Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Swedbank ir pielikusi lielas pūles, lai ne tikai iegūtu augsta riska klientus, bet pat palīdzētu šiem klientiem tikt pie kontiem Zviedrijas Swedbank un pludināt caur tiem milzīgus līdzekļus. Šādā veidā tā pat izpildījusi „tramplīna” lomu Latvijas vietējiem politikas smagsvariem un kādam Krievijas oligarham, - šādi notikumi detalizēti aprakstīti starptautiskā juridiskā biroja Clifford Chance veiktās izmeklēšanas galaziņojumā.

Kārdinošais „augsta riska klients”

„No laika pirms 2007. gada līdz lēmumam likvidēt augsta riska nerezidentu biznesa risku 2016. gadā Swedbank Estonia un Swedbank Latvia aktīvi piesaistīja šos augsta riska klientus kā biznesa stratēģiju,” Swedbank rīcību šajā virzienā apraksta Clifford Chance, kuras izmeklēšanas galarezultātu aģentūra Bloomberg raksturo ar vārdiem – Swedbank AB ir rīkojusies ar apmēram 40 miljardiem ASV dolāru netīrās naudas.

Lielākā daļa Clifford Chance secinājumu ir vispārīgi, bez konkrētu faktu pieminēšanas, taču, kā izrādās, ir daži izņēmumi, un viens no tiem attiecināms tieši uz Latvijas Swedbank aizvadīto gadu darbību, ne tikai nepietiekami izvērtējot augsta riska klientus, bet pat īpaši cenšoties, lai tos piesaistītu un „attīstītu”.

Sadaļā „Augsta riska klienti Swedbank Latvijā” starptautiskais juridiskais birojs ir detalizēti aprakstījis konkrētu gadījumu, kas raksturo to, kādā veidā Latvijas Swedbank ir darbojusies, lai „izveidotu ar augsta riska klientu grupām, kas saistītas ar ārzonu jurisdikcijām”.

Šie notikumi sākušies pirms deviņiem gadiem, 2011. gada martā, kad Latvijas Swedbank Latvija pieņēmusi kā klientu kādu Latvijas kopuzņēmumu, - tā nosaukums gan ziņojumā netiek atklāts, un uzņēmums tiek apzīmēts kā „Augsta riska klients 5” jeb ARK-5. Arī pati Swedbank nevēlas atklāt šī uzņēmuma nosaukumu.

Kā izriet no izmeklēšanas slēdziena, Latvijas komercbankas vadībai nav bijis nekāds noslēpums tās „paslēpes”, ko bija spēlējuši uzņēmuma īpašnieki. „Swedbank Latvija novērtēja, ka ARK-5 mazākuma akcionāru kontrolēja trīs Latvijas politiski nozīmīgas personas, tomēr tā īpašumtiesību struktūra bija slēpta, jo politiski nozīmīgo personu ģimenes locekļi “vai citas saistītas personas” tika uzskaitītas kā patiesā labuma guvēji,” norādīts Clifford Chance atzinumā.

To, ka ir darīšana ar patiešām augsta riska klientu, pati banka ir apzinājusies lieliski, - kredītvēstulē, ko Latvijas Swedbank sagatavoja divus mēnešus pēc ARK-5 pieņemšanas, bijis atzīts gan tas, ka uzņēmuma darbība ietver “augstu politisko risku”, gan tas, ka 49% ARK-5 akciju īpašnieks  ir “netieši ... saistīts ar vietējiem politiskajiem smagsvariem”.

Šajā dokumentā bijis norādīts arī tas, ka “Krievijas biznesa specifiku nevar pilnībā novērtēt” – jau šajā brīdī Swedbank apzinājās, ka uzņēmumā lielākais īpašnieks ir kāds „noslēpies” Krievijas oligarhs. „Memorandā arī tika atzīmēts, ka vēl viens krievu oligarhs ir galīgais patiesais labuma guvējs Kipras uzņēmumā, kas bija arī ARK-5 lielākais akcionārs,” uzskaita Clifford Chance.

Taču šīs bažas ir bijušas otršķirīgas, salīdzinot ar bankas peļņas iespējām: „Kredīta memorandā tika minēts, ka Swedbank Latvija ir “viena no [galvenajām] skaidras naudas pārvaldīšanas bankām” uzņēmumu grupai, kas saistīta ar 49% akcionāru, un ka, paplašinoties biznesa attiecībām, Swedbank Latvija varētu kļūt par “mājas banku (ieskaitot finansējumu)” šai klientu grupai, kā arī potenciāli piesaistot lielāku biznesa daļu no ARK-5 51% akcionāra.”

Ar šādu pamatojumu memorandā tika ieteikts Swedbank apstiprināt investīciju aizdevumu 30 miljonu eiro vērtībā vietējās attīstības projektam, jo ​​tas bija “ekonomiski pamatots [...] un plānotās naudas plūsmas no realizētā projekta liek izdarīt secinājumu par pietiekamām parāda apkalpošanas spējām”. Rezultātā 2011. gada jūlijā „lielā” Swedbank deva apstiprinošu atļauju Latvijas Swedbank izsniegt pieprasīto aizdevumu krievu oligarha un Latvijas politisko smagsvaru uzņēmumam.

Latvijas Swedbank – krievu oligarha lobists

Taču viss aprakstītais process, kā izrādās, ir bijis tikai pirmais solis Krievijas oligarha vēlmē izmantot Latvijas Swedbank kā „tramplīnu”, lai tiktu pie norēķinu konta jau Zviedrijas Swedbank un izmantot to iespaidīgu summu pludināšanai. Nākamais solis sperts nepilnu pusotru gadu vēlāk – 2012. gada novembrī.

Kā izpētījis Clifford Chance, tad biznesa kontaktu rezultātā, kas tika izveidoti saistībā ar attiecību sākšanu ar ARK-5, Swedbank Latvija sāka darījumu attiecības ar „augsta riska klientu 6” (ARK-6) – Latvijas uzņēmumu, kas atradās tajā pašā korporatīvajā grupā, kurā ARK-5.

2013. gada aprīlī šis uzņēmums pavēstījis, ka vēlas atvērt kontus Swedbank Zviedrijā. Uzņēmuma „RM” [visticamākais, domāts attiecību menedžeris] apspriedis šo jautājumu ar augstāko vadību un nolēma, ka, ja perspektīvais un bankas peļņai svarīgais klients plāno pārcelt ievērojamu apgrozījuma daļu uz Zviedriju, tam būs nepieciešams konts LC&I (Swedbank struktūrā Large Corporations & Institutions).

Kā secināts Clifford Chance izmeklēšanas slēdzienā, tieši šis ir bijis brīdis, kad Latvijas Swedbank faktiski kļuvusi par Krievijas oligarha un Latvijas politisko smagsvaru kopuzņēmuma lobistu un interešu pārstāvi, Zviedrijas meitasbankas pārstāvjiem sniedzot argumentus, kāpēc šim augsta riska klientam tiešām vajadzīgs konts Stokholmā.

„Konta atvēršanas laikā [Swedbank] grupas Atbilstības struktūra apšaubīja, kāpēc ARK-6 ir nepieciešams konts Zviedrijā, ja ARK-6 neveic uzņēmējdarbību Zviedrijā. Swedbank Latvija skaidroja, ka ARK-6 saviem klientiem rēķinus sagatavo galvenokārt ASV dolāros un eiro un vēlas paplašināt attiecības ar Eiropas bankām ārpus Baltijas, lai diversificētu bankas attiecības un atbalstītu savu klientu bāzi. Swedbank Latvija arī atzīmēja, ka vairāki no ARK-6 lielākajiem darījumu partneriem ir Skandināvijas valstīs,” šo lobista darbību apraksta Clifford Chance.

Latvijas Swedbank pārstāvju aizstāvībai ir bijuši vēlamie rezultāti, un pēc šīs viedokļu apmaiņas, kā to nodēvējis Clifford Chance, Swedbank grupas Atbilstības struktūra informējusi Latvijas meitasbanku Swedbank Latvija, ka ARK-6 noformēšanas process ir pārcelts uz Swedbank Zviedrijā.

Vēl vairāk, no izmeklēšanas slēdziena var noprast, ka arī visu klienta izpētes dokumentāciju Zviedrijas bankai piegādājusi Swedbank Latvija. Tā acīmredzami ir bijusi labvēlīga. „Pēc KYC [„zini savu klientu”] veidlapu saņemšanas no Swedbank Latvija Zviedrijas banka 2013. gada maija beigās atvēra ARK-6 kontu,” fiksējis Clifford Chance.

Peļņa pāri visam

Tomēr nākamajos mēnešos Zviedrijas bankas darbiniekiem ir radušās aizvien nopietnākas bažas par Latvijas Swedbank „piegādāto” klientu, un tās bijušas tik nopietnas, ka, kā atklājis Clifford Chance, jau līdz 2014. gada janvārim Zviedrijas banka paudusi grupas Atbilstības struktūrai bažas par ARK-6 un mudinājusi izbeigt attiecības ar šo klientu.

„Zviedrijas banka bija nobažījusies, ka “viņi nevar paļauties uz viņiem sniegto KYC informāciju”, jo ARK-6 izmantoja tās vietējās filiāles kontu liela apjoma transakciju veikšanai no valstīm ārpus Skandināvijas, piemēram, Krievijas, un tas bija pretrunā ar kontam norādīto biznesa mērķi,” secināts neatkarīgajā izmeklēšanā.

Summas, kas pludinātas caur Zviedrijas bankā ar Latvijas Swedbank palīdzību iegūto kontu, ir bijušas iespaidīgas: piemēram, 2014. gada februārī Zviedrijas Swedbank šim riskantajam klientam apstrādājusi 107 miljonu Zviedrijas kronu (nepilni 10 miljoni eiro) vērtas transakcijas, tostarp maksājumus no Amerikas Savienotajām Valstīm, kuru izcelsme bijusi Brazīlijā un kuri galu galā tikuši pārskaitīti uz Krieviju.

Tieši Swedbank grupas Atbilstības struktūra beidzot skaidri identificējusi riskus, kas piemituši ARK-6 sarežģītajai īpašumtiesību struktūrai un ko Latvijas Swedbank nav vēlējusies pamanīt, orientējoties uz potenciālo peļņas gūšanu. ARK-6 galīgais patiesais labuma guvējs bija krievu oligarhs, un lielākajā korporatīvajā grupā pastāvēja daudzas ārzonu vienības, - šis, kā izrādās, ir bijis tikai viens no Latvijas Swedbank „sagādātā” klienta riskiem.

Clifford Chance uzskaita citus: „Citas ar ARK-6 saistītās struktūras arī bija netieši saistītas ar: ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) sankcionētu Krievijas oligarhu, kas saistīts ar Krievijas valdības amatpersonām un vairākiem naudas atmazgāšanas skandāliem; dažādiem valsts īpašumā esošiem Krievijas uzņēmumiem, tostarp arī dažiem, kuri bija OFAC sankciju sarakstā; un, caur veiktiem maksājumiem, uzņēmumu, kas saistīts ar bijušo Ukrainas prezidentu un dažādām publiskām kriminālvajāšanām.

Manipulācijas ar „karsto kartupeli”

Taču arī pēc šiem atklājumiem ne „lielā” Swedbank, ne tās Latvijas meitasbanka nav vēlējušās no kaut riskantā, toties naudīgā klienta atteikties. „Acīmredzami ne Swedbank, ne Swedbank Latvija nepievērsās ar maksājumiem saistītajam naudas atmazgāšanas riskam, un tā vietā tās pārvirzīja šo ievainojamību no vienas Swedbank vienības uz otru,” kredītiestāžu attieksmi raksturo neatkarīgie izmeklētāji.

Lai rastu „risinājumu”, Latvijas Swedbank vispirms panākusi vienošanos ar ARK-6 par lielākās apgrozījuma daļas pārvietošanu atpakaļ uz Swedbank Latvija. Tomēr krievu oligarhs ļoti vēlējies saglabāt papildu kontu Zviedrijā, un jau atkal Latvijas Swedbank nākusi savam klientam talkā – „lai to atvieglotu, attiecību menedžeris no Swedbank Latvija atkal lūdza LC&I atvērt klientam kontu,” tālākos notikumus apraksta Clifford Chance.

Lai gan LC&I tagad norādījusi, ka tai pašai būs jāveic „zini savu klientu” pārbaudes attiecībā uz ARK-6, ir atrasts jauns „risinājums”: 2014. gada 3. februārī Baltic Banking un Swedish Banking augstākie vadītāji ar Swedbank galvenā kredītu direktora līdzdalību galu galā nolēmuši, ka riskantā klienta Zviedrijas konts var palikt atvērts, ja tas tiks izmantots tikai Ziemeļvalstu darījumiem, nevis “naudas izmešanai caur Zviedriju”.

Ar vārdu sakot, Swedbank atrada veidu, kā izskatīties pieklājīgāk, bet no svarīgā klienta un tā sniegtajām peļņas iespējām, vienlaikus nosakot, ka ārpus Ziemeļvalstīm notiekošas transakcijas izskatītu katrā gadījumā atsevišķi.

Šī žonglēšana turpinājusies vēl ilgi, cenšoties izvairīties no riskantā klienta nopietnas izvērtēšanas. „Turklāt, lai gan LC&I norādīja, ka tai pašai būtu jāveic ARK-6 KYC pārbaudes, klientam bija atļauts saglabāt Swedish Banking kontu filiālē Zviedrijā bez papildu klienta informācijas analīzes. Kā norādīts tālāk, ARK-6 palika Swedbank Latvija un Swedish Banking klients vēl ilgāk nekā divus gadus, iekams Swedbank sāka uzskatīt risku par nepieņemamu,” secinājuši Clifford Chance neatkarīgie izmeklētāji.

Swedbank vadība klusē

Neraugoties uz deklarēto jauno kursu uz caurspīdīgumu un sadarbību ar valsts iestādēm, medijiem un sabiedrību, tagadējā Latvijas Swedbank vadība ar valdes priekšsēdētāju Reini Rubeni priekšgalā ne tikai negribīgi izsakās par šiem atklātajiem faktiem, bet arī nevēlas skaidrot – kādu tieši mācību tā ir guvusi.

„Līdz 2016. gadam ir bijušas nepilnības iekšējās kontroles sistēmās. Šīs nepilnības varēja dot iespēju negodīgiem klientiem izmantot bankas sistēmas nelikumīgām darbībām. Pēc Latvijas banku uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārbaudes, Swedbank Latvijā jau 2016. gadā veica iekšējo kontroles sistēmu izvērtējumu un novērsa regulatora konstatētās nepilnības. Tajā pašā gadā arī tika pārtrauktas attiecības ar vairumu augsta riska nerezidentu klientu Latvijā un kopš tā laika Swedbank neapkalpo uzņēmumus, kuri reģistrēti ārpus Eiropas Ekonomiskās zonas, vai arī tādās Eiropas valstīs kā Malta, Kipra, Lielbritānija, Luksemburga un Lihtenšteina. Vienīgais izņēmums ir ārvalstu vēstniecības,” – tas ir viss, ko šai sakarā Dienai vēlējās paust Swedbank vadība.

Savukārt šie ir jautājumi, uz kuriem AS Swedbank vadība atteicās atbildēt:

„Kādus tieši secinājumus attiecībā uz savu darbību Swedbank ir izdarījusi saistībā ar aprakstīto gadījumu?

Ko tieši no aprakstītajā gadījumā minētā Swedbank uzskata par nepieņemamu savā turpmākajā darbībā?

Kāda pašlaik ir Swedbank politika attiecībā uz aprakstītajā gadījumā fiksētajām personu kategorijām un to apkalpošanu?”

Kas ir Swedbank aprūpētās personas

Kā jau minēts, šajos notikumos iesaistītās personas nav nosauktas Clifford Chance izmeklēšanas slēdzienā, un tās kategoriski atsakās atklāt arī pašreizējā Swedbank vadība.

Tomēr ir gandrīz droši, ka runa ir par 2011. gadā publiskotajām ziņām par Swedbank piešķirtu „finansējumu 30 miljonu eiro apjomā Ziemeļeiropā modernākā minerālmēslu pārkraušanas un īslaicīgās uzglabāšanas termināļa būvniecībai Rīgas ostas teritorijā, Kundziņsalā”.

No Swedbank mājas lapas šī ziņa tagad ir izņemta, taču internetā joprojām ir saglabājies Swedbank valdes locekļa, Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītāja Daniila Ruļova jūsmīgais paziņojums šai sakarā: „Latvijas izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis ir viena no mūsu valsts priekšrocībām cīņā par vietu globālajā ekonomikā. Tādēļ prieks, ka varam atbalstīt mūsu klientus, kuri veido šādu ilgtermiņa biznesu. Svarīgi atzīmēt arī to, ka naudas līdzekļi tiks investēti apkārtējai videi drošās, starptautiski atzītās un modernās kravu pārkraušanas un uzglabāšanas tehnoloģijās, kas liecina par ilgtspējīgu pieeju biznesam.”

Šī projekta realizētājs bija SIA Riga Fertilizer Terminal, kurā bija apvienojušies AS Uralhim meitas uzņēmums Uralchem Freight Limited un SIA Rīgas tirdzniecības osta. Ar lielu ticamību var apgalvot, ka tieši šie uzņēmumi un to īpašnieki tad arī minēti Clifford Chance ziņojumā.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena. Par to, vai pēc 2016. gada Latvijas Swedbank patiešām ir ieinteresēti un cieši sekojusi, lai tās apkalpojamo personu lokā neparādītos augsta riska klienti, kuri pat netieši saistīti ar ASV sankciju sarakstos esošiem ļaudīm, - nākamajā publikācijā.

Novērtē šo rakstu:

54
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par pulksteņa grozīšanu

FotoReizi gadā grozīt pulksteni un pāriet uz tā saukto vasaras laiku ir deviņpadsmitā gadsimta ideja, kuru pirmo reizi piedāvāja vīrs, vārdā Džordžs Hudzons, kurš aizrāvās ar vaboļu un insektu kolekcionēšanu. Hudzonam ļoti gribējās, lai pēc darba viņam atliek vairāk dienasgaismas stundu savam hobijam.
Lasīt visu...

3

Es visu izdarīju lieliski, bet tagad atbildība jāuzņemas valdībai kopumā un premjeram kā komandas kapteinim

FotoLai kuram no uzskatiem piekrītat – SARS-CoV-2 vīrusa izplatības spējš pieaugums rudenī visā Eiropā un citur pasaulē ir otrais vilnis vai pirmā viļņa turpinājums, pēc mierīgas vasaras atkal kāpj inficēto un saslimušo skaits, un valstis spiestas atgriezties pie ierobežojumiem. Kumulatīvā 14 dienu incidence uz 100 tūkstošiem iedzīvotājiem Eiropā 25.oktobrī zem rādītāja 100 bija vien 5 valstīs, Latviju ieskaitot. Vidējais ES/EEZ un UK rādītājs – 249,8 (23.10.).
Lasīt visu...

21

Vilks vai lācis? Jeb maskas - sociālā kontrole?

FotoIedomāsimies, ir jauks pavasara rīts, jūs esat pārvācies jaunā dzīvoklī un, mīkstās čībās sēžot jaunajā dīvānā, glaudāt savu kaķi. Pēkšņi aiz sienas sākas neganta bļaušana, trauku sišana, jūs satraukts izskrienat un zvanāt pie durvīm - kas lēcies? Durvis atver kāda samiegojusies seja un norūc - ko jūs te meklējat, esat no policijas? Ar laiku pie šiem trokšņiem jūs pierodat un cenšaties nepievērst uzmanību, jo tur taču dzīvo histēriski kaimiņi.
Lasīt visu...

21

Gudrie mācās no citu kļūdām, „gobzemieši” — no savējām: COVID-19 Krievijā

FotoŠoreiz būs stāsts nevis par sen jau visiem apnikušo Aldi Gobzemu, Ciekura muļķībām, Pļaviņa folijas cepurītēm vai Jeremejeva paranoju, bet gan par COVID-19 nāves izkapti darbībā Krievijas plašajos laukos.
Lasīt visu...

12

Par tomiem lūšiem un citiem alkoholiķiem – baznīcas vajātājiem

FotoNesen zināmās aprindās pazīstamās cehs.lv radošais direktors Toms Lūsis atbilstoši savai „humora” izjūtai „izjokoja” baznīcas darbību ierobežojumu laikā, kas saistīti ar Covid19. Citiem vārdiem sakot, Toms uzsāka nodarboties ar ļoti ienesīgu un šodien ļoti populāru darbību - baznīcas vajāšanu.
Lasīt visu...

21

Maskēt kopējo atbildību

FotoAizvakar Ministru kabinets vienojās, ka par mutes un deguna aizsegu nelietošanu sabiedriskās vietās varēs piemērot sodu līdz 50 eiro apmērā. Lai šīs izmaiņas varētu stāties spēkā, Saeimai jāapstiprina grozījumi COVID-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā. Likumprojekts skatīšanai Saeimā tika virzīts steidzamības kārtā, un par tā nodošanu komisijām nobalsojām šorīt. Līdz šim visi ar pandēmijas ierobežošanu saistītie priekšlikumi Saeimā tika izskatīti patiešām steidzamības kārtā — tajā pašā dienā, apzinoties, ka runa ir par sabiedrības veselību un kavēšanās šeit neder.
Lasīt visu...

21

Kurš pēdējais izslēgs gaismu nelielajās pašvaldībās?

FotoRudens tradicionāli ir laiks, kad zemnieka sētā apcirkņi tiek pildīti ar vasaras sezonā sarūpēto. Ja gads ir bijis labs, tad saimnieks uz gaidāmo ziemu raugās ar zināmu optimismu, ja slikts – savelk jostu ciešāk. Pavisam sliktā jākar zobi vadzī. Savukārt pašvaldībām lapkritis ir laiks, kad jāatsāk ikgadējā cīkstēšanās par tām atvēlēto finansējumu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

“Ganāmpulkam” pieaugot, aug pieprasījums pēc “ganītājiem”

Koronavīruss ir izraisījis ne mazums diskusiju un viedokļu sadursmju gan speciālistu aprindās, gan sabiedrībā. Taču arvien biežāk parādās atsevišķi eksperti...

Foto

Jautājums – kāda ir C19 Pasakas morāle? Kāds ir Lāsts?

Uz kādas vientuļas salas vārdā Pasaule dzīvoja 100 ciltis (Valstis), kuras vadīja Valdnieki, un viens Burvis...

Foto

Signāls

Vai maskas lietošana pēc koloniālās pārvaldes lēmuma ir medicīniski pamatota? Drīzāk nē nekā jā. Kādēļ tad cilvēki liek uz sejas to? Jo viņiem ir bailes....

Foto

Maskai nav nekāda sakara ar valdības gāšanu

Reāli fakti - Covid19 ir lipīgs, paaugstinās temperatūra, pazūd oža, bezspēks utt. Iespējams, daudzi jau ir pārslimojuši bez acīmredzamiem...

Foto

Nevienam nevajadzētu būt tiesībām lemt par cita cilvēka dzīves vērtību

Šogad ir apritējuši 10 gadi, kopš Latvijas Republikā ir stājies spēkā likums “Par Konvenciju par personu...

Foto

Krīzes brīdī pacientus šķiros…

Tātad Latvija tagad ieviesīs praksi, kādu it kā pielieto daudzās pasaules valstīs, kad krīzes apstākļos šķiro pacientus – kurus ir vērts ārstēt,...

Foto

Priekšlikumi Latvijas Republikas Ministru prezidentam K.A. Kariņam: ierosinu pilnībā pārtraukt jaunu klientu ievietošanu valsts sociālās aprūpes centros

Viena no tiesībsarga funkcijām ir veicināt privātpersonas cilvēktiesību aizsardzību...

Foto

Nevis masku nēsāšana, bet gan C19 pneimonija ierobežo tavu brīvību

Vai man ir pazīstamie, kuri slimo vai ir miruši no C19** infekcijas? Vai tas, ka es...

Foto

Covid19 spilgti izgaismojis melnus plankumus Latvijas medicīnā, bet, iespējams, krīze Baltkrievijā pavēra ceļu to lāpīšanai

Kaut arī no 3. jūnija oficiāli ir pieejami visi valsts apmaksātie...

Foto

Krievijas KDLO dienas ir skaitītas: Putina 5. pants nedarbojas

Nav noslēpums, ka Kaukāzs vienmēr ir bijis ne visai sagremojams kumoss ne tikai cara laiku Kremlim, bet...

Foto

Taksometru sektorā ēnu ekonomika zeļ un plaukst

Kurš gan nav pieradis, ka politiķi sola, pēc tam atkal sola un tad jau politiķi mainās – pirmo solītāju...

Foto

Satversmes tiesa lēmusi atcelt iepriekšējo praksi, piedzenot parādus un kompensācijas par bojātiem dabasgāzes skaitītājiem

Jau šī gada martā sabiedrība tika informēta par spriedumu, kurā Satversmes tiesa...