Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai gan Pietiek uzskata, ka Aivara Lemberga vieta par Latvijas valstij deviņdesmitajos gados nozagto vismaz miljardu eiro būtu aiz restēm, tas nenozīmē, ka šim cilvēkam daudzos jautājumos nevarētu būt taisnība. Tāpēc pārpublicējam Neatkarīgās Rīta Avīzes interviju ar smagos noziegumos apsūdzēto Lembergu par to, cik beztiesisks ir cilvēks Latvijas tiesā, ja pretējā pusē ir ne visai godprātīgi valsts pārstāvji.

– Latvijā izsludināts «bezkompromisu tiesiskums». Kā, jūsuprāt, patiesībā ir ar tiesiskumu Latvijā?

– Ja man uz šo jautājumu jāatbild nopietni, tad Latvijā ir divas tiesiskās vides. Viena juridiski teorētiskā, kuru veido starptautiskās tiesības, tajā skaitā Eiropas Cilvēktiesību harta, Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ЕСТ) judikatūra, Satversme, Kriminālprocesa likums, likums Par tiesu varu un citi normatīvie akti. Otra ir faktiskā tiesiskā vide jeb tiesiskums, kad vairākumā gadījumu ignorē Eiropas Cilvēktiesību hartu, ЕСТ judikatūru, Satversmi, Kriminālprocesa likumu, likumu Par tiesu varu, Latvijas tiesu judikatūru.

– Kā tas ir iespējams?

– Ļoti vienkārši. Kriminālprocesu virza virkne amatpersonu, tajā skaitā prokurori un tiesneši, par kuru pārkāpumiem cilvēktiesību jomā vai nu vispār nevar sūdzēties (tiesneši), vai arī var sūdzēties tikai viņu tiešajiem priekšniekiem virsprokuroriem, bet atbildi gatavo tas pats prokurors, par kuru sūdzas. Vēl var sūdzēties tad, kad tam vairs nav jēgas, piemēram, pagājuši kādi desmit gadi un aizskārums vairs nav atjaunojams. Tā ir sistēma un šīs sistēmas mērķis – lai cilvēks, kuram ir tiesības uz aizstāvību, nevarētu šīs tiesības īstenot. īpaši gadījumos, ja varai ir tāda vēlme.

– Ir konkrēti piemēri?

– Prokurors tiesai prasa piemērot man drošības līdzekli – apcietinājumu. Tiesnesim būtu jāskatās, vai ir kaut kādi argumenti, kādēļ prasa piemērot vissmagāko drošības līdzekli. Vajadzētu būt pierādījumiem, ka šā drošības līdzekļa pielietošana ir pamatota. Zinot šos pierādījumus, man būtu arī iespēja tos atspēkot. To ļoti labi tagad var redzēt no [Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra] Rimšēviča gadījuma. Rimšēvičs uzskatīja, ka viņam piemērotais drošības līdzeklis ir nepamatots. Arī manā gadījumā es tā uzskatīju. Drošības līdzekļa pamatojums var būt iespējamā noziedzīgā nodarījuma smagums sabiedrības apdraudējuma kontekstā – ka aizdomās turētais traucēs izmeklēšanu, iespaidos lieciniekus, izvairīsies no tiesas.

– Bet Rimšēvičs tiesājās Eiropas tiesā; jūs – Latvijas tiesā.

– Tas, kam tiesā būtu jānotiek, ir deklarēts kā sacīkstes princips. Tur ir prokurori; tur – aizstāvības advokāti, bet tiesa neitrāli abus vēro un tad lemj. Latvijā par sacensības principa kaut kādu ievērošanu vispār nevar pat sapņot. Pirmkārt, nav nekādas iespējas iepazīties ar jebkādiem pierādījumiem, kuri pierāda, ka tu esi izdarījis iespējamo noziedzīgo nodarījumu. Kā tu, nezinot pierādījumus, vari tos atspēkot? Nekā! Tāpat tevi obligāti vainos netīrās naudas atmazgāšanā, kas ir sevišķi smags noziegums. Ja tas ir sevišķi smags noziegums, tad, protams, ka tu esi bīstams sabiedrībai. Otrs jautājums – kādi ir pierādījumi, ka tu tagad traucēsi izmeklēšanu, iespaidosi lieciniekus? Nekādi! Pat ja kāds par tevi šajā sakarā ir kaut ko samelojis, no tevis izmeklēšanas tiesnesis to slēpj, lai tu nevari aizstāvēties.

– Pierādījumu slēpšana jau ir tas galvenais arguments, kāpēc Rimšēvičs vinnēja Eiropas tiesā?

– Bet Rimšēvičs vinnēja Eiropas tiesā ne jau tāpēc, ka viņš ir Rimšēvičs, un ne tāpēc, ka viņš ir Latvijas Bankas prezidents. Viņš vinnēja tāpēc, ka Eiropas tiesā ar prasību vērsās Eiropas Centrālā banka. Rimšēvičs pats neko nav vinnējis! Vinnējusi ir Eiropas Centrālā banka, jo Eiropas tiesa uz šo Latvijas gadījumu bija spiesta paskatīties, kā tas pienākas demokrātiskā sabiedrībā!

Identisks piemērs no manas personīgās pieredzes – pateicoties prokuratūras aktivitātēm, krimināllietas ar lielu troksni tika uzsāktas gan Lihtenšteinā, gan Šveicē. Arī tajās nebija nekādu pierādījumu, kurus Lihtenšteinas un Šveices prokurori tā gaidīja no saviem Latvijas kolēģiem. Abas skaļi sāktās krimināllietas pavisam klusi tika izbeigtas, jo pierādījumi no Latvijas netika iesniegti. Šie pierādījumi Lihtenšteinas un Šveices prokuroriem bija svarīgi, jo atšķirībā no Latvijas viņiem nav ideoloģiskās, politiskās, šķiriskās, naudas vai pasūtījuma pārliecības. Šajās valstīs advokāts drīkst iepazīties ar visiem lietas materiāliem jau tad, kad lieta vēl nav nonākusi tiesā. Tādēļ jau – kā mēs to spilgti redzam arī no Rimšēviča gadījuma – Eiropā nesaprot, kā var neiesniegt Eiropas tiesai pierādījumus par iespējamo vainu, kā arī pierādījumus, ka jāpiemēro tāds vai cits drošības līdzeklis. Nedz Kalnmeiers, nedz Bordāns un viņam līdzīgie nespēj iespaidot Eiropas tiesu.

Nākamais piemērs. Latvijā arestē visus līdzekļus, kas ir tavā rīcībā, ar mērķi, lai tev ne tikai nebūtu, par ko dzīvot, bet lai tu nevarētu nolīgt aizstāvi; lai tu nevarētu īstenot tiesības uz aizstāvību.

Nākamais. Man nozīmē tādu tiesas ritmu – četras dienas nedēļā. Protams, pie šāda tiesas sēžu biežuma tu vairs nevari ne tikai privāto dzīvi dzīvot, bet tu nevari arī īstenot profesionālo darbību. Kāpēc tā? Lai tu nevarētu nopelnīt naudu nedz dzīvošanai, nedz aizstāvībai; lai tu būtu spiests kapitulēt.

Salīdzinājumam ar citām skaļajām lietām: t.s. digitālās TV lietā tiesas sēdes bija nozīmētas divas reizes nedēļā. T.s. Trasta komercbankas lietā, kurā ir 13 apsūdzēto, nozīmēta tikai viena sēde nedēļā. T.s. Latvenergo krimināllietā nozīmēta, vidēji rēķinot, nepilna viena tiesas sēde nedēļā.

Bet manā gadījumā šāda tiesas sēžu intensitāte nozīmēta tādēļ, ka procesa organizācijā tika ierauta arī Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja, kura saņēma par to politiskus norādījumus. Viņa mīļā miera labad lēma: priekš kam lieki kreņķi – norādījumi jāpilda. Turpretī Kriminālprocesa likums nosaka, ka kriminālprocess nedrīkst neattaisnoti un nesamērīgi iejaukties privātajā dzīvē.

– Pats biju klāt t.s. Trasta komercbankas lietas pirmajā sēdē, kur tiesnesis lēma nozīmēt tiesas sēdes vienu reizi nedēļā, jo četras dienas jau aizņemtas «tajā sarežģītajā procesā», respektīvi – jūsējā. Tad cēlās kājās apsūdzētais un argumentēja: «Ja jūs nozīmēsiet tiesas sēdes vienu reizi nedēļā, es vairs nevarēšu nopelnīt naudu, lai varētu aizstāvēties. Tik biežas tiesas sēdes būs neattaisnota iejaukšanās manā privātajā dzīvē.»

– Nu, jā! Bet te ir vēl viena nianse. Tiesas priekšsēdētāja, kura nav lietas dalībnieks, nezina lietas dalībnieku ģimenes sastāvu, veselības stāvokli un profesionālo darbību.

Viņa lemj tīri aritmētiski. Nekur Eiropā tāds variants nav iespējams. Izrādās – Latvijas tiesa ir atkarīga no administrācijas. Jebkurš lēmums tiesā jāpieņem, uzklausot lietas dalībnieku viedokli. Kad tiesas priekšsēdētāja izdeva šo rīkojumu nozīmēt manā lietā grafiku -četras dienas nedēļā -, neviens procesa dalībnieks nebija klāt.

Nākamais piemērs. Atrados mājas arestā. Prokurors noteica, kuri advokāti drīkst nākt pie manis -pārējie nedrīkst. Tādējādi man tika liegtas tiesības izvēlēties to advokātu, kuru es uzskatīju par vajadzīgu. Ja prokuroram nepatika kāds no maniem aizstāvjiem, viņš uzaicināja advokātu sniegt liecības. Mainījās advokāta statuss, un viņš mani vairs nevarēja aizstāvēt.

Likums nosaka, ka tiesā visiem vienādas tiesības pieteikt lūgumus. Ja lūgumu piesaka prokurors – vienalga cik gari, pamatoti vai nepamatoti viņš art runā, tiesa viņu uzklausīs no «A» līdz «Z». Savukārt, ja es vēlos pieteikt lūgumu, tad es nedrīkstu nolasīt lūguma pamatojumu. Es tikai drīkstu pateikt, par ko es gribu lūgt. Prokuroru lūgumu tiesa ļoti reti noraida, bet, ja noraida, noraidījums tiek pamatots. Aizstāvības puses lūgumus tiesa pārsvarā noraida, un vienīgā frāze pamatojumā ir, ka lūgums nav pamatots. Bet Kriminālprocesa likums saka, ka tiesai jāpamato jebkurš lēmums.

Likums nosaka, ka ir tiesības iepazīties ar lietu. Lai es nevarētu iepazīties ar lietu, lieta tika sadalīta. Pamatlieta palika prokuratūrā, un izmeklēšana tajā it kā turpinās -tātad izmeklēšanas noslēpums. No pamatlietas prokuratūra izlasīja materiālus, kuri ir izdevīgi apsūdzībai, bet tos, kuri dotu iespēju īstenot aizstāvību, atstāja pamatlieta. Bet es jau pat nezinu, kādi materiāli vispār eksistē. Prokurors redz visu, bet tu redzi tikai to, ko vēlas prokurors. Kāda te vairs sacīkste?

Manā lietā prokurori tiesā pieteica 102 lieciniekus. Kā prokuroru liecinieki tika nopratināti 94 liecinieki, no tiem četri – pat atkārtoti. Aizstāvība lūdza nopratināt 91 liecinieku, bet atļāva nopratināt tikai četrus. Tādējādi uz vienu aizstāvības liecinieku ir 25 apsūdzības liecinieki! Viens pret 25 – lūk, ko nozīmē sacensības princips Latvijas izpratnē!

Likums prasa – ja kāda no pusēm pieprasa, tiesai jānolasa rakstveida pierādījumi. Manā procesā tiesā netika nolasīts neviens pierādījums – tikai dokumenta nosaukuma, datuma un parakstītāja nolasīšana nav pierādījuma nolasīšana.

Nākamais. Prokurori pratina lieciniekus, cik ilgi grib. Turpretī visiem apsūdzētajiem un viņu aizstāvjiem kopā – kā vienotam veselumam – lieciniekus atļauj pratināt ne ilgāk, kā to darījuši prokurori. Šajā procesā ir trīs apsūdzētie un katram ir aizstāvis – kopā tātad seši cilvēki. Iznāk, ka tiesas acīs šie seši cilvēki ir viens apsūdzētais? Ko jūs darītu, ja pasludinātu – juridiski visi Neatkarīgās žurnālisti – jūs abi, Anita Daukste, Viktors Avotiņš, Elita Veidemane, Juris Paiders, Anatolijs Kreipāns, Māris Krautmanis u.c. – ir viens žurnālists?

– Nē, nē, mēs neesam viens! Mēs esam atšķirīgi un savdabīgi!

– Augstākā pilotāža – man nemaz netika atļauts uzdot jautājumus daudziem lieciniekiem, tajā skaitā man klaji naidīgiem – Meroni, Berķim, Stepanovam, Ševcovamu.c.

– Kam par to sūdzēties?

– Nav, kam sūdzēties. Ja būtu atbilstoša kriminālprocesa kontrole, tad gan prokuroriem klātos «plāni».

To es saku no sava kriminālprocesa divdesmit gadu pieredzes. Tas aizsākās 1999. gada maijā, kas pats par sevi ir absolūts rekords. Tiesā prokurori tagad izmanto pierādījumus, kas iegūti un analizēti jau pirms 20 gadiem. Cik es zinu, pret mani pavisam ir ierosināti 12 kriminālprocesi, no kuriem neviens nav vainagojies ar manis atzīšanu par vainīgu. Tomēr šie 12 kriminālprocesi prasa laiku, enerģiju un resursus aizstāvībai.

– Kādas bija tās lietas?

– Slavenā «Grinbergu lieta», kuru KNAB izmeklēja un zaudēja -tiesa piesprieda valstij man samaksāt kompensāciju.

2007. gadā tika izvērsta milzu propaganda, kurā iesaistījās arī Vaira Vīķe-Freiberga, par Lemberga stipendiātiem – nu tik būs Dāmokla zobens! Tagad visi ir apklusuši. Kopš tā brīža ir pagājuši 12 gadi. Kur ir tā Lemberga stipendiātu lieta? Uzrakstīju ģenerālprokuroram vēstuli, vaicājot, kur palikusi tā lieta. Saņēmu atbildi, ka tādas lietas vispār nav, kaut gan šo jēdzienu lietoja pat Jānis Maizītis un daži citi prokurori.

Nākamā – oligarhu lieta. Jūs domājat, ka man kāds ir atvainojies par veiktajām kratīšanām? Tās jau nebija nekāda jubilejas izrāde operā. Man bija jātērē laiks un resursi.

– Kāpēc t.s. Lemberga kriminālprocess ir tik ilgs?

– Tādēļ, ka tāds bija mērķis. Tādēļ jau prokurori pieteica 102 lieciniekus, no kuriem lielākajai daļai nav nekāda sakara ar krimināllietu. Prokurori apzināti vienā lietā sapludinājuši lielu skaitu apsūdzības epizožu ar mērķi – jo vairāk epizožu, jo vairāk sējumu; jo vairāk pierādījumu, kuri jāpārbauda. Šajā gadījumā kriminālprocess ir kā sods, kurš ilgst divdesmit gadu. Ja es divdesmit gadu esmu kriminālprocesā, tad tas taču neapšaubāmi ir sods. Jūs jau nevarat pārsūdzēt to, ka pret jums ir uzsākts kriminālprocess; nevarat pārsūdzēt aizdomās turamā statusu, apsūdzētā statusu. Apsūdzētā statusā jūs varat būt desmit, divdesmit, trīsdesmit gadu – visu savu mūžu. Piemēram, Mamerts Vaivads ir apsūdzētā statusā kopš 2007. gada. Viņu apcietināja, ēdot vakariņas ar bijušo Valsts prezidentu Gunti Ulmani. Pagājuši 12 gadi, un viņš palicis par apsūdzēto. Prokuroram par to nekādas atbildības!

– Prokurori publiski saka, ka aizstāvības puse velk laiku?

– Aizstāvība nekādu laiku nevar vilkt nekādā veidā. Ja jūs sauc uz pratināšanu, jums tur ir jāiet. Ja aicina veikt kādu citu procesuālu darbību – jums jāiet. Ja jūs neejat, jūs ieliek cietumā. Nav iespējams neko novilcināt.

Uz nozīmēto tiesu jums ir jāiet. Nevar uzskatīt, ka, ja cilvēks ir slims, tad tā ir novilcināšana. Manā procesā desmit gados apsūdzēto dēļ ir atceltas 78 tiesas sēdes jeb 6,6% no kopējā tiesas sēžu skaita, tajā skaitā slimības dēļ – 56 tiesas sēdes. Advokātu dēļ ir atcelti 11% no tiesas sēdēm, tiesnešu dēļ -17% jeb 201 tiesas sēde. Vai tad desmit gados tas ir daudz?

– Tas jau nozīmē, ka procesa dalībnieki var lepoties ar apbrīnojamu veselību?

– Ja cilvēks kriminālprocesā atrodas divdesmit gadu, vai tad viņa veselība ar katru gadu uzlabojas? Vismaz man pirms divdesmit gadiem bija labāka veselība.

– Prokurors Aivis Zalužinskis nesen izteicās: «Milzīgi tā lieta ievilkās tādēļ, ka tiesa pārāk lielu demokrātiju pieļauj aizstāvībai.» Kā ir ar demokrātiju tiesas procesā?

– Ja uz vienu aizstāvības liecinieku tiek nopratināti 25 apsūdzības liecinieki, vai tā ir liela demokrātija? Vai pareizāk būtu, ja uz katru aizstāvības liecinieku pratinātu 100 apsūdzības liecinieku? Pēc Zalužinska domām, novilcināšana ir, ja aizstāvība piesaka lūgumus, grib pratināt lieciniekus, grib pārbaudīt pierādījumus. Viņaprāt, vienīgais, ko drīkst – uzrakstīt, ka vainīgs. Likums gan saka, ka prokuroram jābūt objektīvam, taisnīgam; ka viņam jāvērtē ne tikai tie pierādījumi, kuri apsūdz, bet art tie, kuri attaisno. Šajā kriminālprocesā prokurori pat ar pušplēstu vārdiņu neieminas par pierādījumiem, kuri attaisno, jo tad sabruks apsūdzības kāršu namiņš.

– Visus desmit gadus arestēto mantu glabā mantas glabātājs. Ar arestēto mantu visu laiku notiek kaut kāda – no loģiski domājoša cilvēka viedokļa – nesaprotama kustība. Arestēto mantu taču nedrīkst nedz pārdot, nedz izšķērdēt, nedz mainīt. Vai gadījumā galvenais ilgā procesa iemesls nav tieši šī mantas glabāšana, to lietojot?

– No sākuma 1999. gada maijā šis process tika sākts pēc politiskā pasūtījuma. Politiskā komponente to caurvij joprojām. Tad piepulcējās atriebības sastāvdaļa, kurā iesaistījās tādi politiķi kā Arnolds Laksa un biznesa cilvēki – Jūlijs Krūmiņš, Ainārs Gulbis. Tad viņiem jau savās interesēs pievienojās uzņēmēji Oļegs Stepanovs, Olafs Berķis, Igors Skoks, Genādijs Ševcovs, Valentīns Kokalis, Vladimirs Krastiņš, kā arī Rudolfs Meroni un Gints Laiviņš-Laivenieks. 2006.-2007. gados šie uzņēmēji bija kopā, bet pēc tam savā starpā sastrīdējās. Beigās par uzvarētāju kļuvis Rudolfs Meroni viens pats. Lēmumā par mantas arestu ir teikts «glabāt». Glabāt un lietot – tas nav viens un tas pats. Ja jūs glabāšanā stāvlaukumā noliekat mašīnu, tad tas nenozīmē, ka autostāvvietas uzraugs var ņemt jūsu mašīnu un lietot. Bet šajā gadījumā mantas glabātājs mantu lieto, un tur ir tas sāls. 2006. gadā starp prokuroru Andi Mežsargu un Rūdolfu Meroni tika panākta vienošanās, ka kriminālprocess būs biznesa projekts Rūdolfam Meroni, bet pārējiem, kā Jūlijam Krūmiņam, Gulbim, Laksam u.c. – vienkārši atriebība. Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka arestētie vērtspapīri nododami glabāšanā drošā vietā, tajā skaitā prokuratūras seifā, bet ne jau ārzemēs. Likums jau 11 gadu netiek pildīts. Kāpēc?

– Droši vien tāpēc, ka nauda.

– Kur nauda, tur korupcija.

– Kam tā nauda tiek?

– Es to neesmu izmeklējis, un trakākais, ka neviens neizmeklē. Pēc lietas materiāliem, vērtspapīri atrodas ārzemēs. Arests uzlikts tikai Latvijā, lai gan Latvijai nav teikšanas pār Šveici, Lihtenšteinu, Lielbritāniju, Holandi. Vai tie vispār ir arestēti? Lai arestētu mantu, ir jāsūta tiesiskās palīdzības lūgums. Tas nav izdarīts!

– Kāpēc nav izdarīts tas, ko jebkurā citā lietā dara?

– Lai Meroni varētu brīvi rīkoties savās un prokuroru grupas interesēs; to interesēs, kuri visu to lietu savā starpā ir sarunājuši. No aresta brīža ir pagājuši 11 gadi, un par mantas stāvokli nav iesniegta neviena atskaite. Glabātājs par savu «titānisko» darbu nav prasījis nevienu kapeiku. Kāpēc? Šis jautājums ir uzdots tiesā un prokuratūrā. Nekādas reakcijas! Redzams, ka ir izveidojusies mafioza sistēma, un ir cilvēki, kuri var absolūti ignorēt likumu, zinot, ka viņiem par to nekas nebūs.

– Jūs sakāt, ka uzvarētājs ir Meroni, bet nupat kļuvis zināms, ka patiesā labuma guvēja ir viņa grāmatvede. Varbūt tomēr viņa ir tā uzvarētāja?

– Humors ir tāds: tiek teikts, ka visa arestētā manta pieder man un es esmu patiesais labuma guvējs. No 2013. gada ik gadu rakstu Uzņēmumu reģistram – pasakiet, kur esmu reģistrēts kā īpašnieks vai patiesā labuma guvējs. Līdz šai baltai dienai – nekur. Likums uzliek par pienākumu uzņēmumu vadībai norādīt īpašniekus un patiesā labuma guvējus.

– Kādas jūsu prognozes – kā beigsies šī tiesvedība?

– Šīs valdošās koalīcijas, tajā skaitā tieslietu ministra personīgi, mērķis ir izdarīt visu, lai tiesneši pieņemtu notiesājošu spriedumu Lemberga lietā. Jurašs jau šeptējas pa Tieslietu ministriju. Visi ir tikai cilvēki. Viņus var iebiedēt. Kuru nevar iebiedēt, to var nopirkt. Kuru nevar ne nopirkt, ne iebiedēt, to var noņemt no amata. Nav šaubu, ka tieslietu ministra iecerētais audits ir mēģinājums izrēķināties ar tiem cilvēkiem, kuri viņiem neklausīs. Tiesneši jau arī ir tikai cilvēki. Katram ir ģimene; cits domā par karjeru. Kādēļ gan ziedot karjeru, piemēram, Lemberga dēļ? Un ja vēl aiz vajadzīgā lēmuma liela nauda stāv?

Bordāns un Kaimiņš – tas ir Meronis; tātad šī ir Meroņa koalīcija! Kariņš ir Meroņa izkārtne. Viņiem parlamentā ir vairākums! Visas iespējas! Tagad galvenais uzdevums neļaut debatēt maniem aizstāvjiem, kuri var izgāzt absurdo apsūdzību. Kā stāsta, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja jau ir bijusi izsaukta pie ministra un tikusi instruēta. Tādēļ jau es visu laiku lūdzu atklātu tiesas procesu video režīmā, lai ikviens var apskatīties, kas tur notiek. Prokurori iebilda – viņi baidās no atklātības. Pat viduslaikos raganu prāvas notika visas tautas priekšā!

Novērtē šo rakstu:

109
26

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

“Ganāmpulkam” pieaugot, aug pieprasījums pēc “ganītājiem”

FotoKoronavīruss ir izraisījis ne mazums diskusiju un viedokļu sadursmju gan speciālistu aprindās, gan sabiedrībā. Taču arvien biežāk parādās atsevišķi eksperti visās jomās, kas nevis iepazīstina sabiedrību ar dažādiem viedokļiem un cenšas paskaidrot, ap ko tad īsti diskusijas griežas, bet izmanto situāciju savu reitingu un popularitātes celšanai. Tā vien šķiet, ka rajonā līderu pozīcijās izvirzījies jauns sabiedriskās domas “ganītājs”. Aldis Gobzems pēdējo nedēļu laikā “spridzina” ar turbo jaudu. Viņš ne vien aicina ignorēt drošības pasākumus COVID-19 ierobežošanai, bet arī mudina lūgties.
Lasīt visu...

12

Jautājums – kāda ir C19 Pasakas morāle? Kāds ir Lāsts?

FotoUz kādas vientuļas salas vārdā Pasaule dzīvoja 100 ciltis (Valstis), kuras vadīja Valdnieki, un viens Burvis (baņķieris). Burvis bija vienīgais, kas prata radīt naudu no gaisa, viņš to radīja, lai aizdotu tiem Valdniekiem, kas Burvi spēja pārliecināt, ka viņi spēs naudu ar procentiem atdot noteiktā laikā. Tā Burvis izgudroja naudu, pār kuru valdīja Valdnieki, savstarpēji norēķinoties ar citiem Valdniekiem.
Lasīt visu...

21

Signāls

FotoVai maskas lietošana pēc koloniālās pārvaldes lēmuma ir medicīniski pamatota? Drīzāk nē nekā jā. Kādēļ tad cilvēki liek uz sejas to? Jo viņiem ir bailes. Bailes tikt izsēdinātiem no transporta, bailes tikt administratīvi sodītiem. Tās ir bailes no varas.
Lasīt visu...

21

Maskai nav nekāda sakara ar valdības gāšanu

FotoReāli fakti - Covid19 ir lipīgs, paaugstinās temperatūra, pazūd oža, bezspēks utt. Iespējams, daudzi jau ir pārslimojuši bez acīmredzamiem simptomiem vai komplikācijām. Manā paziņu lokā viena persona ir mirusi, viena atrodas karantīnā. Tā nav nekāda izklaide izslimot šo “zarazu”.
Lasīt visu...

21

Nevienam nevajadzētu būt tiesībām lemt par cita cilvēka dzīves vērtību

FotoŠogad ir apritējuši 10 gadi, kopš Latvijas Republikā ir stājies spēkā likums “Par Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām”, un 5 gadi, kopš Labklājības ministrija īsteno Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansētu projektu deinstucionalizācijas (DI) jomā. Un kāpēc par šo nozīmīgo tēmu runāju tieši tagad, jo 10. oktobrī visā pasaulē tika atzīmēta Pasaules Garīgās veselības diena.
Lasīt visu...

12

Krīzes brīdī pacientus šķiros…

FotoTātad Latvija tagad ieviesīs praksi, kādu it kā pielieto daudzās pasaules valstīs, kad krīzes apstākļos šķiro pacientus – kurus ir vērts ārstēt, kurus ne. Bet cik daudz ir to pasaules valstu, kuras būtu tik ļoti okupantu pārpildītas kā Latvija? Lūk, tas ir jautājums.
Lasīt visu...

21

Priekšlikumi Latvijas Republikas Ministru prezidentam K.A. Kariņam: ierosinu pilnībā pārtraukt jaunu klientu ievietošanu valsts sociālās aprūpes centros

FotoViena no tiesībsarga funkcijām ir veicināt privātpersonas cilvēktiesību aizsardzību , kas ir īpaši būtiski attiecībā uz mazaizsargātajām personu grupām. Tādēļ par vienu no prioritātēm savā darbībā tiesībsargs jau vairākus gadus izvirza personu ar īpašām vajadzībām tiesību aizsardzību. Starptautisko cilvēktiesību mērogā par vienu no pamatdokumentiem ir atzīstama Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām, kura Latvijā stājās spēkā 2010.gada 31.martā. Saskaņā ar likuma „Par Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām” 2. pantā noteikto šīs konvencijas ieviešanu Latvijā koordinē Labklājības ministrija, bet tās īstenošanu pārrauga Tiesībsarga birojs.
Lasīt visu...

12

Nevis masku nēsāšana, bet gan C19 pneimonija ierobežo tavu brīvību

FotoVai man ir pazīstamie, kuri slimo vai ir miruši no C19** infekcijas? Vai tas, ka es strādāju reanimācijā ar īpaši smagiem pacientiem, kuriem ir uzstādīta C19 infekcijas diagnoze, ļauj man atbildēt uz pirmo jautājumu "Jā!"?
Lasīt visu...

12

Covid19 spilgti izgaismojis melnus plankumus Latvijas medicīnā, bet, iespējams, krīze Baltkrievijā pavēra ceļu to lāpīšanai

FotoKaut arī no 3. jūnija oficiāli ir pieejami visi valsts apmaksātie plānveida ambulatorie un stacionārie veselības aprūpes pakalpojumi, vēl joprojām rindas uz tiem var pārsniegt pat 9 mēnešus. Daļēji šo situāciju sekmēja pilnīga ambulatoro iestāžu slēgšana uz trim nedēļām šī gada aprīlī, bet situāciju iespaidoja arī hroniskais ārstu trūkums pilnīgi visās Latvijas medicīnas iestādēs.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas KDLO dienas ir skaitītas: Putina 5. pants nedarbojas

Nav noslēpums, ka Kaukāzs vienmēr ir bijis ne visai sagremojams kumoss ne tikai cara laiku Kremlim, bet...

Foto

Taksometru sektorā ēnu ekonomika zeļ un plaukst

Kurš gan nav pieradis, ka politiķi sola, pēc tam atkal sola un tad jau politiķi mainās – pirmo solītāju...

Foto

Satversmes tiesa lēmusi atcelt iepriekšējo praksi, piedzenot parādus un kompensācijas par bojātiem dabasgāzes skaitītājiem

Jau šī gada martā sabiedrība tika informēta par spriedumu, kurā Satversmes tiesa...

Foto

Kam kalpo Latvijas žurnālistikas vaļi?

Es gaidīju pirmdienu. Man no prāta neiziet skaitlis 200. Līdzīgi kā Berlīnē “30 tūkstoši” un Roberta Kenedija Jr. publicētie foto, kurus...

Foto

Cerams, šī vēstule par iespējamiem nodarījumiem autoriem nonāks pie adresāta: atklāta vēstule Latvijas Republikas kultūras ministram

Rakstu Jums kā vienkāršam cilvēkam, negribu vērsties pie amatpersonas uzslāņojumiem....

Foto

Viendzimumu attiecību regulējums – postmodernās un vecās Eiropas sadursme

Ceturtdien LTV raidījumā "Šodienas jautājums" tika apspriesta klasisko un viendzimuma partnerattiecību problemātika. Politiķu un žurnālistes diskusijā parādījās...

Foto

Prātojums par uzvaru cīņā pret noziedzību un netīrību

Regresīvos vecos laikos bija tāds populārs jociņš par kādas vārdā nesauktas kopienas pārstāvi, kurš mēģinājis atradināt savu ķēvi...

Foto

Vakcinēšanās - glābiņš vai spriedums?

Šī gada 1.oktobrī stājies spēkā 29.septembrī pieņemts lēmums, kurš attiecas uz lielu sabiedrības daļu, bet perspektīvā - uz mums visiem. Lēmums...

Foto

Par maratonu un Covid19

Godātie Veselības ministrijas, SPKC, Rīgas domes, Rīgas satiksmes, AirBaltic un lidostas Rīga darbinieki! Mediķiem un transporta darbiniekiem šis ir bijis īsts baigais gads. Visu cieņu “frontlainiešiem” un...

Foto

Citu valstu mediji pārņem Latvijas informatīvo telpu

Bez atbilstoša valsts atbalsta komercmedijiem vietējā satura ražošanai 2021.gadā Latvijas informatīvo telpu pārņems Krievijas politiskajām interesēm atbilstošs saturs. Citu...

Foto

Atklātā vēstule par Zemgales vienīgā atkritumu apsaimniekošanas poligona “Brakšķi” saglabāšanu tautsaimniecības interesēs

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas...

Foto

Makrona nepārliecinošā spēle ar Krieviju: ieradies nomierināt Baltiju, viņš to it nemaz neizdarīja

“Ceļš uz elli ir bruģēts ar labiem nodomiem” — šis britu sakāmvārds nāca...

Foto

Atkritumu poligoni kā nacionālās drošības jautājums, jeb Kāpēc likvidēt Zemgales vienīgo atkritumu apsaimniekošanas poligonu ir riskanti

Ir publiskots VARAM sagatavotais informatīvais ziņojums “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas...

Foto

Tiesiskums ieviests, tagad mūs interesē lielveikali

Lai veicinātu plašāku Latvijas izcelsmes produkcijas īpatsvaru mazumtirdzniecības lielveikalu ķēdēs, Jauno konservatīvo Saeimas deputāti šodien tikās ar "Maxima Latvija" pārstāvjiem....

Foto

Vai tiešām iemeslu pietrūkst, lai izietu ielās?

Ir daļa cilvēku, kuri joprojām nesaprot, kas ir iemesls, lai 10.oktobrī izietu ielās. Nesaprot, jo ir pierasts neko nedarīt...

Foto

Saucēja balss tuksnesī

Žurnālista Bojāra raidījumā “Aizliegtais paņemiens” par Jencīša draudzi “Kristus pasaule” parādīja, cik viegli cilvēki ir psiholoģiski manipulējami, pakļaujami. Un šī nav vienīgā sekta,...

Foto

Farss ar baltkrievu IT kompāniju „uzņemšanu”

"Kapitālā remonta" sakarā pirmais mani tā pamatīgi sasmīdināja premjers KK. Viņš bija "norijis" LIAA jaunā vadoņa naivi izmesto "ēsmu" par...

Foto

Ja jums gadījumā bija kādas šaubas, Latvijas finanšu sistēmas sakārtošana ir bijusi veiksmīga

Es pievienojos šodienas konferences vienai no galvenajām tēzēm, ka banku kā finanšu institūciju...

Foto

Putina vakcīna ir instruments sabiedrības iegrožošanai

Koronavīrusa (Covid-19, C-19 – sauciet, kā gribas) pandēmija pasaulē cilvēkus ir padarījusi ļoti uzmanīgus, pat nedaudz bailīgus. Ikdienas dzīve, kādu...

Foto

Reira autoratlīdzību ierosinājumi faktiski ir kaitniecība pret grāmatniecības nozari, valodu un kultūru

Latvijas Grāmatizdevēju asociācija Finanšu ministrijas piedāvātos ierosinājumus izmaiņām autoratlīdzību aplikšanai ar nodokļiem uzskata par...

Foto

Lai visai pasaulei varētu parādīt „noderīgāku realitāti”

Vēl viens notikums ar Holivudas blokbasteram līdzīgu sižetu nesen izvērsās vienā no Minskas ielām. Daudzi no mums redzēja video,...

Foto

Vecuma ierobežojumi kreditēšanas jomā, jeb vai banka var senioriem atteikt piešķirt kredītu

Vērojot tendences kreditēšanas tirgū Eiropā, secināms, ka liela daļa kredītiestāžu, lai iespējami izvairītos no...

Foto

Mūsu galvās bija šīs vēsturiskās zemes, un šis likumprojekts tagad piedāvā to konkretizēt, lai latvietība nebūtu plakana

Šodien es iesniedzu izskatīšanai Saeimā likumprojektu “Latviešu vēsturisko zemju...

Foto

Daži jautājumi Latvijas Afganistānas veterānu cēzaram - Gunāram Rusiņam

Saistībā ar interviju, kuru jūs nesen sniedzāt par Andreja Mediņa  militāro dienestu, es dažus jautājumus vēlos uzdot...

Foto

Pandēmija, infodēmija un multilaterālisms: runa ANO Ģenerālās asamblejas 75. sesijā

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Ekselences, cienījamās dāmas un godātie kungi! Vispirms vēlos apsveikt V. Bozkira kungu...

Foto

Šuplinskas kundze, atkāpieties, jūs dzīvojat citā realitātē

Matemātikas skolotāju trūkuma dēļ pirmo mācību stundu šajā priekšmetā tikai pagājušajā nedēļā aizvadīja Rīgas 40. vidusskolas sesto klašu skolēni....

Foto

Par "Turaidas kvartālu" samaksātā nekustamā īpašuma nodokļa apjoms ir palielinājies, nevis samazinājies

Latvijas televīzijas raidījumā "De Facto" izskanējušais apgalvojums, ka SIA "MC Turaida Property", kam pieder...

Foto

Es negribu lēkt acīs ļoti cienītajam ministram, no kā tik daudz kas ir atkarīgs: lai muzejs paciešas

Manā citādi harmoniskajā un priecīgajā dzīvē ir bijušas tikai...

Foto

Sankcijas. Retorika un realitāte

Šī gada 5.septembrī portālā Pietiek.com tika publicēts nezināma autora raksts ar nosaukumu „Kāpēc tika indēts Navaļņijs”. Rakstā citstarp tika pieminētas rietumvalstu līdz...

Foto

Kad, kurā brīdī, aiz kurām durvīm un kurš apstiprina līdzfinansējumu „tautas sportam”?

"Tautas sports to summu nemaz nevar apēst," sabiedriski nozīmīgu tautas sporta pasākumu atbalstam paredzēto...

Foto

Lūdzu, uzvedieties tiesiski un nekaitējiet Latvijas kapitāla tirgus reputācijai

Ņemot vērā publiskajā telpā pieejamo informāciju par 22.09.2020. plānotajām AS "Olainfarm" akcionāru sapulcēm un Finanšu un kapitāla...

Foto

Ko tad mēs darīsim, „izejot ielās”?

Man bieži tiek uzdots jautājums – ko tad mēs darīsim, “izejot ielās”? Viens kungs rakstīja, ka viņš katru dienu esot...

Foto

„Ņevinovataja ja...”

Vakardien no plašsaziņas līdzekļiem uzzināju, ka “Saskaņas” valde pieņēma lēmumu izslēgt mani un manu kolēģi Ļubovu Švecovu no partijas. Sakarā ar šo ziņu es...

Foto

Šie biedri mums vairs nav nekādi biedri

SDP "Saskaņa" Rīgas nodaļa nolēmusi no partijas par Statūtu pārkāpumiem izslēgt divus biedrus - Vjačeslavu Dombrovski un Ļubovu Švecovu....

Foto

Notikumi Baltkrievijā - divu sistēmu sadursme

Lai kā mums gribētos domāt, ka notikumi Baltkrievijā ir šīs valsts iekšējā lieta un attiecas tikai uz tās iedzīvotājiem, tie...

Foto

Jāizbeidz apgrūtinošās attiecības ar „plinšu sievām”

Uzskatu, ka ir pārkāptas robežas. Kad viens partijas biedrs par citu saka, ka tas ir "jānovāc" un uzsver, ka "man...

Foto

Kā prokurore Dace Lapinska izpilda “pasūtījumus”

Jaunais ģenerālprokurors Juris Stukāns jau ir paudis kritiskus vārdus par prokuroru kvalifikāciju un iestājas par nepieciešamību paaugstināt prokuroru zināšanu līmeni....

Foto

Vājprāts, kas šobrīd pārņēmis ASV

Džordžs Floids mira, kad policija viņu aizturēja 25.maijā. Kopš tā laika ar viņa vārdu ir notikušas nekārtības vairāk nekā 2000 ASV...

Foto

Es tikai brīnos, līdz kādam līmenim tiks degradēts parlaments

Kā Jums šķiet, kā Saeimas priekšsēdētāja Mūrnieces kundze un Saeimas drošības dienests reaģēja uz šo manu ziņu?...