Latvijas 100 visvērtīgākie lauksaimniecības uzņēmumi: no lielākajiem puse jau ārzemnieku īpašumā
Lato Lapsa17.10.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc tam, kad LA nesen publicēja Latvijas vērtīgāko zemnieku saimniecību sarakstu, daudzi lasītāji interesējās, kāpēc šādi dati nav apkopoti arī par lauksaimniecības uzņēmumiem – akciju sabiedrībām, SIA un kooperatīvajām sabiedrībām. Šodien LA sadarbībā ar Lursoft pirmoreiz publicē Latvijas 100 visvērtīgāko lauksaimniecības uzņēmumu - akciju sabiedrību, SIA un kooperatīvo sabiedrību sarakstu.
Šajā sarakstā ir apkopotas un pēc pašu kapitāla lieluma sarindotas visas tās SIA, AS un kooperatīvās sabiedrības, kuru galvenais darbības veids pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem ir lauksaimniecība.
Pašu kapitāls ir tas uzņēmuma bilances rādītājs, kas visprecīzāk norāda uz to, cik liela ir uzņēmuma vērtība: pašu kapitāls rāda, cik liela īpašuma daļa pieder uzņēmumā uzņēmuma īpašniekiem, un tā sastāvdaļas ir uzņēmuma pamatkapitāls, rezerves un nesadalītā peļņa.
Kā rāda Lursoft apkopotie dati, Latvijā ir veseli deviņi lauksaimniecības uzņēmumi, kuru pašu kapitāla apjoms pārsniedz 10 miljonus eiro, - tie ir AS Balticovo, kooperatīvā sabiedrība Latraps (tā gan vēl nav iesniegusi pagājušā gada darbības pārskatu, tā ka šie ir 2015. gada dati), vairākās jomās strādājošā SIA Pampāļi, graudkopības uzņēmumi Ingleby Dobele Agro SIA un SIA Uzvara-Lauks, pazīstamie daudznozaru uzņēmumi AS Agrofirma Tērvete un SIA Ziedi JP, kā arī cūkkopības uzņēmums SIA Gaižēni un vēl viena putnu fabrika – AS Putnu fabrika Ķekava.
No šiem deviņiem lielākajiem Latvijas lauksaimniecības uzņēmumiem ārvalstu īpašniekiem pieder trīs. SIA Gaižēni lielākais īpašnieks tieši un netieši ir Nīderlandē reģistrētā Agro Finance B.V. SIA Ingleby Dobele Agro iepriekš ar nosaukumu Dobele Agra piederēja Austrijas kompānijai AGRA Gesellschaft fur landwirtsschafliche Entwicklung und Beteiligung GmbH, bet kopš šā gada maija uzņēmuma īpašniece ir Dānijas AS Ingleby Denmark 1. Savukārt AS Putnu fabrika Ķekava lielākais akcionārs saskaņā ar publiski pieejamiem datiem ir Linas Agro Group no Lietuvas.
Savukārt pārējie seši rekordisti ir vietējo uzņēmēju īpašums: kā rāda Lursoft dati, AS Balticovo lielākie akcionāri caur SIA BCO ir Tatjana Poplavska un Valdis Grimze, SIA Pampāļi lielākais īpašnieks ir Jānis Vaļko, SIA Uzvara-Lauks simtprocentīgi pieder Arnim Vējam, AS Agrofirma Tērvete lielākie individuālie akcionāri saskaņā ar publiski pieejamiem datiem ir Jānis un Vitauts Paškauski, kā arī Paškausku ģimenes kontrolētā AS Agrolats Holdings, bet SIA Ziedi JP simtprocentīgi pieder Jurim Pilverim.
Savukārt nākamo divdesmit lielāko lauksaimniecības uzņēmumu īpašnieku sarakstā aina jau ir nedaudz cita – no tiem gandrīz puse pieder ārzemju fiziskajām personām un uzņēmumiem:
SIA Mārupes Siltumnīcas: 100% SIA Sabiedrība Mārupe (pa 22,45% Kaspars Brunovskis, Anita Baldere-Sildedze, Helmuts Balderis-Sildedzis, Kristīne Brunovska-Marinaki)
SIA Ulbroka: 100% Aivars Kokts
SIA Agrofirma Zelta Druva: 54,19% Edgars Silakalns, 41% Ēriks Ludis Gailītis
Lauksaimniecības pakalpojumu KS Vaks: Nav datu
Ingleby Latvia Agro SIA: 100% Ingleby Denmark 1 A/S
SIA Baltic Pork: 100% International Pork Investment AS
SIA Drīdgera zemes: 50% Joachim Driedger, 39,98% Heike Driedger, 10,02% Henning Drieger
SIA Palsa: 100% AS Eves Agro (Aivis Aizsilnieks)
SIA Agrolats: 100% AS Agrolats Holding (Paškausku ģimene)
SIA Artis JP: 100% Kurland ApS
SIA Lielmežotne: 75% Edgars Cielavs, 11,36% Mārtiņš Puriņš
SIA Vaiņodes bekons: 100% SIA Vaiņode Agro Holding (lielākie netiešie īpašnieki – ABLV banka un tās akcionārs Ernests Bernis)
SIA Daile Agro: Pa 12,5% Anžela Beļska, Pēteris Sņetkovs, Raimonds Pokulis, Andis Maciass, Oļegs Lapiņš, Arita Kokina, Ruta Liepa, Lolita Rudzīte
AS Lopkopības izmēģinājumu stacija Jaunpils: 66,83% Mari Tool, 22,28% Gulf Finance Ltd.
SIA Delagri: 100% Thomas Gunther Dellert
SIA Latvi Dan Agro: 100% Torpgard Holding ApS
SIA CVH: 74,15% Conrad Vilhelm Hvidt, 25,85% E.C.White Aps
SIA LLU Mācību un pētījumu saimniecība Vecauce: 100% Latvijas Lauksaimniecības universitāte
SIA Lestene: 100% Dace Seņkāne
SIA Lauku Agro: 100% Torpgard Holding ApS
Uzņēmuma Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa 100 vērtīgāko lauksaimniecības uzņēmumu sarakstā apkopotos datus komentē šādi: „Vērtējot izveidoto lauksaimniecības uzņēmumu sarakstu pēc pašu kapitāla, plašāk paraudzījāmies, kāda ir ārvalstu investoru interese par šo nozari. Lursoft secina, ka kopējais ārvalstu investīciju apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā uz š.g. 13.oktobri pārsniedza 84.75 milj. EUR, no kurām ~44% ieguldījumu veikti lauksaimniecības apakšnozarē, kas saistīta ar graudaugu, pākšaugu un eļļas augu sēklu audzēšanu. Jāatzīmē, ka vislielākā interese par lauksaimniecības nozari ir Dānijas uzņēmējiem, jo to ieguldījumu apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā pārsniedz 42,1 milj. EUR., kas attiecīgi ir gandrīz puse no kopējām ārvalstu investīcijām lauksaimniecības nozarē. Statistika parādā interesantu jomu specializāciju jeb sadali – tā, piemēram, dāņi galvenokārt ieguldījumus ir veikuši graudkopības nozares uzņēmumos, investori no Nīderlandes ieguldījuši 8,69 milj. EUR un kā prioritārāku izraudzījušies lopkopības nozari. Savukārt lietuvieši lielāko daļu investīciju veikuši putnkopības nozarē - kopumā 11,58 milj. EUR apmērā.”
Latvijas 100 visvērtīgākie lauksaimniecības uzņēmumi
Lauksaimniecības uzņēmums Pašu kapitāls (eiro)
AS „Balticovo” 24619502
Lauksaimniecības pakalpojumu KS "LATRAPS" 20181786*
SIA "PAMPĀĻI" 19563805
Ingleby Dobele Agro SIA 19102330
SIA "UZVARA-LAUKS" 18659875
SIA "GAIŽĒNI" 18193617
AS „Putnu fabrika Ķekava” 18003392*
AS "AGROFIRMA TĒRVETE" 17940671
Firma SIA "ZIEDI JP" 10150759
SIA "Mārupes Siltumnīcas" 9748737
SIA "Ulbroka" 8744389
SIA "Agrofirma Zelta Druva" 8136887
Lauksaimniecības pakalpojumu KS "VAKS" 8096387
Ingleby Latvia Agro SIA 7622405
SIA "SABIEDRĪBA MĀRUPE" 7579707
SIA "BALTIC PORK" 7402731
SIA "DRĪDGERA ZEMES" 7320410
SIA "PALSA" 7263963
SIA "AGROLATS" 6964121
SIA "ARTIS JP" 6505496
SIA "Lielmežotne" 6325725
SIA "VAIŅODES BEKONS" 6266974
SIA "DAILE AGRO" 6060232
AS "LOPKOPĪBAS IZMĒĢINĀJUMU STACIJA "JAUNPILS"" 5711965
SIA "DELAGRI" 5698287
SIA "Latvi Dan Agro" 5539084
SIA "CVH" 5087179
SIA LLU MĀCĪBU UN PĒTĪJUMU SAIMNIECĪBA "VECAUCE" 4732459
SIA "LESTENE" 4503718
SIA "Lauku Agro" 4500952
SIA "PS LĪDUMS" 4321886
SIA "Kalnāji" 4180857
SIA "DRUVAS UNGURI" 4100436
Lauksaimniecības KS "DĀMNIEKI" 4039774
SIA "PENKULE" 3982192
SIA "JOŽI" 3921210
SIA "RĀVAS" 3913878
SIA "SPRŪŽEVA M" 3734872
SIA "Lielvircava AGRO" 3705785
SIA "LIEPKALNI" 3655104
SIA "JĀŅLEJAS" 3607573
SIA "EKO DRUVA" 3598565
SIA "AĻŅI AS" 3549871
SIA "Rapšulauks" 3544944
SIA "VIDZEMĪTE" 3517920
SIA "VĀRPA" Tukuma rajonā 3423897
SIA "MĀRSNĒNU UPMAĻI" 3373734
SIA "PĒTERTĀLES" 3330039
SIA "CERAUKSTĪTE" 3287572
SIA "Agrofirma Jelgava" 3169765
SIA "Agrofirma "Turība"" 3017232
SIA "Ogres piens" 2968789
SIA "Baltic Breeders" 2932726
SIA "NYGAARD INTERNATIONAL" 2799222
"BARKA Invest" SIA 2786481
SIA "AGRO-KAĶENIEKI" 2774645
SIA "NĪTAVA" 2743277
SIA "Balticagrar" 2743044
SIA "Bormaņi" 2651071
SIA "Aizupes Zeme" 2617276
SIA "Kalna Oši" 2452260
AS "LOPKOPĪBAS IZMĒĢINĀJUMU STACIJA LATGALE" 2420025
SIA "Sēļi" 2389753
SIA "Vecsiljāņi" 2368454
SIA "Velvet Mink" 2365917
SIA "TUNKŪNI" 2353417
SIA "NAUKŠĒNI" 2248627
SIA "Kalnzaķi" 2244198
AS Dzimtene 2234877
SIA "SILĀRES" 2221608
SIA "ZS GRIEZES" 2140164
SIA "VĀLE 1" 2126313
SIA "Jaunbāģi" 2114916
SIA "SAKTAS ZS" 2106916
AS "LATGALES BEKONS" 2099114
SIA "Fito-AL" 2077742
SIA "AGRIKULA" 2072983
SIA "SALDUS DRUVA" 2069802
SIA "KLAGATI" 2034938
SIA "ANCERS" 2030299
SIA "SESAVA" 1998858
SIA "Domnieki" 1978793
SIA "Alūksnes putnu ferma" 1937447
SIA "DUNDAGA" 1934296
AS "Stendes selekcijas un izmēģinājumu stacija" 1889999
SIA "Mežaragi" 1859686
"ZEMTURI ZS" SIA 1804165
SIA "BUKU AUDZĒTAVA" 1799411
SIA "Ceraukste AGRO" 1786844
SIA "TAND UKRI" 1775256
Lauksaimniecības pakalpojumu KS "Durbes grauds" 1755479
SIA "EZERNIEKI AGRO" 1747800
SIA "Augstkalnu druvas" 1732815
SIA "MĀLNIEKI" 1729083
KS "VĒRGALE-1" 1716391
"BBB INVEST" SIA 1681476
SIA "DAUGAVIEŠI" 1658575
SIA "DIVJUMI" 1639644
SIA "GAUJA AB" 1618382
SIA "BRIEŽU DĀRZS RUDIŅI" 1612363
* 2015. gada dati
Dati: Lursoft
Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
