Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pietika Baltkrievijas prezidentam pieminēt, ka viņa valstij ir izdevīgi pārorientēt tranzītu no Baltijas valstīm uz Krievijas ostām, kā VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) prezidents Uģis Magonis metās mierināt tautas masas, ka ekonomiskie faktori un servisa līmenis runājot par labu Latvijas ostām. Pat vēl vairāk – citēju portālu Delfi – „.. šī brīža situācijā mūsu ostām bažām nevajadzētu būt”. Taču, kā ziņo aģentūra Interfax, Baltkrievijas valdības pirmais vicepremjers Vladimirs Semaško šādi pamatojis gatavību pārorientēt tranzītu no Latvijas ostām uz Krieviju: „.. tās ir absolūti ekonomiskas intereses.”

Tad kurš no abiem uzdod vēlamo par esošo? Diemžēl Magonis! Mēs kārtējo reizi ļāvāmies nacionālai izpriecai – kāpt uz veciem grābekļiem. Savulaik Ventspils mērs A.Lembergs cerēja, ka Krievija nekur nedēsies bez naftas vada uz Ventspili un tādēļ viņš, būdams jauks un gudrs, varēs piespiest Krievijas pusi maksāt atbilstoši viņa nosacījumiem. Ak, vai, nē! Tagad Latvija nevar nopelnīt, pat pārdodot tukšo zemē ierakto cauruli metāllūžņos.

Un, lūk, pašreiz liekuļo Latvijas dzelzceļa vadītājs, jo tieši viņš ar Satiksmes ministrijas ziņu liedza Ventspils ostai tranzītu no Baltkrievijas – kālija sāli – miljonu tonnu apjomā. Kāpēc? Tajā bija ieinteresēts Lembergs. Pazaudējot kontroli pār naudas straumēm terminālī Kālija parks, pilsētas saimnieks varēja atzīt par labu esam finansiāli nožņaugt sadumpojušos termināli – tad netiec tu nevienam! – un pārcelt savas aktivitātes uz Rīgas ostu.

Faktiski kālija sāls no Baltkrievijas uz Ventspili pārstāja kursēt 2009.gadā. Es izpētīju šo lietu, sākot no pirmās dienas. Lūk, notikumu hronoloģija.

12.11.08. Latvijas un Baltkrievijas premjerministru I.Godmaņa un S.Sidorska tikšanās laikā tiek atzīts tranzīta svarīgums starp abām valstīm.

04.12.08. Presē noplūst informācija, ka 2009.gadā tarifs baltkrieviem līdz Ventspilij tiks paaugstināts no 5,68 līdz 6,45 latiem par sastāva kilometru. Lai nomierinātu gan kravu nosūtītājus, gan saņēmējus, LDz meitas uzņēmums LDz Cargo izplata preses relīzi, kurā paziņo, ka 2009.gadā tarifs par pārvadājumiem netiks paaugstināts. Piedevām LDz valdes priekšsēdētājs U.Magonis un satiksmes ministrs A.Šlesers kopīgā preses konferencē sarāj presi par panikas celšanu un apgalvo, ka 2009.gadā tarifi nebūs augstāki kā 2008.gadā.

23.12.08. Piegādātājs Belaruskalij informē Ventspils termināli Kālija parks, ka LDz Cargo darījusi zināmu par tarifu paaugstināšanu 2009.gadā 20-75% apmērā.

05.01.09. Pie Šlesera un Magoņa aizceļo vēstule no Kālija parka, kurā akcentēts, ka izvirzītie tarifi padara Ventspils virzienu nekonkurētspējīgu, salīdzinot ar Klaipēdas maršrutu. Kuģi, kas jau dodas uz Ventspili, lai tiktu piekrauti tālākam ceļam uz Indiju, maina kursu uz Klaipēdu. Terminālis lūdz apstiprināt premjera Godmaņa un LDz vadības apgalvojumus par tarifu likmju nemainīgumu.

06.01.09. Belaruskalij informē LDz, ka tranzītu caur Latvijas termināli raksturo drošība un augsta servisa kvalitāte, bet pats Kālija parks ir stratēģiski svarīgs baltkrievu eksportam, turklāt tas nepaaugstina maksu par saviem pakalpojumiem ne par eiro centu.

09.01.09. Kālija parks vēstulē Šleseram un Magonim uzsver, ka tarifu politikas dēļ vien janvāra pirmajā dekādē 100 tūkstoši tonnu kālija mēslojuma eksportēti caur Lietuvu, nevis Latviju. Tiek prognozēts, ka, turpinoties šādai praksei, 2009.gadā LDz Cargo nesaņemtais ienākums rezultātā veidos 2 miljonus eiro, bet Kālija parks zaudēs 1,5 miljonus eiro.

15.01.09. Belaruskalij savā vēstulē Šleseram un Magonim neslēpj vilšanos par LDz kursu, kas vērsts uz to, lai perspektīvā iznīcinātu Latvijas transporta koridora izmantošanu eksportam. Īpaši tiek uzsvērts, ka apstākļos, kad notiek globāla cenu pazemināšanās kurināmajam, Latvijas dzelzceļa tarifu paaugstināšana par 20% un virs tiem neizskatās ekonomiski pamatota.

22.01.09. Baltijas asociācija – Transports un Loģistika publicē paziņojumu, kurā norāda, ka LDz uzņēmis kursu uz Baltkrievijas tranzīta bloķēšanu, bet ministrs Šlesers uz šo situāciju piever acis. Asociācija brīdina, ka ķēdes reakcija var izplatīties arī uz Krievijas kravu nosūtītājiem. Šajā gadījumā LDz nesaņemtā peļņa veidos 7,5 miljonus eiro, bet Kālija parka zaudējumi – 7 miljonus eiro. Līdztekus cietīs gan Ventspils, gan Latvijas budžets.

27.01.09. LDz Cargo nosūta Kālija parkam līguma projektu, kurā tarifi par kālija mēslojuma pārvadāšanu 2009.gadā veido 7 eiro par tonnu salīdzinājumā ar 5,63 eiro 2008.gadā.

29.01.09. Arēnā iznāk Lembergs. Viņš kvēli aģitē par to, lai tranzīts no Baltkrievijas NEIETU uz Ventspili. Preses konferencē Ventspils mērs paziņo, ka Kālija parka un baltkrievu eksportētāju lūgumi 2009.gadā saglabāt tarifus 2008.gada līmenī nav pamatoti. Lai pilnībā piebeigtu Kālija parku, Ventspils mērs un patriots pauž vēlmi, lai Rīgā tiktu uzbūvēts Ventspilij alternatīvs terminālis.

12.02.09. LDz Cargo ierosina uzņēmumam Belaruskalij piekrist tarifu paaugstināšanai 2009.gadā, bet Latvijas koridora konkurētspēju ar lietuviešiem nodrošināt uz Kālija parka pārkraušanas tarifu samazināšanas rēķina. Par to, ka tie ir par 20% zemāki nekā Klaipēdā, tiek kautrīgi noklusēts.

17.02.09. Belaruskalij pieļauj kompromisu un atkal piekrīt Latvijas dzelzceļa tarifu paaugstināšanai. Šoreiz līdz 5,85 eiro par tonnu, kaut arī Lietuvai maksā 5,42 eiro.

27.03.09. Kālija parks informē Kasparu Gerhardu, kurš nomaina Šleseru satiksmes ministra amatā, ka Belaruskalij piedāvā jau ceturto tarifa variantu un ir gatavs maksāt par tonnas kālija sāls pārvadāšanu jau 6,11 eiro. LDz sniedz mutisku piekrišanu šādam tarifam. Tomēr pēc dažām dienām baltkrievi saņem no Latvijas kārtējo projektu, kurā pārvadājumu vērtība ir noteikta 6,69 eiro līmenī par tonnu. LDz konsekventi sper soļus, lai izspiestu Baltkrievijas tranzītu no Latvijas.

30.03.09. Baltkrievi atgādina U.Magonim, ka viņš personiski pārrunās ar Belaruskalij ģenerāldirektoru A.Bašuru mutvārdos saskaņoja dzelzceļa tarifa kompromisa likmi – 6,16 eiro par tonnu, taču tajā vietā, lai parakstītu atbilstošu līgumu, Latvijas puse tagad uzstāj uz 7,11 eiro par tonnu. Tādējādi Magonis jau ar pirkstu norāda, lai baltkrievu tranzīts aizvācās no viņa valsts.

01.04.09. Kālija parks nosūta vēstuli Gerhardam sakarā ar LDz kārtējo atteikšanos no agrāk sasniegtās mutiskās vienošanās. Atteikums tiek pamatots ar šādu pantiņu: par dzelzceļa pārvadājumiem ir pieņemts konfidenciāls iekšējais dokuments, saskaņā ar kuru kravu transportēšanas vērtība uz Rīgu veido 80% no Ventspils virziena, tādēļ tarifu pazemināšana baltkrieviem uz Ventspili nonāks pretrunā ar iepriekšminēto lēmumu.

Tomēr Lemberga sapnis vēl nav kļuvis par realitāti. Kālija mēslojumus pārkrauj nevis Rīgā, bet Ventspilī, un pagaidām netiek runāts par Ventspils ostas konkurenci ar Rīgu, bet gan par Ventspils konkurenci ar lietuviešu Klaipēdu, kur atrodas terminālis, kas ir spējīgs pārkraut baltkrievu kālija sāli. Taču LDz spēlē Lemberga pusē, kā rezultātā labumu gūst Lietuva. Trīs mēnešu laikā Ventspilī netiek pārkrauta neviena tonna kālija. Tas viss aiziet uz Klaipēdu. Jautājuma risinājuma summa – starpība 37 santīmos par tonnu starp Belaruskalij un LDz priekšlikumiem. Jāpiemin, ka Kālija parks gāja pretim līdz galējai robežai, tā tarifi par tonnas pārkraušanu ostā – par 90 eiro centiem zemāki nekā Klaipēdā. Piedevām Belaruskalij ir gatavs maksāt Latvijai par minerālmēslojumu tonnas pārvadāšanu par 64 eiro centiem vairāk nekā Lietuvai. Kālija parks lūdz satiksmes ministram palīdzību, lai saglabātu Latvijai baltkrievu kravu galvenās tranzītvalsts statusu. Ministrs klusē.

13.05.09. Kālija parks paziņo Gerhardam un Magonim, ka kālijs joprojām kursē nevis uz Ventspili, bet uz Klaipēdu, un Kālija parka iekšējās rezerves ir gandrīz izsmeltas, tāpēc uzņēmums spiests samazināt darbavietas. Uz Belaruskalij mēģinājumu fona izrādīt pretimnākšanu Ventspilij grūtos laikos LDz uzstāj uz tarifu 7,11 eiro par tonnu laikā, kad Lietuvas dzelzceļš noteicis to 5,42 eiro līmenī. Kālija parks ierosina pieņemt tarifu 6,16 eiro par tonnu, kam piekrīt baltkrievi, un tādējādi saglabāt Latvijas transporta koridora konkurētspēju.

10.06.09. Gerhards beidzot atbild uz lūgumu saglabāt baltkrievu tranzītu. Viņš paziņo terminālim, ka ministrijai nav tiesību iejaukties LDz Cargo tarifu politikā. Ministrs iesaka meklēt problēmas atrisinājumu nevis Rīgā, bet Baltkrievijā.

15.06.09. Kālija parks raksta premjeram Dombrovskim, ministram Gerhardam un „dzelžu ceļu” bosam Magonim. Parāda, ka pusgada laikā Ventspils vietā uz Klaipēdu aizripojis apmēram 1 miljons tonnu. Nulles pārkraušanas režīmā Latvijas kālija terminālis lūdz tikai vienu – godīgu konkurenci. Taču tas neietilpst Lemberga plānos.

25.06.09. Lembergs preses konferencē par Kālija parka dīkstāves cēloni nosauc tā it kā slikto sastrādāšanos ar uzņēmumu Belaruskalij. Par augsto sadarbības novērtējumu ar termināli, ko pastāvīgi uzsvēruši baltkrievu partneri, dabiski, ka netiek minēts ne pušplēsts vārds.

29.06.09. Belaruskalij vēstulē Gerhardam lūdz pievērst uzmanību nopietnajām problēmām, kas no 2009.gada 1.janvāra novedušas pie pilnīgas kālija mēslojuma eksporta pārtraukšanas caur Ventspili dēļ dzelzceļa tarifu krasas paaugstināšanas, tādējādi padarot Latvijas transporta koridoru nekonkurētspējīgu. Īpaši tiek uzsvērts, ka abu valstu premjeru tikšanās laikā šā koridora konkurētspējas nodrošināšana atzīta par prioritāru, bet LDz pozīcija novedusi gluži pie pretēja rezultāta. Tiek pausta cerība, ka ministrs atbalstīs eksporta atjaunošanu caur Ventspili.

29.06.09. Ziņu aģentūra BNS paziņo, ka LDz peļņa 2008.gadā, salīdzinot ar 2007.gadu, kritusies 2,1 reizi. Tajā pašā laikā dzelzceļa šefs Magonis deklarē, ka peļņa uzņēmumam nav pašmērķis.

11.11.09. Rīgas vicemērs un Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Ainārs Šlesers dodas uz Maskavu un tuvina Lemberga sapņa materializēšanos: nodrošinot līguma parakstīšanu ar Krievijas ķīmijas holdingu Uralhim par minerālmēslojumu termināļa būvniecību Rīgā, tādējādi nolemjot iznīcībai Baltkrievijas kālija mēslojuma tranzīta biznesu Ventspilī.

No kurienes tad aug kājas baltkrievu tranzīta aiziešanai no Latvijas uz Krievijas ostām pie Baltijas jūras? Savulaik es mēģināju atrast šīs pretvalstiskās politikas izskaidrojumu no Ivara Godmaņa, kurš ir kļuvis par Eiropas Parlamenta deputātu. Lūk, kāda izrādījās mūsu saruna:

– Ivar, Magoņa kungs man pavēstīja, ka noteikt baltkrieviem 6,16 eiro par kālija sāls tonnu, kas tranzītā tika eksportēta caur Ventspili, ir bijusi jūsu ideja. Pēc kādiem kritērijiem jūs vadījāties?

– Apsvērums ir acīmredzams: ja mūsu tarifi ir augstāki nekā lietuviešiem, tad baltkrieviem nav ieinteresētības sūtīt tranzītkravu apjomus caur Latviju, bet gan caur Lietuvu.

– Bet kālija sāls pārkraušanas tarifi Ventspilī taču ir zemāki nekā Klaipēdā, vai ne tā?

– Mani interesēja tarifu kopsavilkums, kas ietver sevī visas komponentes, tādēļ īpašu uzmanību es pievērsu dzelzceļa pārvadājumiem.

– Kad jūs bijāt premjers, Magonis mutiski saskaņoja jūsu atbalstīto dzelzceļa tarifa lielumu ar kravu nosūtītāju, taču, kad jūs pametāt premjera posteni, atšķirībā no Belaruskalij atteicās to fiksēt dokumentā. Kāpēc?

– Par visu, kas notiek tranzīta politikā pēc manis – par to ne pie manis. Ir atbildīgās personas, kas pašreiz darbojas šajā nozarē, pie tām arī griezieties.

Atbildīgās personas ir: satiksmes ministrs Ronis, LDz priekšnieks Magonis, LDz Cargo šefs Mačs. Taču kāda jēga! Man gadījās 2010.gadā Minskā piedalīties Latvijas – Baltkrievijas Starpvaldību komisijas apaļā galda sēdē. Toreiz Baltkrievijas Ekonomikas ministrijas pārstāvji akurāti izvirzīja jautājumu par tranzīta tarifiem caur Latviju. Bet Latvijas Satiksmes ministrijas ierēdņi ātri nolika baltkrievu kolēģus savā vietā – nav tēmas, ko apspriest. Lūk, toreiz es arī aizdomājos, kā interesēs brīžiem darbojas mūsu ekonomiskā bloka ministrijas? Skaidras atbildes joprojām nav. Toties ir ierēdņu neveikli mēģinājumi pārliecināt mūs, ka viss ir kārtībā. Melo!

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

FotoVien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā šī. Un tas ir saprotams – PSRS (Padomju Sociālistisko Republiku Savienība) laiki tik ļoti atšķiras un kontrastē ar mūsdienām, ka neatstāj vienaldzīgu gandrīz nevienu. Īpaši, ņemot vērā, ka tā nav tik sena pagātne un vēl ir daudz cilvēku, kuri “toreiz” ir dzīvojuši.
Lasīt visu...

21

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

FotoPašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu, ka Putinam viss, kas saistās ar PSRS, ir svēts un godā turams. Viens no PSRS laika jājamzirdziņiem – Otrais pasaules karš it īpaši. Tomēr šogad 9.maija ieplānotās izrādīšanās izpalika, bet izrādīties vajag, īpaši, ja tuvojas vēlēšanas, kuru rezultāts izšķirs, vai Krievija tiks faktiski pie cara, kuram svēts PSRS mantojums, vai nē. Visticamāk, ka tiks, un šī tikšana vismazākā mērā būs saistīta ar Krievijas iedzīvotāju patieso gribu, bet tas jau cits stāsts.
Lasīt visu...

12

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

Foto1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas tēvam, minimums, ir jāatkāpjas. Interesanti, kāpēc tik ļoti ir bail atklāt izglītības vai pilsonības dokumentus? Un tad ir jāuzdod daži tieši jautājumi par mūsu drošības dienestiem. Savukārt, ja tā nav taisnība, tad ir jābūt notiesājošam spriedumam par apmelošanu. Viens no diviem. Taču mana sajūta saka, ka būs kā ierasts, nebūs nekas.
Lasīt visu...

21

Ko apliecina pieminekļa zīme

FotoMantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc publiskā telpa ir svarīga. To saprot ne tikai profesionāļi, bet arī cilvēki, kuru vēstījumu var saukt par “tautas balsi”. Šajā vārdu salikumā nav ironijas, tautas balsī bez negantuma ir arī saprāts.
Lasīt visu...

15

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

FotoMinistru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras reformu". Līdz ar to ir uzsākta manis kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra (AP!) vadītā valsts digitalizācijas reforma, kas attīstīs un nostiprinās valsts pārvaldes rīcībā esošos IKT resursus un pārvaldības kompetences, pilnveidos datu un pakalpojumu pārvaldību, kā arī, radīs jaunas iespējas komersantiem attīstīt savus digitālos risinājumus, pilnveidot esošos pakalpojumus un radīt jaunus.
Lasīt visu...

15

Manas pārdomas par Latvijas himnu

FotoMūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme – toreiz vēl ne valsts. Ne vairs Kurzeme, ne vairs Vidzeme, ne vairs Latgale, bet gan Latvija. Latvija kā viena noteikta daļa no pasaules. Latvija, kas atrodama pasaules kartē.
Lasīt visu...

21

Muļķība vai pasūtījums?

FotoSliktāku variantu kā noplēst Pasaules tirdzniecības centra (PCT) labi saglabāto ēku Elizabetes ielā 2 (attēlā - idejas "bīdītājs", kultūras ministrs Nauris Puntulis) tikai tādēļ, ka to kādreiz ir izmantojuši kompartijas birokrāti, mūsu vadošo partiju koalīcijai nebija viegli atrast. Negribas idejas autorus un deputātus saukt par muļķiem, jo muļķībai var būt arī pasūtītājs – labi paslēpts lobijs ar saviem finansiāliem vai politiskiem mērķiem un līdzekļiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Prezidents un Drāma

Katra globāla krīze ir būtiski mainījusi pasauli. Pirmais pasaules karš sievietēm saīsināja matu un kleitu garumu, jo vīriešu skaits bija dramatiski samazinājies, bet...

Foto

Kad "sabiedriskā radio personība" ignorē sabiedriskā radio ētikas kodeksu

Šī gada 19.jūnijā Latvijas Radio 5 darbiniece Karmena Stepanova savā oficiālajā LSM “radio personības” profilā norādītajā twitter.com...

Foto

Augstākā tiesa gandrīz visā mums piekrita, bet spriedumu nez kāpēc tomēr atcēla

Kultūras ministrija (KM) turpina uzsvērt, ka valsts ir pilnībā norēķinājusies par Latvijas Nacionālās bibliotēkas...

Foto

Politiķa statuss pats par sevi nav pietiekams pamats atklāt sabiedrībai informāciju par politiķa privāto dzīvi – ka Juta Strīķe universitātē iestājās kā Anna Potapova

Augstākās tiesas...

Foto

Izglītība

Grūti laiki rada stiprus cilvēkus, stipri cilvēki veido labus laikus, labus dzīves apstākļus. Labi dzīves apstākļi rada vājus cilvēkus, un vāji cilvēki rada grūtus laikus....

Foto

Bagātie un slavenie arī raud, jeb turīgie prasa pabalstus

Koronavīrusa radītā krīze pamatīgi iedragāja daudzus biznesa sektorus, piemēram, restorānu un viesnīcu biznesu, tūrisma un izklaides industriju....

Foto

Mēs enerģiski aizņemamies uz nākotnes rēķina

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi! Šodien noslēdzas spraigs darba cēliens, un turklāt vairākus mēnešus...

Foto

Sabiedriskās televīzijas blēņas par okupāciju „skatītājam parastajam”

Filma "Parasta okupācija" diemžēl ir kārtējais piemērs tam, ka, mēģinot iztikt bez vēsturniekiem vēsturei veltītu jautājumu analīzē, nekas izcils...

Foto

Esam pret jebkādu Augstskolu likuma redakciju, kurā pieļauta tādu rektoru ievēlēšana, kas nezina latviešu valodu un nespēj to lietot

Saskaņā ar pašlaik plaši apspriesto un kritizēto...

Foto

Ārstu blakusdarba ierobežošana var novest pie medicīnas personāla kritiska trūkuma

Latvijas Slimnīcu biedrība kategoriski iestājas pret publiskajā telpā izskanējušo politikas veidotāju ideju ierobežot ārstu darbību -...

Foto

Valsts politiskā vadība izšķīrās palikt savā vietā un pielāgoties, nevis cīnīties pret agresiju un protestēt pret notiekošo

Latvijas patrioti! Godātie klātesošie! Pirms 80 gadiem – 1940....

Foto

Džordž Stīl, tiec galā ar saviem kompleksiem

Džordž Stīl, Latvijas pilsoni, Attīstībai/Par dibinātāj un biedr, cik saprotu. Es Jūs, Džordž Stīl, uzrunāšu uz "Tu". Uz šo ierakstu mani...

Foto

Saprātīga izvēle

Cilvēkus nosacīti varētu iedalīt divās grupās: tajos, kuri pieņem saprātīgus lēmumus, un tajos, kuri pieņem nesaprātīgus lēmumus....

Foto

Pūces kundze nodokļu maksātāju naudu mums un citiem sadalīja ļoti labi un pareizi; kas nemācēja pareizi paprasīt, pats vainīgs

Var piekrist pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" publikācijas...

Foto

Par nodokļiem, dzīvi un brīvību

Obligātie nodokļi nozīmē, ka zeme ir iekarota, tā pakļāvusies kādam pārspēkam. Tautu var pakļaut un paverdzināt kā vietējie, tā svešzemju varmākas....

Foto

Kad rasisma apkarotājiem entuziasma vairāk nekā saprāta

Dārgie draugi. Esam saņēmuši pārmetumus no Aijas Ingrīdas Abenes (jautājums tiek diskutēts arī viņas pārstāvētās partijas Attīstībai/Par "Facebook” profilā)...

Foto

Lai nepieļautu nacionālā kultūras mantojuma izpostīšanu Rīgas centrā, sākta iedzīvotāju parakstu vākšana

Internetā sākta parakstu vākšana, lai panāktu, ka netiek izpostīts Alberta ielas 9 Konstantīna Pēkšēna...

Foto

Krievija turpina aktīvi melot par COVID-19 nekaitīgumu

Līdz šim mediju un sociālo tīklu vidē ir parādījies ārkārtīgi daudz Kremļa vēstījumu par COVID-19 vīrusa izplatību. Tiek izplatītas...

Foto

„Wagner” algotņi Lībijā – Putina naivā lielgabalgaļa

Krievijas karavīru mentalitāte būt par naivu lielgabalgaļu nav mainījusies kopš Ivana Bargā laikiem, - šādu secinājumu var izdarīt no...

Foto

Cilvēku un mājlopu čipošana un čipi

Pašreiz, iespējams, notiek viena no pasaules vēsturē lielākajām kriminālām krāpšanām un apmaušanām – pasludināta viltus kroņa vīrusa izraisītās slimības viltus...

Foto

Aicinām pārtraukt darbus Skanstes dārziņos uz putnu ligzdošanas laiku

Nodibinājums "Dzīvnieku policija" un Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina pārtraukt Skanstes ielas dārziņos paredzētos darbus vismaz līdz šī...

Foto

Grēkāzis ir, upurnazis trinas

Vecam sunim jaunus trikus neiemācīsi. Mežu daudzīpašnieks Modris Fokerots riskē sabiedrības ilgākā piemiņā palikt tieši kā uzskatāma ilustrācija šai parunai....

Foto

Pieprasām atsaukt raidījumā "Nekā personīga" paustās nepatiesās un maldinošas ziņas

SIA Pata un SIA Pata Board advokāti ir vērsušies SIA All Media Latvia ar pretenziju, kurā...

Foto

Dieva valstība

Jānis Kristītājs ir teicis: «Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.» (Mt 3:2) Ar šādiem vārdiem Jānis Kristītājs sāka savu publisko...

Foto

IZM izstrādātie Augstskolu likuma grozījumi ir brāķis, kas būtiski jāuzlabo

Rektoru padome atklātā vēstulē vērsusies pie Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas augstskolu mācībspēkiem un studentiem, informējot,...

Foto

Tumsas spēki mēģina ierobežot mūsu iespējas tērēt nodokļu maksātāju miljonus tā, kā mēs vēlamies

Ar nekorektu un godprātīgas konkurences principiem neatbilstošu vēstuli Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu...

Foto

Latvijā ar novadu reformu cenšas ievilkt un nostiprināt okupāciju radītās sekas – kam tas izdevīgi?

Latvija kā novads, kā zeme gadsimtu gaitā bija dažādu okupācijas jūgu...

Foto

Valdība plāno pieņemt ar nejēdzībām pārpilnas dzīvnieku labturības prasības

Šajās dienās Ministru kabinets pieņem noteikumus „Dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās”. Nosaukšu tikai lielākās...

Foto

Tas apdraudēs dzīvības

Veselības ministrijas tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem....

Foto

Aicinu nepakļauties šauras personu grupas spiedienam un balsot par Varakļānu novada iekļaušanu Madonas novadā

Kā Varakļānu novada iedzīvotājs un viens no lielākajiem novada uzņēmējiem vēršos pie...

Foto

Viss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums

Viss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums. Un Jums un mums...

Foto

Troļļi

Troļļošana - tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos...

Foto

Vai Latvija izmantos vai izniekos jaunas biznesa iespējas post-COVID pasaulē?

Savulaik vēl jaunā un naivā Latvija sapņoja kļūt par banku paradīzi – “tuvāk par Šveici”. Par...

Foto

Pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli: vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

Saskaņā ar Satversmes 15.pantu "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu...

Foto

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

Eiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats...

Foto

Notiek valsts apvērsums: ja jūs tagad necelsieties, tad paši vainīgi

Saeimas Prezidijs ir sasaucis Saeimas attālināto ārkārtas sēdi 2020.gada 26.maijā pulksten 14.00 (e-Saeima platformā). Tas ir...