Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas valsts Starptautiskās lidostas Rīga personā zaudējusi Londonas šķīrējtiesas prāvā pret Īrijas zemo cenu lidsabiedrību Ryanair un būs spiesta kompensēt 802 000 eiro zaudējumus, kā arī tiesāšanās izdevumus Londonā un Rīgā, neskaitot izdevumus, kas valstij pašai radušies, apmaksājot advokātu pakalpojumus. Tāpat šķīrējtiesa piekritusi, ka Ryanair nebija jāmaksā papildu maksa par aeronavigācijas pakalpojumiem, kas faktiski nozīmē, ka tā var nenomaksāt savu aptuveni 2 miljonu ero lielo parādu lidostai.

Pietiek rīcībā esošā informācija par tiesvedības detaļām arī liecina, ka Latvijas pusei nav izdevies šķīrējtiesu pārliecināt par kādreizējā satiksmes ministra Aināra Šlesera laikā noslēgtā lidostai neizdevīgā līguma ar Ryanair neatbilstību likumam. Tomēr tiesas dokumentos figurē jaunas detaļas, kas apstiprina, ka Šlesers bijis galvenais dzinējspēks aiz  līguma noslēgšanas, kura apstākļus savulaik bez rezultātiem izmeklēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.

Lai gan lēmums šķīrējtiesā pieņemts jau pirms pusotra mēneša, nekādi lēmumi par tālāko rīcību un piespriestās summas atmaksu Ryanair vēl nav pieņemti, bet informācija par tiesvedības detaļām un 66 lappušu garais spriedums pagaidām ir iesaistīto advokātu biroju rīcībā.

Tomēr Pietiek no informētiem avotiem iegūtā informācija par Londonas šķīrējtiesas lēmumu liecina, ka tiesa apmierinājusi faktiski visas Ryanair prasības un noraidījusi lidostas Rīga pretprasību 2 miljonu eiro apmērā par īru lidsabiedrības nenomaksātajiem rēķiniem. Tiesas argumenti balstās satiksmes ministra Šlesera laikā 2004. gada 23. jūlijā noslēgtajā un 2007. gada 10. decembrī arī Šlesera laikā grozītajā līgumā starp Ryanair un lidostu Rīga.

Līgumā noteikts, ka maksā, ko Ryanair uzņemas pret lidostu Rīga, ietilpst gan virszemes lidlauka apkalpošanas maksa, gan maksa par aeronavigācijas pakalpojumiem termināļu zonā, gan "jebkuri citi nodokļi, nodevas un maksas, kas attiecas uz Ryanair pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem lidostā Rīgā, kuras jau eksistē vai, kuras nākotnē ieviestu valsts vai lidosta".

Tieši strīds par dārgajiem aeronavigācijas pakalpojumiem termināļu zonā, ko tehniski nodrošina vēl viena valsts kapitālsabiedrība Latvijas Gaisa satiksme (LGS), bija viens no centrālajiem šķīrējtiesā. Par šī pakalpojuma neapmaksāšanu ar Ryanair Latvijas tiesā iepriekš veiksmīgi tiesājās LGS. Tagad Londonas šķīrējtiesa likusi kompensēt Ryanair tiesāšanās izdevumus ar LGS 13,4 tūkstošu eiro apmērā.

Interpretējot Šlesera laikā noslēgtā līguma nosacījumus, šķīrējtiesa secinājusi, ka maksa par aeronavigācijas pakalpojumiem termināļu zonā jau bijusi ietverta līgumā atrunātajā maksā, kas Ryanair jāmaksā lidostai. Tieši strīda dēļ ar lidostu par to, kuram jāmaksā par LGS sniegto pakalpojumu, Ryanair ilgstoši nav apmaksājis lidostas rēķinus, kuru parāda kopsumma ir aptuveni 2 miljoni eiro. No šķīrējtiesas lēmuma secināms, ka Ryanair nav maksājusi pamatoti, līdz ar to lidosta parādu neatgūs.

2004. gada slepenais līgums, kura nosacījumus, kā šķīrējtiesas procesā liecinājuši bijušie un esošie lidostas valdes locekļi, personiski ietekmējis Šlesers, noteica: ja Ryanair nodrošina vismaz 250 000 pasažieru plūsmu gadā, tā par katru apkalpoto pasažieri lidostai maksā 4,5 eiro. Par katras Ryanair lidmašīnas virszemes apkalpošanu lidosta 500 eiro vietā drīkstēja iekasēt 1 eiro. Vēlāk 2007. gada decembrī šis jau tā pret citām lidsabiedrībām diskriminējošais līgums tika grozīts vēl vairāk par labu īru kompānijai, nosakot: ja izmaksas pārsniedz iepriekš noteiktos 4,5 eiro par pasažieri, starpību sedz lidosta, liecina šķīrējtiesas materiālos atrodamās atsauces uz līdz šim noslepenotajiem līgumiem.

Londonas šķīrējtiesas lēmums ne tikai "iecementē" Šlesera laikā noslēgtā neizdevīgā līguma sekas, bet atklāj jautājumu par lidostas drošības nodevas likumību, kas kopš 2012. gada 1. janvāra lidostā Rīga iekasēta no Ryanair pasažieriem. Londonas šķīrējtiesa savā lēmumā ļāvusi Ryanair informēt savus pasažierus, ka uz tiem nav bijusi attiecināma drošības nodeva un viņiem ir tiesības uz naudas atgūšanu.

Lidostas drošības nodevu valdība ieviesa un lidosta Rīga sāka iekasēt no 2012. gada 1. janvāra. Pasažieriem, kuri to apmaksā, pērkot biļeti no lidsabiedrības, nodeva ir 6,5 eiro, bet pasažieriem, kuri to apmaksā lidostā, nodeva ir 7 eiro. Ryanair, uzskatot, ka saskaņā ar Šlesera laika līguma nosacījumiem tās pasažieriem nav jaunā nodeva jāmaksā, jo tā jau iekļauta kopējā maksā par lidostas pakalpojumiem, nepiekrita ieviest šādu pakalpojumu, tādēļ īru lidsabiedrības klienti 7 eiro kopš 2012. gada maksā lidostā. Tagad Londonas šķīrējtiesa lēmusi, ka Ryanair pasažieriem lidostas drošības nodeva nav bijusi jāmaksā. Tā kā Ryanair pieprasījis kompensāciju par neiegūto peļņu, jo jaunā nodeva sadārdzinājusi pasažieriem ceļošanu, to skaits sarucis un nācies samazināt reisus un atteikties no dažiem galamērķiem, šķīrējtiesa lēmusi, ka lidostai jāmaksā īriem 802 000 eiro liela kompensācija.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

21

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

FotoPēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav māsu, kuras varētu dot ķīmijterapiju, te Daugavpilī aptrūkušies anesteziologi, un apstājusies plānveida palīdzība, joprojām nesarūk rindas valsts apmaksātiem izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām, un problēmu virkne šķiet nebeidzama.
Lasīt visu...

21

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

FotoRīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē Oļegs Burovs no “Gods kalpot Rīgai” un “Latvijas attīstībai” frakcijas priekšsēdētājs Viesturs Zeps. Nedēļas beigās pēkšņi sarosījās vairāki Rīgas domē strādājošie politiķi.
Lasīt visu...

21

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

FotoPēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri ar stekiem sit un brutāli aiztur vienkāršus, miermīlīgus iedzīvotājus, kuri devušies uz kādu no publiskajām demonstrācijām.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...