Latvijai ir nepieciešama lokālā deputinizācija. Nekavējoties
Pietiek lasītājs*27.02.2022.
Komentāri (75)
Iesaki rakstu: 
Latvija ir vājākais posms starp visām NATO un Eiropas Savienības dalībvalstīm, caurcaurēm saindēta ar Vladimira Putina hibrīdieročiem, tādiem kā noderīgajiem idiotiem, asiņainu naudu un noderīgajiem idiotiem, piebarotiem ar asiņainu naudu. Putina nauda ir iegūta no starptautiskās kontrabandas, ieroču tirdzniecības un aukstasinīgi nolaupīta no Krievijas tautas labklājības un nākotnes.
Latvijā nav aizturēts tikpat kā neviens nozīmīgs Krievijas spiegs. Latvija ir gandrīz 100% atkarīga no Krievijas energoresursiem, no kuru pārdošanas tiek finansēti acīmredzami garīgi slima vectēva slimības saasinājumi. Bunkurā ar kodolieroču palaišanas pogām! Latvijas nauda tiek aktīvi izmantota tieši šobrīd, lai demolētu, spridzinātu, šautu un dedzinātu suverēno Ukrainu, cik vēl tai vispār nav ticis atņemts. Iepriekš par to tika finansētas civiliedzīvotāju slepkavošanas operācijas Sīrijā un daudzviet citur.
Priekšlikumi Latvijas deputinizācijai
Beidzot un par visām reizēm ir jāpieņem stingrs lēmums par Uzvaras “pieminekļa” demontāžu. Kāpēc pēdiņās – jo tas nav piemineklis. Tas ir putleriskās Krievijas propagandas instruments politinformatīvo diversiju veikšanai Latvijā. Skaidrā nolūkā manipulēt ar cilvēku prātiem, novedot pie “pilsoņu kara” scenārijiem, kādus Ukraina pieredz Donbasā un Luganskā.
Vidi degradējošajam objektam tuvajā Pārdaugavā sakars ar PSRS okupācijas spēku piemiņu ir tāds pats kā garīgi slimā vectēva bunkura murgos, ka ukraiņi veic genocīdu ar Kremļa huntas gādību pašpasludinātajās republikās. Jāņem vērā, ka vidi degradējošais objekts atrodas izcilā infrastruktūras vietā, kurā labi iederētos jebkas, kas Rīgu padarītu pievilcīgāku biznesam.
Snauduļojošo aģentu, civilokupantu, kolabrocionistu izolācija no Latvijas politikas un stratēģiski nozīmīgām struktūrām. Tam nekavējoties vajadzētu attiekties uz Aigaru Kalvīti, Juri Savicki, Jāni Reiru, Solvitu Āboltiņu, Imantu Parādnieku (pēc man pieejamās informācijas no Latvijas politiskās virtuves Imants Parādnieks ir Kremļa spiegs, ko es nevaru apstiprināt, bet viņa hokejs ar Lukašenko šķiet aizdomīgs), Aināru Šleseru, Andri Ameriku, Nilu Ušakovu, Arti Kamparu un daudziem, daudziem citiem.
Pieļauju, ka šis būs viens no grūtākajiem posmiem mūsdienu Latvijas attīrīšanā no dažāda ranga kolaboracionistiem un kolaborantiem. Šādu personu izolācijai ir jānotiek tiesiskā veidā. Izolēt atbildīgos par Latvijas pašreizējo drausmīgo energoatkarību no Krievijas energoresursiem.
Pārtraukt valstij finansēt minoritāšu skolas, atskaitot atsevišķus izņēmumus attiecībā pret sevišķi mazām un izzūdošām tautām. Krievu valodā pamata un vidējā izglītība var notikt, bet tikai pilnībā privāti finansēta un ar kvalitatīvu latviešu valodas un vēstures pasniegšanu.
Visiem bez izņēmuma – Latvijas valstij ir jāfinansē latviešu valodas apguve tiem, kuri to vēlas. Tas ir Latvijas valsts drošības jautājums. Nav pieļaujams, ka agresīva lielvalsts izmanto savu valodu kā tehniku informatīvo diversiju veikšanai. Latvijā ir pārāk daudz cilvēku, kuri spēj saprasties tikai krievu valodā, kas tieši apdraud Latvijas drošību, izaugsmi, labklājību.
Latvijas – Krievijas robežlīguma laušana vai maiņa, kas jebkurā brīdī varētu Latvijai atvērt jautājumu par Abrenes apriņķa atgūšanu vai pienācīgu kompensāciju pieprasīšanu no valsts – agresora, PSRS tiesību un pienākumu mantinieces.
Valsts drošības iestāžu stiprināšana, iesaistot ASV un Apvienotās Karalistes konsultantus un lūdzot jebkāda cita veida palīdzību oficiāli šīm valstīm. Šobrīd ir skaidrs, ka Latvijas valsts drošības iestādes ir pārstāvējušas Krievijas FDD intereses caur korumpētiem to darbiniekiem.
Virzīties uz 100% enerģētisko neatkarību no Krievijas. Tas nevar notikt vienā dienā, bet piecu līdz piecpadsmit gadu laikā Latvijai jākļūst brīvai no Krievijas gāzes un naftas.
Aktīvi, ar milzīgiem naudas sodiem Latvijas valstij vērsties pret darba devējiem, kuri nepamatoti pieprasa krievu valodas zināšanas darbā. Starp tādām firmām, piemēram, ir apsardzes kompānija G4S.
Sadzīvē, cik vien tas saprātīgi iespējams, neizmantot krievu valodu saskarsmē ar Latvijā dzimušiem un tās pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Lūgt vienmēr šiem cilvēkiem runāt latviešu valodā vai vismaz aizrādīt, ka Latvijas vienīgā oficiālā valoda ir latviešu.
Nulles tolerance pret korupciju. Korupcija ir veids, kā Kremlis aktīvi lobē savas intereses, grauj demokrātiju, tautu ticību savām valdībām. Nulles toleranci pret valsts nozagšanu, kas liek tautām padoties ārvalstu propagandai. Mūža ieslodzījumam par jebkāda veida korupciju un valsts nozagšanu ir jākļūst Latvijā par normu notiesājošos spriedumos.
Latvijas vēlēšanu sistēmā atteikties no absurdā lokomotīvju principa, kas ir izdevīgs tikai partijām. Ieviest daļēji mažoritāro vēlēšanu sistēmu, kas mazinātu partiju, bet palielinātu indivīda ietekmi politikā.
Nebalsot par politiķiem, kuriem ir principiāli iebildumi pret augstāk minētajiem punktiem. Starp šādām partijām varētu būt Saskaņa, Jaunā Vienotība (ekonomiskās noziedzības grupējums), LKS, Šlesera un Gobzema partijas, daļēji ZZS veidojums.
PSRS saira, atliekas palika. Dažas no tām ir īpaši spēcīgas un bīstamas – Vladimira Putina veidolā. Laiks arī tās no bunkura aizslaucīt uz vēstures mēslaini.
Latvijas deputinizācijai ir jānotiek skaidri, izvērsti, tiesiski, iesaistot Latvijas un Latvijai draudzīgu valstu ārvalstu ekspertus. Tā kopumā nenotiks ātri, tas jau šobrīd ir skaidrs. Ja ukraiņi savā caurcaurēm korumpētajā zemē to var darīt, mums ir jāņem savs piemērs. Pirms nav vēl par vēlu.
* Rūpējoties par manu drošību, raksts ir anonīms. Man nav nekādu ilūziju par pašreizējo Valsts policiju, Valsts drošības dienestu un pārējiem snauduļojošajiem Kremļa aģentiem Latvijā.
Seko mums 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
