Latvija nedrīkst parakstīt briesmīgo „Pandēmijas līgumu”, ko virza PVO
Sandris Točs26.05.2024.
Komentāri (41)
Iesaki rakstu: 
Nenoliedzot vajadzību pēc starptautiskas sadarbības pandēmiju gadījumā, nevaram atbalstīt Starptautisko nolīgumu par prevencijas un gatavības pasākumiem saistībā ar pandēmijām, ko virza Pasaules Veselības organizācija (PVO).
Valstīm tiek piedāvāts pakļauties PVO norādījumiem pandēmiju gadījumā, taču mums trūkst uzticības šai organizācijai, atskatoties uz to, kas notika Covid 19 pandēmijas laikā. Pašlaik tā ir tā pati organizācija ar to pašu vadību, kas vadīja Covid 19 politiku! Mēs atceramies, kā notika vispārēja vakcinācija, kas daudziem bija obligāta, kā tika noteikti apšaubāmi ierobežojumi, kas skāra cilvēku tiesības un negatīvi ietekmēja ekonomiku, kā tika ierobežota vārda un demokrātiskas diskusijas brīvība, vienlaikus ar slepeniem līgumiem notika vakcīnu iepirkumi. Tas notika, atsaucoties uz PVO rekomendācijām.
Veselības ministri Ilze Vinķele un Daniels Pavļuts rīkojās pēc rekomendācijām. Premjers Krišjānis Kariņš un prezidents Egils Levits atkārtoja PVO uzstādījumus. Latvijas Saeima un valdība pieņēma likumus un noteikumus, kas izrietēja no PVO rekomendācijām. Tā saucamie "faktčekeri" cenzēja Latvijas pilsoņus, lai viss atbilstu PVO uzstādījumiem. Tūkstošiem Latvijas pilsoņu zaudēja darbu, ja atteicās vakcinēties!
Mūsu biedre Līga Krapāne bija spiesta aiziet no darba, jo bija šāda PVO politika, kurai akli ticēja viņas tālaika priekšnieks. Tikai par to, ka Līga parakstīja atklāto vēstuli ar jautājumiem par pandēmiju, ko uzdeva 150 sabiedrībā pazīstami cilvēki, viņa bija spiesta aiziet no darba.
Ļoti daudz šajā Covid 19 politikā mūsu skatījumā bija nepareizs un kļūdains, varbūt pat noziedzīgs, taču tas nav ne atzīts, ne novērtēts no PVO vadības puses. Cīņa ar tā saucamo dezinformāciju ir arī šajā PVO virzītajā nolīgumā, kas iespējami paredz valstu suverenitātes sašaurinājumu, un vēl lielaku pakļaušanos PVO. Vai varam kā valsts to atbalstīt?
Mēs atceramies, ka ASV prezidenta Donalda Trampa laikā tika pieņemts lēmums, ka ASV izstājas no PVO, jo neuzticas šīs organizācijas vadībai. Nākamais šīs valsts prezidents ar politisku lēmumu to atcēla, bet mūsu skatījumā PVO nav atjaunojusi uzticību plašas sabiedrības acīs.
Latvijas cilvēki neuzticas tam, kas notika Covid 19 laika un ko īstenoja tālaika Latvijas valdība, pastāvīgi atsaucoties uz PVO rekomendacijām. Tāpēc bez dziļas neatkarīgu ekspertu - juristu, mediķu, starptautisko tiesību zinātāju - analīzes nevaram atbalstīt minēto nolīgumu, ko virza PVO.
Šādus jautājumus kā deputātu pieprasījumu mēs uzdevām Evikas Siliņas valdībai:
1. Vai Starptautiskā nolīguma par prevencijas un gatavības pasākumiem saistībā ar pandēmijām teksts ir publiski piejams latviešu valodā?
2. Vai ir noticis neatkarīgu Latvijas ekspertu - juristu, mediķu, starptautisko tiesību zinātaju - izvērtējums šim dokumentam?
3. Vai pienākums pakļauties PVO norādījumiem, kas izriet no minētā dokumenta, nerada suverenitātes risku un vai tas ir no šāda aspekta apspriests ar Latvijas atzītiem tiesību zinātniekiem un lietpratējiem? Ja ir, tad kādiem?
4. Kādus obligātus pienākumus un tiesību ierobežojumus pilsoņiem pandēmiju gadījumā satur Starptautiskais nolīgums par prevencijas un gatavības pasākumiem saistībā ar pandēmijām?
5. Kādi ir pandēmijas kritēriji saskaņā ar Starptautisko nolīgumu par prevencijas un gatavības pasākumiem saistībā ar pandēmijām? Vai ir izslēgts, ka pandēmiju var noteikt politiski bez objektīvu kritēriju īstenošanās?
6. Kādas ir Latvijas tiesības patstāvīgi lemt, vai pievienoties PVO norādījumiem pandēmijas gadījumā? Kuros gadījumos Latvijai nav tiesību iebilst kopējai politikai saskaņā ar šo nolīgumu?
7. Vai dokumentā ir ietvertas (vai no tā izriet) soda sankcijas, ja Latvija atsakās īstenot PVO norādījumus šī nolīguma sakarā? Ja soda sankcijas ir iespējamas, tad kādas tās ir un par ko?
8. Vai Latvijai, parakstot šādu nolīgumu, tiek paredzēts arī apturēt tā darbību?
9. Kad un vai šis nolīgums tiks skatīts Ministru kabinetā, un kad plānots to ratificēt Saeimā? Vai un kas ir lēmis par Latvijas pievienošanos šim nolīgumam?
Uz to būs jāatbild!
Seko mums 
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
