Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2021.gada 10.augustā Ministru kabinets ir izdevis rīkojumu Nr.158 (prot. Nr. 55 66. §), kas paredz ārkārtējās situācijas izsludināšanu noteiktās administratīvajās teritorijās, kas atrodas netālu no robežas ar Baltkrievijas Republiku. Rīkojums paredz, ka Valsts policija un Nacionālie bruņotie spēki sniegs atbalstu Valsts robežsardzei, lai atturētu personas no Latvijas-Baltkrievijas valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas, kā arī raudzīties, lai personas, kas robežu ir nelikumīgi šķērsojušas, atgrieztos Baltkrievijā.

Valsts robežsardzei arī tiek dotas tiesības pret personu, kas nelikumīgi šķērsojusi valsts robežu, pielietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus, lai personu atgrieztu valstī no kuras tā nelikumīgi šķērsojusi robežu. Tādējādi tiesībsarga ieskatā ir īpaši jāuzsver, ka jebkurai spēka pielietošanai ir jābūt samērīgai ar potenciālajiem draudiem un iespēju robežās kā galējam līdzeklim, lai novērstu valsts vai sabiedrības drošības apdraudējumu.

Papildus rīkojuma 6.punktā noteikts, ka Valsts robežsardzes struktūrvienībās un citās iestādēs, kas izvietotas teritorijā, kurā ir izsludināta ārkārtējā situācija, netiek pieņemti personu iesniegumi par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu.

Valstij ir pienākums nodrošināt tās iedzīvotāju un teritorijas drošību, tostarp, kontrolējot migrāciju, vienlaikus tiesībsargs uzsver, ka arī ārkārtējās situācijas laikā valstij ir pienākums raudzīties, lai noteiktie ierobežojumi būtu patiešām nepieciešami un tādi, kas nesamērīgi neierobežo personu cilvēktiesības un ļauj Latvijai turpināt pildīt starptautiskās saistības, ko tā uzņēmusies.

No rīkojuma anotācijas un publiski pieejamās informācijas secināms, ka minētie pasākumi pieņemti, gatavojoties lielai imigrantu plūsmai uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, ko jau ir piedzīvojusi un šobrīd piedzīvo arī Lietuva un Polija. Tāpat secināms, ka valdība, sagatavojot rīkojumu, ir vadījusies no Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām lietā N.D. un N.T. pret Spāniju.

Rīkojuma anotācijā  minēts, ka, kā to ir norādījusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa lietā N.D. un N.T. pret Spāniju, valstīm ir tiesības nepieļaut nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu un nodrošināt, ka valstis nelikumīgi šķērsojošās personas “atstumj” atpakaļ no savas teritorijas. Minētās valstu tiesības ir attiecināmas arī uz iespējamiem patvēruma meklētājiem.

Anotācijā arī norādīts, ka rīkojuma projektā ir ietverts valsts teritoriālās neaizskaramības un tiesiskuma princips, proti, personas - trešo valstu pilsoņi, pārkāpjot likumu jeb nelikumīgi šķērsojot valsts robežu nevarētu iegūt sev labumu no tā, izņēmums būtu attiecināms tikai uz personām, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība reālu tūlītēju draudu gadījumā.

Vienlaikus, apzinoties potenciālos riskus un institūciju pienākumu novērst iespējamo valsts drošības apdraudējumu, tomēr jānorāda, ka anotācijā minētās tiesības nav absolūtas, bet gan pakļautas noteiktiem nosacījumiem. Proti, Eiropas Cilvēktiesību tiesa lietā N.D. un N.T. pret Spāniju norādījusi arī to, ka, lai šādās situācijās netiktu konstatēts Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā (turpmāk - Konvencija) garantēto tiesību pārkāpums, ir jākonstatē, ka personām bija iespējas valstī nokļūt tiesiskā ceļā, it īpaši gadījumos, ja tās vēlas saņemt aizsardzību, pamatojoties uz Konvencijas 3.pantu. Turklāt šādai iespējai personai ir jābūt patiesi un faktiski pieejamai.

Spānijas kontekstā tiesa norādīja, ka minētās personas būtu varējušas pieteikties vīzai, izmantojot diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības, vai arī lūgt patvērumu robežkontroles punktā. Tāpat konkrētās lietas apstākļi liecināja, ka minētajā teritorijā bija speciāli izveidots punkts patvēruma iesniegumu pieņemšanai. 

Savukārt Latvijas situācijā, liedzot iespēju iesniegt patvēruma iesniegumu visā rīkojumā minētajā situācijā (tostarp, ierodoties robežkontroles punktā), pastāv pamatotas šaubas, vai personām ir reālas un efektīvas iespējas iet šo tiesisko ceļu, lai pieprasītu patvērumu. Proti, šādas iespējas būtu tikai personām, kas Latvijā ieceļo ar konkrētu tiesisku pamatu, piemēram, vīzu vai uzturēšanās atļauju, tomēr patvēruma tiesību specifiskajā kontekstā jāņem vērā, ka šāda iespēja lielākajai daļai personu ir faktiski neiespējama.

It īpaši tas jāņem vērā, apzinoties šķēršļus, kas Baltkrievijā ir likti Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību funkcionēšanai. Tādējādi var rasties situācija, ka de facto personām, kas, neesot vīzai vai citiem pielīdzināmiem dokumentiem, Latvijas robežu šķērso, ierodoties no Baltkrievijas, nav faktisku iespēju lūgt patvērumu un tās tiek atgrieztas Baltkrievijā bez jebkāda individuāla izvērtējuma, bet līdzīgā situācijā esošas personas, kas šķērso Latvijas - Krievijas robežu, patvērumu var lūgt un to situācijā tiek veikts individuāls izvērtējums.

Latvijai ir pienākums nodrošināt personu iespējas lūgt patvērumu, kā arī jāraugās, lai persona netiktu izraidīta uz valsti, kur tā var saskarties ar vajāšanu, necilvēcīgu izturēšanos vai spīdzināšanu. Tāpat jāuzsver, ka nav pieļaujama kolektīvā izraidīšana un gadījumos, ja personas tiek “atstumtas” no valsts robežas, ir jāpastāv kādai tiesiskai un vienlaikus faktiski izmantojamai un efektīvai iespējai tomēr vērsties pie atbildīgajām valsts institūcijām un patvērumu tomēr lūgt.

Papildus, atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi, jānorāda, ka gadījumos, kad valsts plāno patvēruma meklētāju atgriezt uz kādu trešo valsti, neizskatot tās patvēruma iesniegumu, valstij ir jāpārliecinās, ka konkrētajam indivīdam šajā trešajā valstī tiks nodrošināta piekļuve adekvātai patvēruma procedūrai, kas attiecīgi nodrošinātu, ka šajā valstī tiks ievērots neatgriešanas jeb non refoulement princips.

Lai gan rīkojumā tas nav ietverts, tomēr, kā minēts anotācijā un kā norādījuši valdības pārstāvji, arī ārkārtas situācijas laikā tiks piemērots individuālais izvērtējums un īpašu draudu vai mazaizsargāto grupu gadījumā persona var netikt atgriezta Baltkrievijā. Tādējādi tiesībsargs aicina veikt nepieciešamos pasākumus, lai šāds apsolījums nebūtu tikai teorētisks, bet arī faktiski īstenojams, īpašu uzmanību pievēršot gadījumiem, kad valstī ir ieceļojis nepilngadīgais bez pavadības vai kādas citas mazaizsargātas grupas pārstāvis, kā arī nodrošināt, ka personām, kam būtu pamats lūgt patvērumu Latvijā, ir tiesiska un reāla iespēja to darīt.

Novērtē šo rakstu:

4
64

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Valsts sabiedrisko attiecību mazspēja un katastrofa

FotoSakarā ar zemiem Latvijas vakcinācijas skaitļiem un attiecīgu risku, ka atkal būs ierobežojumi un ka mācības atkal notiks attālināti uc, atļaušos izteikt arī savas neprofesionālas pārdomas.
Lasīt visu...

10

Savāds laiks

FotoNo aizmirstības putekļiem mediju starmešos atkal parādījies tas pats vīrs, kurš reiz solījās visus oligarhus apkarot un Latvijā taisnību atjaunot.
Lasīt visu...

21

Vainīguma prezumpcija jāatceļ, citādi – kapitālais remonts beidzies, bet ēka nav apdzīvojama

FotoNeviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā. Nevienam nav jāpierāda savs nevainīgums. Šie ir jebkuras demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipi. Nevainīguma prezumpcija ir nostiprināta arī Latvijas likumdošanā. Izņemot vienu virzienu – banku sektoru.
Lasīt visu...

6

Ultimāts valsts prezidentam Egilam Levitam

FotoMēs ierosināsim valsts prezidenta Egila Levita pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, ja mūsu prasības netiks izpildītas divu nedēļu laikā, Jums tiks atņemta prezidenta pensija, dzīvoklis un mašīna. Latvijas Republikā nevar būt prezidents, kas neievēro Satversmi un Tautas gribu. Tādēļ tiks ierosināts Likums par prezidenta pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, liedzot Jums visas privilēģijas.
Lasīt visu...

21

Daudz ko var paveikt īsā laikā, tikai – bez viņiem

FotoJa esošais ministrs un valdība nezina, kā, un nemāk panākt 60 - 70 procentu vakcinēto skaitu, lai paiet malā. Garantējot brīvprātīgu pieeju vakcinācijas procesam, noņemot totāli neveiksmīgo „vakcinācijas ministru” un izvirzot vakcināciju par līdzekli, nevis mērķi, šis skaitlis ir reāli panākams īsā laikā, jo vakcīnu ir pietiekami.
Lasīt visu...

15

Es esmu vienīgā īstā opozīcija, nevis kaut kāds tur Šlesers!

FotoSvētdien veltīju nedaudz laika un papētīju publisko informāciju par Aināra Šlesera organizēto pasākumu pie Rīgas pils nākamo sestdien. Galu galā Šlesers aicināja man tam pievienoties. Secinājumi šādi.
Lasīt visu...

12

Ticiet ekspertiem, un viss būs tikpat labi kā līdz šim

FotoCovid-19 vakcīnas trešās devas ievadīšana ir aktuāls jautājums ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Lēmumi par šī procesa uzsākšanu nereti vairāk tiek argumentēti ar lokāliem pieņēmumiem, nevis zinātniski pamatotiem faktiem. 
Lasīt visu...

21

Nē cūku un vistu slepkavošanai vēdera baudai!

FotoKatru gadu Latvijā tiek noslepkavoti 700 tūkstoši cūku un vairāk nekā 21 miljons vistu, lai piepildītu iedzīvotāju kāri apmierināt savu garšas kārpiņu prasības un piepildīt vēderu.
Lasīt visu...

12

Tagad Latvijas Ārstu biedrība paudīs tikai „pareizo” viedokli: ja nomirst saskaņā ar Covid-19 vadlīnijām, tad OK

FotoDomas kavējas pie Latvijas Ārstu biedrības prezidentes ārstes Ilzes Aizsilnieces atklātās vēstules, precīzāk, pretreakcijas no jaunizveidotās darba grupas, kura norobežojas no vēstulē paustās patiesības.
Lasīt visu...

21

VID atņem cilvēku sociālās iemaksas, lai segtu svešu uzņēmumu parādus

FotoValsts ieņēmumu dienests (VID) ir vērsies pret visiem SIA Tokyo City darbiniekiem, kopumā atņemot viņiem sociālās iemaksas 130 000 eiro apmērā, lai tādejādi kompensētu trešo pušu uzņēmumu nodokļu parādus.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Hermanis Rāzens, Putņa sāga

Kas nav ar mums, tas ir pret mums, tas Putnis ir viens pārpratums, viņš visur saskata tik slikto, un tāpēc valdei sāka likties, ka partijā viņš...

Foto

Reālajā dzīvē, kuru, iespējams, no Rīgas pils logiem grūtāk saskatīt, problēmas ir gluži citas

Rudens sesiju atklājot, valsts prezidents Egils Levits informēja Saeimu, ka ar Latvijas...

Foto

Mazais Gobzems gāž lielo vezumu

Uzreiz jāpiebilst, ka autors nav skandalozā deputāta Alda Gobzema cienītājs. Skaļo dīvainīti var uzlūkot ar žēlumu un līdzjūtību. Taču jāatzīst, ka...

Foto

Pateicamies par uzticēšanos valsts prezidenta institūcijai, bet ko tad mēs, mēs jau neko

Cienījamā Rozenbergas kundze! Valsts prezidenta kancelejā 2021. gada 19. jūlijā saņemts valsts prezidentam...

Foto

Vadoņu konstruēšana

Divi pašieceltie un, jāatzīst, daudzu atbalstītie varoņi Latvijā jau ir, jo Saeimas vēlēšanu kampaņa jau ņipri sākusies. Līdz vēlēšanām gan vēl gads ar mazu...

Foto

Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru

Īsi un kodolīgi par to, kur slēpjas problēma un kā to risināt. Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru - cilvēki ilgstoši ir...

Foto

Ar īpašu minoritāšu politiku uzkrāsim antivielas pret nacionālismu!

“Cilvēkiem jābūt mūsu politikas pašā centrā. Tāpēc es vēlos, lai visi eiropieši aktīvi piedalītos konferencē par Eiropas nākotni...

Foto

Protestētāji neslimo ar kroņa vīrusu

Šobrīd visā pasaulē globālo kungu vietējie pakalpiņi baida ļaudis, ka protesta saietu dēļ pieaugs saslimstība ar koronavīrusu. Taču nekas tamlīdzīgs nenotiek....

Foto

Kā mēs visi vēlamies dzīvot pēc tam, kad šis viss būs beidzies

Pēdējo nedēļu laikā ļoti maz esmu apmeklējis vietējo plašsaziņas mediju kanālus. Tas tāpēc, ka...

Foto

Izziņa kā garīga vērtība

Pirms aptuveni divarpus gadsimtiem vairāki raksti sākās ar paskaidrojumu, kam tie paredzēti – skolniekiem vai skolotājiem. Skolnieku vajadzībām bija jāraksta viegli saprotami...

Foto

Gobzems Latvijā vislabāk slauka dibenu un visu, ko vien spējam iedomāties

"Žurku skrējiens" pēc varas šoreiz sācies agrāk nekā parasti. Draņķīgākie politiķi steidz manipulēt ar masu...

Foto

Vai Kariņa valdību varētu izmest kā mīkstās rotaļlietas?

„Un ko ar tām (mīkstajām mantiņām – E.V.) vajadzēja darīt? Kariņam nest uz mājām un sasēdināt uz viesistabas...