Latvijā ligzdojošo putnu uzskaišu dati atklāj – sarūk gan mežu, gan lauku putnu populācijas
Latvijas Ornitoloģijas biedrība29.01.2024.
Komentāri (32)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Ornitoloģijas biedrības īstenotās ligzdojošo putnu monitoringa programmas sniedz informāciju par vairāk nekā pusi Latvijā ligzdojošo putnu sugu. Jaunākie monitoringa rezultāti rāda, ka ilgtermiņā – kopš 2005. gada – samazinājušās 27 putnu sugu populācijas. Negatīvas tendences redzamas gan starp lauku, gan mežu putniem.
Putnu monitoringa ietvaros tiek aprēķināti arī Latvijas Nacionālajā attīstības plānā iekļautie rādītāji – meža putnu indekss un lauku putnu indekss, kas liecina par putnu populāciju kopējo stāvokli attiecīgajās ekosistēmās. Šie abi indeksi uzrāda kritumu kopš 2005. gada, lai gan perioda pirmajos desmit gados lauku putnu indekss pieauga.
Dr. biol. Ainārs Auniņš, ligzdojošo putnu uzskaišu zinātniskais vadītājs, norāda: “Pašlaik trūkst specifisku pētījumu, kas ļautu vērtēt lauku putnu indeksa pēdējo gadu samazinājuma iemeslus, tomēr ir skaidrs, ka šīs ekosistēmas bioloģiskā daudzveidība kopumā ir nelabvēlīgā stāvoklī. Valstij būtu jāveic mērķtiecīgi pētījumi, kas ļautu novērtēt Latvijas Lauku attīstības programmā ietverto pasākumu ietekmi uz lauku putnu indeksu veidojošajām sugām.”
No lauku putnu sugām īpaši atzīmējama grieze. Jaunākie rezultāti rāda, ka no sugām, kam konstatētas skaidras populāciju tendences, griezei ir otrais straujākais populācijas samazinājums pēc mežirbes.
Dr. biol. Oskars Keišs, naktsputnu monitoringa vadītājs, skaidro: “Straujais pamesto lauksaimniecības zemju pieaugums Latvijā 90. gados bija galvenais iemesls griežu populācijas pieaugumam Latvijā. Pēc Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai daļā pamesto zemju 2005. gadā varēja novērot saimniekošanas atjaunošanos – šo teritoriju aparšanu, kas savukārt, visticamāk, noveda otrā galējībā – pārāk intensīvā apsaimniekošanā, jo aparot griežu biotopa kvalitāte industriālas lauksaimniecības apstākļos strauji krītas. Zemkopības ministrijai būtu jāparedz īpaši pasākumi griezes aizsardzībai.”
Par problēmām mežos liecina ne tikai meža putnu indeksa kritums, bet arī plēsīgo putnu populāciju pārmaiņas – straujāks populācijas samazinājums ir tām sugām, kas dod priekšroku ligzdošanai mazskartos mežos. No plēsīgajiem putniem visstraujākais populācijas samazinājums kopš 2005. gada ir ķīķim. Samazinās arī peļu klijānu, vistu vanagu, ausaino pūču, apodziņu un bikšaino apogu skaits.
Dr. biol. Andris Avotiņš, plēsīgo putnu monitoringa koordinators, atzīmē: “No dienas plēsīgajiem putniem visstraujākais populācijas samazinājums – vairāk nekā 90% – konstatēts ķīķim. Šī ir viena no sugām, kas ligzdo mežu masīvos un izvairās no mežmalām. Lai gan ķīķis Eiropas Savienībā ir īpaši aizsargājama putnu sugai, Latvijā tai netiek nodrošināta pietiekama aizsardzība.”
Tomēr monitoringu rezultāti rāda arī pozitīvas tendences. Piemēram, Latvijā tāpat kā Eiropā kopumā pieaug to plēsīgo putnu populācijas, kas barojas ūdeņos. Iespējams, tas skaidrojams ar šo sugu atgūšanos no kādreizējiem populāciju sarukumiem, ko izraisīja mērķtiecīga vajāšana un saindēšanās ar pesticīdiem.
Dr. biol. Viesturs Ķerus, Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs, uzsver: “Latvijā tāpat kā lielākajā daļā citu Eiropas valstu putnu uzskaites veic apmācīti brīvprātīgie novērotāji, kuru ievāktos datus apstrādā un analizē zinātnieki. Mēs esam ļoti pateicīgi šiem brīvprātīgajiem, bez kuriem tik liela apjoma datus nebūtu iespējams ievākt. Turklāt jo vairāk uzskaišu veicēju, jo precīzāku informāciju varam iegūt.”
Iedzīvotājus, kas vēlas uzlabot savas zināšanas par putniem, un, iespējams, pievienoties putnu uzskaišu veicējiem, aicinām vērsties Latvijas Ornitoloģijas biedrībā, rakstot uz e-pastu [email protected]. Kopš 2014. gada monitoringu finansē Dabas aizsardzības pārvalde.
Seko mums 
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
