Latvijā valsts apmaksā par trešdaļu mazāk inovatīvo medikamentu nekā Lietuvā un Igaunijā
Valters Bolēvics, SIFFA izpilddirektors21.04.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijā pacientu nodrošinājums ar valsts kompensētajiem jaunākās paaudzes medikamentiem būtiski atpaliek no pārējām Baltijas valstīm. Turklāt, neskatoties uz būtisko izrāvienu 2018.gadā, Latvijas atpalicība šajā jomā ar katru gadu pieaug, liecina Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) apkopotie dati par inovatīvo zāļu pieejamību Baltijas valstīs 2018.gadā.
No trijām Baltijas valstīm visvairāk inovatīvo zāļu valsts kompensējamo medikamentu sistēmā ir iekļauts Lietuvā – kopā 88 zāles. Līdzīga situācija ir Igaunijā, kur valsts apmaksā 84 jaunos medikamentus. Savukārt Latvijā kompensējamo zāļu sistēmā iekļauts par trešdaļu mazāk jeb 53 jauno medikamentu, liecina SIFFA apkopotie biedru dati 2019.gada martā.
SIFFA pozitīvi vērtē to, ka 2018.gadā Latvijā valsts kompensējamo zāļu sarakstā ir iekļauti vairāki jaunākās paaudzes medikamenti vēža slimnieku ārstēšanai - zāles gastroenteropātisku audzēju, metastātiska plaušu, zarnu un prostatas audzēju, HER2 pozitīva metastātiska krūts vēža, olnīcu audzēja, limfoleikozes, kā arī metastātiskas ādas melanomas ārstēšanai. Tāpat pirmo reizi iekļauti jaunākās paaudzes medikamenti kardiovaskulāro slimību ārstēšanai, zāles čūlainā kolīta, krona slimībām u.c.
Tomēr joprojām ir virkne slimību, kuru ārstēšanai valsts apmaksāto jaunāko zāļu nav vispār, un īpaši izteikti tas vērojams onkoloģijas jomā. Piemēram, Latvijā, atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, nav pieejamas jaunās zāles aknu un vairogdziedzera vēža ārstēšanai, Hodžkina limfomas un akūtas leikēmijas ārstēšanai u.c.
Latvijā pēdējā gada laikā kompensācijas sistēmu papildinājuši 22 jauni medikamenti. Tikmēr arī Lietuva un Igaunija nestāv uz vietas un valsts apmaksāto zāļu saraksts tiek aktīvi papildināts arī šajās valstīs: Lietuva gada laikā iekļāvusi 26 jaunas zāles, bet Igaunija – 20.
Kaut gan Latvijā valsts budžetā finansējums veselības aprūpes sistēmai pērn ir būtiski palielināts un arī Nacionālais veselības dienests tiecas kompensācijas sistēmā iekļaut aizvien jaunus medikamentus, progress šajā ziņā būtu vēlams straujāks, lai jau tuvāko gadu laikā Latvija no iedzinēja pozīcijām nokļūtu līderos.
Lai sasniegtu Lietuvas un Igaunijas rādītājus, Latvijā jaunākās paaudzes zāļu īpatsvaru kompensācijas sistēmā būtu nepieciešams būtiski palielināt un ik gadu iekļaut vismaz 30 jaunus medikamentus. Tikai tā vidējā termiņā Latvija spēs pielīdzināties mūsu kaimiņu sasniegtajam.
Jaunākās paaudzes medikamenti ir ievērojami pārāki par tiem, kas radīti pirms desmit gadiem vai vēl senāk - tie ir būtiski efektīvāki un spēj samazināt mirstību, pagarināt dzīves ilgumu un uzlabot dzīves kvalitāti..
Tieši jaunākās paaudzes medikamenti, kuru izstrādē tiek ieguldīts milzīgs zinātnieku darbs un investīcijas, ir radikāli mainījuši tradicionālo priekšstatu par smagām slimībām, no nāvējošām tās ierindojot hronisko vai pat ārstējamo vidū. Piemēram, jaunākās paaudzes zāles šodien nodrošina atveseļošanos 96% C hepatīta slimnieku, kamēr agrāk no katriem 100 slimniekiem pilnībā tika izārstēti 40.
Arī HIV/AIDS vēl 1995.gadā bija nāvējoša diagnoze, bet jaunās zāles to ļāvuša padarīt par hronisku un kontrolējamu slimību. Līdzīgi ir onkoloģijā, kur jauno zāļu lietošanas rezultātā vēža slimnieku mirstība ir samazinājusies par 20%, bet dzīves ilgums daudzos gadījumos vēža slimniekiem pieaudzis par 5 gadiem un vairāk, liecina Eiropas Farmaceitisko rūpniecību un asociāciju federācijas (EFPIA) dati. Savukārt hematoloģijā ar jaunās paaudzes medikamentiem daļai pacientu ir iespējama pat izārstēšanās gadījumos, kad “vecā” ķīmijterapija nelīdz.
Ir ļoti būtiski, lai jaunākās paaudzes medikamentu sniegtos ieguvumus novērtētu ne tikai pacienti, bet arī Latvijas veselības politikas veidotāji, veicinot straujāku to iekļaušanu kompensējamo zāļu sistēmā. Tā rezultātā mēs panāksim veselāku sabiedrību, kāpināsim iedzīvotāju mūža ilguma un dzīves kvalitātes rādītājus.
Kaut gan jaunie medikamenti prasa lielākus ieguldījumus, šīs zāles ir jāvērtē nevis kā papildu izdevumi veselības budžetā, bet gan vidēja un pat ilgtermiņa investīcijas tautsaimniecībā, kas sniedz būtiskus ieguvumus – samazina ārstēšanas izmaksas, sociālā budžeta izmaksas par slimo cilvēku darba nespēju un invaliditātes pabalstus.
Lai panāktu atklātu un prognozējamu inovatīvo zāļu iekļaušanu kompensācijas sistēmā, zāļu ražotāji aicina veselības politikas veidotājus jau tagad aktīvi sākt izvērtēt, kādi medikamenti Latvijā kompensējamo zāļu sarakstā tiks iekļauti nākamajos gados, sniedzot precīzu un caurspīdīgu informāciju visiem procesā iesaistītajiem sadarbība partneriem – ārstiem, pacientu organizācijām un zāļu ražotājiem.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
