Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

„Esam apolitiskas, respektablas, akadēmiskas organizācijas. Ar politiku nenodarbojamies, dziedam vien dziesmas,” tā viņi saka, un tas ir gluži tāpat, kā mafija apgalvotu, ka nodarbojas tikai ar reģionālu olīveļļas tirdzniecību vien.

Tās nav „studentu korporācijas” vārda tradicionālā nozīmē - to nosaukumi viņiem ir vien izkārtne, un studentu tur ir vien 3 līdz 8 procenti. Latvijas „studentu korporācijas” nozīmē pavisam ko citu nekā „studentu korporācijas” citās valstīs. Latvijā „studentu korporācija” ir sociāli politiska sekta uz mūžu - ar aizklātu, necaurredzamu darbību, slepeniem lēmumiem, mistiskā un viņuprāt „visas zemes valdnieka”, visvarenā „buršu gara” pielūgšanu.

Tam korporanti (gan ministri, gan prezidenti, gan dažāda ranga ierēdņi un „drošībnieki”) regulāros rituālos solās visu savu turpmāko mūžu. Izklausās savādi, bet pamēģiniet pajokot ar kādu no viņiem par diženo „buršu garu” vai viņu korporācijas sektu un piederību tai, tad arī redzēsiet, cik viņiem tas ir svēti un nozīmīgi līdz pat fanātismam.

Grāmatā „25 gadi sektā” (Antava, 2018) es atklāju rūpīgi slēptu patiesību par tiem, kuri māk izlikties un skaisti runāt, kam Latvija ir vien kā eksperiments ar cilvēku dzīvēm un izdzīvošanas ilgumu. Par tiem, kas ilgus gadus uzurpēja trimdas galvenās organizācijas, rīkojās ar to līdzekļiem un, „sabrāļojoties” ar kompartijas funkcionāru alkatīgāko daļu, ieguva varu Latvijā.

To izmantoja ciniski, savtīgi un nežēlīgi. Ņirgājās par iedzīvotājiem, dažādiem līdzekļiem centās nepieļaut pārtikušu vidusšķiru, radīja un rada izteiktu sabiedrības noslāņošanos, iegrūda un joprojām grūž mūsu valsti parādos, pumpē milzīgu ierēdņu armiju, kultivē cenzūru...

Korporanti sevi jau vēsturiski pasludinājuši par „izredzētajiem”, pārējos par „mežoņiem”, plebejiem, masu. Kopš Latvijas atjaunošanas, kopš 1990. gadiem pie varas ir bijuši korporeļi. Tie ātri sabrāļojās ar kompartijas funkcionāru alkatīgāko daļu, Latvijā drīz pēc atmodas ieguva varu, ministru portfeļus.

VDK kombinatori sen saprata, ka aizjūras korporāciju “mūža brāļi” skaisti māk runāt “visas tautas” vārdā, bet demokrātiju pamatos necieš. Piemēram, kultūras ministre Dace Melbārde taču piedalās valdības sēdēs un ļoti labi zina par valsts baiso ārējo parādu, par mikroskopisko sociālo nodrošinājumu, pedagogu atalgojumu, tomēr uzstājīgā cinismā pieprasa šķērdēt neskaitāmus miljonus t.s. „simtgades dzīrēm” uz mūsu rēķina... Viņi laikam cer, ka cilvēki ir lētticīgi, apmuļķojami ar „prievītēm”, neskatīsies uz viņu darbiem, vien klausīsies saukļos.

Arvien vairāk atklājoties patiesībai par šīm organizācijām, to biedri cenšas slēpt piederību tām. Taču cilvēkam, kas kandidē VID ģenerāldirektora amatam, sabiedrībai ir jāatklāj sava piederība šīm „mūža brālībām” ar slepenotajiem likumiem. Tas ir svarīgi, izdarot secinājumus. Piemēram, korporācija „Lettonia” ir Latvijas „banku karalim” Rimšēvičam psiholoģiski intīma „mūža brālība”, kuras loma viņa gaitās nu jau ir plaši redzama.

Šodien Latvijas cilvēki ir noraizējušies par mazajām pensijām, mikroskopiskajiem pabalstiem, cinisko valsts pārvaldes un varas politiķu attieksmi pret mazāk nodrošinātajiem. Jāatgādina, ka tas iesākās tieši sektantiskās korporācijas „Lettonia” dižvīra Jāņa Riteņa kā labklājības ministra un viņa „kompanjonu” laikā 1990. gados.

Arī anomālijas valsts tieslietu sistēmā sākās līdz ar dažādu korporeļu politiskām aktivitātēm un tiem piešķirto varu valstī - Latvijas likumdošana tika samudžināta, sākās nežēlīgs cinisms pret Latvijas cilvēku sociālo nodrošinājumu, valsts ekonomikas attīstību graujoša nodokļu politika, atsevišķu banku lobijs un „bankroti” uz mūsu visu rēķina, valdības lēmumu necaurskatāmība, „prihavatizācijas” mahinācijas, „maksātnespējas administrēšanas mafija” utt...

Grāmatā „25 gadi sektā” atrodami daudzi pazīstami uzvārdi: Ilmārs Rimšēvičs, Vaira Vīķe – Freiberga, Kaspars Gerhards, Raivis Dzintars u.c. Pastāstīts, kādos krēslainos rituālos viņi piedalās un kāpēc to dara...

Apskatīti Latvijas vēsturē un kultūrā pazīstami cilvēki no jauna skatupunkta. Grāmata sniedz faktos pamatotas atbildes, ko derētu zināt visplašākajai sabiedrībai: kas patiesībā ir šīs organizācijas, kāda ir to vēsture un ietekme mūsdienu sabiedrībā, kā tur izskatās no iekšienes un kādas sekas viņi atstāj ne tikai uz katra cilvēka personību, bet arī uz sabiedrību un Latviju kopumā. Kas viņus mūsdienās lobē, atbalsta un kāpēc? Kā var atpazīt tipisku šo slepenoto „mūža brālību” biedru? Kāpēc politiķiem joprojām mūsu acu priekšā tik viegli izdodas graut Latvijas valsti un iedzīvotāju labklājību?

Atbildes ir grāmatā „25 gadi sektā”.

Cilvēki tagad brīnās: kā iespējams, ka mūsdienu Eiropas valsts bankas prezidents ir vienā "mūža organizācijā" ar vēsturisko masu slepkavu Viktoru Arāju, viņa draugiem un atbalstītājiem? Kādus aizklātus likumus viņi visi ievēro un kā tik vienkārši pat mūsdienās spēj valdīt pār Latvijas cilvēku dzīvēm un prātiem?​​

Es biju šo organizāciju iekšienē 21 gadu, vēl četrus gadus rūpīgi veicu šo sektu izpēti, jau ārpus tām esot: vairs nepiedaloties viņu krēslainajos rituālos un pūloties atbrīvoties no to spēcīgās ietekmes. Tas nebija viegli, jo korporācijas ir ļoti nopietnas sektas ar aizklātu, necaurredzamu darbību, slepeniem lēmumiem, tās izmanto pat maģijas elementus un rituālus citu ietekmēšanai.

Tāpēc arī ļoti uztraucoša ir tendence, ka viņi iesaista savās sektās arvien jaunus, nepieredzējušus studentus, kas viegli pakļaujas destruktīvām ietekmēm un tiek „pāraudzināti” tā, lai būtu noderīgi vien šauras labuma guvējas kliķes interesēm. (Klusēšanas un kalpošanas „svētais” zvērests viņiem jādod, vēl pirms tie vispār uzzina iekšējos slepenotos likumus un dažādās citas pret cilvēktiesībām vērstas anomālijas, kas tur valda.)

Šī veida korporācijas ir ļoti bīstamas, tās nevēlas redzēt Latvijā patiesu demokrātiju un labklājību. Tā vietā: sašķeltu sabiedrību un cilvēku cieņu pazemojošu politiku. Šo sektu spēks ir viltīga, šķietamā akadēmiskumā ietērpta demagoģija un slepenība.

Jo sabiedrība vairāk par tām zinās, jo vieglāk būs atbrīvoties no to ietekmes.

Novērtē šo rakstu:

246
54

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...