Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pusbankrotējušie Gunārs Ķirsons un Ieva Plaude-Rēlingere nav vienīgie uzņēmēji, kas ņēmuši kredītus biznesam, uz sava vārda reģistrējot fantastisku apjomu komercķīlas. Pateicoties Lursoft apkopotajiem datiem, Pietiek šodien publicē Latvijas 990 lielāko komercķīlu devēju – fizisko personu sarakstu, kas uzskatāmi rāda: ieķīlāšana aug augumā, fizisko personu dotās komercķīlas kļūst tikai lielākas.

„Izvērtējot komercķīlas devēju struktūru, var secināt, ka fizisku personu kā komercķīlu devēju īpatsvars pēdējos trijos gados samazinās,” datus, kas apkopoti rudens sākumā, raksturo Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa. Tiesa, lai gan fiziskās personas komercķīlas dod retāk, pašu komercķīlu maksimālā prasījuma summa gadu pēc gada palielinās.

Ja 2008. gadā no kopējo komercķīlu devēju skaita fiziskas personas kā ķīlu devēji bija reģistrēti 56,78% gadījumu, tad 2009. gadā – tie vairs bija 26,53%, bet 2010. gadā (statistika uz 4. novembri) – 23,36%. Savukārt komercķīlu, kurās kā ķīlas devējs reģistrēts fiziska persona, kopējā maksimālā prasījuma summa palielinās: 2008. gadā no kopējā maksimālās prasījuma summas apmēra fiziskām personām reģistrēto komercķīlu prasījumu summas sastādīja 7,85%, bet šogad – jau 9,5%.

„2010.gada pirmajos 10 mēnešos fiksētā statistika liecina, ka kopējās maksimālās prasījuma summas apjoms atgriezies 2005. gada radītāju līmenī – šogad tie 8,32 miljardi lati. Tomēr atšķirībā no 2004. – 2007. gada perioda, šogad reģistrēto komercķīlu skaits ir ievērojami mazāks – 4079 (2004. gadā – 14 518, 2005. gadā – 20 368, 2006. gadā - 22 478) tas nozīmē, ka komercķīlas tiek reģistrētas par daudz lielākām summām,” atzīst Lursoft pārstāve.

Lursoft apkopojis arī fiziskām personām reģistrēto komercķīlu statistiku un salīdzinājis to ar Maksātnespējas reģistrā esošo informāciju par fiziskām personām reģistrētajiem aktuālajiem (tiem, kas nav izbeigti) maksātnespējas procesiem: rezultāti liecina, ka no 204 maksātnespējas procesiem 22 gadījumos kā parādnieks norādīta fiziskā persona, kurai ir bijušas reģistrētas komercķīlas.

„Savukārt analizējot fizisko personu kā komercķīlas devēju reģistrēto ieķīlāto mantu, var secināt, ka pēdējo 3 gadu laikā notikušas izmaiņas – 2008.gadā populārākais komercķīlu priekšmets bija transportlīdzekļi, bet 2009. un 2010.gadā fiziskas personas galvenokārt kā komercķīlas priekšmetu reģistrē tiem piederošās kapitāldaļas,” piebilst Kiopa.

Šos secinājumus apliecina arī pēdējos trīs gados reģistrēto fizisko personu kā komercķīlas devēju TOP 10 rādītāji, norāda Lursoft: 2008. gadā šī TOP 10 kopējā maksimālā prasījuma summa pārsniedza 144,3 miljonus latu, 2009.gadā sasniedza gandrīz 185,6 miljonus latu, bet 2010.gada 10 mēnešos jau pārsniegti 212 miljoni latu. 

Būtiski ir ņemt vērā, ka šajā sarakstā minēto komercķīlu maksimālo prasījuma summu veido reģistrētie komercķīlu akti, kuros persona minēta kā ķīlas devējs vai parādnieks.

 

Komercķīlu devēju – savu kapitāldaļu ieķīlātāju pirmais simtnieks

Vārds                              Uzvārds                     Maksimālā prasījuma summa (Ls)

LARISA                         SVIRIDOVA            121725651,00

AIVARS                         BALODIS                67832000,00

AINĀRS                         ŠKAPARS               67832000,00

EDGARS                        TETEROVSKIS       63252360,00

GRIGORIJS                   LEVINS                   48704317,00

VLADIMIRS                  LEVINS                   48704317,00

JURIJS                           ŠČERBAKOVS       48704317,00

PĒTERIS                        ŠMIDRE                   43056000,00

ĢIRTS                            FIŠERS                    39104015,00

ALEKSANDRS             MASLOVS              38582126,00

VLADISLAVS               DRĪKSNE                33622432,00

ALEKSANDRS             TIMOFEJEVS          29617650,00

AIVARS                         ZVIRBULIS             26838985,00

VALERY                        AZAMATOV           26611961,00

IVARS                            GRINBERGS           26611961,00

VIKTORS                      SAVINS                   26495711,00

JURIS                             VANAGS                 26147743,00

VALDIS                         DZIEDĀTĀJS          25760000,00

MĀRTIŅŠ                      VĒRDIŅŠ                24598000,00

VIKTORIJA                   ZAGREBEĻNAJA    23897321,00

ALEKSANDRS             ROGA                      23700000,00

ILGVARS                       BILINSKIS              23332551,00

JEVGENIJS                    GRICUKS                23332551,00

PĒTERIS                        STUDENTS             23332551,00

MĀRIS                           ĶELPIS                    23332551,00

SERGEJS                       DEGIĻS                    22938584,00

PĒTERIS                        ANTONOVS           22275784,00

ALEKSEJS                     ŠROMS                    21955597,00

AINĀRS                         PĒTERSONS           21662690,00

GUNTARS                     PĒTERSONS           21662690,00

ALEXANDER                GORDON                21084120,00

DAINIS                          LAGZDIŅŠ              21016451,00

OSKARS                       APSE                        20268867,00

VOLDEMĀRS               SPRŪŽS                   20268867,00

ĒRIKS                            TEILĀNS                 19800955,00

AGNIS                           MIĶELSONS          18871258,00

JURIS                             SAVICKIS               18535591,00

BERTOLT MARTIN      FLICK                      18273000,00

ULDIS                            ASARS                     18127045,00

ANDRIS                         SIHTORS                 18127045,00

MĀRIS                           GAILIS                     17971059,00

TAMĀRA                       ROGUĻINA             17969296,00

MĀRIS                           SAUKĀNS              17710661,00

NIKOLAJS                    KOSIREVS              17089575,00

RUSLANS                     KOSIREVS              17089575,00

ILONA                           SAVČENKOVA      16847830,00

VALERII                        KUKHAR                16731150,00

GUNTIS                         INDRIKSONS         16441015,00

OJĀRS                           JANSONS               16309488,00

RAIMONDS                  BRUŽEVIČS            16251300,00

BRUNO                         VEIDEMANIS         15994942,00

JĀNIS                            LOZE                       15929907,00

INĀRA                           VILKASTE              15786770,00

JURIJS                           BEĻANČUKS          15739296,00

HERMANIS                   LĪVENS                   15739296,00

IRINA                            KRJUČKOVA         15541105,00

NIKOLAJS                    SIROTKINS            15541105,00

JŪLIJS                            KRŪMIŅŠ               15287096,00

JĀNIS                            NAGLIS                   15138966,00

JAN                                BRINK                     15000000,00

SANDA                          ROZIŅA                  14965467,00

ANDRIS                         ROZIŅŠ                   14935000,00

VITĀLIJS                       ČMIHOVS               14835191,00

ŅINA                             KAŠAPOVA            14700000,00

BORISS                         CARJOVS                14521477,00

OKSANA                      DEVJATOVSKA     14521477,00

ALEKSEJS                     PEČERICA              14521477,00

JEVGEŅIJS                    TOLOČKOVS         14521477,00

PĀVELS                         TOMIĻINS              14521477,00

ULDIS                            KRAUJA                  14172585,00

IEVA                              PLAUDE                  13887400,00

VALĒRIJS                      KĻIMOVS               13299019,00

GATIS                            SAKNĪTIS               13151125,00

ĻEVS                              VORONOVS           13131564,00

NATĀLIJA                     ZALMANSONE      12766169,00

ZAMUELS                     ZALMANSONS      12766169,00

DONĀTS                       VAITAITIS              12738040,00

GUNĀRS                       ĶIRSONS                12610000,00

ALEKSANDRS             POPOVS                  12591520,00

JĀNIS                            VAŠUKS                 12403200,00

ŽANS                             GREVCOVS            11896159,00

SERGEJS                       AHMETOVS            11889189,00

IVARS                            RUDZĪTIS                11889189,00

JURIJS                           ROĻIKS                   11756423,00

SERGEJS                       POŽARICKIS          11548000,00

OĻEGS                           DEMJANOVS         11487346,00

EVGENY                       ERMILOV                11253000,00

JĀNIS                            DINNE                     11210000,00

ULDIS                            DINNE                     11210000,00

JEVGENIJS                    GOMBERGS            10990187,00

ALEKSANDRS             GRIŠUĻONOKS     10221581,00

MARIJA                         RAŠKES                  10190684,00

MĀRIS                           DZENĪTIS                10138513,00

KASPARS                     LOSS                       10138513,00

MĀRIS                           NIEDRA                   10138513,00

ALEKSANDRS             MJAČINS                10121840,00

KĀRLIS                         KRASTIŅŠ              10092671,00

JURIJS                           SEVOSTJANOVS   9938602,00

VITĀLIJS                       ŠTILLERS                9938602,00

LEONĪDS                      BRAIŅINS               9837092,00

Dati: Lursoft

Pārējie 890 Latvijas lielākie ieķīlātāji uzzināmi no lejuplādējamā PDF faila.

Dokuments pdf formātā

Dokuments PDF formātā

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Egils Levits ir devis neatsveramu ieguldījumu, ir vienīgais un vislabākais

FotoŠī gada jūnijā tiks ievēlēts nākamais Latvijas Valsts prezidents. Latvija ir parlamentāra republika, kurā Valsts prezidenta pilnvaras ir ierobežotas. Tomēr Valsts prezidents Latvijā nav tikai ceremoniālā figūra – parlamentārās demokrātijas iekārtā Valsts prezidenta pamatuzdevums ir uzrādīt valstij un sabiedrībai nākotnes attīstības virzienus, veicināt sabiedrības saliedētību un valsts ilgtspēju, ikdienas politisko darbu atstājot Saeimas un valdības pārziņā.
Lasīt visu...

21

Muļķim būt

FotoMaz ir to, kuri spēj saprast, kas notiek, un tomēr viņiem ir svarīgi, lai tiem būtu savs viedoklis par notiekošo.
Lasīt visu...

12

Rietumu civilizācijas krīze

FotoIevērojamais britu vēsturnieks Arnolds Toinbijs ir rakstījis, ka nevienas nācijas un nācijvalsts vēsturi nevar izskaidrot pašu par sevi – tas ir iespējams tikai civilizācijas kontekstā.[1] Tāpēc ikvienam no mums ir būtiski izprast Rietumu civilizācijas būtību, tās vēsturi un šodienu. Manuprāt, Rietumu civilizāciju šodien raksturo viens vārds – krīze. Un tā vistiešākajā veidā attiecas uz mums.
Lasīt visu...

21

Divi vienā

FotoLasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu par visu, kas man šķiet svarīgs.
Lasīt visu...

21

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

Foto1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams arī kolektīvā līmenī kā sociuma kādas daļas (piem., inteliģences) apziņas pazīme. Tā tas ir tajos gadījumos, kad patiesībai ir kolektīvs raksturs. Tādās reizēs patiesība attiecas uz daudziem cilvēkiem, kā arī var attiekties uz visu tautu.
Lasīt visu...

21

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

FotoKādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man – šajās pāris stundās no sirds varēju uz savas ādas izbaudīt to, par ko beidzamajā laikā žēlojas šoferīši – un viņus var labi saprast! – par absolūti sabrukušajām Rīgas ielām.
Lasīt visu...

6

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

FotoIzglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika nostiprināts “uz papīra”, kad Ministru kabinets 2018.gada 15.janvārī izdeva rīkojumu Nr.17 “Par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2018.gada 1.septembra līdz 2022.gada 31.decembrim” (https://likumi.lv/ta/id/296460-par-pedagogu-darba-samaksas-pieauguma-grafiku-laikposmam-no-2018-gada-1-septembra-lidz-2022-gada-31-decembrim).
Lasīt visu...

18

Kam mēs esam pret

FotoKPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde - to visu Artuss Kaimiņš un Co. ir paveikuši pāris nedēļu laikā:
Lasīt visu...

21

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

FotoOtrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To sola rīkot taksisti un citi pārvadātāji, kam dzīvi apgrūtina nelegāli strādājošie un nodokļus nemaksājošie – vai citām valstīm maksājošie – konkurenti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...

Foto

Precedents

Jau rakstīju par negaidītajiem pavērsieniem Armēnijā, par Roberta Kočarjana un Serža Sargsjana atstumšanu no varas, par Armēnijas «Samta» revolūciju, kā arī par vēlēšanām, kurās Armēnijā...

Foto

Nodrāztais tiesiskums Bordāna stilā: paši beidzām, dosim citiem

Pēdējo gadu laikā par vienu no iemīļotākajiem dažādu partiju pārstāvju vārdiem ir kļuvis vārds “tiesiskums”. Tas tiek locīts...

Foto

Vai tiešām Rozenvalds nesaprot, ka ir kļuvis par noderīgo idiotu Kremļa propagandas ķetnās?

Uzzināju, ka piektdien, 01.02.2019. "masu medija" Sputnik lapā ir intervija ar "Latvijas Universitātes sociālo un...

Foto

Rūpējoties par Baltijas valstu izaugsmi un saviem klientiem, no darba atlaidīsim 800 darbinieku

2019. gada laikā Luminor vienkāršos savu darbības modeli, tostarp samazinot darbinieku skaitu visos...

Foto

Latvistikas politiskā seja un etnopolitoloģija

Šis teksts ir veltīts latviešu tautas mentalitātes vienotībai ar politiku. Mentalitāte, demogrāfija un kultūra ir trīs pīlāri, uz kuriem balstās burtiski...

Foto

Es redzēju sapnī, kā…

“Neviens nav pārāk liels cietumam. Neviena persona vai uzņēmums, kas kaitē ASV ekonomikai, nav ārpus likuma. Tas attiecas arī uz lielajiem uzņēmumiem,”...

Foto

Kailcirte: kaimiņa skatījums

Skaidrs, ka pārskatāmā nākotnē lielāks vai (cerams) mazāks kailciršu īpatsvars Latvijas mežos ir neizbēgams. Jā, kailcirtēm nav nekāda ekoloģiska attaisnojuma, un sabiedrībai tās...

Foto

Obskurantisma aprobācija

2019.gada 28.janvārī internetā varēja izlasīt: “Līdz ar tiesnešu neatkarības palielināšanos būtiski jāpalielinās arī tiesnešu atbildības apmēram, un par šo divu aspektu samērīgumu iestāsies arī...

Foto

Ir tikai divas izvēles iespējas

Mēs visi vērojam un vērtējam pasauli, kurā dzīvojam. Atbilstoši savam vērtējumam mēs izdarām savu izvēli, un šī izvēle nosaka mūsu praktisko...

Foto

Ja Jurašs ir tik tīrs, ko tad šis tā baidās no tiesas un ko tad “bezkompromisa tiesiskuma” ieviesēji tā raustās no tiesiskuma?

Visticamākais, Juris Jurašs ir...

Foto

Nacionālā apvienība visu laiku pūš Kremļa taurē, tikai neviens to negrib redzēt

Sveicināti, mīlīši, Latvijas nacionālpatriotiski noskaņotie pilsoņi un pilsones, sveiciens arī tev, skaistā Dace Kalniņa,...

Foto

Liberālā agonija jeb ideāli, kas ātri var izzust

Sākšu ar to, ka pats pēc politiskās pārliecības vairāk tiecos būt liberāls dažādos jautājumos, kas būtu kaut vai...

Foto

„Normāla cilvēka” viedoklis un himēriskuma anatomija

Pēc 13.Saeimas vēlēšanām sākās valdības veidošanas šarāde. Tajā figurēja demogrāfiskā aina. Mūsu slavenie “naciķi” neatlaidīgi iesacīja organizēt “demogrāfijas ministriju”. Momentā...

Foto

Ideoloģija un mūsdienas: sabiedrisko organizāciju pilnvaru uzplaukums “čekas maisu” paēnā

Laikraksta “Diena” 15.janvāra numura ievadrakstā tika uzdots retorisks jautājums, proti, kas notika ar personām, kuras savulaik...

Foto

Vara barikādēs

Ikdienišķos notikumos varas attieksme pret sabiedrību ir standartizēta un iepriekš paredzama. Emocionālās piesātinātības brīžos arī dažus varas pārstāvjus pārņem sabiedrībā valdošās noskaņas un viņi...

Foto

Svarīgi, lai katrs uzņēmuma darbinieks ir iesaistīts kvalitatīvā klientu apkalpošanā

Vēlos sniegt informāciju saistībā ar publikāciju „Jauns izdomas līmenis valsts naudas šķērdēšanā: „Valsts nekustamie īpašumi” pasūta...

Foto

Kas gaidāms

2018. gada nogalē bija skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rīcība labvēlīgi ietekmē ASV ekonomiku un radīti vairāk nekā četri miljoni jaunu darbavietu kopš...

Foto

Artus, neizdari kļūdu, nepievil un nepamet mani

Artus, piecus gadus, gatavojot informāciju un faktus Tavām Suņu būdām un vēlāk arī Saeimas runām, iepazinu Tevi kā principiālu...

Foto

Ir arī laipni un atsaucīgi mediķi

Mūsdienās, kad ir tik daudz negatīvā, tajā skaitā par veselības aprūpē notiekošo, gribētos pateikt kādu labu vārdu ar portāla starpniecību,...

Foto

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

Gadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu]...

Foto

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

Nedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau...

Foto

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

Saeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir...

Foto

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

Daudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu...

Foto

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja...