reģ.nr. 40008201966

Biedrība “Klubs”Seskumīlis””, reģ.nr. 40008117275

Biedrība “Cat Care Community”, reģ.nr. 40008240732

Dzīvnieku palīdzības dienests, reģ.nr. 50008258651

Dzīvnieku patversme SIA “labiekārtošana D”, LV4150103003033

Patversme SIA “Rēzeknes namsaimnieks”, reģ.nr. 40003215461

Dzīvnieku aizsardzības biedrība “LIBERTA”, reģ.nr. 40008222864

Dzīvnieku aizsardzības biedrība “Ķepu-ķepā”, reģ.nr. 40008176673

Dzīvnieku aizsardzības biedrība “Dzīvnieku SOS”, reģ.nr. 40008105469

Biedrība “Minku SOS”, reģ.nr. 50008190931

Dzīvnieku aizsardzības biedrība “Trīnīte”, reģ.nr. 40008190018

Dzīvnieku aizsardzības biedrība “Minku parks”, reģ.nr. 40008203721

Slokas dzīvnieku patversme, reģ.nr. 40103471359

Biedrība “Latvijas vilki un lūši”, reģ.nr. 40008273358

Biedrība “Astes un ūsas”, reģ.nr. 40008179114

Auces dzīvnieku aizsardzības biedrība, reģ.nr. 40008220153

Novērtē šo rakstu:

12
20

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Jautājums – kāda ir C19 Pasakas morāle? Kāds ir Lāsts?

FotoUz kādas vientuļas salas vārdā Pasaule dzīvoja 100 ciltis (Valstis), kuras vadīja Valdnieki, un viens Burvis (baņķieris). Burvis bija vienīgais, kas prata radīt naudu no gaisa, viņš to radīja, lai aizdotu tiem Valdniekiem, kas Burvi spēja pārliecināt, ka viņi spēs naudu ar procentiem atdot noteiktā laikā. Tā Burvis izgudroja naudu, pār kuru valdīja Valdnieki, savstarpēji norēķinoties ar citiem Valdniekiem.
Lasīt visu...

21

Signāls

FotoVai maskas lietošana pēc koloniālās pārvaldes lēmuma ir medicīniski pamatota? Drīzāk nē nekā jā. Kādēļ tad cilvēki liek uz sejas to? Jo viņiem ir bailes. Bailes tikt izsēdinātiem no transporta, bailes tikt administratīvi sodītiem. Tās ir bailes no varas.
Lasīt visu...

21

Maskai nav nekāda sakara ar valdības gāšanu

FotoReāli fakti - Covid19 ir lipīgs, paaugstinās temperatūra, pazūd oža, bezspēks utt. Iespējams, daudzi jau ir pārslimojuši bez acīmredzamiem simptomiem vai komplikācijām. Manā paziņu lokā viena persona ir mirusi, viena atrodas karantīnā. Tā nav nekāda izklaide izslimot šo “zarazu”.
Lasīt visu...

21

Nevienam nevajadzētu būt tiesībām lemt par cita cilvēka dzīves vērtību

FotoŠogad ir apritējuši 10 gadi, kopš Latvijas Republikā ir stājies spēkā likums “Par Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām”, un 5 gadi, kopš Labklājības ministrija īsteno Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansētu projektu deinstucionalizācijas (DI) jomā. Un kāpēc par šo nozīmīgo tēmu runāju tieši tagad, jo 10. oktobrī visā pasaulē tika atzīmēta Pasaules Garīgās veselības diena.
Lasīt visu...

12

Krīzes brīdī pacientus šķiros…

FotoTātad Latvija tagad ieviesīs praksi, kādu it kā pielieto daudzās pasaules valstīs, kad krīzes apstākļos šķiro pacientus – kurus ir vērts ārstēt, kurus ne. Bet cik daudz ir to pasaules valstu, kuras būtu tik ļoti okupantu pārpildītas kā Latvija? Lūk, tas ir jautājums.
Lasīt visu...

21

Priekšlikumi Latvijas Republikas Ministru prezidentam K.A. Kariņam: ierosinu pilnībā pārtraukt jaunu klientu ievietošanu valsts sociālās aprūpes centros

FotoViena no tiesībsarga funkcijām ir veicināt privātpersonas cilvēktiesību aizsardzību , kas ir īpaši būtiski attiecībā uz mazaizsargātajām personu grupām. Tādēļ par vienu no prioritātēm savā darbībā tiesībsargs jau vairākus gadus izvirza personu ar īpašām vajadzībām tiesību aizsardzību. Starptautisko cilvēktiesību mērogā par vienu no pamatdokumentiem ir atzīstama Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām, kura Latvijā stājās spēkā 2010.gada 31.martā. Saskaņā ar likuma „Par Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām” 2. pantā noteikto šīs konvencijas ieviešanu Latvijā koordinē Labklājības ministrija, bet tās īstenošanu pārrauga Tiesībsarga birojs.
Lasīt visu...

12

Nevis masku nēsāšana, bet gan C19 pneimonija ierobežo tavu brīvību

FotoVai man ir pazīstamie, kuri slimo vai ir miruši no C19** infekcijas? Vai tas, ka es strādāju reanimācijā ar īpaši smagiem pacientiem, kuriem ir uzstādīta C19 infekcijas diagnoze, ļauj man atbildēt uz pirmo jautājumu "Jā!"?
Lasīt visu...

12

Covid19 spilgti izgaismojis melnus plankumus Latvijas medicīnā, bet, iespējams, krīze Baltkrievijā pavēra ceļu to lāpīšanai

FotoKaut arī no 3. jūnija oficiāli ir pieejami visi valsts apmaksātie plānveida ambulatorie un stacionārie veselības aprūpes pakalpojumi, vēl joprojām rindas uz tiem var pārsniegt pat 9 mēnešus. Daļēji šo situāciju sekmēja pilnīga ambulatoro iestāžu slēgšana uz trim nedēļām šī gada aprīlī, bet situāciju iespaidoja arī hroniskais ārstu trūkums pilnīgi visās Latvijas medicīnas iestādēs.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas KDLO dienas ir skaitītas: Putina 5. pants nedarbojas

Nav noslēpums, ka Kaukāzs vienmēr ir bijis ne visai sagremojams kumoss ne tikai cara laiku Kremlim, bet...

Foto

Taksometru sektorā ēnu ekonomika zeļ un plaukst

Kurš gan nav pieradis, ka politiķi sola, pēc tam atkal sola un tad jau politiķi mainās – pirmo solītāju...

Foto

Satversmes tiesa lēmusi atcelt iepriekšējo praksi, piedzenot parādus un kompensācijas par bojātiem dabasgāzes skaitītājiem

Jau šī gada martā sabiedrība tika informēta par spriedumu, kurā Satversmes tiesa...

Foto

Kam kalpo Latvijas žurnālistikas vaļi?

Es gaidīju pirmdienu. Man no prāta neiziet skaitlis 200. Līdzīgi kā Berlīnē “30 tūkstoši” un Roberta Kenedija Jr. publicētie foto, kurus...

Foto

Cerams, šī vēstule par iespējamiem nodarījumiem autoriem nonāks pie adresāta: atklāta vēstule Latvijas Republikas kultūras ministram

Rakstu Jums kā vienkāršam cilvēkam, negribu vērsties pie amatpersonas uzslāņojumiem....

Foto

Viendzimumu attiecību regulējums – postmodernās un vecās Eiropas sadursme

Ceturtdien LTV raidījumā "Šodienas jautājums" tika apspriesta klasisko un viendzimuma partnerattiecību problemātika. Politiķu un žurnālistes diskusijā parādījās...

Foto

Prātojums par uzvaru cīņā pret noziedzību un netīrību

Regresīvos vecos laikos bija tāds populārs jociņš par kādas vārdā nesauktas kopienas pārstāvi, kurš mēģinājis atradināt savu ķēvi...

Foto

Vakcinēšanās - glābiņš vai spriedums?

Šī gada 1.oktobrī stājies spēkā 29.septembrī pieņemts lēmums, kurš attiecas uz lielu sabiedrības daļu, bet perspektīvā - uz mums visiem. Lēmums...

Foto

Par maratonu un Covid19

Godātie Veselības ministrijas, SPKC, Rīgas domes, Rīgas satiksmes, AirBaltic un lidostas Rīga darbinieki! Mediķiem un transporta darbiniekiem šis ir bijis īsts baigais gads. Visu cieņu “frontlainiešiem” un...

Foto

Citu valstu mediji pārņem Latvijas informatīvo telpu

Bez atbilstoša valsts atbalsta komercmedijiem vietējā satura ražošanai 2021.gadā Latvijas informatīvo telpu pārņems Krievijas politiskajām interesēm atbilstošs saturs. Citu...

Foto

Atklātā vēstule par Zemgales vienīgā atkritumu apsaimniekošanas poligona “Brakšķi” saglabāšanu tautsaimniecības interesēs

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas...

Foto

Makrona nepārliecinošā spēle ar Krieviju: ieradies nomierināt Baltiju, viņš to it nemaz neizdarīja

“Ceļš uz elli ir bruģēts ar labiem nodomiem” — šis britu sakāmvārds nāca...

Foto

Atkritumu poligoni kā nacionālās drošības jautājums, jeb Kāpēc likvidēt Zemgales vienīgo atkritumu apsaimniekošanas poligonu ir riskanti

Ir publiskots VARAM sagatavotais informatīvais ziņojums “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas...

Foto

Tiesiskums ieviests, tagad mūs interesē lielveikali

Lai veicinātu plašāku Latvijas izcelsmes produkcijas īpatsvaru mazumtirdzniecības lielveikalu ķēdēs, Jauno konservatīvo Saeimas deputāti šodien tikās ar "Maxima Latvija" pārstāvjiem....

Foto

Vai tiešām iemeslu pietrūkst, lai izietu ielās?

Ir daļa cilvēku, kuri joprojām nesaprot, kas ir iemesls, lai 10.oktobrī izietu ielās. Nesaprot, jo ir pierasts neko nedarīt...

Foto

Saucēja balss tuksnesī

Žurnālista Bojāra raidījumā “Aizliegtais paņemiens” par Jencīša draudzi “Kristus pasaule” parādīja, cik viegli cilvēki ir psiholoģiski manipulējami, pakļaujami. Un šī nav vienīgā sekta,...

Foto

Farss ar baltkrievu IT kompāniju „uzņemšanu”

"Kapitālā remonta" sakarā pirmais mani tā pamatīgi sasmīdināja premjers KK. Viņš bija "norijis" LIAA jaunā vadoņa naivi izmesto "ēsmu" par...

Foto

Ja jums gadījumā bija kādas šaubas, Latvijas finanšu sistēmas sakārtošana ir bijusi veiksmīga

Es pievienojos šodienas konferences vienai no galvenajām tēzēm, ka banku kā finanšu institūciju...

Foto

Putina vakcīna ir instruments sabiedrības iegrožošanai

Koronavīrusa (Covid-19, C-19 – sauciet, kā gribas) pandēmija pasaulē cilvēkus ir padarījusi ļoti uzmanīgus, pat nedaudz bailīgus. Ikdienas dzīve, kādu...

Foto

Reira autoratlīdzību ierosinājumi faktiski ir kaitniecība pret grāmatniecības nozari, valodu un kultūru

Latvijas Grāmatizdevēju asociācija Finanšu ministrijas piedāvātos ierosinājumus izmaiņām autoratlīdzību aplikšanai ar nodokļiem uzskata par...

Foto

Lai visai pasaulei varētu parādīt „noderīgāku realitāti”

Vēl viens notikums ar Holivudas blokbasteram līdzīgu sižetu nesen izvērsās vienā no Minskas ielām. Daudzi no mums redzēja video,...

Foto

Vecuma ierobežojumi kreditēšanas jomā, jeb vai banka var senioriem atteikt piešķirt kredītu

Vērojot tendences kreditēšanas tirgū Eiropā, secināms, ka liela daļa kredītiestāžu, lai iespējami izvairītos no...

Foto

Mūsu galvās bija šīs vēsturiskās zemes, un šis likumprojekts tagad piedāvā to konkretizēt, lai latvietība nebūtu plakana

Šodien es iesniedzu izskatīšanai Saeimā likumprojektu “Latviešu vēsturisko zemju...

Foto

Daži jautājumi Latvijas Afganistānas veterānu cēzaram - Gunāram Rusiņam

Saistībā ar interviju, kuru jūs nesen sniedzāt par Andreja Mediņa  militāro dienestu, es dažus jautājumus vēlos uzdot...

Foto

Pandēmija, infodēmija un multilaterālisms: runa ANO Ģenerālās asamblejas 75. sesijā

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Ekselences, cienījamās dāmas un godātie kungi! Vispirms vēlos apsveikt V. Bozkira kungu...

Foto

Šuplinskas kundze, atkāpieties, jūs dzīvojat citā realitātē

Matemātikas skolotāju trūkuma dēļ pirmo mācību stundu šajā priekšmetā tikai pagājušajā nedēļā aizvadīja Rīgas 40. vidusskolas sesto klašu skolēni....

Foto

Par "Turaidas kvartālu" samaksātā nekustamā īpašuma nodokļa apjoms ir palielinājies, nevis samazinājies

Latvijas televīzijas raidījumā "De Facto" izskanējušais apgalvojums, ka SIA "MC Turaida Property", kam pieder...

Foto

Es negribu lēkt acīs ļoti cienītajam ministram, no kā tik daudz kas ir atkarīgs: lai muzejs paciešas

Manā citādi harmoniskajā un priecīgajā dzīvē ir bijušas tikai...

Foto

Sankcijas. Retorika un realitāte

Šī gada 5.septembrī portālā Pietiek.com tika publicēts nezināma autora raksts ar nosaukumu „Kāpēc tika indēts Navaļņijs”. Rakstā citstarp tika pieminētas rietumvalstu līdz...

Foto

Kad, kurā brīdī, aiz kurām durvīm un kurš apstiprina līdzfinansējumu „tautas sportam”?

"Tautas sports to summu nemaz nevar apēst," sabiedriski nozīmīgu tautas sporta pasākumu atbalstam paredzēto...

Foto

Lūdzu, uzvedieties tiesiski un nekaitējiet Latvijas kapitāla tirgus reputācijai

Ņemot vērā publiskajā telpā pieejamo informāciju par 22.09.2020. plānotajām AS "Olainfarm" akcionāru sapulcēm un Finanšu un kapitāla...

Foto

Ko tad mēs darīsim, „izejot ielās”?

Man bieži tiek uzdots jautājums – ko tad mēs darīsim, “izejot ielās”? Viens kungs rakstīja, ka viņš katru dienu esot...

Foto

„Ņevinovataja ja...”

Vakardien no plašsaziņas līdzekļiem uzzināju, ka “Saskaņas” valde pieņēma lēmumu izslēgt mani un manu kolēģi Ļubovu Švecovu no partijas. Sakarā ar šo ziņu es...

Foto

Šie biedri mums vairs nav nekādi biedri

SDP "Saskaņa" Rīgas nodaļa nolēmusi no partijas par Statūtu pārkāpumiem izslēgt divus biedrus - Vjačeslavu Dombrovski un Ļubovu Švecovu....

Foto

Notikumi Baltkrievijā - divu sistēmu sadursme

Lai kā mums gribētos domāt, ka notikumi Baltkrievijā ir šīs valsts iekšējā lieta un attiecas tikai uz tās iedzīvotājiem, tie...

Foto

Jāizbeidz apgrūtinošās attiecības ar „plinšu sievām”

Uzskatu, ka ir pārkāptas robežas. Kad viens partijas biedrs par citu saka, ka tas ir "jānovāc" un uzsver, ka "man...

Foto

Kā prokurore Dace Lapinska izpilda “pasūtījumus”

Jaunais ģenerālprokurors Juris Stukāns jau ir paudis kritiskus vārdus par prokuroru kvalifikāciju un iestājas par nepieciešamību paaugstināt prokuroru zināšanu līmeni....

Foto

Vājprāts, kas šobrīd pārņēmis ASV

Džordžs Floids mira, kad policija viņu aizturēja 25.maijā. Kopš tā laika ar viņa vārdu ir notikušas nekārtības vairāk nekā 2000 ASV...

Foto

Es tikai brīnos, līdz kādam līmenim tiks degradēts parlaments

Kā Jums šķiet, kā Saeimas priekšsēdētāja Mūrnieces kundze un Saeimas drošības dienests reaģēja uz šo manu ziņu?...