Latvijai joprojām nav enerģētikas stratēģijas. Ir vien vēja stihija, kas nes valsti nezināmā virzienā

Zīmīgi, ka tas notiek laikā, kad LIFE REEF pētījumā ir atklātas dabas bagātības ELWIND teritorijas tuvumā – unikālas zemūdens morēnas un Eiropas nozīmes aizsargājami biotopi, kas kalpo kā dzīvotnes daudzām reti sastopamām zivju sugām.  LIAA ir uzsākusi savu ietekmes uz vidi novērtēšanas procedūru ELWIND projektam, un tā tiks pabeigta 2026. gadā. Tad būs noslēdzies arī LIFE REEF pētījums. Nacionālo interešu objekta statusa noteikšana pirms šo pētījumu rezultātiem ir uzskatāma par dabas aizsardzības ignorēšanu un Satversmes pārkāpumu.

Tikmēr jauno Ekonomikas ministrijas likumprojektu nesaskaņo ne VARAM (22 iebildumi), ne KEM (27 iebildumi), ne Tieslietu ministrija (17 iebildumi), ne Finanšu ministrija (20 iebildumi), ne Zemkopības ministrija (3 iebildumi), ne nevalstiskās organizācijas. Pat Ārvalstu investoru padome (un bez ārvalstu investoriem šāds projekts nav iespējams) izsaka iebildumus pret likumprojektu, jo nav zināma valsts enerģētikas politika, nav noteikti kompensējošie mehānismi valsts drošībai un energosistēmai, nav nodrošināta vienlīdzīga konkurence un nav respektētas vides, klimata un vietējo kopienu intereses.

LIFE REEF arī atklāj, ka ELWIND teritorija nav smilšu sēklis, kā tas apgalvots likumprojekta aprakstā, bet gan cieti ieži, visdrīzāk, dolomīta pamats. Absurdi, bet EM un LIAA šobrīd gatavo ELWIND teritorijā, kas investoram nozīmē sarežģītāku būvniecību un lielākas izmaksas.

Sākotnēji Ekonomikas ministrija saskatīja LIFE REEF kā iespēju ietaupīt aptuveni 250 miljonus EUR, ja izpētes rezultātā ELWIND varētu izvietot Zēģelnieku sēkļos, nevis Alku sēklī. Šobrīd ministrija to jau ir aizmirsusi un vēlas LIFE REEF, dabas aizsardzību un valsts līdzekļus paslaucīt zem tepiķa.

Latvijas piekraste ir 500 km (tostarp mazattīstītas un mazapdzīvotas teritorijas), tādēļ par ELWIND lokāciju nav jāizvēlas viens no Latvijas ainavu dārgumiem un tūrisma magnētiem. Latvijas reģionos samazinās iedzīvotāju skaits un ekonomiskā aktivitāte, bet tikmēr Pāvilosta – Jūrkalne – Sārnate ir viena no retajām teritorijām, kas spēj attīstīties.

Interesi par atkrastes vēja parku attīstību izrāda Liepājas un Ventspils ostas. Ja atkrastes vēja parki tiktu izvietoti šo pilsētu tuvumā, tas samazinātu kuģu ceļus, elektroenerģijas savienojumus, pieslēgumus un citas izmaksas. Atkrastes vēja parki arī iekļautos šo industriālo zonu ainavā. Ir nekorekti vēja parkus izvietot teritorijās, kas ietekmē citu pašvaldību iedzīvotājus un citu industriju uzņēmējus.

ELWIND izmaksās 500 miljonus EUR, lai pieslēgtu atkrastes vēja parku energotīklam, 100 miljonus EUR, lai stiprinātu iekšējos tīklus, 100 miljonus EUR, lai stiprinātu armijas radarus un nodrošinātu NATO gaisa patruļas, un 30 miljonus, lai sagatavotu projektu. Vēl jārēķina arī papildu izmaksas tīkla uzturēšanai un balansēšanai, ko Ekonomikas ministrija savā 2022. gada ziņojumā vērtēja kā 7% pieaugumu pārvades tarifam.

Neatbildēts ir jautājums, cik Latvijas tautsaimniecībai izmaksās atkrastes vēja parki, ja to saražotās elektroenerģijas pašizmaksa ir 2 - 3 reizes augstāka nekā iekšzemes parkiem, un pasaules praksē tie pierādās kā elektroenerģijas sadārdzinātāji, kas neiztiek bez valstu subsīdijām un garantijām. It sevišķi situācijā, kad jau šobrīd pieteikto iekšzemes vēja un saules parku jauda 5 reizes pārsniedz Latvijas patēriņu.

ELWIND nozīmē potenciālas kompensācijas ne tikai investoram, bet arī zvejniekiem, kas zaudēs zvejniecības teritorijas. ELWIND var negatīvi ietekmēt arī Baltijas jūras piesārņojumu un krasta eroziju, burāšanas, sērfinga, kaitboda un paraplāna lidojumu sportus, kā arī kino un citas radošās industrijas, kas izmanto Jūrkalnes neskarto dabu. ELWIND ietekmē Suitu kultūrtelpu, kas iekļauta UNESCO kultūras mantojuma sarakstā, un Jūrkalnes stāvkrastu, kas iekļauts starp Latvijas ainavu dārgumiem.

Nozīmīgi ir arī juridiskie riski, jo ELWIND tiesiskais pamats ir Jūras plānojums 2030, kur noteikts, ka ir jāvērtē atkrastes vēja parka ietekme uz piekrastes tūrismu un ainavu vērtībām, bet ELWIND to ignorē. Turklāt ELWIND teritorijas izvēle ir balstīta nekvalitatīvā “Pondera Consult un Henkrikson & Ko” priekšizpētes ziņojumā, kas balstīts nekorektos datos un kritērijos, un arī atbildīgās amatpersonas to ir atzinušas par nepilnīgu.

Latvijai joprojām nav enerģētikas stratēģijas. Ir vien vēja stihija, kas nes valsti nezināmā virzienā.

* Ventspils novada domes deputāts

Novērtē šo rakstu: