Latvijā straujākais iedzīvotāju skaita kritums Eiropas Savienībā
Centrālā statistikas pārvalde08.10.2024.
Komentāri (85)
Iesaki rakstu: 
Iedzīvotāju skaits pērn samazinājās septiņās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, starp kurām vislielākais kritums bija Latvijā (par 0,6% jeb 11,1 tūkstoti), secināts Centrālās statistikas pārvaldes publicētajā informatīvajā apskatā “Demogrāfija”.
Polijā, Grieķijā, Ungārijā, Slovākijā, Bulgārijā un Itālijā iedzīvotāju skaita samazinājums 2023. gadā bija mazāks par 0,5%. Savukārt lielākais iedzīvotāju skaits pieaugums bija Maltā (par 3,9%), Luksemburgā (par 1,7%), Īrijā un Kiprā (katrā par 1,4%).
Pēdējos gados iedzīvotāju skaits Latvijā galvenokārt samazinājās negatīva dabiskā pieauguma rezultātā, mirušo skaitam pārsniedzot dzimušo skaitu. Lai gan 2023. gadā bija pozitīvs migrācijas saldo (imigrējušo skaits pārsniedza emigrējušo), negatīva dabiskā pieauguma (-0,7%) rezultātā iedzīvotāju skaits atkal samazinājās.
Vēl 2021. gadā dzimušo skaits uz 1 000 iedzīvotājiem Latvijā bija vienāds ar ES vidējo rādītāju, taču ar katru gadu tas turpina samazināties. 2023. gadā ES bija 8,2 dzimušo uz 1 000 iedzīvotāju, bet Latvijā – 7,7. Pēdējo 10 gadu laikā augstākais Latvijas rādītājs bija 2016. gadā, kad dzimušo skaits paaugstinājās un bija pat ceturtais labākais rādītājs starp ES dalībvalstīm.
2023. gadā Latvijā piedzima 14 490 bērnu – par 1 464 jeb 9,2% mazāk nekā 2022. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simts gadu laikā.
Paaudžu maiņu raksturojošs rādītājs ir summārais dzimstības koeficients1. 2016. gadā Latvijā tas pieauga līdz 1,74, sasniedzot augstāko līmeni kopš 1992. gada. Tomēr kopš 2017. gada dzimstības koeficients ir samazinājies un 2023. gadā bija 1,36, kas ir tālu no vēlamā bērnu skaita (2,1–2,2) normālai paaudžu nomaiņai. ES kopumā 2022. gadā summārais dzimstības koeficients bija 1,46 (robežās no 1,08 Maltā līdz 1,79 Francijā).
2023. gadā mirušo bija par 2 700 jeb 8,8% mazāk nekā 2022. gadā un par 19,0% mazāk, salīdzinot ar augsto mirstības rādītāju 2021. gadā. Tomēr mirušo skaits uz 1 000 iedzīvotāju pērn bija otrs augstākais ES aiz Bulgārijas (vidēji ES – 10,8, Latvijā – 14,9, Bulgārijā – 15,7). Latvijā šis rādītājs ilgstoši bijis viens no augstākajiem ES.
2022. gadā Krievijas izvērstā karadarbība Ukrainā mainīja pasauli. Lielā daļā valstu pieauga iedzīvotāju skaits Ukrainas kara bēgļu lielās emigrācijas dēļ. Latvija nebija izņēmums, un jau otro gadu pēc kārtas visvairāk iebraucēju bija tieši no Ukrainas – 25,1% 2023. gadā (2022. gadā – 63,6%) jeb katrs ceturtais no visiem imigrantiem.
Iedzīvotāju skaita pieaugums migrācijas rezultātā Latvijā bija samērā neliels, salīdzinot ar citām ES valstīm – viszemākais tas bija Polijā (0,1 uz 1 000 iedzīvotājiem), kam seko Slovākijā (0,3) un Latvija (1,3). Savukārt visaugstākākā migrācija uz 1 000 iedzīvotājiem ES bija Maltā (37,9), kam seko Portugāle (14,7) un Luksemburga (14,0). Vidēji ES šis rādītājs bija 6,3.
43,7% no visiem iebraucējiem veidoja arī 8,2 tūkstoši remigranti – Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kā arī iedzīvotāji, kuru valstiskā piederība ir cita, bet dzimšanas valsts ir Latvija. Remigrantu skaits pērn ir nedaudz samazinājies.
1 Summārais dzimstības koeficients ir vidējais bērnu skaits, kuri varētu piedzimt vienai sievietei viņas dzīves laikā, ja dzimstība katrā vecuma grupā saglabātos aprēķina gada līmenī.
Seko mums 
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
