Latvijai ir sava „Tesla” un „Space-X”, un VVD vadītāja Koļegova ir mūsu vietējā Īlona Maska
Imants Liepiņš05.08.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vai nu Inga Koļegova, Valsts vides dienesta vadītāja, ir atklājusi neiespējamo — apskaužamas ražošanas efektivitātes un megapeļņas iegūšanu, pārstrādājot pašu vismazvērtīgāko koksni SIA Pallogs ražotnē, vai arī aiz šīs firmas slēpjas kāda rūpīgi noklusēta shēma.
Agrāk sabiedrība meklēja, kur varētu rasties «Latvijas Nokia», bet neatrada, līdz visbeidzot pat īstā (Somijas) Nokia teju bankrotēja, pārdodot telefonu biznesu Microsoft (kas tāpat to nespēja attīstīt). Tomēr tagad laikam beidzot būsim atraduši, kur slēpjas Latvijas īstais potenciāls, kas pārsitīs pušu pat Īlona Maska kosmiskos biznesa projektus — bet kā tas nākas, ka Inga Koļegova, mūsu vietējā uzņēmējdarbības teicamniece peļņas rādītāju ziņā, klusē par savu veiksmes stāstu?
Primitīva ražošana, toties lieli apjomi
SIA Pallogs, kurā puse kapitāldaļu ilgus gadus fiktīvi piederēja I. Koļegovai (viņai tās savulaik formāli pārņemot no brāļa), nodarbojas ar pašu primitīvāko kokapstrādes paveidu: no mazvērtīgākajiem koksnes paveidiem ražo paletes un citu taru rūpniecības precēm.
Latvijā šādu uzņēmumu ir daudz, bet par ietekmīgiem tirgus spēlētājiem (apgrozījums ap 5 miljoniem gadā vai virs tā) šajā apakšnozarē būtu saucami aptuveni desmit. Gandrīz visas saražotās paletes un pārējā koka tara tiek eksportēta uz Rietumeiropu: tur ir mazākas mežu platības un attiecīgi ciršanas apjomi, tālab mazāks izejmateriālu daudzums palešu izgatavošanai — vienlaikus turienes rūpniecībai savu ražojumu pakošanai arvien vajag jaunas un jaunas paletes.
Latvijā visas malas savukārt ir pilnas ar alkšņiem, papelēm, vītoliem un citiem teju bezvērtīgiem kokiem, par kuriem ir labi, ka tiem rodas vēl kāds cits pielietojums bez malkas.
Tomēr konkurence un zemā pievienotā vērtība, kāda ir paletēm, šo biznesu padara par salīdzinoši vāji rentablu. Piemēram, Stopiņu novadā bāzētā SIA Marko KEA šādi raksturo savu uzņēmējdarbību intervijā vietējai Rīgas Apriņķa Avīzei: „“No neliela kokmateriālu tirgotāja divdesmit gadu laikā izaugām līdz vienai no vadošajām palešu un koka iepakojuma ražošanas kompānijām Latvijā. Firma ir ar simprocentīgu nacionālo kapitālu, un trīs burti KEA nosaukumā nozīmē "kokmateriālu eksporta aģentūra". Nodarbinām 50 cilvēkus. Puse mūsu kadru uzņēmumā strādā jau vismaz desmit gadus.
Esam viens no vadošajiem palešu ražotājiem ar modernākajām iekārtām Baltijas valstīs, bet Eiropas mērogiem esam vidēja lieluma ražotne. Lielākais šāda veida uzņēmums Beļģijā saražo 3,5 miljonus palešu gadā, savukārt mēs, gadā saražojot 1,2 miljonus palešu, aizņemam apmēram 3% šī produkcijas veida tirgus visā Eiropā. Lielāko daļu saražotās produkcijas sūtām klientiem uz Beļģiju un Nīderlandi, arī Vāciju un Dāniju. Neliela daļa tiek sūtīta uz eksotiskajām valstīm. Kopumā Marko KEA eksportē apmēram 85% saražotā, vietējā tirgū pārdodot tikai nelielu daudzumu palešu," lepojas uzņēmuma izpilddirektors Ģirts Torgans.”
Veiksmes stāsts? Vairs ne šogad: lielās investīcijas, izcilie eksporta rādītāji un modernās iekārtas nepasargā no grūtībām — uz 26. jūliju Marko KEA bijis īslaicīgs nodokļu parāds 13,5 tūkstošu apmērā. Ar 6,7 miljonu apgrozījumu pagājušajā gadā ciesti 44 tūkstošu eiro zaudējumi.
Bet, ja jūsu firmas īpašnieku sastāvā ir I. Koļegova, viss izskatās pavisam citādi. Var ražot ar vecām iekārtām grabažveidīgos angāros, bet gūt lielāku peļņu par visiem!
Neiespējami izcili peļņas rādītāji
Lūk, svaigākie 2017. gada peļņas un apgrozījuma rādītāji no Lursoft par tiem lielākajiem koksnes pārstrādātājiem, kas savā darbības klasifikācijā Uzņēmumu reģistrā norādījuši koka taras un palešu ražošanu (iespējams, ka daži no viņiem nodarbojas ar vēl kaut ko papildus):
(Firma . . . . . . . Apgrozījums . . . . Peļņa)
Belwood . . . . 13,3 milj. . . . . . . . 659,9 tūkst.
DLLA . . . . . . 5,5 milj. . . . . . . . . 213 tūkst.
Erte Grupa . . . 6,3 milj. . . . . . . . 215 tūkst.
Kronus . . . . . 31,4 milj. . . . . . . . 914 tūkst.
Marko KEA . . 6,7 milj. . . . . . . . (-44,2 tūkst.) ZAUDĒJUMI
Palleteries . . . 10,2 milj. . . . . . . . 490 tūkst.
Pēterkoks . . . . 7,8 milj. . . . . . . . 207,5 tūkst.
Pallogs . . . . . 11,6 milj. . . . . . . . . 960 tūkst.
Tātad redzam: I. Koļegovas (tagad jau arī oficiāli – viņas brāļa) firma ir pelnošākā no visām, spējusi gūt vislielāko peļņu, kas pārspēj pat to, kuru uzrāda Kronus ar 31 miljona apgrozījumu!
Jāpiezīmē, ka Palloga peļņa pagājušajā gadā ir pat kritusies salīdzinājumā ar 2016. gadu. Bet vēl gadu iepriekš aina bija šāda: 50% īpašniece laikā, kad kandidēja uz VID vadītājas posteni, no Palloga bija saņēmusi 1,1 miljonu eiro, kamēr brālis šo uzņēmumu vadīja, saņemot 950 eiro mēnešalgu. 2015. gadu Pallogs tika noslēdzis ar 11,69 miljonu eiro apgrozījumu un 985 tūkstošu eiro peļņu, bet vidējā viena darbinieka alga bijusi vidēji 516 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas — faktiski identiska absolūti zemākajai vidējai stundas tarifa likmei, kāda vien bija atrodama VID oficiālajos datos.
Šobrīd I. Koļegovai (kura savā VVD amatā visu šo gadu gaitā nav tikusi galā ne ar Inčukalna gudrona dīķu sanācijas jautājumiem, ne ar smirdoņu Vecmīlgrāvī un citur Rīgas ostā, un kura patlaban nedara neko, lai apkarotu vēl briesmīgāku smirdoņu un ogļu putekļus Rūdolfa Meroni uzņēmumos Ventspils ostā) ir uzrādīta apsūdzība par nepatiesu ziņu sniegšanu amatpersonas deklarācijā.
Publisks jautājums KNAB izmeklētājiem: bet vai nav tā, ka jāizpēta arī Palloga naudas plūsmas, lai saprastu, no kurienes šī peļņa, kas izskatās neiespējama jebkuram citam palešu ražotājam? Vai neatradīsim, ka daudzas no tām kompānijām, kuras turpina piesārņot Latvijas dabu visās malās un kuras nekādi nav iespējams piespiest ievērot vides normatīvus, gadījumā neiepērk paletes savai produkcijai vai dažādus koka izstrādājumus par paaugstinātām cenām no I. Koļegovas brāļa vadītās firmas? Un ka no turienes arī rodas rekordpeļņa un dividendes VVD vadītājai?
Pietiek iepriekšējie raksti par I. Koļegovas apbrīnojami rentablo biznesu:
http://www.pietiek.com/raksti/finansu_brinumi_vid_generaldirektora_amata_kandidates_deklaracijas
Kolorīta A. Kluiņa reportāža no Palloga: https://nra.lv/latvija/181130-pallogs-taisa-naudu-no-malkas.htm
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
