Iesaki rakstu: 
Es te dzirdēju no Zilākalna klačiņu, ka daži latvju bāleliņi otro private jet iepirkuši. Ienesīgs tas Rail Baltica. Dažiem. Bet to jau neviens Latvijā nav spējīgs un bez vēlmes ne atrast, ne izmeklēt.
Korupciju atklāt ir viegli Latvijā. Ja gribētu... Kā? Vienkārši vajag sekot naudai. Kurp tā iet. Ja Valsts ieņēmumu dienests spēj izsekot katru pārskaitījumu sievas bikini zonas vaksācijai, tad to, kā zog simtiem miljonu Rail Baltica, var izsekot izzi.
Un kā tas notiek? Zog uz visu. Paši pasūta projektu no... pašiem par saskrūvētām cenām. Bet dzelzceļš jau it kā vairākus simtus gadus kā atstrādāts, kā būvēt. Tā vietā, lai paņemtu vācu inženierus un japāņu datorprogrammas, kas visu dzelzceļam sarēķina, paši kaut ko ar aizvēsturiskām, prastām zagšanas metodēm.
Tad paši nosaka, kur ies līnijas, paši nopērk un pēc tam pārdod par uzskrūvētām cenām zemes zem tām. Es Jums pateikšu, kamdēļ Salaspils, nevis Dobele vai jebkas cits, jo zināmi ļaudis tur izpirka zemes, lai var notirgot pa dārgo.
Paši būvē. Un arī šeit elementāri izsekot, kurš iepērk, piemēram, cementu par uzskrūvētu cenu. Tur vienkārši "caps" un valdi sašņorēt par zaudējumu radīšanu sabiedrībai. Ir taču tādas krimināllietas, bet nu tikai pret oponentiem. Pret savējiem jau netaisīs.
Elementāri pārbaudīt, kur iztērē naudu. Proti, jāseko naudas plūsmai, nevis jāanalizē, cik maksā projekts un vai tas pamatoti. Un tad jau gala patiesā labuma saņēmējs. Kas kuram bijis darbinieks, kolēģis, uz kura vārda kurā valstī atkešo nozagto, lai nopirktu otro private jet. Viss ir ļoti vienkārši.
Bet vieni negrib atklāt, citi nav spējīgi intelektuālās mazspējas dēļ. Latvijā zagšana ļoti prasta - viss caur būvniecību. Tāpēc arī politiski iekārojamākās ministrijas vienmēr ir tikai tur, kur plāno būvēt - laukos pamestus kultūras namus un pilsētā pamestas dzelzceļa stacijas un pamestu pāli Daugavā.
Seko mums 
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
