Latvijas 100 visvērtīgākie lauksaimniecības uzņēmumi: no lielākajiem puse jau ārzemnieku īpašumā
Lato Lapsa17.10.2017.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
pinus
19.10.2017. 07:04»
hmm
Šiverēja jau viņa būdama Lauku Atbalsta Dienesta primadonna. Visi atbalsti aizgāja vīriņam, pārējie zemnieciņi saņēma pabiras. Ja jau pat tajos laikos nācās galu galā mukt no tā amata, tad varat iedomāties, kas tur darījās
Toreiz tur darījās reālas izzagšanas un tad varat iedomāties, kādos apmēros tas viss tur notiek tagad! Zemkopības ministrijas apcirkņos tiek bērti miljoni un miljoni, un katru gadu. Un savējiem. Šis raksts to ļoti uzskatāmi parāda.
!
18.10.2017. 21:35»
Latvijas laukos
baiss skats ar pamestajām, likvidētajām vecajām saimniecībām. Cik potenciālām zemnieku saimniecībām bija jāizput, lai izveidotos tādas lielsaimniecības? Latvijas lauki tomēr ir vairāk piemēroti nelielām saimniecībām, gan no iedzīvotāju , gan apdzīvoto vietu, gan ainavas saglabāsanas viedokļa, nevis ...
piekrītu.. un tie ir mūsu pašu bāleliņi - industriālās lielražošanas siles brāļi, ne kādi svešzemju paverdzinātāji
hmm
18.10.2017. 12:14»
čiekurs
vai tad Pilvere nizšiverējās pietiekami ilgi pa Zemkopības ministriju un pa tiem Eiropas fondiem sava biznesa izkārtošanai pirms pavisam oficiāli kļuva par zemnieci
Šiverēja jau viņa būdama Lauku Atbalsta Dienesta primadonna. Visi atbalsti aizgāja vīriņam, pārējie zemnieciņi saņēma pabiras. Ja jau pat tajos laikos nācās galu galā mukt no tā amata, tad varat iedomāties, kas tur darījās.
Latvijas laukos
18.10.2017. 10:53baiss skats ar pamestajām, likvidētajām vecajām saimniecībām. Cik potenciālām zemnieku saimniecībām bija jāizput, lai izveidotos tādas lielsaimniecības? Latvijas lauki tomēr ir vairāk piemēroti nelielām saimniecībām, gan no iedzīvotāju , gan apdzīvoto vietu, gan ainavas saglabāsanas viedokļa, nevis intensīvai lielsamniekosanai.
gulbis
18.10.2017. 09:49»
zars
...butu labak priecajies ka kadam letinam vel kas pieder un netaisas to pardot, bet attista un konkure. Tavuprat labak Pilvera vieta danis butu shiverejis
tā domāja arī šķēle pirms prihvatizēja Latvijas piena pārstrādes uzņēmumus un visu citu. Un pēc tam tos .. pārdeva. Vai kāds vēl Latvijā nezina kam pārdeva?? Tavuprāt tas ir labāk.
čiekurs
18.10.2017. 09:28»
zars
...butu labak priecajies ka kadam letinam vel kas pieder un netaisas to pardot, bet attista un konkure. Tavuprat labak Pilvera vieta danis butu shiverejis
vai tad Pilvere nizšiverējās pietiekami ilgi pa Zemkopības ministriju un pa tiem Eiropas fondiem sava biznesa izkārtošanai pirms pavisam oficiāli kļuva par zemnieci?
MMM
17.10.2017. 22:06»
Janks
arī nesapratu to cepienu par rektoru, nospēris vai kādam ko
Ne jau rektorēšanas laikā tas tapa gatavs, bet gan tad, kad madāma pa ministriju šiverējās...
zars
17.10.2017. 20:58»
Lauksaimniecības universitātes rektores ģimenīte saraususi miljonus !
No tiem deviņiem lauksaimniecības uzņēmumi, kuru pašu kapitāla apjoms pārsniedz 10 miljonus eiro, ir Jura Pilvera “Ziedi JP” (10150759 eur pašu kapitāls) ! Un kas ir viņa sieva? – Lauksaimniecības universitātes rektore Irina Pilvere!!! Dēliņam Uldim turpat Dobeles pagastā pieder “Kalna Oši” (2452260...
...butu labak priecajies ka kadam letinam vel kas pieder un netaisas to pardot, bet attista un konkure. Tavuprat labak Pilvera vieta danis butu shiverejis?
Lauksaimniecības universitātes rektores ģimenīte saraususi miljonus !
17.10.2017. 20:47No tiem deviņiem lauksaimniecības uzņēmumi, kuru pašu kapitāla apjoms pārsniedz 10 miljonus eiro, ir Jura Pilvera “Ziedi JP” (10150759 eur pašu kapitāls) ! Un kas ir viņa sieva? – Lauksaimniecības universitātes rektore Irina Pilvere!!! Dēliņam Uldim turpat Dobeles pagastā pieder “Kalna Oši” (2452260 eur pašu kapitāls) Kā raksta prese, Baltijas valstīs lielākā (!) un Austrumeiropā otra lielākā slaukšanas iekārta.
MAGNĀTI!!!
Neiedziļinoties detaļās
17.10.2017. 20:35Tas ir tikai laika jauājums kad arī pārējie uzņēmumi tiks pārdoti
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
