Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Krievu valodas īpatsvars sabiedriskajos medijos ir neproporcionāls, un ir jāizbeidz par valsts naudu uzturēt divas paralēlas – vienu no otras pilnīgi atšķirīgas – informatīvās telpas. Saeimas apstiprinātā Nacionālās drošības koncepcija paredz, ka no 2026.gada 1.janvāra sabiedriskie mediji pāries uz raidīšanu latviešu valodā, taču pagājušajā nedēļā notikusī Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanita Uplejas – Jegermanes atkāpšanās no amata iezvanījusi trauksmes zvanus, ka varētu būt iecerēts koncepciju nepildīt.

Faktiski Upleja – Jegermane kā vienu no diviem savas demisijas iemesliem minējusi faktu, ka 2024.gadā, SEPLP iekšienē iestājoties par latviešu valodas pozīcijām un lomu, viņa palikusi… mazākumā. Cīņā par savu valodu palikusi mazākumā pati savā valstī.

Jautājums par to, vai sabiedriskajiem medijiem ir jārada saturs krievu valodā, ir vēsturiski sens, taču publiskas diskusijas par to kļuvušas vispār iespējamas tikai pēdējo gadu laikā.

Bieži vien tās bijušas emocionālas, taču, izlasot Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumu, redzam, ka tas neuzliek par pienākumu sabiedriskajiem medijiem veidot radio un televīzijas programmas ne svešvalodās, ne mazākumtautību valodās, ne krievu valodā. Likums bezkaislīgi pasaka, ka gadījumos, ja sabiedriskais medijs veido vairākas programmas, tad vienu var veidot svešvalodās (tieši svešvalodās un nevis krievu valodā). Likums dod izvēles iespēju, tas ir ekskluzīvs SEPLP lēmums un izšķiršanās. Vēl vairāk – krievu valoda likumā nav minēta vispār. Nevienu reizi.

Vienlaikus likumā noteikts, ka tajos gadījumos, kad raidījumi vai to fragmenti mazākumtautību valodās tiek veidoti, tad saturam jāveicina piederības sajūta Latvijai un jāveicina integrācija Latvijā kā nacionālā valstī. Respektīvi ne programma, ne vispār saturs mazākumtautību valodās nav ar likumu uzlikts pienākums, un, ja likumdevējs tā būtu vēlējies, tad nesen pieņemtajā SEPLP likumā noteikti šādu iespēju būtu paredzējis. Savukārt gadījumā, ja SEPLP ir lēmis to veidot, tad jāievēro tikko minētie nosacījumi.

Līdz ar to, lai realizētu Nacionālajā drošības koncepcijā noteikto, likumu nav nepieciešams grozīt, un SEPLP pēc sabiedrisko mediju apvienošanas, strādājot pie jaunās uzņēmuma stratēģijas, kura stāsies spēkā 2026.gadā, ar vienu lēmumu var izbeigt valsts apmaksāto divvalodību sabiedriskajos medijos.

Vienlaikus mans personīgais viedoklis ir tāds, ka, piemēram, portālā lsm.lv noteikti būtu atvēlama sadaļa saturam mazākumtautību valodās (nevis pamatā krievu valodā), un neredzu, kā tas būtu pretrunā Nacionālās drošības koncepcijas garam un būtībai.

Tas par to, kas rakstīts likumā.

Sabiedriskās domas pētījumi par šo jautājumu uzrāda pretrunīgu ainu. Jā, no vienas puses ir redzams, ka nedaudz mazāk nekā puse visu respondentu pauž atbalstu satura veidošanai krievu valodā. Taču, analizējot šos datus dziļāk, atklājas, ka starp to, kuri ikdienā runā latviski, un to, kuri izmanto kādu citu valodu, sniegtajām atbildēm ir dramatiska atšķirība. Piemēram, pēc Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pasūtījuma veiktā pētījumā uz jautājumu, vai Latvijas mediju piedāvātais saturs krievu valodā ir pietiekošā apmērā, 59% respondentu, kuri ikdienā izmanto citu valodu, atbildēja, ka tas ir pārāk mazs. Identisku atbildi sniedza tikai 12% to, kuri ikdienā runā latviski. Līdzīga aina parādās arī citur, un arī šeit veidojas identiska situācija kā Uplejas – Jegermanes gadījumā. Latviešu valoda pati savā valstī beigās paliek… mazākumā.

Citā NEPLP pasūtītā pētījumā secināts, ka ieinteresētība patērēt Latvijā veidotu mediju saturu krievu valodā jauniešu vidū ir palielinājusies (lai gan esam pārgājuši uz mācībām valsts valodā). Tas nozīmē, ka ar saturu krievu valodā tiek uzrunāti ne tikai mītiski seniori, kuri nekad vairs neiemācīšoties latviski. Tieši jaunieši ir tie, kurus vajadzētu uzrunāt tikai latviski, bet reālā situācija ir cita un Latvija šo divvalodu situāciju būvē pati par saviem līdzekļiem – plaši finansējot sabiedriskos medijus krievu valodā. Turklāt ieceres mazināt krievu valodas klātbūtni sabiedriskajos medijos pakāpeniski un būtībā visu atstāt, kā ir vēl daudzus gadus, būtībā nozīmē nedarīt neko un vienkārši noskatīties, kā ne tikai nostiprinās, bet arī iesakņojas divas informatīvās telpas.

Nav šaubu, ka tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri ikdienā runā krievu valodā, ir ļoti ērti arī saturu saņemt krievu valodā. Tas nekādā veidā nestimulē meklēt to latviski. Turklāt, ja vēl krievu valodā tiek nodrošināta absolūti cita informatīvā telpa ar citiem naratīviem un uzsvariem, tad ir pavisam ērti. Un te vietā ir arī daži jautājumi. Vai tiešām vienmēr šie naratīvi dod pretsparu Krievijas dezinformācijai, kas publiski tiek minēts kā viens no galvenajiem iemesliem satura krievu valodā sabiedriskajos medijos uzturēšanas turpināšanai? Un vai vienmēr tiek izpildīta likumā noteiktā prasība, ka ar sabiedrisko mediju saturu mazākumtautību valodās tiek veicināta integrācija Latvijā kā nacionālā valstī? Un vai konsekventa Latvijas sabiedrības dēvēšana dīvainajā vārdā latvijec (aptuvenais tulkojums varētu būt – latvijietis) tiešām sekmē integrāciju Latvijā tieši kā nacionālā valstī, kā to paredz likums?

Tāpat jārunā par it kā iespaidīgo auditoriju, ko sabiedriskie mediji krievu valodā sasniedzot. Piemēram, rus.lsm ir ārpus pirmo divdesmit populārāko vietņu skaita Latvijā ar 184 000 lielu mēneša lietotāju skaitu (2024. gada februāra dati). Salīdzinājumam – uzreiz aiz andelemandele.lv, press.lv, liepajniekiem.lv un sportacentrs.com, taču par mata tiesu apsteidzot mammamuntetiem.lv. Tikmēr rus.tvnet auditorija februārī bija 277 000 liela. Tātad teju par 100 000 lielāka. Latvijas Radio 4 sasniegtā dienas auditorija ir 57 000 klausītāju, bet LTV 7 ziņas krieviski ikdienu noskatās ne vairāk kā 30 000 skatītāju (no kuriem turklāt būtiska daļa vienmēr bijuši latvieši). Nevarētu teikt, ka mēs runājam par milzīgiem skaitļiem. Drīzāk sasniegtā auditorija ir neliela un pieticīga. Turklāt dati rāda, ka 89,3% cittautiešu saprot latviešu valodu. Un tad ir jautājums – vai tiešām nepieciešams par visas sabiedrības līdzekļiem radīt īpašas programmas ar pielāgotu un atšķirīgu saturu tieši šiem 10,7% no visiem Latvijas cittautiešiem.

Ļaudis, kuri ikdienā runā krieviski, nav atšķirīgi no visas pārējās sabiedrības.

Viņiem noteikti nav jārada pielāgots saturs, kas rada iespaidu, ka eksistē kaut kāda alternatīvā Latvija, kurā notiek atšķirīgi notikumi.

Šie cilvēki ir pelnījuši saņemt to pašu saturu un informāciju, ko saņem visa pārējā sabiedrība, un nav skaidrs, kāpēc par valsts naudu būtu jāturpina radīt kaut kādu citu un patiesībā konkrētajam burbulim pieskaņotu saturu.

Vienlaikus saturam krievu valodā ir vieta Latvijā un šī vieta ir komercmedijos. Valstij, protams, ir jāsniedz atbalsts tikai satura latviešu valodā veidošanai, taču, ja kāds par privātiem līdzekļiem vēlas veidot, piemēram, interneta portālu krieviski – to neviens nevar ierobežot. Cita lieta ir ar radio frekvencēm – tās ir valsts resurss, un NEPLP jau vairākus gadus nesludina konkursus, kas dotu iespēju radio programmu veidot krieviski.

Ir skumji, ka Uplejai – Jegermanei bija jāatkāpjas no amata, lai kāds vispār sadzirdētu viņu un tos, kuri iestājas par latviešu valodas pozīciju sabiedriskajos medijos stiprināšanu. Šī nav cīņa pret krievu valodu, šī ir cīņa par tiesībām visai Latvijas sabiedrībai dzīvot vienotā informatīvajā telpā. Tādā informatīvajā telpā, kura netiek mērķtiecīgi šķelta par pašas Latvijas līdzekļiem.

* Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs

Novērtē šo rakstu:

34
25

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

FotoDrošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Lasīt visu...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...