Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijā ieradušies kārtējie uzraugi ar pārmetumiem, ka Latvijas ekonomiskā attīstība atpaliek un dara kaunu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai.

Latvijas nabadzība ir relatīva, jo pasaulē daudzas valstis un to iedzīvotāji caurmērā nabadzīgāki nekā Latvijā. Latvija atpalicību konstatējusī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (Organisation for Economic Co-operation and Development, OECD) apvieno 38 valstis, kuras savstarpēji atzinušas viena otru par visattīstītākajām, bagātākajām, gudrākajām utt. starp 193 Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstīm.

Savu atbilstību paraugvalstu statusam Latvija skaita kopš 2016. gada 1. jūlija. Organizācija pastāv kopš 1961. gada, bet jaunākā dalībniece tajā ir Kostarika kopš 2021. gada. Kad Latvija iestājās OECD, Igaunija tur jau bija priekšā kopš 2010. gada, bet Lietuva organizācijā iekļuva 2018. gadā.

Baltijas valstu sacensībā Latvija zaudē

Triju Baltijas valstu salīdzināšana ir ierasta nodarbošanās gan šajā valstīs, gan starp tiem, kuri mūs vēro no tuvām un tālāk vietām. Arī OECD seko šai tradīcijai un ir sagatavojusi diagrammu, kas parāda, kādā tempā dzīves līmenis katrā no Baltijas valstīm tuvojas OECD dalībvalstu vidējam dzīves līmenim.

Šīs līknes prasa vairākus paskaidrojumus, papildinājumus, komentārus. Grafiski attēlotie skaitļi izrēķināti, dalot valstu iekšzemes kopproduktus ar attiecīgo valstu iedzīvotāju skaitu un iegūto naudas summu koriģējot atbilstoši tās pirktspējai 2015. gadā. Pirmais iespaids par līknēm tāds, ka OECD padomi nevienai no Baltijas valstīm nav palīdzējuši kāpināt ekonomiskās attīstības tempu attiecībā pret laiku, kad Baltijas valstu organizācijā nebija.

Salīdzinoši ilgākais laiks OECD nav pasargājis Igauniju no ekonomisko rādītāju lejupejas pāris pēdējos gados. Arī Latvijā nekāds attīstības uzrāviens neparādījās saistībā ar 2016. gadu. Tieši otrādi, OECD aizrāda, ka ekonomiskās konverģences temps Latvijā sācis samazināties jau pirms Covid-19 un kara Ukrainā, kas tiek izmantoti par universāliem aizbildinājumiem ekonomiskā izaugsmes apsīkumam.

Visā OECD izaugsme maza vai vispār nekāda, bet Latvija nespēj šo situāciju izmantot, lai palielinātu savs sasniegumus attiecībā pret zemāku bāzi. Visticamāk, ka pēdējā laikā situācija kļuvusi sliktāka, nekā aprakstīts OECD analīzē, kurā nav izmantoti 2023. gada dati. Par to OECD nevar pārmest, jo Centrālā statistikas pārvalde vēl nav pabeigusi valstī 2023. gadā dzīvojušo cilvēku elektronisko pārskaitīšanu.

Ceļš uz elli bruģēts ar labiem nodomiem un padomiem

Latvijas ekonomiskās attīstības pārskatus un rekomendācijas OECD sagatavo un kopā ar delegāciju atsūta uz Latviju ik pēc diviem gadiem. OECD delegācijas Latvija uzkavējās vairākas dienas, lai ne tikai izklāstītu savu viedokli un pamācības, bet arī uzklausītu Latvija puses komentārus, tajā skaitā iebildumus. Šajā reizē atreferēta OECD ekonomistu Roberta Grundkes un Enes Sunela uzstāšanās un sarunas Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, kuras pamatsastāvam bija pievienojusies vēl citi Saeimas deputāti.

OECD akcentēja atziņu, kas iebildumus neizraisa, ka ekonomiskajai attīstībai vajadzīga nauda, ko parasti sauc par investīcijām. Tātad par naudu, kas ļautu nopelnīt vēl lielāku naudu. Jautājums tikai, kā šādu naudu dabūt un kas garantēs, ka ieguldījumi nesīs peļņu, nevis zaudējumus.

OECD ieteikumi naudas iegūšanai necik pārliecinoši neizklausās, un tos varētu atzīt pat par pretrunīgiem. No vienas puses, OECD aicina paaugstināt nodokļus, lai vismaz valsts iegūtu naudu ieguldījumiem izglītībā un medicīnā, kuru salīdzinoši zemo līmeni OECD identificējusi kā būtiskus šķēršļus tālākajai ekonomiskajai attīstībai.

Taču par vēl vienu šķērsli attīstībai OECD izskata pārāk augsto nodokļu slogu darbaspēkam jeb atalgojumam par darbu, it īpaši zemāk atalgotajiem darbiniekiem. Nodokļu slogu vajagot pārlikt no atalgojuma uz īpašumiem, uz degvielu, uz alkoholu un tabaku.

Jautājums tomēr, vai cilvēki tiešām nesapratīs, ka tādā gadījumā viņi tiek padarīti par pastniekiem, kam jāaiznes no darba devējiem saņemtā nauda vai nu valstij uzreiz, vai caur mākslīgi paaugstinātām cenām uzņēmējiem, kuri padarīti par nodokļu iekasētāju palīgpersonālu? Vai darbinieki tādā gadījumā neprasīs no darba devējiem algas nākamos algu pielikumus nodokļu maksājumu kompensēšanai? Vai uzņēmēji būs spējīgi šīs prasības apmierināt bez nodokļu apiešanas shēmām?

Ar neticību jāraugās arī uz nekustamā īpašuma nodokļa paaugstināto likmju iekasēšanu, ar ko Latvijas valsts netiek galā jau tagad. Latvija taču pilna ar viesu namiem, kuru īpašnieks ir vienīgais viesis pats sev; ar lielāku izdomu apveltīti bagātnieki deklarējuši bibliotēku meža vidū vai savu dzīvesvietu kūtī. Tātad ēkās, par kurām jāmaksā mazāki nodokļi, jo tādējādi tiekot veicināta uzņēmējdarbība, labdarība u.tml.

Pagaidām nodokļu nemaksāšana par nekustamiem īpašumiem ir bagātnieku privilēģija, bet shēmošana ar īpašumiem var kļūt par masu aizraušanos, ja nekustamā īpašuma likmju celšana notiks komplektā ar nodokļu atlaidēm vienīgajam mājoklim, kura pareizai noformēšanai cilvēki fiktīvi šķirsies vai precēsies, īpašumus dāvinās un tad mēģinās attiesāt.

Tiesu kļūst vairāk, naudas paliek mazāk

OECD pārstāvji, protams, bija par visu labo un godīgo. Ja ēnu ekonomikas apkarošanai jāpastiprina kontrole un represijas, tad lai valsts to dara. Bet - kāpēc lai cilvēki lai ieguldītu naudu valstī, kur kontrole un represijas uz katra soļa?

Atklājās, ka viens no iepriekšējiem OECD padomiem bijis izveidot specializēto Ekonomisko lietu tiesu, lai spētu pieķert ļaunprātīgus kredītņēmējus un tādējādi iedrošinātu bankas kreditēt. Tagad tiesa ir, bet nekādas kreditēšanas nav.

Jaunajā versijā OECD aicina vērsties nevis pret banku klientiem, bet pret bankām. Proti, vajagot pilnvarot Konkurences padomi atmaskot banku karteli, kas vienojies Latvijā prasīt augstākās kredītlikmes OECD un neizsniegt kredītus tiem, kuri nevar vai negrib šis likmes samaksāt. Te gan jautājums, vai baņķieriem tiešām bija jātiekas un jāvienojas par likmēm un citiem kreditēšanas nosacījumiem. Varbūt viņi bez kādām norunām rīkojas vienādi tieši tāpat kā cilvēki lietus laikā vai nu atver lietussargus, vai saskrien nojumēs.

Deputāti interesējās par OECD viedokli attiecībā uz valstij piederošas komercbankas dibināšanu kā konkurences radīšanas rīku. OECD pārstāvju atbilde bija nogaidoši noraidoša, iesakot vispirms painteresēties, vai citām valstīm ar valsts bankām labi veicies un kāpēc nekādu konkurenci bankām nespēj radīt valsts finanšu institūcija “Altum".

Kā valstij pareizi pārvaldīt savus uzņēmumus

OECD pārstāvji pavēstīja, ka organizācija atteikusies no prasības privatizēt visus valsts, tajā skaitā pašvaldību uzņēmumus. Tomēr šie uzņēmumi tiek turēti aizdomās par negodīgu priekšrocību izmantošanu, traucējot attīstīties privātuzņēmumiem. Tāpēc Konkurences padomei un citām valsts iestādēm vajagot šo valsts uzņēmumus ļoti stingri uzmanīt. Jautājums, vai stingri uzmanītie uzņēmumi vairs būs uzņēmumi, jeb pēc būtības kļūs (bet varbūt jau ir kļuvuši) par budžeta iestādēm.

Valsts uzņēmumu pārvaldīšanu OECD iesaka pārlikt no nozaru ministrijām uz Valsts kancelejā vai kā citādāk noformētu īpašu pārvaldes iestādi tāpēc, lai valsts nozaru politika netraucētu uzņēmumu komerciālo mērķi sasniegšanai. Tas tika teikts vienā laidā ar banku kritizēšanu par to, ka tās sasniedz savus komerciālos mērķus, kursus vainago peļņa, tieši ar to, ka maksimāli ierobežo kreditēšanu un klientu sastāvu.

Arī tā nav banku sazvērestība, bet izkalkulēta reakcija uz valsts noteiktās AML (Anti-money laundering - noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanas) izmaksām. AML izmaksas mazas un peļņa atbilstoši liela, ja bankas nodarbojas ar rezidentu norēķinu kontu apkalpošanu, kam vairs nav vajadzīgi darbinieki, bet tikai dators, un dažu lielo valsts uzņēmumu kreditēšanu.

OECD ieteikumi Saeimas deputātiem, bet mazliet iepriekš arī ministriem, arodbiedrību un pašvaldību līderiem un varbūt vēl citiem aktīvistiem atbilda atzinumam, ka labāk būt veselam, bet bagātam, nekā nabagam, bet slimam. Tomēr arī šāda veida atziņas rosināja domu apmaiņu un atstāja cerības, ka tajās iesaistītei politiķi un ierēdņi savā darbā nepieņems pārāk absurdus lēmumus.

Novērtē šo rakstu:

53
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...

21

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

FotoIgauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Lasīt visu...

21

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

FotoPartiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
Lasīt visu...

21

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

FotoLikumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā Saeima apstiprināja ieturējamu summu 10% no parāddnieka ienākumiem, kas nepārsniedz minimālās algas apmēru neatkarīgi no piedziņas veida. Tātad no minimālās algas 300 EUR mēnesī parādnieka ieturējamā summa sastādītu: 59,74 EUR/mēnesī (aprēķins: 700 - 10,5% Soc.nod. - 500 neapliek.summa - 23% IIN * 10% = 59,74).
Lasīt visu...

21

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

FotoPiecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā ar unikālu atklāsmi: nevis pašu saraksta biedri esot tie labākie, bet gan viņa galvenais politiskais konkurents.
Lasīt visu...

21

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

FotoEs jums izstāstīšu kaut ko, ko LTV Ivo Leitāns jums neteica. Un viņš arī to nezina. Mans ģimenes uzņēmums pirms dažiem gadiem ir maksājis naudu portālam Delfi par manu dokumentālo filmu reklāmu. Abas reizes portals Delfi ziņoja saviem lasītājiem, ka ir skatāmas žurnālista Anša Pūpola dokumentālās filmas. Es ticu, ka portāls ļoti rūpīgi seko likumiem, kas aizliedz melīgas reklāmas izplatīšanu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...