Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Par tiem, kuri barojas no Putina kases; par 72 stundu somu, kas neglābs; par to, cik mums ir vajadzīgi karavīri un zemessargi, lai aizstāvētos; par Pjotra Avena porcelāna kolekciju; par Krievijas propagandas ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem; par slēgtajām skolām un Ogres jauno skolu; par to, ko darīt Latvijas valdībai – intervija TV ciklā “Nra.lv sarunas” ar Ogres novada domes priekšsēdētāju Egilu Helmani (Nacionālā apvienība).

Jūs tikko atkal bijāt Ukrainā. Pastāstiet, kā tur iet!

Patiesībā ļoti smagi. Es braucu regulāri, un tagad bija sešpadsmitā reize. Mēs braucam uz fronti, tiekamies ar komandieriem un atdodam viņiem mašīnas. Mēs strādājam ar mūsu sadraudzības pilsētām un viņu vienībām, kas karo frontē.

Viņi agrāk teica, ka trūkst munīcijas, trūkst ieroču, trūkst automašīnu, bruņutehnikas, trūkst vēl kaut kā, šoreiz jau teica, ka trūkst cilvēku. Redzot apglabāto cilvēku skaitu… Piemēram, Čerņihivā katru dienu ir piecas sešas bēres, Ļvivā jau ir ap 20 bērēm katru dienu, un tu saproti, ka agrāk vai vēlāk fronte var sabrukt, jo nav cilvēku. Ja par to runā viena vienība, otra, trešā, ceturtā, un šobrīd ukraiņi ir 1:8 vai 1:10. Žēl tikai, ka mēs to tā vieglprātīgi laižam garām.

Kā jūs to domājat - vieglprātīgi?

Mums ir bijuši divi gadi, lai saprastu, kas notiek, un tam gatavotos. Mēs domājām, ka mums būs 72 stundas un mums katram pa šo laiku jānoslēpjas savā mājā, sak, te ir mana māja, te nedrīkst šaut - kā mēs bērnībā spēlējām “kariņus”. Un tad 72 stundu laikā NATO iedarbinās 5. pantu. Bet nesen viens amerikāņu ģenerālis pateica, ka tas ir politisks lēmums.

Mēs redzam, kā Krievija ar bēgļiem testē Eiropas robežu. Diemžēl tur mēs parādām, ka esam vājākais posms. Tāpat viņi arī testē Eiropu: kādā veidā apturēt palīdzību Ukrainai, kas bija tik nepieciešama laikā, kad frontē vēl bija cilvēki. Tests ir izdevies: tiem, kas tiek baroti no Putina kases, ir izdevies apturēt palīdzību.

Ja viņiem ir izdevies to apturēt, vai nevarētu būt tā, ka apturēs arī 5. panta iedarbināšanu? Un, ja saka - lai iedarbinātu 5. pantu, ir vajadzīgas divas nedēļas, - tad ar tik daudz zemessargiem un karavīriem, cik mums tagad ir, pēc divām dienām jau viss būs beidzies. Un NATO dalībvalstis paskatīsies un teiks: ko mums tur aizstāvēt? Vairs jau nav ko - viņi ir pārstājuši pretoties.

Mēs patiesībā neesam darījuši neko, lai palielinātu savu zemessargu skaitu. Vajadzētu būt vismaz 100 000 zemessargu, lai mēs reāli varētu tās divas nedēļas noturēties. Mums jābūt arī 100 000 karavīru. Jā, liela daļa no viņiem kritīs, un uz to mums ir jābūt gataviem. Bet tā ir brīvības cena.

Mēs to varam izdarīt. Ukraiņi jau ir izdarījuši milzīgu darbu - ir likvidējuši Krievijas profesionālo armiju. Un tagad visi, kas nāk, ir jauniesaucamie. Sliktas kvalitātes, bet ļoti daudz.

Un to mēs varam izdarīt, bet nav politiskās gribas. Tur jau daļēji vainīgs arī vēlētājs - viņu šī situācija apmierina. Viņu apmierina, ka augstākās amatpersonas liek selfijus ar suņiem un kaķiem, viņus apmierina tas, kur mēs esam. Un, kamēr vēlētāju apmierinās šī augstāko amatpersonu bezdarbība, tas ir skumīgi.

Diemžēl ir tāda sajūta, ka brūk mūsu valsts, brūk pakāpeniski. Ar to, kādā veidā mums sabiedriskie mediji sniedz, viņuprāt, patiesību, rāda to, ko viņi domā par cilvēkiem. Mēs joprojām sadalāmies politiskajos spēkos, simpātijās un antipātijās citam pret citu, bet šajā situācijā mums visiem bija jābūt vienotiem. Un nespēja vienoties par stratēģiskiem mērķiem ir milzīga jaunās valdības un mūsu valsts problēma.

Ko jūs gribētu pateikt mūsu valdībai, ministriem? Izskatās, ka viņi vienkārši nezina, kas notiek. Viņi saka, ka viss ir kārtībā. Dusiet mierīgi!

Problēma ir citur. Mēs esam uztaisījuši valsti nevis tādu, kādai tai jābūt, bet lai labi izskatās. Mūsu valsts augstākās amatpersonas rūpējas, lai pašas izskatītos labi. Tur, kur šīs amatpersonas varētu izskatīties slikti vai piedzīvotu neveiksmi, tās nemaz neiet.

Iedomājieties, piemēram, ka mūsu Latvijas hokeja izlase neietu spēlēt ar amerikāņiem, jo var viņiem zaudēt. Te ir līdzīgi. Viņi aiziet uz zooloģisko dārzu nobildēties ar dzīvniekiem. Parāda bildītes, re, kādi mēs malači!

Diemžēl mēs joprojām būsim tur, kur mēs esam - kamēr mums nebūs valstsvīru. Un bēdīgākais ir tas, ka tu viņus neredzi pa visu perimetru. Bet vajadzētu būt valstsvīriem, kuri būtu gatavi uzņemties arī neveiksmes un tās apkopot un izanalizēt. Varbūt apvienoties Baltijas valstu prezidentiem, doties pie amerikāņiem, doties pie angļiem, runāt par globālo situāciju?

Un tā runāšana, ka mēs gan negribētu, ka mūsu bērniņi šeit karotu... Kas tad pie mums brauks? Sveši bērni brauks karot par mūsu valsti? Sveši bērni mirs, lai mēs šeit dzīvotu? Tā nekad nav bijis. Valsts būs tikmēr, kamēr mēs būsim gatavi par to nolikt savu galvu.

Bet mēs joprojām dalāmies, pieņemam kaut kādus mistiskus, populistiskus lēmumus. Viens tāds lēmums: lai mēriem būtu pielaide valsts noslēpumam. Man tā simtu gadu nav bijusi vajadzīga un arī nebūs.

Esat runājis ar pilsētu mēriem Ukrainā?

Piemēram, situācija Čerņihivā. Tur bija krievu iebrukums, pilsēta nonāca aplenkumā. Tajā brīdī domē palika tikai 30% darbinieku: vīrieši devās aizstāvēt savu dzimteni, gāja karā, bet sievietes, kurām bija mazi bērni, mēģināja tos izvest, lai glābtu viņiem dzīvību. Čerņihivā bija 300 000 iedzīvotāju, no tiem palika tikai 70 000 kopā ar armiju, kas to aizstāvēja. Tas ir oficiāli, pēc mobilo telefonu datiem.

Un tad palikušajiem nācās nodrošināt, lai slimnīcai būtu gaisma, lai ģeneratori strādātu, lai būtu degviela, lai slimnīcas darbinieki un pacienti būtu paēduši. Lasīja pa pagrabiem kaut ko, lai varētu paēdināt slimnīcas darbiniekus un pacientus.

Stundas laikā krita ap 50 cilvēku. Nebija tik daudz zārku, tos sāka gatavot paši. Izveidoja līniju, dienā apglabāja aptuveni 10 cilvēkus. Nevienam nebija laika sekot līdzi, ar ko nodarbojas armija, jo viņiem bija civilie uzdevumi. Karadarbības zonā bija redzams, kā viss ir sadalīts. Tāpat kā informācija, ko nevienam nedod un nedāļā.

Slavjanskas piemērs. Bērnudārza vadītājai zvana un jautā, vai viņa var pieņemt 200 cilvēkus, viņa atbild, ka nevar, jo pie viņiem jau atrodas armija. Tajā pašā vakarā atlido raķete un iznīcina šo bērnudārzu, iet bojā 100 cilvēku. Informācija ir tā, kas ir pati dārgākā kara laikā.

Atbildība par to jāuzņemas arī ceturtajai varai, protams. Mums visiem kopā būtu jākoncentrējas uz valsts aizsardzību. Un tas ir pavisam nopietni, jo ukraiņu fronte - ja nekas nemainīsies - sabruks tuvākajā laikā.

Bet ja būs vairāk ieroču un munīcijas?

Viņi paši saka: jūs varat tagad iedot mums ieročus, bet cilvēkus mēs neatgriezīsim. Un tie, kuri tagad karo, ir tādā vecumā kā es. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka viņš nodzīvo trīs dienas ierakumos un saslimst ar plaušu karsoni. Bet jauns cilvēks ātrāk atjaunojas, ātrāk veseļojas, ātrāk viss dzīst, viņš ir daudz kaujas spējīgāks. Bet mēs kaut kā neņemam vērā ukraiņu pieredzi, turpinām dzīvot eiforijā. To ir bēdīgi skatīties.

Paskatāmies, kā Somija gatavojas ekspansijai. Somijai ar Krieviju robežas garums ir 1430 kilometru, un tur vairs nav neviena robežas pārejas punkta, kur notiktu cilvēku vai kravu kustība. Latvijai ar Krieviju robeža ir 283 kilometri. Visu laiku notiek autobusu braucieni, ekskursijas, ciemiņi šurp un turp braukā uz Krieviju un atpakaļ. Nedēļā kādi 35 autobusi. Mēs esam neprātīgi, vientieši?

Mēs esam divkoši, nevis vientieši. Atcerieties, pirms gada bija skandāls ar Pjotram Avenam piederošo porcelānu. Helmanis vēlējās parādīt šos latviešu mākslas darbus. Ir pagājis gads, un kas no tā ir sanācis? Ir sanācis, ka mēs esam spējīgi uzlikt sankcijas tikai paši uz savu mākslinieku darbiem, ne uz ko citu.

Ne uz mangāna rūdu, ne uz to, kas nodrošina un apmaksā Krievijas karu. To mēs neesam spējīgi. Un tad mēs vēl runājam, cik tas ir pareizi, cik mēs lieliski, kā mēs varējām. Man tas atgādina mazohistus, kas paši sevi ieper un saka: mēs esam malači.

Mēs turpinām maksāt par Krievijas karu, bet māksla mums nav laba, jo tā pirms tam piederējusi kādam citam. Eksperti runāja, ka mēs varam atdalīt - īpašnieks ir laicīgs, bet māksla ir mūžīga. Kad atrodos jebkurā pasaules muzejā, es nejautāju, kam pieder šī glezna, es uz to skatos. Un šie mākslas darbi ir mūsu Kultūras kanonā. Ko mēs darām?

Tajā pašā laikā Latvijas Radio atrodas klavieres, kuras dāvinājis Avens, un katru dienu tās kāds spēlē. Šīs klavieres tiek spēlētas arī labdarības koncertos, lai atbalstītu Ukrainu.

Vai mēs neredzam, kas notiek? Vai mēs savu atspulgu neredzam? Portāls LSM.lv paskatās un dubļu peļķē ierauga cūku, bet tad nevajag visus cilvēkus zīmēt par cūkām. Tas ir zīmētāju atspulgs. Un tas, ka ukraiņi šajā brīdī lej asinis par mums, arī ir pilnīgi skaidrs.

Mēs varētu domāt citādi, ja neatrastos krievu propagandas ietekmē. Šī propaganda parāda krievu patiesos mērķus. Mēs neesam nekad pazuduši no krievu propagandas ietekmes, un tas nozīmē, ka viņi iegulda milzīgus resursus, rada ienaidnieka tēlu, un viņi to uztur un baro. Bet mēs pret to izturamies ļoti vieglprātīgi.

Tad sanāk tā, ka jūs toreiz, kad gribējāt sarīkot šo porcelāna izstādi, bijāt lielāks grēkāzis un nodevējs nekā šobrīd mūsu valdība, kas atļauj mangāna rūdas tranzītu caur Latviju, kas īstenībā stiprina krievu spējas karot?

Tā ir tāpēc, ka tajā brīdī tas bija izdevīgi. Bija izdevīgi nacionāļus padzīt no valdības. Tad, kad Nacionālā apvienība ir opozīcijā, nesmuki izskatās, kad vienkārši sit opozīciju - labāk sist Helmani, viena novada mēru. Tas ir instruēts pasākums, mākslīgi veidots, kam ir režisors un dalībnieki.

Citastarp ukraiņu karš parāda to, ka pirms kara valstī gada laikā iebrauca ļoti daudz diversantu, ļoti daudz cilvēku, kas veica diversijas. Bet viņiem ir resursi, tā ir milzīga valsts, 40 miljoni, viņi varēja ar šo sērgu cīnīties.

Pie mums, nerunājot par to, ka esam atstājuši vaļā robežu, šādi diversanti var iekļūt brīvi, ar pasažieru autobusiem iebraukt, un tas par mums neliecina neko labu. Tas liecina, ka mēs vispār nesaprotam, kas notiek Ukrainā.

Kad tu aizbrauc uz Ukrainu, ieraugi, kā divu gadu laikā ir izauguši kapi, kur ir apglabāti ukraiņu karavīri, tu redzi fotogrāfijas, un tie visi ir jauni un spēcīgi vīrieši - labākā tautas sastāvdaļa. Viņi ir krituši, viņi ir zem zemes. Un tev komandieris stāsta, ka viņam nav ar ko karot, jo ir vai nu divdesmitgadīgi puikas, vai vīri ap 60 gadiem.

Bet mēs turpinām neko nedarīt, mums joprojām nav pat žoga. Žogs, protams, neizglābs mūs no krievu tankiem, žogs vienkārši parāda: vai mēs esam gatavi mobilizēties?

Bet pats bēdīgākais ir, ka mēs nevaram atrast mūsu kopīgos mērķus. Mēs turpināsim sist Helmani, jo viņš gribēja uztaisīt latviešu mākslas darbu izstādi, bet mēs neapturēsim kara finansētājus. Mēs turpināsim maksāt par šo karu un turpināsim vainot Helmani. Tā ir divkosība un nelietība.

Diemžēl tā tas izskatās. Bet Nacionālajai apvienībai ir par to kāds viedoklis, vai arī tas ir noklusināts, lai nebūtu pārāk liels troksnis?

Es nevaru pateikt, ko domā Nacionālā apvienība, jo tad man būtu jātaisa pētījums. Man ar NA ir izveidojusies tāda neliela distance, tā tas ir.

***

Turpinājums sekos. Turpinājumā par atrašanos Ukrainā frontes līnijā, par svaigu elpu Ogres muzejā; par to, kāpēc ir (vai nav) jālej vīns svešiem cilvēkiem uz galvas; par to, kāpēc Ogrē uzcēla jaunu skolu, kamēr citas tiek likvidētas; par to, ko daudzi gaida no Nacionālās apvienības; par Suvalku koridoru kā lamatām un par daudz ko citu.

Novērtē šo rakstu:

90
29

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...