Latvija krustcelēs: demogrāfija, korupcija un jēgas meklējumi krīzes laikmetā
Valdis Liepiņš21.03.2025.
Komentāri (65)
Iesaki rakstu: 
Pagātnes ēnas un tagadnes izaicinājumi. Latvija — valsts, kas pārdzīvojusi gadsimtiem ilgu okupāciju un Dziesmotās revolūcijas triumfu, tagad saskaras ar jauniem izaicinājumiem. Tās demogrāfiskā situācija atgādina lēnu izmiršanu, un korupcijas skandāli grauj ticību valsts institūcijām. Šīs problēmas nav tikai statistika vai ziņu virsraksti. Tās rada eksistenciālus jautājumus: ko nozīmē būt latvietim 21. gadsimtā? Kā saglabāt tautu, ja tās jaunieši aizbrauc un ierēdņi aizmirst savu pienākumu?
1. Demogrāfija: tukši krēsli pie ģimenes galda.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijas iedzīvotāju skaits kopš 1990. gada ir sarucis par trešdaļu. Latgale pārvēršas par “mirušo zonu”, kur tiek slēgtas skolas un tukšas ielas. Demogrāfs Pēteris Zvidriņš to dēvē par “klusu genocīdu bez vardarbības”: jaunieši bēg uz ES, dzimstība samazinās, un vecāka gadagājuma cilvēki savu dzīvi nodzīvo vieni.
Brīvība, par kuru cīnījās 1991. gadā, ir kļuvusi par brīvību aizbraukt. Tiem, kas dodas pie saviem sapņiem, Latvija ir kļuvusi tikai par tranzīta zonu. Daudzi meklē labu dzīvi kaut kur ārzemēs. Toreizējais aizsardzības ministrs Artis Pabriks reiz par to ļoti precīzi teica: “Mēs zaudējam cīņu par paaudzi, kas šeit neredz nākotni.”
Valdībai ne īpaši labi veicas ar demogrāfisko problēmu risināšanu. Atceraties, kā valdība izdomāja repatriācijas programmu, solot latviešu ģimenēm 10 000 eiro par atgriešanos dzimtenē? Maz naudas deva maz rezultātu. Tas, ka Rīgā ir atvērts atbalsta centrs ukraiņu bēgļiem, liecina ne tikai par to, ka mēs palīdzam Ukrainai. Aptuveni 40 000 jauno iedzīvotāju integrācija tikai uzsver demogrāfisko vakuumu: mēs uzņemam svešiniekus, zaudējam savējos.
2. Korupcija. Rūsas uz valsts pamatiem.
Ja demogrāfija ir ķermeņa krīze, tad korupcija ir dvēseles slimība. 2022. gadā Jēkaba Strumes vadītais KNAB ierosināja lietu pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu, kurš apsūdzēts miljonu atmazgāšanā. Šis 14 gadus ilgais process ir kļuvis par sistēmiskas paralīzes simbolu: pat tad, kad tiek pierādīta vaina, pie varas esošie gadiem ilgi izvairās no soda.
Platons “Valstī” rakstīja, ka taisnīgums ir iespējams, ja valdnieki ir filozofi. Bet Latvijā tāpat kā Kafkas alegorijā ierēdņi ir pārvērtuši likumu labirintā, kur taisnība ir tam, kam ir atslēgas. 2023. gada Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns ir teicis: “Korupcija ir mūsu iekšējais ienaidnieks, kas ir bīstamāks par ārējiem ienaidniekiem.” Taču vārdi paliek vārdi: Transparency International Korupcijas uztveres indekss Latviju ierindo 59. vietā.
Medicīnisko masku iepirkumu skandāls COVID-19 laikā: ar deputātiem saistīti uzņēmumi saņēma miljoniem vērtus līgumus, kamēr slimnīcas cīnījās par izdzīvošanu. 2023. gada jūnijā KNAB aizdomās par kukuļņemšanu ES līdzekļu sadalē aizturēja augsta ranga Satiksmes ministrijas amatpersonu.
3. Ceļš uz atdzimšanu: starp apātijas Scillu un revolūcijas Haribdu.
Latvija ir izvēles priekšā: kļūt par valsti spoku vai no jauna definēt savu identitāti. Demogrāfija prasa ne tikai pabalstus, bet arī jēgu — kāpēc palikt? Korupcija prasa ne tikai sodus, bet arī elites ētisku atdzimšanu.
Dzejnieks Rainis rakstīja: “Kur beidzas pacietība, sākas pretestība.” Šodien pretošanās nav barikādes, bet gan ikdienas izvēles: skolotāji paliek Latgales skolās, aktīvisti pieprasa caurskatāmību, jaunieši veido jaunuzņēmumus, nevis bēg.
Latvijai nevajadzētu būt panīkušai nācijai. Tā ir tauta, kas līdzīgi kā fēnikss var atdzimt no birokrātijas un izmisuma smiltīm. Bet tam ir nepieciešamas reformas — metamorfoze. Kā rakstīja Alberts Kamī: “Ziemas dziļumos es atpazinu, ka manī ir neuzvarama vasara.” Varbūt šī vasara vēl pienāks.
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
